10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/40

Vienīgā ziņotāja:

Elżbieta SZADZIŃSKA

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē ikgadējo Savienības darba programmu Eiropas standartizācijas jomā (2017); minētā programma ir daļa no plaša dokumentu kopuma standartizācijas jomā.

1.2.

Gada programma, ar kuru Komisija nāca klajā, turpina un papildina pasākumus, kas bija paredzēti 2016. gada programmā un par kuriem komiteja jau ir sniegusi komentārus iepriekšējos atzinumos (1).

1.3.

Šī nav pirmā reize, kad komiteja uzsver standartu nozīmi vienotā tirgus konkurētspējas palielināšanā un inovatīvu produktu un pakalpojumu izvēršanā, kā arī to kvalitātes un drošības paaugstināšanā par labu patērētājiem, darba ņēmējiem, uzņēmumiem un videi.

1.4.

Komiteja, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, atbalsta tādu standartizācijas sistēmu, kas atbilst gan sabiedrības, gan ekonomikas vajadzībām.

1.5.

EESK atkārtoti atgādina, ka nodrošināt Eiropas standartizācijas sistēmas plurālismu, iekļaujot organizācijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1025/2012 III pielikumā, nozīmē garantēt pārredzamības palielināšanos un labāku piekļuvi minētajai sistēmai. Sabiedrības pārstāvju līdzdalībai standartizācijas sistēmā nevajadzētu aprobežoties tikai ar ES līmeni. Valstu standartizācijas sistēmām arī jābūt atvērtām šīm ieinteresētajām personām.

1.6.

Standartu izstrādē izmanto ES tiesību aktus un politikas pasākumus (ar jaunu normatīvo pieeju saistīti standarti, Enerģētikas savienība u. c.). Turklāt sakarā ar digitalizācijas attīstību rūpniecībā, piegādes ķēdē un pakalpojumos IKT standarti un pakalpojumu standarti ir svarīgi, lai varētu darboties dažādās tautsaimniecības nozarēs. Tādēļ Komisija atzina, ka pasākumi šajās divās jomās būs prioritāri, un komiteja to atbalstīja.

1.7.

Vienlaikus komiteja vērš uzmanību uz to, ka būtiski ir atbalstīt MVU konkurētspēju, iesaistot tos standartu izstrādes un īstenošanas procesā, kā arī paredzot atbilstīgus izglītojošus pasākumus, ar kuriem var palielināt izpratni par standartu piedāvātajām priekšrocībām.

1.8.

TTIP sarunas, kuras Komisija pašlaik ved, kā arī noslēgtās CETA sarunas liecina, ka standartizācija, ņemot vērā atšķirīgās sistēmas, ir galvenais diskusiju jautājums. Tādēļ komiteja uzskata, ka ieinteresētās personas ir jāinformē par sarunās iesaistīto pušu standartizācijas sistēmu atšķirībām, kā arī jānorāda gan uz iespējamajiem riskiem, gan uz ieguvumiem, kas rodas no šīm atšķirībām.

1.9.

Komiteja atbalsta priekšlikumu sākt iestāžu dialogu par standartizāciju, un šis atbalsts jau tika pausts iepriekšējā atzinumā (2).

1.10.

Komiteja uzskata, ka atbalstāms arī Komisijas priekšlikums veikt pētījumu par standartu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību.

2.1.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 Komisija paziņojumā izklāstīja ikgadējo Savienības darba programmu Eiropas standartizācijas jomā (2017).

2.2.

Gada programma ir daļa no plaša dokumentu kopuma, kurš aptver Komisijas paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam”, Komisijas dienestu darba dokumentu par pakalpojumu standartizāciju, kā arī paziņojumu par 24. pantā paredzēto ziņojumu par regulas īstenošanu.

2.3.

Standartizācijas darba programma 2017. gadam papildina pasākumus, kas izklāstīti 2016. gada programmā un kuru lielākā daļa ir īstenošanas posmā.

2.4.

Eiropas standartizācijas stratēģiskās prioritātes 2017. gadam ir šādas:

2.5.

Turklāt Komisija veiks šādas darbības, kas ļaus uzlabot ES standartizācijas politikas gada pārvaldības cikla pierādījumu bāzi:

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē kārtējo gada darba programmu standartizācijas jomā, jo, kā EESK to jau vairākkārt ir norādījusi, standartu piemērošana ražošanā un pakalpojumu jomā sekmē konkurētspēju vienotajā tirgū.

3.2.

Komiteja pozitīvi vērtē to Komisijas darbību turpinājumu, kas bija paredzētas pagājušā gada programmā; tas ļauj saglabāt nepārtrauktību un īstenot vienotā tirgus stratēģijas prioritātes.

3.2.1.

Gada darba programmā 2017. gadam ir precizētas un papildinātas prioritātes, kas jau tiek īstenotas. Šādas darbības mērķis ir pielāgot Eiropas standartizācijas sistēmu mainīgajai starptautiskajai situācijai un izaicinājumiem globālajā tirgū.

4.1.

Informācijas tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā ir jāizstrādā atbilstīgi standarti, kas nodrošinātu sadarbspēju un drošību kibertelpā.

4.1.1.

Tādas tehnoloģijas kā 5G sakari, mākoņdatošana, lietiskais internets (Internet of Things – IoT), lielo datu tehnoloģijas tiek izmantotas šādās jomās: e-veselība, viedā enerģētika, viedās pilsētas, augstās tehnoloģijas, viedās ražotnes, internetam pieslēgti un automatizēti transportlīdzekļi; šīm tehnoloģijām ir vajadzīgi standarti attiecībā uz kiberdrošību un riska pārvaldību, kā arī uzraudzības struktūrām un regulatoriem paredzētajām pamatnostādnēm par kontrolēm.

4.1.2.

Drošības un datu aizsardzības līmenis, kā arī pieejamība lietiskajā internetā vēl ir jāpilnveido. Standartizācija šajā jomā var būt priekšnosacījums lietiskā interneta savietojamībai, kā arī var nodrošināt patērētājiem drošību tīklā, datu aizsardzību un pieejamību.

4.2.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka, pirms iesniegt Eiropas standartizācijas iestādēm pieprasījumu sākt jaunu standartu izstrādi pakalpojumu jomā, Komisija tās aicinās pārbaudīt jau esošos atbilstīgos standartus.

4.2.1.

Vienlaikus komiteja uzskata, ka saistībā ar turpmāko darbu ir lietderīgi informēt ieinteresētās puses par to, pie kuriem Komisijas pieprasījumiem darbs joprojām turpinās, kuri tuvojas nobeigumam vai ir atcelti.

4.2.2.

Izvērtējot esošos standartus, būtu jāņem vērā, vai tie atbilst mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu īpašām vajadzībām, piemēram, cilvēku ar invaliditāti gadījumā. Kā piemēru var minēt noteikumus par elektronisko parakstu, kuri neatbilst patērētāju ar invaliditāti vajadzībām. Šajā gadījumā pieprasījums izstrādāt jaunu standartu būtu pamatots.

4.2.3.

Kad tiek uzsākti jauni standartizācijas procesi, to noteikumu definēšanā attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā neaizsargāto iedzīvotāju grupu, piemēram, cilvēku ar invaliditāti, īpašās vajadzības. Ir jāizstrādā jauna procedūra, kas paredz, ka pieejamības jautājumu ekspertiem un personu ar invaliditāti organizācijām vajadzības gadījumā tiek dota bezmaksas iespēja piedalīties standartizācijas procesos.

4.3.

Komiteja ir vairākkārt uzsvērusi standartu būtisko ietekmi uz produktu un pakalpojumu kvalitāti vienotajā tirgū. Tādēļ EESK pozitīvi vērtē Komisijas plānus uzlabot standartu izstrādi pakalpojumu jomā, pamatojoties uz valstu standartu pārraudzību un tirgus vajadzībām un apzinot jomas, kurās jauni standarti ir vajadzīgi.

4.3.1.

EESK piekrīt Komisijas ieteikumam, ka, valsts standartizācijas iestādēm pieņemot lēmumus par nepieciešamību izstrādāt valsts standartu attiecībā uz pakalpojumiem, būtu jāņem vērā Eiropas dimensija un jāizvērtē, vai nebūtu lietderīgāk izstrādāt Eiropas standartu. Tas varētu sekmēt šķēršļu un potenciālu konfliktu novēršanu pakalpojumu jomā.

4.4.

Kā privāto, tā publisko (slimnīcas, aprūpes iestādes, vieds transports utt.) tiešsaistes pakalpojumu arvien lielāka izplatība liek meklēt tehniskus risinājumus, kas nodrošinās patērētājiem lielāku anonimitāti un mazinās to personas datu pārmērīgas apstrādes risku.

4.5.

Turpmākajam standartizācijas darbam būtu jāsekmē kvalitātes, pieejamības un transporta pakalpojumu drošības uzlabošana, kā arī transportlīdzekļu radītā vides piesārņojuma samazināšana.

4.6.

Enerģētikas jomā Komisijas pasākumi būs vērsti uz to, lai apvienotu infrastruktūru, dažādotu energoresursus, samazinātu enerģijas patēriņu un veicinātu klimatam labvēlīgas tehnoloģijas.

4.6.1.

Komiteja piekrīt viedoklim, ka viediem tīkliem paredzētu vienotu standartu izstrāde uzlabos tīkla savietojamību, bet visu tā elementu optimizācija palīdzēs samazināt izmaksas un palielināt efektivitāti, kā arī integrēt decentralizētus energoresursus, tostarp atjaunojamus energoresursus. Tādējādi tas ļaus galalietotājiem pilnībā izmantot viedās energosistēmas.

4.7.

Komiteja ar gandarījumu norāda uz to, ka Komisija dokumentā ir minējusi problēmu saistībā ar plastmasas iepakojumu bionoārdāmību, ilgtspējīgām ķīmiskām vielām, ko ražo no otrreizējām izejvielām, un tāda riska novērtēšanas metodēm, kuru rada vielas, kas nav reģistrētas, bet tiek izmantotas tādu plastmasas izstrādājumu ražošanā, kuriem ir paredzēta saskare ar pārtiku.

4.7.1.

Ņemot vērā augsto risku, noteikumiem, kas attiecas uz minētajām jomām, vajadzētu ietvert stingras prasības, kuras aizsargātu kā patērētāju veselību, tā arī vidi.

5.1.

Komisija aicina Eiropas standartizācijas iestādes veicināt starptautiskos un Eiropas standartus visā pasaulē, lai atbalstītu Eiropas rūpniecību un atvieglotu piekļuvi tirgum.

5.2.

Situācijā, kad sarunās ar Kanādu panāktais CETA nolīgums dalībvalstīs tiek vērtēts pretrunīgi, bet sarunas par TTIP vēl turpinās, ir pastāvīgi jāuzsver standartu nozīme pasaules tirdzniecībā.

5.2.1.

Dialogam ar partneriem no trešām valstīm (Ķīnu, Indiju u. c.) jānodrošina ne vien ieguvumi saistībā ar tehnisko šķēršļu novēršanu tirdzniecībā, bet arī jāveicina Eiropas standartizācijas modelis, informācijas apmaiņa starp Eiropas un valstu standartizācijas iestādēm, kā arī ISO un IEC standartu izpilde, savukārt sektoros, kuros starptautiskā standartizācija ir nepietiekama vai neeksistē, jāizstrādā un jāievieš Eiropas standarti.

6.1.

Komiteja atbalsta ieceri par ciešu standartizācijas saikni ar pētniecību un zinātnes atziņu izmantošanu standartos.

6.2.

Pētniecības institūtu un tehnisko komiteju, piemēram, Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (Cenelec) un Eiropas Telesakaru standartu institūta (ETSI), dialogam pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros būtu jāveicina inovācija.