Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011IP0510

ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme 2011. gada 28. novembrī Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūcija par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 28. novembrī

OV C 153E, 31.5.2013, p. 124–128 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

31.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 153/124


Ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris
ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme 2011. gada 28. novembrī

P7_TA(2011)0510

Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūcija par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 28. novembrī

2013/C 153 E/14

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajās attiecībām,

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā attiecībā uz daudzām pasaules mēroga problēmām ārpolitikas, drošības, attīstības un vides jomā ir nepieciešama kopīga rīcība un transatlantiska sadarbība, taču par svarīgāko problēmu kļuvusi pašreizējā ekonomikas krīze, kura jārisina nekavējoties;

B.

tā kā ES un ASV kopā veido pusi no pasaules ekonomikas, un šī partnerība 4,28 triljonu ASV dolāru apjomā ir lielākā, integrētākā un ilglaicīgākā ekonomiskā partnerība pasaulē un viens no galvenajiem pasaules ekonomiskās labklājības dzinējspēkiem;

C.

tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs apdraud mūsu tautsaimniecības stabilitāti un attīstību un mūsu pilsoņu labklājību, un tā kā šīs krīzes novēršanai nekad vēl nav bijusi tik nepieciešama ciešāka ekonomiskā sadarbība starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm;

D.

tā kā nepieciešamību nodrošināt brīvību un drošību savā valstī nedrīkst panākt, upurējot pamatprincipus attiecībā uz pilsonisko brīvību un cilvēktiesību kopīgu standartu ievērošanu,

E.

tā kā transatlantiskā partnerība pamatojas uz tādām kopīgām vērtībām kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, kā arī uz kopīgiem mērķiem, piemēram, sociālo attīstību un iekļautību, atvērtu un integrētu ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā, un tā ir drošības un stabilitātes pamats Eiropas un Atlantijas reģionā,

Darba vietas un izaugsme

1.

atzinīgi vērtē 2011. gada 3. un 4. novembrī Kannās notikušās G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes secinājumus, īpaši attiecībā uz Izaugsmes un darbavietu rīcības plānu, reformu, kuras mērķis no nostiprināt starptautisko monetāro sistēmu, pasākumiem, kas tiek veikti finanšu tirgus regulācijai, un apņēmību veicināt daudzpusējo tirdzniecību un izvairīties no protekcionisma; uzskata, ka ir svarīgi, lai ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē abi partneri uzņemtos vadošo lomu attiecībā uz G20 valstu saistību īstenošanu; norāda, ka G20 tiek apspriestas novatoriskas finansēšanas iespējas un ka ES turpina attīstīt ideju par finanšu darījumu nodokli;

2.

aicina ES un ASV administrācijas izstrādāt un uzsākt kopīgu transatlantisku iniciatīvu darbavietu radīšanai un izaugsmei, tostarp ceļvedi tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanai;

3.

prasa ES un ASV izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai atklātu un novērstu protekcionismu divpusējās attiecībās; atgādina par atvērtu iepirkumu tirgu nozīmi transatlantiskajā tirdzniecībā, kas nodrošinātu piegādātāju — jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu — vienlīdzīgu piekļuvi, un tādēļ aicina ASV atturēties no prasību „Pērc ASV ražotas preces” ieviešanas; uzsver PTO Valsts iepirkuma nolīguma (VIN) nozīmi, lai nodrošinātu atvērtu un līdzsvarotu piekļuvi abiem tirgiem;

4.

uzsver nepieciešamību stiprināt TEP darbību, lai sasniegtu šos mērķus, jo īpaši kopēju standartu izstrādi jaunās jomās, kurās nepieciešams regulējums, piemēram, nanotehnoloģijās, vai jaunās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģijās; mudina ES un ASV TEP darbā cieši iesaistīt transatlantiskā likumdevēju dialoga pārstāvjus, jo likumdevēji kopīgi ar savām attiecīgajām izpildstruktūrām ir atbildīgi par daudzu TEP lēmumu ieviešanu un pārraudzību;

5.

mudina ES un ASV apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi par uzņēmējdarbības veicināšanu, tostarp izmantojot atbalstu uzņēmumu dibināšanai, un bankrotu risināšanu;

6.

uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbības centienus saistībā ar pētniecības un jauninājumu partnerību;

7.

