10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/70

Galvenais ziņotājs:

Mihai IVAŞCU

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu, proti, ar Nodokļu apiešanas prakses novēršanas direktīvu (1), kas pilnībā atbilst ESAO BEPS projektam (2) un Eiropas ieinteresēto personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, dalībvalstu un Eiropas Parlamenta, prasībām.

1.2.

Lai gan precīzu ekonomisku analīzi par hibrīdneatbilstības ietekmi ir grūti veikt, kā norādīts arī ESAO ziņojumā, EESK uzskata, ka priekšlikuma Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164 (3) (turpmāk – “direktīva”), pieņemšanai būtu ievērojami jāpalielina uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi visās dalībvalstīs.

1.3.

EESK uzskata, ka šī direktīva savu potenciālu pilnībā sasniegs tikai tad, ja līdzīgi noteikumi tiks ieviesti arī trešās valstīs. Minētās direktīvas īstenošanai ļoti svarīgi ir līdzvērtīgi konkurences apstākļi un globālās nodokļu politikas taisnīgums. Pretējā gadījumā vienotais tirgus varētu zaudēt savu pievilcību salīdzinājumā ar mazāk regulētiem tirgiem, savukārt direktīvas pozitīvā ietekme būtu minimāla.

1.4.

EESK piekrīt, ka neatbilstības jānovērš tikai tad, kad vienam no saistītajiem uzņēmumiem ir faktiska kontrole pār citu saistīto uzņēmumu ar līdzdalību attiecībā uz balsstiesībām, kapitāla īpašumtiesībām vai tiesībām uz peļņu 50 % vai lielākā apmērā.

1.5.

Komiteja uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš importētai neatbilstībai, kas mazina to noteikumu efektivitāti, kuri paredzēti hibrīdneatbilstību likvidēšanai, un uzskata, ka ir vajadzīgi papildu precizējumi, lai nodrošinātu saskanīgu īstenošanu visās dalībvalstīs.

1.6.

Attiecībā uz atšķirīgiem nodokļu uzskaites periodiem, kas ir dažādās jurisdikcijās, EESK piekrīt, ka šādām periodu atšķirībām nevajadzētu radīt neatbilstības saistībā ar nodokļiem. Nodokļu maksātājiem tomēr saprātīgā termiņā ir jāpaziņo par maksājumu abās jurisdikcijās.

1.7.

Lai gan komiteja atbalsta pašreizējo pieeju attiecībā uz hibrīdneatbilstībām, EESK uzskata, ka dalībvalstīm būtu jācenšas nevis tikai gūt nodokļu ieņēmumus, bet jāizskata arī hibrīdneatbilstības pasākumu cēloņi, jālikvidē iespējamās nepilnības un jānovērš agresīva nodokļu plānošana.

1.8.

Lai novērstu un/vai ierobežotu šādu praksi, EESK iesaka visām dalībvalstīm apsvērt iespēju ieviest un piemērot sankcijas nodokļu maksātājiem, kuri gūst labumu no hibrīdneatbilstības pasākumiem.

1.9.

EESK ierosina, lai Komisija paredz izstrādāt plašu ziņojumu, kurā raksturots direktīvas īstenošanas stāvoklis visās dalībvalstīs, kā arī vispārējā situācija attiecībā uz hibrīdneatbilstības pasākumiem.

1.10.

EESK uzskata, ka nolūkā paātrināt šo procesu un nodrošināt vienotu īstenošanu dalībvalstīm jāapmainās ar būtisko informāciju un labākās prakses piemēriem.

2.1.

Eiropas Komisija 2016. gada janvārī nāca klajā ar pasākumu kopumu nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas ir daļa no programmas taisnīgākai, pārredzamākai un efektīvākai nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem (4). Minētajā pasākumu kopumā iekļauti konkrēti pasākumi, lai novērstu agresīvu nodokļu plānošanu, uzlabotu nodokļu pārredzamību un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā.

2.2.

Pasākumu kopumā ietverts vispārīgs paziņojums (5), kurā izklāstīts agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanas politiskais, ekonomiskais un starptautiskais konteksts, kā arī tā galvenie instrumenti: direktīva par nodokļu apiešanas prakses novēršanu (6), direktīva, ar ko groza Direktīvu par administratīvo sadarbību (7) (DAC), Komisijas ieteikums par nodokļu nolīgumiem (8) un paziņojums par ES ārējo stratēģiju (9) sadarbībai ar trešām valstīm nodokļu pārvaldības jomā.

2.3.

Ecofin padome 2016. gada 12. jūlijā nāca klajā ar paziņojumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, aicinot Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu par noteikumiem, kas ir saskanīgi ar ESAO ziņojumā par BEPS 2. rīcībpasākumu ieteiktajiem noteikumiem un ne mazāk efektīvi par tiem. Lielākā daļa dalībvalstu ir apņēmušās īstenot šos ieteikumus.

2.4.

Ar šo direktīvu groza Nodokļu apiešanas prakses novēršanas direktīvu, un tā ir daļa no pasākumu kopuma, kurā ietilpst arī priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) un priekšlikums par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un noteikumi par hibrīdneatbilstības pasākumiem minētajos priekšlikumos ir saskaņoti ar šajā direktīvā iekļautajiem noteikumiem.

2.5.

Lai atbalstītu dalībvalstis un ņemot vērā Ecofin padomes paziņojumu par šo jautājumu, Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai grozītu Direktīvu (ES) 2016/1164 attiecībā uz hibrīdneatbilstības pasākumiem ar trešām valstīm, piemēram, hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstībām, hibrīdpārvešanu, importētām neatbilstībām un dubultu rezidences vietu neatbilstībām.

2.6.

Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm pamatnostādnes nav saistošas, ir jāpieņem saistoši noteikumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis patiešām efektīvi cīnās pret šīm neatbilstībām. Dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgus sadrumstalotību, pieļautu neatbilstību turpināšanos un ievērojami kavētu nodokļu iekasēšanu.

2.7.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir risināt neatbilstības, kas rodas vienības vai finanšu instrumenta juridiskā raksturojuma atšķirību dēļ. Turklāt šajā priekšlikumā risinātas neatbilstības, kas izriet no atšķirīgiem noteikumiem par to, vai komerciālu klātbūtni uzskata vai neuzskata par pastāvīgo iestādi. Saskaņā ar šajā priekšlikumā ietvertajiem noteikumiem dalībvalstīm būs pienākums atkarībā no situācijas vai nu liegt nodokļu maksātājam maksājuma atskaitījumu, vai pieprasīt nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu vai peļņu savā apliekamajā ienākumā.

2.8.

Visbeidzot, šī direktīva neparedz pilnīgu saskaņošanu, bet aprobežojas ar cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu, kurā tiek izmantoti hibrīdneatbilstības pasākumi, un pievēršas situācijām, kurās pastāv atskaitījumi vienā valstī bez ienākuma iekļaušanas otras valsts nodokļa bāzē vai ienākumu neaplikšana ar nodokli vienā valstī un tā neiekļaušana otrā valstī, kā arī novērš nodokļu dubultās uzlikšanas risku.

3.1.

EESK atzīst, ka pašreizējās uzņēmumu nodokļu sistēmas ir izstrādātas atbilstoši sen pagājuša laika ekonomiskajai situācijai, kad uzņēmumi faktiski un juridiski bija saistīti ar vietējo tirgu. Tā kā vispārējā situācija ir mainījusies, nodokļu sistēma ir jāpielāgo starptautiskajai videi un pašreizējām problēmām.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus šajā jomā, proti, Nodokļu apiešanas prakses novēršanas direktīvu, kas pilnībā atbilst ESAO BEPS projektam un Eiropas ieinteresēto personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, dalībvalstu un Eiropas Parlamenta, prasībām.

3.3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta ESAO/G20 BEPS secinājumus un ar šo direktīvu ieviestos noteikumus.

3.4.

EESK atzīst, ka priekšlikums attiecas uz hibrīdneatbilstības pasākumiem, kas noteikti ESAO ziņojumā par BEPS 2. rīcībpasākumu (10), un neattiecas uz situācijām, kurās nodoklis ir mazs vai tā vispār nav zemas nodokļu likmes vai jurisdikcijas īpašas nodokļu sistēmas dēļ.

3.5.

Hibrīdneatbilstības pasākumi tiek uzskatīti par plaši izplatītu agresīvas nodokļu plānošanas paņēmienu, ko izmanto daudznacionāli uzņēmumi, lai izveidotu juridiskus vai komerciālus birojus vairākās valstīs, neatkarīgi no tā, vai runa ir par dalībvalstīm vai trešām valstīm. Tā kā Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 šobrīd attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām dalībvalstu līmenī, EESK piekrīt, ka, lai aizsargātu vienoto tirgu, tā ir jāgroza, paredzot īpašus noteikumus gadījumiem, kad ir iesaistītas trešās valstis. Tomēr EESK norāda, ka noteikumi, kas piemērojami Eiropas Savienībā, ir atkarīgi no tā, vai attiecīgā trešā valsts konkrētajā situācijā piemēro vai nepiemēro noteikumus par hibrīdneatbilstībām.

3.6.

EESK jau ir norādījusi, ka agresīva nodokļu plānošana samazina nodokļu bāzi dalībvalstīs aptuveni par EUR 50 līdz 70 miljardiem gadā (11) un ka ievērojama procentuālā daļa attiecināma uz hibrīdneatbilstībām, kam ir būtiska negatīva ietekme uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī uz konkurenci, taisnīgumu un pārredzamību. Lai gan precīzu ekonomisku analīzi par hibrīdneatbilstību ietekmi ir grūti veikt, kā norādīts arī ESAO ziņojumā, EESK uzskata, ka šīs direktīvas pieņemšana ievērojami palielinās uzņēmumu ienākuma nodokli (CIT) visās dalībvalstīs.

3.7.

Ņemot vērā ciešo saikni ar visaptverošo ESAO BEPS ziņojumu, Komisijas dienestu darba dokumentu (12), kurā sniegta nozīmīga analīze, jau notikušās apspriedes, kā arī Padomes paziņojumā izteikto prasību, ka šī direktīva jāiesniedz līdz 2016. gada oktobrim, šā priekšlikuma ietekmes novērtējums attiecībā uz direktīvu, ko tas groza, netika veikts. Dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu, un jādara tie zināmi Eiropas Komisijai vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim. EESK piekrīt, ka šobrīd ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

3.8.

Komisiju aicina četrus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā novērtēt šīs direktīvas īstenošanu un ziņot par to Padomei. EESK tomēr ierosina Komisijai izvērtēt īstenošanas gaitu katru gadu un vienu gadu pēc ierosinātā termiņa beigām iesniegt Padomei īstenošanas novērtējumu. Šajā īstenošanas novērtējumā būtu jāiekļauj pētījums par stāvokli tiesību aktu īstenošanā dalībvalstīs, kā arī visaptverošs pētījums par trešām valstīm, kuras ir ieviesušas vai kurās notiek ESAO BEPS noteikumu ieviešana, un pētījums par ES vienotā tirgus stāvokli globālajā kontekstā. Turklāt EESK iesaka Komisijai iekļaut ziņojumā iespējamu negatīvo ietekmi uz valstu tiesisko regulējumu, proti, citas nodokļu, komerciālas vai regulatīvas sekas, ja tādas būtu.

3.9.

Pēc īstenošanas novērtējuma EESK iesaka Komisijai izstrādāt plašu novērtējumu par direktīvas ietekmi uz vienoto tirgu. Šis pētījums būtu jāveic, tiklīdz no dalībvalstīm būs pieejami vajadzīgie dati.

4.1.

Šī direktīva ievieš saistīto uzņēmumu visaptverošu definīciju, kurā ietvertas tās vienības, kuras grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, un uzņēmumi, kam ir būtiska loma nodokļu maksātāja pārvaldībā, kā arī uzņēmumus, kuru pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme. EESK piekrīt, ka neatbilstības jānovērš tikai tad, kad vienam no saistītajiem uzņēmumiem ir faktiska kontrole pār citu saistīto uzņēmumu.

4.2.

EESK atbalsta šajā direktīvā paredzētos papildu noteikumus. Minētās direktīvas efektīvai īstenošanai tomēr ļoti svarīgi ir līdzvērtīgi konkurences apstākļi un globālās nodokļu politikas taisnīgums. Pretējā gadījumā vienotais tirgus zināmā mērā varētu zaudēt savu pievilcību salīdzinājumā ar mazāk regulētiem tirgiem.

4.3.

EESK uzskata, ka situācijā, kad ir pieejama hibrīdneatbilstība, pārrobežu ieguldījumiem tiek noteikti dota priekšroka, salīdzinot ar iekšzemes ieguldījumiem, un tas rada acīmredzamus traucējumus vienotajā tirgū.

4.4.

Padome ir ierosinājusi 2018. gada 31. decembri par termiņu dalībvalstīm, lai tās šo direktīvu transponētu savā tiesiskajā regulējumā. EESK uzskata, ka minētais termiņš ir saprātīgs, bet iesaka rūpīgi uzraudzīt īstenošanas norisi, tā ka visas dalībvalstis direktīvas mērķus sasniedz ierosinātajā termiņā. Ja pasākumi netiks piemēroti konsekventi, uzņēmumu konkurētspējai ES līmenī var tikt nodarīts būtisks kaitējums.

4.5.

Ņemot vērā to, ka BEPS rīcības plāns ir vienprātīgi pieņemta vienošanās bez saistošiem noteikumiem un ne visas ES dalībvalstis ir ESAO dalībvalstis, EESK atzinīgi vērtē valstu, kas nav ESAO dalībvalstis, sniegto atbalstu BEPS projekta koordinēšanā un īstenošanā. EESK tomēr iesaka īpašu uzmanību pievērst gan šīs direktīvas, gan pašas Nodokļu apiešanas prakses direktīvas īstenošanas norisei minētajās valstīs.

4.6.

Direktīvā nav ierosinātas sankcijas nodokļu maksātājiem, jo sankciju piemērošana vai nepiemērošana ir dalībvalstu kompetencē. EESK iesaka dalībvalstīm izskatīt šo jautājumu sīkāk un piemērot piespiedu pasākumus, ja tās uzskata, ka tas novērsīs un/vai risinās hibrīdneatbilstības problēmu.

4.7.

Tā kā ar Nodokļu apiešanas prakses novēršanas direktīvu netiek risināti citi neatbilstību veidi, piemēram, hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības, hibrīdpārvešana, importētas neatbilstības un dubultu rezidences vietu neatbilstības, EESK uzskata, ka minētās direktīvas 9. panta paplašināšana ir pietiekami sīki pamatota.

4.8.

Attiecībā uz atšķirīgiem nodokļu uzskaites periodiem, kas ir dažādās jurisdikcijās, EESK piekrīt, ka šādām periodu atšķirībām nevajadzētu radīt neatbilstības saistībā ar nodokļiem. Lai izvairītos no dubultas atskaitīšanas, nodokļu maksātājiem saprātīgā termiņā tomēr ir jāpaziņo par maksājumu abās jurisdikcijās.

4.9.

EESK iesaka visām dalībvalstīm rūpīgāk izskatīt hibrīdneatbilstības pamatcēloņus, novērst iespējamās nepilnības un nepieļaut agresīvu nodokļu plānošanu, nevis tikai censties gūt nodokļu ieņēmumus.

4.10.

Komiteja uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš importētai neatbilstībai, kas mazina to noteikumu efektivitāti, kuri paredzēti hibrīdneatbilstību likvidēšanai. EESK atbalsta Komisijas centienus novērst dubultu atskaitīšanu vai atskaitīšanu bez iekļaušanas, ko izraisa importētas neatbilstības, kā izklāstīts 9. panta 4. un 5. punktā, taču uzskata, ka ir vajadzīgi papildu precizējumi.

4.11.

Visbeidzot, EESK iesaka visām dalībvalstīm īstenošanas periodā apmainīties ar attiecīgu informāciju un paraugprakses piemēriem nolūkā paātrināt šo procesu un nodrošināt tā saskaņotību.