6.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/8

1.1

Digitālajam iekšējam tirgum ir liels potenciāls veicināt izaugsmi, darba vietas un labklājību kopumā. Tomēr daudzi iedzīvotājiem vēl joprojām ir atstumti no priekšrocībām, ko sniedz šī iespēja. Šādas atstumtības iemesli ir saistīti ar socioloģiskiem, kultūras un arī tiesiskiem faktoriem. EESK ir noteikusi vairākas problēmas un šķēršļus, kas šobrīd neļauj veidot digitālo iekšējo tirgu, kurā galvenā prioritāte patiešām ir iedzīvotāji, un tie ir:

1.2

EESK tāpēc ierosina vairākus šādus pasākumus, kas jāīsteno, lai pilnībā sasniegtu mērķi veidot digitālo iekšējo tirgu, kurā galvenā prioritāte ir iedzīvotāji:

2.1

Iedzīvotāju iespējas ekonomikas veidošanā. Digitālās revolūcijas dēļ ir izzudušas daudzas darba vietas. Tomēr McKinsey norāda (2), ka katra zaudētā darba vieta tika aizstāta ar 2,6 jaunām darba vietām. Sabiedrībai tam ir jāpielāgojas, un pašreiz tai ir potenciāls to izdarīt. Atsevišķas darba vietas izzudīs, bet jaunākajām paaudzēm pavērsies citas iespējas — tām būs ir jāiesaistās digitālajā revolūcijā kā darba vietu radītājā. Tādas iniciatīvas kā MIT programma Scratch rada pievienoto vērtību, veicinot ticību saviem spēkiem. Vēl viens piemērs ir NASA programma “Skunk Works lab”, kas pēc Shuttle programmas beigām izveidoja radošai darbībai labvēlīgu vidi.

2.2

Iedzīvotāju iespējas politikas veidošanā. Cilvēkiem ir jābūt iespējai brīvi paust savas idejas — šajā nolūkā lielu palīdzību sniedz internets; jaunākās paaudzes, neraugoties uz piesaisti internetam, ceļo vairāk. Internets veicina cilvēku savstarpējo saziņu. Digitālā tehnoloģija ir radījusi jaunu pārvietošanās brīvību.

2.2.1

Konkrētus piemērus tam, kā pilsoņiem izdodas mobilizēties, lai paustu viedokli, un demokrātiskā veidā panākt politikas pārmaiņas, var atrast gan Eiropā, gan ārpus tās. Ir skaidrs, ka politiskajā arēnā būtu vairāk jāuzklausa pilsoņu viedoklis. Arī demokrātijas procesiem ir jāpielāgojas digitalizācijai.

2.3

Iedzīvotāji kā aktīvi sociālās jomas dalībnieki. E-prasmes prasmes nenozīmē tikai interneta lietošanas apguvi; tās ietver arī tīkla izmantošanu sociālās kopības un personiskās izaugsmes labā. Šā iemesla dēļ sabiedrībai ir plašāk jāiepazīst interneta iespējas. Tomēr noteikti ir pilnībā jārespektē indivīda personiskā izvēle internetu izmantot vai to nedarīt.

2.4

EP rezolūcijās “Vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšana” (3) un “Vienotais tirgus Eiropas iedzīvotājiem” (4) ir uzsvērts, ka pastāv daudzi trūkumi saistībā ar mērķi nodrošināt, ka iedzīvotāji patiešām ir iekšējā tirgus prioritāte. Šie trūkumi, kas ir ne tikai tiesiska rakstura, bet arī socioloģiski, ir saistīti arī ar to, ka vēl aizvien nav novērsti vairāki šķēršļi, kas kavē pietērētāju pilnīgu piekļuvi iekšējam tirgum.

3.1.1

Visiem ES iedzīvotājiem ir vajadzīgas vienādas iespējas piekļūt tīklam (6). Turklāt ir svarīgi, lai gan fiksētā, gan mobilā pieslēguma maksimālā cena par Mbps tiktu noteikta un ieviesta visās dalībvalstīs.

3.1.1.1

Pēc Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru organizācijas (BEREC) rīcībā esošās informācijas lielākā daļa valsts regulatīvo iestāžu ir saņēmušas patērētāju sūdzības par atšķirībām interneta pieslēguma norādītajā un reālajā piekļuves ātrumā. Īstu digitālo iekšējo tirgu varēs izveidot tikai tad, ja tiks nodrošināta stingra visu ES tīkla operatoru kontrole, lai garantētu nominālo joslas platumu saskaņā ar Digitālās programmas Eiropai platjoslas pīlāru.

3.1.1.2

Pašreiz lielākais reāla digitālā iekšējā tirgus izveides šķērslis ir mobilā interneta piekļuves nevienlīdzība, īpaši tāpēc, ka ļoti ātri izplatās viedtālruņi un planšetdatori un tādēļ iedzīvotāju vidū aizvien lielāku ekonomisko nozīmi iegūst mobilās, uz internetu balstītās darbības (e-tirdzniecība, e-veselība u. c.). Šajā sakarā Digitālās programmas Eiropai 101. pasākumā ir skaidri norādīts, ka līdz 2015. gadam jāpanāk, ka atšķirība starp viesabonēšanas un valsts tarifiem ir tuvu nullei.

3.1.1.3

Turklāt ar infrastruktūru būtu jānodrošina, lai pilnībā tiktu nosegta visa Eiropa, jo cilvēkus nedrīkst diskriminēt tāpēc, ka viņi dzīvo laukos. EESK atzīst, ka nozares veidotāji varētu uzskatīt šādas infrastruktūras nodrošināšanu par ekonomiski neperspektīvu. Tomēr risinājums būtu jāatrod. Iespējamie lauku teritorijām paredzētie risinājumi var ietvert publiskā un privātā sektora partnerību. Satura veidotāji var arī meklēt partnerus, lai veiktu ieguldījumus infrastruktūrā, jo bieži vien no pārklājuma nodrošināšanas viņiem vēlāk rodas ieguvumi.

3.1.2

Bezmaksas bezvadu piekļuvei vajadzētu būt visu Eiropas iedzīvotāju pamattiesībām. EESK uzskata (7), ka publisku bezmaksas interneta piekļuves punktu izveide pilsētu aktīvākajos rajonos un piekļuve atklātajiem datiem 2.0 un atklātajam pirmkodam dotu iespēju sazināties un meklēt darbu.

3.1.3

Teritoriālajam segumam nevajadzētu būt stingrai prasībai, bet ir svarīgi, lai katra pašvaldība varētu nodrošināt vismaz vienu bezvadu interneta punktu. Kā racionālu risinājumu varētu nodrošināt minimālu skaitu bezvadu interneta punktu proporcionāli iedzīvotāju skaitam; katra valsts regulatīvā iestāde varētu izstrādāt vietējos noteikumus saskaņā ar ES direktīvām.

3.1.4

Lai gan piekļuve internetam un vispārējs platjoslas tīkls ir atzīti par īpaši svarīgiem, Komisija ir norādījusi (8), ka nav vienprātības par universālā pakalpojuma saistību turpmāko lomu Eiropas platjoslas mērķu sasniegšanā.

3.1.5

Tiesību aktus par platjoslas iekļaušanu valsts universālā pakalpojuma saistībās šobrīd ir pieņēmušas Somija, Spānija un Malta. Eiropas Parlaments 2011. gada 5. jūlijā pieņēma rezolūciju (9), kurā ir uzsvērta universālā pakalpojuma saistību nozīme sociālās iekļautības drošības tīkla veidošanā.

3.1.6

Tā kā Eiropas pilsoņa digitālas iekļautības būtība ir spēja pieslēgties internetam, tas nozīmē, ka ir vajadzīga tāda personiskā datortehnika un programmatūra, kas dod iespēju izmantot tiešsaisti.

3.1.6.1

Pamata datortehnikai  (10) vajadzētu būt pieejamai visās ES valstīs par cenu, kas ir piemērota visiem. Tāpēc EESK aktīvi aicina saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” izstrādāt īpašu projektu, lai pamata datortehniku varētu Eiropā ražot par pietiekami samērīgām cenām. Diemžēl Padome pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžetu nesen samazināja.

3.1.6.2

Programmatūrai vajadzētu būt atklātā pirmkoda programmatūrai  (11), kas dod iespēju izvairīties no papildu izmaksām un dokumentu apstrādei un koplietošanai ļauj izmantot vispārējus, standarta, nepatentētus rīkus. Turklāt šādai programmatūrai vajadzētu būt pieejamai cilvēkiem ar invaliditāti. Atklātajam pirmkodam vajadzētu papildināt pārējo pamata programmatūru.

3.2.1

Komiteja jau ir norādījusi (12), ka no ES pilsoņu viedokļa ir svarīgi, lai interneta pakalpojumu sniedzēji garantētu lietotājiem brīvu, bez valdību vai interneta pakalpojumu sniedzēju uzliktiem ierobežojumiem, pieslēgšanos publiskajam internetam, proti, saturam, tīmekļa vietnēm, platformām un ar tām saistītajām iekārtām un atļautajiem komunikācijas veidiem. Tieši tāda ir koncepcija atklātajam internetam, kas ir digitālā pilsoņa pamattiesības.

3.2.2

Turklāt visiem ES interneta pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu pret visiem līdzīgiem interneta datu avotiem izturēties vienādi, nešķirojot dažādu veidu datu plūsmas ekonomisku iemeslu dēļ.

3.2.3

BEREC sākotnējie secinājumi par datu plūsmas pārvaldību Eiropā skaidri liecina, ka balss pārraides (13) bloķēšana ir parasta parādība (14).

3.2.4

ES regulatori ir konstatējuši, ka tādus balss pārraides pakalpojumus kā Skype galvenokārt bloķē mobilo sakaru pakalpojumu operatori. “Peer-to-peer” plūsmu, kas dod iespēju veikt datņu apmaiņu starp interneta lietotājiem, arī regulāri palēnina vai bloķē gan fiksēto, gan mobilo sakaru operatori.

Tā kā pakalpojumi pakāpeniski tiek pārcelti uz tīmekļa vidi, operatori arvien biežāk sāk diskriminējoši izturēties pret citiem pakalpojumiem, kuri konkurē ar viņu pašu pakalpojumiem vai nedod lielus ienākumus, un līdz ar to dažādiem pakalpojumiem faktiski izveidojas atšķirīgs ātrums. Līdz ar to ir būtiski apdraudēta tīkla neitralitāte.

3.2.5

Tīkla neitralitātes princips nozīmē to, ka neviens no operatoriem nedrīkst ekonomisku iemeslu dēļ prioritāti tīklā piešķirt kādai noteiktai datu plūsmai. Operatoram būtu jāgarantē iespējami labākā apkalpošana ikvienam lietotājam.

Eiropas Komisijas paziņojumā par Digitālo programmu Eiropai jēdziens “tīkla neitralitāte” neparādās, tāpēc Komiteja uzsver, ka tīkla neitralitātes princips ir skaidri un nepārprotami jādefinē un jānostiprina Eiropas tiesību aktos kā pilsoņu tiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā.

3.4.1

Lai ES pilsoņi varētu reāli iekļauties digitālā iekšējā tirgū, viņiem noteikti ir nepieciešamas paplašinātas digitālās prasmes un paaugstināta izglītotība plašsaziņas līdzekļu jomā, lai efektīvi samazinātu digitālo plaisu un palielinātu savu e-iekļautību.

3.4.1.1

Digitālā iekļautība galvenokārt nozīmē nodrošināt vienādas iespējas visiem ES iedzīvotājiem, bet it īpaši (15):

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ierosināt ES mēroga indikatorus digitālo prasmju un mediju lietošanas prasmes atspoguļošanai (16) un pēc iespējas ātrāk katrā dalībvalstī ieviest ilgtermiņa e-prasmju un digitālo līdzekļu lietošanas prasmju politiku (17). Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai vietējās pilsoniskās sabiedrības dalībnieki e-prasmju veidošanai reģionos varētu izmantot kohēzijas fondu, tas ir, ESF.

3.5.1

Eiropas digitalizācijas procesā ir jābūt iesaistītām skolām — gan skolotājiem, gan skolēniem. Ir jāparedz līdzekļi reālu digitālo skolu izveidei, kuras virzītos uz administrācijas darba un mācību digitalizāciju, vienlaikus veicinot vides aizsardzību.

3.5.2

Skolēni parasti ir vairāk pieraduši pie jaunajām tehnoloģijām un viņiem ir vajadzīga palīdzība un vadība, lai pilnveidotu prasmes, taču vecāko paaudžu vidū lielam skaitam cilvēku IKT prasmju vispār nav. Lai būtu iespējams veidot digitālu skolu un digitālu sabiedrību, ir svarīgi mācīt skolotājiem IKT prasmes, lai uzlabotos vecāko paaudžu saikne ar jaunākajām paaudzēm.

3.5.3

Izglītošanas metodes būtībā ir jāapgūst no jauna. Skolotājiem pastāvīgi ir jāmeklē pareizais veids tradicionālo mācību metožu papildināšanai ar jaunajām tehnoloģijām.

3.5.4

Turklāt, lai novērstu plaisu starp tradicionālo izglītību un jaunajām tehnoloģijām, būtu jāsagatavo tiešsaistes mācību resursi, lai visiem un visur būtu pieejams saskaņots un uzticams mācību process. Digitālās programmas Eiropai 61. pasākums (18) un 68. pasākums (19) šķiet, ir iecerēti tieši ar šādu mērķi. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ne visiem turpmākajiem galalietotājiem būs vienāds IKT prasmju līmenis. Tāpēc vajadzētu būt iespējai saskarnes un saturu pielāgot dažādiem līmeņiem, lai tie būtu lietotājdraudzīgi iesācējiem un sarežģītāki un tāpēc interesantāki zinošākiem lietotājiem.

3.6.1

Eiropas Datorprasmju apliecība (ECDL) būtu oficiāli jāievieš visās dalībvalstīs un pastāvīgi jāaktualizē atbilstoši jaunākajām norisēm pieejamo programmatūru un iekārtu jomā.

3.6.1.1

Eiropas Datorprasmju apliecības pamatā vajadzētu būt atklātai programmatūrai, un tā būtu jāpiešķir tikai pēc ES līmenī standartizēta eksāmena nolikšanas, kas būtu jāievieš visās valsts vidusskolu programmās, lai visiem ES skolēniem tiktu nodrošinātas vienādas IT pamata zināšanas.

3.6.2

Saturs jāveido atbilstoši līdzekļiem. Tiecoties digitalizēt Eiropu, ES būtu jāuzlabo resursu, piemēram, e-grāmatu, pieejamība digitālā formātā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas nolūku turpināt Eiropas Bibliotēkas  (20) pilnveidi, bet vienlaikus pauž bažas par to, ka šis potenciāli revolucionārais pakalpojums ir daudziem nezināms, tāpēc tas būtu efektīvāk jāpopularizē, īpaši izglītības sektorā.

3.7.1

Uzticēšanās ir pamatfaktors, no kura ir atkarīga interneta iespēju maksimāla izmantošana iekšējā tirgū. Iedzīvotājiem ir jābūt drošiem par to, ka ir ieviestas piemērotas sistēmas, kas novērš individuāla vai kolektīva apdraudējuma iespējas, nodrošina atbilstošu aizsardzības līmeni, kibernoziedznieku kriminālvajāšanu līdzīgi kā parasta nozieguma gadījumā, kā arī atbilstošu interneta regulējumu un tā ievērošanu.

3.8.1

Ļoti svarīgi ir nodrošināt izglītību par interneta galvenajām iespējām un lielākajiem apdraudējumiem. Preventīvus pasākumus var efektīvi papildināt ar izglītojošām kampaņām, kas paredzētas dažādu līmeņu lietotājiem.

3.8.2

Viens no preventīvo pasākumu pamatelementiem ir regulējums. Tā kā internetu regulēt ir ļoti grūti, Eiropas iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu nodrošināta aizsardzība pret jebkura veida risku. Tāpēc EESK īpaši iesaka Eiropas līmenī izstrādāt saistošu pamata regulējuma sistēmu.

3.8.3

Lielāku atbildību varētu uzņemties interneta pakalpojumu sniedzēji, izmantojot pašregulējumu, piemēram, saskaņā ar Pamattiesību hartu, kā tas jau sekmīgi notiek reklāmas jomā. Šī iespēja, kas daļēji kompensētu pašreizējo regulējuma trūkumu, nozīmē, ka likumdevēji veic regulāru novērtēšanu un uzraudzību, kā arī nosaka sankcijas.

3.9.1

Pārejot uz digitalizāciju, iedzīvotājiem ir jājūtas pienācīgi aizsargātiem. Tāpēc, sniedzot e-pakalpojumus, būtu skaidri jānorāda pakalpojuma sniedzēja piedāvātais aizsardzības līmenis. Šajā nolūkā satura veidotāji varētu savām vietnēm norādīt aizsardzības līmeni, kas atbilst īpašām pamatnostādnēm (21).

3.9.2

Viena no lielākajām problēmām lietotājiem ir identitātes zādzības. Tāpēc būtu vēlams veikt pētījumu par to, kā nodrošināt personas datu aizsardzību internetā.

3.9.3

Turklāt ES pilsoņiem ir īpaši svarīgi, lai digitālu platjoslas tīklu attīstība nenotiktu uz sabiedrības veselības rēķina. Pirmām kārtām, katrai dalībvalstij saskaņā ar ES pamata regulējuma sistēmu ir jānodrošina šādi svarīgākie nosacījumi:

3.10.1

Kibernoziegumi ir tikpat smagi kā citi noziegumi, un arī attieksmei pret tiem ir jābūt tādai pašai. Dalībvalstīm ir jāpalielina savi resursi tādā apmērā, lai tās varētu izskatīt kriminālnoziegumus un efektīvi, iedarbīgi un savlaicīgi vērsties pret tiem.

3.11.1

EESK aicina Komiju izstrādāt iedzīvotāju digitālo tiesību hartu (22), lai nodrošinātu iedzīvotāju reālu aizsardzību un palielinātu uzticēšanos digitālajā iekšējā tirgū.

4.1.1

Nav noliedzams, ka e-pārvaldība atvieglo pārvaldes pakalpojumu izmantošanu; īpaši iedzīvotājiem un MVU. Efektīvu e-pārvaldības pakalpojumu nodrošināšanas priekšnoteikums ir sadarbspēja. Šajā saistībā iedzīvotājiem ir jābūt iespējai pilnībā kontrolēt savus datus un tiem piekļūt bez iespējas tos grozīt, bet ar iespēju noteikt, kas tiem ir likumīgi vai nelikumīgi piekļuvis. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji varētu brīvi izvēlēties starp šo pakalpojumu izmantošanu digitālā vai parastā veidā.

4.1.2

Tomēr ir vēlams pilnībā pāriet uz e-pārvalības pakalpojumiem, ņemot vērā tādas priekšrocības kā izmaksu un administratīvā sloga samazināšanas un efektivitātes paaugstināšanās. Visām dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties digitālos pakalpojumus, jo tie palīdz veicināt iedzīvotāju mobilitāti.

4.2.1

Komiteja atzinumā “Mazi uzņēmumi, liela pasaule” (23) aicināja paredzēt pasākumus “e-komercijas atbalstam, jo tā varētu kļūt par nozīmīgu nozari MVU starptautiskajā uzņēmējdarbībā”. ES digitalizācijas stratēģijas īstenošana ir ļoti svarīga prioritāte arī mazajiem un vietējiem uzņēmumiem. Šajā sakarā un ņemot vērā MVU potenciālu radīt darba vietas, ir stratēģiski svarīgi izveidot vienas pieturas aģentūru PVN jomā, lai vecinātu elektronisko rēķinu un mākoņdatošanas izmantošanu. Ir būtiski mazajos un vidējos uzņēmumos gudri izmantot IKT, attīstīt e-prasmes, palielināt MVU līdzdalību e-iepirkumā un tiem pilnībā nodrošināt piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, un būtiski ir tādi instrumenti kā Eiropas e-biznesa atbalsta tīkla (eBSN), Konkurētspējas un inovācijas programma (CIP) un Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME).

4.2.2

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) pārvaldību un Eiropas MVU iesaistīt digitālajā vidē. Arī šajā sakarā liela nozīme ir uzticēšanās digitālam vienotajam tirgum, un augšupēja pieeja, kurā iesaistīti sociālie partneri, varētu sniegt didaktisku papildu labumu.

4.2.3

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls tika izveidots, lai palīdzētu Eiropas MVU veidot jaunus tirgus, ieviest jaunās tehnoloģijas un piekļūt ES līdzekļiem.

4.2.4

Šā tīkla loma būtu jāstiprina, lai nodrošinātu visu Eiropas MVU digitālo iekļautību un palīdzētu visiem ES pilsoņiem piekļūt visiem pieejamiem atklātajiem datiem, tādējādi ES mērogā pakāpeniski veidojot savienojumu digitālo tīklu.

4.2.5

Komisijai, periodiski apkopojot atsauksmes no Eiropas Savienības MVU un visiem tiem ES iedzīvotājiem, kas šos pakalpojumus izmanto, būtu pastāvīgi jāuzrauga Eiropas Biznesa atbalsta tīkla īstenoto pasākumu efektivitāte.

4.3.1

Valoda ir viens no galvenajiem iekšējā tirgus šķēršļiem, kas apgrūtina ne vien digitālā, bet arī citu vienoto tirgu veidošanu.

4.3.2

Lai arī dalība vienotajā tirgū ir vienas no tiesībām, atstumtība no digitālā vienotā tirgus un tā patiesajām priekšrocībām ir šķērslis.

4.3.3

Lai arī digitālais vienotais tirgus ir novērsis ģeogrāfiskos šķēršļus un izolāciju, saskare ar fizisko vidi, piemēram, preču pārvadāšana, ir faktors, kura dēļ ģeogrāfiskā atrašanās vieta un izolācija vēl joprojām ir dabīgs šķērslis.