uzsver nepieciešamību pieņemt un īstenot kopīgu ES un ASV izejvielu ceļvedi 2020. gadam, kura uzmanības centrā būtu retzemju metāli un kurā būtu jāveicina sadarbība resursu efektivitātes jomā, inovācija izejvielu ieguves un pārstrādes tehnoloģiju nozarē un pētniecība par aizstāšanu; prasa, lai transatlantiskā stratēģija veicinātu izejvielu globālo pārvaldību, izmantojot tādas sadarbības struktūras kā Starptautiskais izejvielu forums, kas līdzinās Starptautiskajam enerģētikas forumam;

8.

uzsver, ka ir svarīgi sadarboties energoefektivitātes, atjaunojamo enerģijas avotu un augstu kodoldrošības standartu veicināšanā pasaules mērogā, un atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināta biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinācija un notiek sadarbība enerģijas tehnoloģiju izstrādes jomā;

9.

aicina Komisiju aktīvi attīstīt sarunas ar ASV produktu drošības jomā un atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots juridisks pamats, lai ASV Patēriņa preču drošības komiteja varētu rīkot sarunas ar ES par nolīgumu, kuram būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa par bīstamiem produktiem, traumām un veikto korektīvo darbību gan ES dalībvalstīs, gan ASV;

Pasaules mēroga pārvaldība, ārpolitika un attīstība

10.

atgādina, ka brīvas un atklātas demokrātijas veicina mieru un stabilitāti un ir labākā garantija pasaules drošībai, un tādēļ aicina ES un ASV vēl vairāk sadarboties miera sekmēšanā, jo īpaši Tuvajos Austrumos, un jauno demokrātiju atbalstīšanā Ziemeļāfrikā;

11.

mudina ES un ASV veicināt tiešu miera sarunu atsākšanu starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, ar kurām panāktu divu valstu risinājumu, pamatojoties uz 1967. gadā noteiktajām robežām, ar vienu galvaspilsētu abām valstīm — Jeruzalemi, mierā un drošībā līdzās pastāvot Izraēlas valstij un neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij; aicina dalībvalstis un ASV atbalstīt palestīniešu likumīgos centienus būt pārstāvētiem kā valstij Apvienoto Nāciju Organizācijā, ko viņi vēlas panākt sarunās, kas norisinās ANO struktūrās;

12.

jo īpaši aicina izstrādāt kopēju ES un ASV nostāju, lai pārliecinātu Izraēlas valdību mainīt savu saistībā ar Palestīnas uzņemšanu UNESCO pieņemto lēmumu paātrināt 2 000 mājokļu būvniecību Rietumkrastā un ieturēt muitas ieņēmumus, kuri tai ir jāizmaksā Palestīnas pašpārvaldei;

13.

asi nosoda aizvien lielāka spēka izmantošanu Sīrijā un atbalsta ASV un ES dalībvalstu centienus ANO Drošības padomē panākt rezolūciju, kura būtu nosodīta Sīrijas režīma nāvējošā spēka pielietošana un ietverta prasība to pārtraukt, kā arī paredzētas sankcijas gadījumā, ja tas netiek darīts; atzinīgi vērtē Arābu valstu līgas lēmumu uz laiku izslēgt Sīriju un Jordānijas karaļa Abdullah aicinājumu Sīrijas prezidentam Bashar al-Assad atkāpties no amata;

14.

aicina ES un ASV turpināt atbalstīt Lībijas pagaidu pārvaldes iestādes to centienos veidot iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību; vienlaikus uzsver, ka šis atbalsts ir jāsniedz ar priekšnosacījumu, ka tiek pilnībā ievērotas cilvēktiesības un tiesiskums un visiem pilsoņiem, jo īpaši sievietēm, garantētas politiskās dalības tiesības;

15.

pauž nopietnas bažas par Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) jaunākajā ziņojumā paustajiem apgalvojumiem, ka Irāna sekmīgi iegūst zināšanas, kas nepieciešamas kodolieroču projektēšanai un būvēšanai; pauž nosodījumu par faktu, ka Irāna nav pilnīgi sadarbojusies ar IAEA, kas ir pretrunā nepārtrauktajiem šīs valsts apgalvojumiem, ka tās kodolprogramma tiek īstenota vienīgi miermīlīgos, civilos energoieguves mērķos; uzskata, ka ES un ASV ir jāturpina darbs, cieši sadarbojoties savā starpā un P5+1 valstu grupā, lai saglabātu stingru spiedienu uz Irānu, izmantojot visus politiskos, diplomātiskos un ekonomiskos līdzekļus, tostarp sankcijas, lai to pārliecinātu ievērot starptautiskās kodolieroču neizplatīšanas saistības un novērstu un ierobežotu tās radītos draudus starptautiskajai drošībai;

16.

uzsver, ka ES un ASV kopīgi pārvalda 90 % no pasaules attīstības palīdzības veselības aprūpes jomā un 80 % no kopējās palīdzības; atzinīgi vērtē ES un ASV attīstības dialoga atsākšanu 2011. gada septembrī, jo ir atlikuši tikai pieci gadi, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus;

17.

aicina ES un ASV G20 valstu grupā aktīvāk veicināt pasaules mēroga regulējuma izveidi, lai novērstu ļaunprātīgas spekulācijas ar pārtikas cenām un nepieļautu pārtikas cenu pārmērīgas svārstības pasaulē; uzsver, ka G20 ir jāiesaista pārējās valstis šo jautājumu risināšanā, lai panāktu vispārēju saskaņotību;

18.

uzsver, ka augstākā līmeņa sanāksmi vajadzētu izmantot arī, lai apmainītos viedokļiem un pastiprinātu sadarbību attiecībā uz trešām valstīm, jo īpaši Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu (BRIC);

19.

uzsver, ka klimata pārmaiņas ir pasaules mēroga problēma, un aicina Komisiju censties panākt, lai gaidāmajā Durbanas konferencē ASV uzņemtos vērienīgas saistības nodrošināt, lai tiktu izstrādātas precīzas pilnvaras sarunu pabeigšanai par globālu vispārēju klimata nolīgumu līdz 2015. gadam; šajā sakarībā pauž bažas par ASV Pārstāvju palātā nesen pieņemto likumprojektu Nr. 2594, kurā prasīts aizliegt ASV aviosabiedrībām piedalīties ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā; aicina ASV Senātu nepieņemt šo likumprojektu un prasa īstenot konstruktīvu dialogu par šo tēmu;

20.

aicina ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, apspriežot ekonomiku, paturēt vērā tādus jautājumus kā klimata aizsardzība, resursu trūkums un to efektīva izmantošana, energodrošība, inovācija un konkurētspēja; atgādina, ka starptautiski saskaņota rīcība palīdz mazināt attiecīgo nozaru, jo īpaši energoietilpīgo nozaru, bažas par oglekļa emisiju pārvirzi;

Brīvība un drošība

21.

atzīst, ka visām pasažieru un preču plūsmām transatlantiskajā telpā būtu jāpiemēro pienācīgi un proporcionāli drošības pasākumi;

22.

šajā sakarībā aicina ASV atteikties no plaši piemērojamiem vispārējiem ierobežojumiem, piemēram, pilnīgi visu konteineru skenēšana vai šķidrumu ienešanas aizliegums gaisa kuģos un pāriet uz mērķtiecīgāku un uz risku balstītu pieeju, piemēram „droša operatora” sistēmām un šķidrumu skenēšanu;

23.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2011. gada martā uzsāktās sarunas par ES un ASV nolīgumu par personas datu aizsardzību; pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, ka noslēgtas ES un ASV sarunas par pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumu, kuru Eiropas Parlaments izskatīs, ņemot vērā tā 2010. gada 5. maija (1) un 2010. gada 11. novembra rezolūcijā (2) izklāstītās prasības;

24.

uzsver, ka ir svarīgi pareizi īstenot ES un ASV nolīgumus par izraidīšanu un savstarpēju juridisku palīdzību, kā arī atbilstošos divpusējos instrumentus;

25.

atkārtoti pauž uzskatu, ka Eiropas Savienībai sarunās ar ASV gan politiskā, gan tehniskā līmenī ir jāturpina izvirzīt apspriešanai jautājums par to, ka ES ir svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk bezvīzu režīmā tiktu iekļautas atlikušās četras ES dalībvalstis;

26.

uzsver nepieciešamību pasaules mērogā nodrošināt interneta integritātes aizsardzību un saziņas brīvību, izvairoties no vienpusējiem pasākumiem interneta protokola (IP) adrešu vai domēna vārdu anulēšanā;

27.

ņem vērā konkrētus citas Eiropas Parlamenta komitejas priekšlikumus un prasa Eiropas Parlamenta delegācijai transatlantiskā likumdevēju dialogā izmantot tās ieguldījumu;

*

* *

28.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam, Transatlantiskā likumdevēju dialoga līdzpriekšsēdētājiem un Transatlantiskās Ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājiem un sekretariātam.


(1)  OV C 81 E, 15.3.2011., 70. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0397.


Top
  翻译: