Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE1765

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” ” COM(2012) 225 final

OV C 11, 15.1.2013, p. 54–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/54


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai””

COM(2012) 225 final

2013/C 11/12

Ziņotāja: MADER kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2012. gada 22. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” ”

COM(2012) 225 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 25. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 484. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 14. un 15. novembrī (2012. gada 14. novembra sēdē), ar 143 balsīm par, 1 balsi pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

Eiropas Komisija 2012. gada 22. maijā pieņēma Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmu. Ar šo dokumentu ir izveidots rīcībpolitikas ietvars patērētāju tiesību aizsardzībai un noteikti četri pamatmērķi: patērētāju drošības uzlabošana, zināšanu paplašināšana, tiesību ievērošanas nolūkā veikto pasākumu uzlabošana un tiesību aizsardzības nodrošināšana, kā arī tiesību un politikas būtiskāko elementu pielāgošana ekonomiskām un sociālām pārmaiņām. Šī programma atbilst stratēģijai “Eiropa 2020”.

1.2

EESK piekrīt Komisijas nostājai, ka patērētājiem ir būtiska loma kā izaugsmes veicinātājiem un ka nepieciešams ņemt vērā kontekstu, kas ietekmē viņu attīstību.

1.3

EESK atbalsta programmas mērķus, bet vēlas uzzināt, kāda ir tās saikne ar Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam, turklāt nav pārliecināta, vai ar piešķirtajiem līdzekļiem pietiks, jo šķiet, ka to apmērs ir daudz mazāks par iecerētajiem vērienīgajiem mērķiem.

1.4

EESK atgādina, ka patērētāju intereses ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot jebkuru no Kopienas politikas jomām. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ar šo patērētāju aizsardzības programmu Komisija ierosina vienā dokumentā ietvert lielāko daļu ES iniciatīvu Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības jomā, jo līdz šim tās nav tikušas apkopotas. Šī programma ir būtisks solis, jo tā apliecina, ka ES politikas nostādņu izstrādē liela nozīme tiek piešķirta patērētāju vajadzībām un vēlmēm.

1.5

EESK pozitīvi vērtē to, ka ir atzīta patērētāju apvienību svarīgā loma, un norāda, ka vajadzētu nodrošināt, lai to rīcībā būtu uzticētajiem uzdevumiem atbilstoši līdzekļi. Īpaši atzinīgi vērtē programmā pausto Eiropas Komisijas apņemšanos sadarboties ar valstu valdībām, lai palielinātu izpratni par šo apvienību nozīmi.

1.6

EESK uzskata, ka, īpaši pašreizējos ekonomikas un sociālajos apstākļos, ir ļoti svarīgi rūpēties par mazāk aizsargātām personām. Tāpēc Komiteja atbalsta programmā iekļautās iniciatīvas, kuru mērķis ir finansiāla iekļautība un piekļuve pamatpakalpojumiem.

1.7

EESK uzsver, ka tā lielu vērību velta visiem ar ilgtspējīgu attīstību saistītiem pasākumiem. Tāpēc tā izprot Komisijas raizes par enerģijas patēriņa pārredzamību un ekodizaina izmantošanu. Komiteja arī uzsver, ka jāizmanto efektīvi pasākumi, kas paaugstinātu produktu ražošanas un izplatīšanas ētiskās un ekoloģiskās normas, it sevišķi attiecībā uz produktiem, kas importēti no trešām valstīm.

1.8

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzlabot uzturdrošību, lai garantētu ražojumu drošumu no ražošanas vietas līdz patērētājam, kā arī lai būtu iespējama veselīga un godīga konkurence. Veicamie pasākumi palīdzēs arī atjaunot patērētāju uzticēšanos, ko ir iedragājušas dažādas sanitārās krīzes.

1.9

Komiteja atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kas veiktas, lai patērētāji varētu saņemt viņu vajadzībām atbilstošu informāciju, tomēr atgādina, ka patērētāju izglītošana nevar būt iegansts tirgotāju atbrīvošanai no atbildības.

1.10

EESK atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir patērētāju tiesību ievērošana, to pilnveide un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu ieviešana. Šajā sakarībā tā atgādina, ka strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu sistēmām ir jābūt neatkarīgām no strīdos iesaistītajām pusēm. Visbeidzot, kā vairākos atzinumos tas ir uzsvērts, Komiteja atbalsta kolektīvās tiesiskās aizsardzības ieviešanu un uzskata, ka vairs nevar atlikt Eiropas mēroga instrumenta ieviešanu.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1   Eiropas Komisija 2012. gada 22. maijā pieņēma Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmu. Ar šo dokumentu ir izveidots patērētāju tiesību aizsardzības rīcībpolitikas ietvars nākamajiem gadiem. Tas ir saskaņots ar stratēģiju “Eiropa 2020” un papildina citas iniciatīvas, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam.

2.2   Komisija vēlas, lai visi piecsimts miljoni Eiropas patērētāju, kuru izdevumi veido 56 % no Eiropas Savienības IKP, būtu vienotā tirgus centrā, jo izaugsme ir atkarīga galvenokārt no viņiem, un uzskata, ka patērētāju radītā “pieprasījuma stimulēšanai var būt būtiska nozīme ES krīzes pārvarēšanā”.

2.3   Lai sasniegtu šo mērķi un palielinātu patērētāju uzticēšanos, programmā ir noteikti četri mērķi.

2.3.1   Patērētāju drošības uzlabošana

Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar produktu un pakalpojumu laišanu tirgū neatkarīgi no ražošanas vai sniegšanas vietas, Komisija vēlas uzlabot ar to drošību saistīto regulatīvo sistēmu, un, nosakot ražojumu drošuma un atbilstības kontroli izcelsmes vietā, nostiprināt tirgus uzraudzības sistēmu.

Komisija uzsver nepieciešamību stiprināt drošību dažādos pārtikas aprites posmos.

Šo mērķu īstenošanas nolūkā Komisija mudinās dalībvalstis palielināt sadarbību.

2.3.2   Zināšanu paplašināšana

Komisija uzskata, ka patērētājiem jābūt pieejamai skaidrai, uzticamai un salīdzināmai informācijai, kā arī instrumentiem, kas nepieciešami tiesību izpratnei. Tāpēc tā uzskata, ka ir jāuzlabo patērētāju zināšanas un jāveido izpratne par viņu tiesībām un interesēm. Komisija uzskata, ka izpratnes veidošanā jāpiedalās arī tirgotājiem, un veiks nepieciešamās iniciatīvas saistībā ar viņu sociālo atbildību. Komisija atzīst patērētāju apvienību būtisko lomu šīs informācijas izplatīšanā, kā arī patērētāju pārstāvībā un aizstāvībā.

2.3.3   To pasākumu uzlabošana, ar kuriem paredzēts panākt tiesību ievērošanu un nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus

Komisija vēlas nodrošināt patērētāju tiesību efektīvu ievērošanu un efektīvas strīdu izšķiršanas iespējas patērētājiem. Komisija gatavojas uzlabot pastāvošos pārrobežu strīdu risināšanas mehānismus visiem pārdošanas veidiem un stiprināt sadarbību ar trešām valstīm un galvenajām starptautiskajām organizācijām.

2.3.4   Tiesību un galveno rīcībpolitiku saskaņošana ar ekonomiskām un sabiedriskām pārmaiņām

Komisija uzskata, ka jo īpaši digitālajā laikmetā priekšlikumiem jāatspoguļo patēriņa veidu pārmaiņas. Tā uzsver, ka ir jāņem vērā mazāk aizsargātu patērētāju vajadzības un jāveicina tāda rīcība, kas sekmē ekonomikas ilgtspējīgu darbību.

2.4   Programmā noteiktie mērķi attiecas galvenokārt uz piecām jomām: digitālo jomu, finanšu pakalpojumiem, pārtiku, enerģētiku, kā arī ceļošanu un transportu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1

EESK piekrīt Komisijas nostājai par patērētāju kā izaugsmes veicinātāju būtisko lomu, par nākamajos gados risināmajiem jautājumiem un nepieciešamību pilnībā ņemt vērā kontekstu, kādā mēs dzīvojam. Krīze negatīvi ietekmē patērētāju pirktspēju. Turklāt patēriņa modeļi mainās. Tie nosaka nepieciešamību pēc plašākām tehniskām zināšanām un reizēm ir dārgi.

3.2

Lai gan Savienības noteikumi veido stabilu pamatu, joprojām pastāv to īstenošanas problēmas — patērētājiem pieejamie tiesību īstenošanas līdzekļi nav pietiekami, sūdzību skaits turpina palielināties, turklāt, neskatoties uz dažāda veida informācijas pārpilnību, patērētājiem trūkst uzticamas informācijas.

3.3

Programmā ir apliecināti principi, kurus EESK pilnībā atbalsta, tomēr Komiteja vēlas uzzināt, kāda ir saikne starp Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam un šo programmu un kā šī politika tiks īstenota.

3.4

Tāpēc 2012. gada 28. marta atzinumā (1) EESK uzsvēra, ka patērētāju tiesību aizsardzības politikai nav paredzēts pietiekams daudzums līdzekļu, un pauda raizes par to, vai būs iespējams īstenot šādu tālejošu programmu, ja tai piešķirtais līdzekļu apmērs ir daudz mazāks par vērienīgajām iecerēm.

3.5

Komisija ir sagatavojusi bagātīgu sarakstu ar iniciatīvām, kuras tiks īstenotas programmas mērķu sasniegšanas nolūkā. Tomēr daudz svarīgāk ir, lai šīs iniciatīvas būtu kvalitatīvas un piemērojamas, jo vienīgi tad tās nodrošinās efektivitāti, kas nepieciešama patiešām augsta patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšanai. Patērētājiem labums no programmas pasākumiem būs tikai pēc tam, kad tie būs pieņemti un kad dalībvalstis un citas iesaistītās puses tos būs īstenojušas.

3.6

Šādā kontekstā EESK konstatē, ka nav nodrošināts pārredzams un efektīvs šīs programmas īstenošanas un rezultātu novērtēšanas process. EESK aicina Eiropas Komisiju pievienot vērtēšanas kritērijus un kvalitātes rādītājus gada laikā gūto panākumu novērtēšanai un ik pēc astoņpadsmit mēnešiem publicēt ziņojumu par programmas īstenošanu.

3.7

Programmā parādīts, ka patērētāju aizsardzības politika attiecas uz ļoti daudzām jomām, un tas apstiprina EESK jau uzsvērto nepieciešamību: patērētāju intereses būtu jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot jebkuru no Kopienas politikas jomām. Tomēr EESK ir pārsteigta, ka dokumentā nav iekļauti elementi patērētāju tiesību aizsardzībai medicīnas jomā — programma neattiecas, piemēram, uz farmācijas precēm un medicīnas ierīcēm, lai gan tās tika daudz apspriestas vairākās dalībvalstīs, jo ir izraisījušas kaitējumu patērētājiem un pacientiem. EESK uzskata, ka visaptverošā patērētāju tiesību aizsardzības politikā vajadzētu būt iekļautai arī medicīnas un farmācijas jomai saistībā ar drošību, informāciju un patērētāju tiesību īstenošanu.

3.8

EESK ar atzinību konstatē, ka Komisija vēlas, lai tirgotāji atbalstītu patērētāju tiesību aizsardzības jomā īstenoto politiku. Šajā kontekstā steidzami jāizveido uzņēmumiem paredzēta izglītība par patērētāju tiesību aizsardzību. Komiteja mudina attiecīgo uzņēmumu organizāciju sadarbības tīklus (ar Eiropas Komisijas atbalstu) pēc iespējas ātrāk piedāvāt specifiski maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētus apmācību moduļus.

3.9

EESK aicina Eiropas Komisiju programmas piemērošanā iesaistīt ieinteresētās personas un puses, kuras šī programma skar, un pastiprināt saskaņošanu īpaši ar patērētāju organizācijām, lai nodrošinātu pienācīgu līdzdalību to politikas nostādņu sagatavošanā, kas uz viņiem attiecas.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Par drošumu

4.1.1

EESK uzskata, ka noteikti ir jāpārskata ražojumu drošuma regulatīvā sistēma, lai patērētājiem tiktu garantēts ražojumu un pakalpojumu drošums.

4.1.2

Komiteja uzskata, ka kontroles noteikumu, mūsdienīgu un vienotu paņēmienu un sadarbības metožu ieviešana, tostarp sadarbības veidošana ar ražošanas vietu kompetentajām iestādēm, dos iespēju uzlabot tirgus uzraudzību un tādējādi nodrošinās godīgu konkurenci, kas labvēlīgi ietekmēs visus uzņēmumus un patērētājus. Papildus EESK vēlas zināt, kāda ir standartizācijai ierādītā vieta un līdzekļi.

4.1.3

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir stiprināt drošību, lai atjaunotu patērētāju uzticēšanos, ko ir iedragājušas dažādas sanitārās krīzes. Šajā kontekstā būtiski ir uzlabot tiesību normu īstenošanu un dalībvalstu koordināciju.

4.2   Par informāciju

4.2.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim par samēra trūkumu starp informācijas pārpilnību un patērētāju vajadzībām. Komiteja atbalsta to, ka patērētājiem nepieciešama uzticama, skaidra un salīdzināma informācija un ka tai vajadzētu būt pieejamai ne tikai ar elektronisku līdzekļu palīdzību, bet arī izmantojot citus plašsaziņas līdzekļus.

4.2.2

EESK atzinīgi vērtē patērētāju organizāciju lomas atzīšanu un atgādina, ka šis fakts ir jāapliecina, piešķirot gan Eiropas, gan valstu līdzekļus tādā apmērā, lai būtu iespējams sasniegt iecerētos mērķus, konkrēti, īstenot patērētājiem piedāvāto produktu un pakalpojumu testēšanu.

4.2.3

Komiteja atbalsta patērētājiem paredzētas informācijas izplatīšanas pasākumus, ja vien šī informācija ir uzticama un tai ir reāla ietekme.

4.2.4

Komiteja atbalsta visas ar patērētāju izglītošanu saistītās iniciatīvas un īpaši uzsver, ka vajadzētu ne tikai informēt patērētājus, bet arī paplašināt viņu zināšanas, un tas būtu jāsāk skolā, piemēram, attiecībā uz matemātikas un finanšu zināšanām. Minētās iniciatīvas jāparedz ilgākam laikposmam, taču ir jāņem vērā, ka izglītošana nekādā gadījumā nevar aizstāt informāciju, kas patērētājiem būtu jāsaņem no tirgotājiem.

4.3   Par tiesību aktu piemērošanu un tiesisko aizsardzību

4.3.1

EESK ņem vērā Komisijas lēmumu panākt patērētāju tiesību ievērošanu, kas ir ļoti svarīgs uzdevums; neskaitāmu dokumentu pieņemšana nav pareizais veids, kā nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

4.3.2

Komiteja atbalsta Eiropas tīklus, no kuriem visvecākais — Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls — tika izveidots 2001. gadā. Nolūkā nodrošināt to efektivitāti EESK prasa regulāri izvērtēt tīklu darbību, lai varētu izdarīt attiecīgus secinājumus.

4.3.3

EESK atbalsta visas tās iniciatīvas, kuras dod iespēju gūt pilnīgāku informāciju par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā.

4.3.4

Komiteja atbalsta tādas pašregulējuma un kopregulējuma iniciatīvas kā, piemēram, pamatnostādņu publicēšanu, ja vien tās efektīvi veicina publiskās politikas mērķu sasniegšanu. Turklāt to regulārai kontrolei un vērtēšanai ir jānodrošina, lai attiecīgo mērķu nesasniegšanas gadījumā spēkā stātos saistoši noteikumi.

4.3.5

EESK atbalsta Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot strīdu alternatīvu izšķiršanu, taču, kā Komiteja atzinumā ir uzsvērusi (2), šīm sistēmām ir jābūt objektīvām un neatkarīgām no lietā iesaistītajām pusēm, un tās nedrīkst izslēgt iespēju iesniegt prasību tiesā.

4.3.6

EESK aicina Eiropas Komisiju atbalstīt pasākumus, kas līdztekus sistēmām strīdu izšķiršanai tiešsaistē arī efektīvi veicinātu elektroniskās komercijas darījumus. Turklāt Komiteja atzinīgi vērtē ieceri izveidot ieinteresēto pušu forumu, kurā apspriestu interneta vietņu Eiropas uzticības zīmi.

4.3.7

Attiecībā uz kolektīvu tiesisko aizsardzību EESK pauž nožēlu par to, ka programmā tikai garāmejot pieminēta iespēja ieviest šādu patērētāju tiesību piemērošanas instrumentu, un uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo stāvokli dažās valstīs un pārrobežu strīdu jomā, kā arī visas notikušās konsultācijas, ir pienācis laiks vairs nešaubīties un minēto instrumentu nekavējoties ieviest.

4.4   Tiesību un politikas saskaņošana ar ekonomiskām un sabiedriskām pārmaiņām

4.4.1   EESK konstatē, ka Komisija, neraugoties uz gandrīz visu patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju un dažu uzņēmumu noraidošo attieksmi, plāno turpināt regulas projekta pieņemšanu par Eiropas tirdzniecības noteikumiem, ar kuriem ievieš izvēles rakstura tiesības. Komiteja atgādina savu nostāju (3): šis projekts nav piemērots dažu iecerēto mērķu, piemēram, augstāka patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa, sasniegšanai. EESK uzstāj, ka Eiropas patērētāju tiesības nepieciešams pilnveidot.

4.4.2   Digitālā joma

Komiteja atbalsta digitālajā jomā saistībā ar tehnoloģiju attīstību izvirzītos priekšlikumus un ņem vērā, ka Komisija rūpēsies par to, lai šajā jomā patērētājiem nodrošinātu tikpat augstu aizsardzības līmeni kā citās jomās, jo tas ir nepieciešams nozares attīstības veicināšanai.

4.4.3   Finanšu pakalpojumi

4.4.3.1

EESK konstatē, ka Komisija ir nolēmusi pastiprināti uzraudzīt patērētājiem un jo īpaši vismazāk aizsargātajiem patērētājiem piedāvātos finanšu pakalpojumus. Komiteja atbalsta šādu nostāju, jo tādējādi būs iespējams palielināt pārredzamību un salīdzināmību gan piedāvājumam, gan cenai.

4.4.3.2

Komiteja vēlas atgādināt, ka tai jo īpaši rūp visi finansiālās iekļautības elementi.

4.4.4   Pārtika

4.4.4.1

Komiteja pilnībā atbalsta tādu noteikumu pieņemšanu, kas attiecas uz informāciju par pārtiku un veselīguma norādēm, jo sabiedrības veselības tematika patērētājiem ir ļoti svarīga.

4.4.4.2

Nesenās problēmas dažās dalībvalstīs ar alkoholisko dzērienu nelegālu izplatīšanu vēlreiz apliecina, cik svarīga ir tirgus pārraudzība un kontrole.

4.4.4.3

Lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu, EESK atzinīgi vērtē ideju īstenot pasākumus, kas būtu vērsti uz dažādiem lauksaimniecības pārtikas produktu ķēdes posmiem.

4.4.5   Enerģētika

4.4.5.1

Komiteja apzinās, ka enerģētikas joma ir īpaši svarīga visiem patērētājiem un it sevišķi mazāk aizsargātajiem patērētājiem; un būtu jānodrošina, ka viņi ar pieņemamiem nosacījumiem var izmantot šīs jomas pakalpojumus.

4.4.5.2

EESK atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot enerģijas patēriņa pārredzamību, jo enerģija ir deficīts un par to mājsaimniecības tērē lielu daļu sava budžeta. Komiteja aicina pievērst uzmanību, ka ir nepieciešams novērtēt patērētāju rīcībā esošos paņēmienus, un rūpēties, lai tie patiešām būtu inovatīvi un efektīvi.

4.4.6   Ceļošana un transports

4.4.6.1

EESK uzskata, ka ir svarīgi programmā iekļaut transporta tematiku — gan gaisa, gan sabiedriskā transporta jautājumus. Piekrīt Komisijas raizēm par pasažieru tiesību uzlabošanu — tās jāpielāgo transporta uzņēmumu un tūrisma operatoru piedāvājumiem. EESK uzsver, ka gaisa transporta jomā ir īpaši svarīgi, lai, veicot Eiropas tiesību aktu plānoto pārskatīšanu un īstenojot attiecīgos Vienotā tirgus aktā (4) paredzētos pasākumus, tiktu apkarota negodīga līgumu slēgšanas un tirdzniecības prakse.

4.4.6.2

EESK uzsver, ka steidzami ir jāpieņem pasākumi, ar ko aizsargātu tos pasažierus, kuru ceļojumu pārtrauc kādas aviosabiedrības bankrots, — patērētāju tiesību aizsardzības programmā šī problēma nav minēta.

4.4.6.3

Komiteja atbalsta ieceri izstrādāt stratēģiju, ar kuru atbalstītu videi nekaitīgus transportlīdzekļus, lai tādējādi mazinātu CO2 emisijas.

4.4.7   Ilgtspējīgi ražojumi

4.4.7.1

EESK vairākkārt ir uzsvērusi, cik svarīga Eiropas nākotnei ir ilgtspējīga attīstība. Tāpēc tā atbalsta Komisijas sagatavotās nostādnes, kuru mērķis ir palielināt ražojumu izturību, un mudina visos ražojumos izmantot ekodizainu.

4.4.7.2

EESK atbalsta Eiropas Komisijas neatslābstošās rūpes par uzņēmumu sociālās atbildības politikas veicināšanu, bet norāda, ka ir nepieciešami stingrāki pasākumi, kas nodrošinātu pārredzamību un atbildību par to, lai ražošana un ražojumu, it īpaši trešo valstu ražojumu, izplatīšana kļūtu ētiskāka un videi mazāk kaitīga. Lai panāktu no trešām valstīm ievestu preču atbilstību Eiropas standartiem, ir jāievieš tām paredzēti saistoši noteikumi, piemēram, obligāta prasība iesniegt rakstveida apliecinājumu par preču atbilstību starptautiskajām darba tiesībām.

Briselē, 2012. gada 14. novembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 89. lpp.

(2)  OV C 286, 17.11.2005., 1. lpp.

(3)  OV C 181, 21.6.2012., 75. lpp.

(4)  COM(2010) 608 final.


Top
  翻译: