Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšanu groza Regulas (ES) Nr. 596/2014 un (ES) 2017/1129”

(COM(2018) 331 final – 2018/0165 (COD))

(2018/C 440/12)

Ziņotājs:

Mihai IVAŞCU

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.6.2018. Padome, 21.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	196/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu padarīt kapitāla tirgus par ticamu alternatīvu finansējumam un uzskata, ka būtu jānodrošina līdzsvars starp trijiem galvenajiem priekšlikuma mērķiem – MVU tirgu izaugsmi, sloga mazināšanu un likviditātes paaugstināšanu. Eiropas Komisija (EK) nedrīkst pārmērīgi regulēt, taču tai ir jāsaglabā tāds šķēršļu līmenis, kas atturēs nesagatavotus uzņēmumus.

1.2.

EESK uzskata, ka pašreizējais priekšlikums, kaut arī ir solis pareizajā virzienā, ir nepietiekams, lai novērstu pašreizējos šķēršļus MVU izaugsmes tirgos. Lai arī holistiska pieeja tik tiešām ir vajadzīga, katrai atsevišķajai darbībai jābūt patstāvīgai.

1.3.

Salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas darbojas ASV, Eiropas Savienībā daudz vairāk uzņēmumu joprojām izmanto banku aizdevumus kā finansējuma iespēju, reizēm pat uzņemoties ievērojamas papildu izmaksas. Ir vajadzīga papildu finansiālā izglītība, jo ES publiskie tirgi ar grūtībām piesaista jaunus emitentus un sākotnējo publisko piedāvājumu (SPP) skaits nav būtiski pieaudzis.

1.4.

EESK neatkāpjas no saviem iepriekšējiem atzinumiem, kuros tā pauž, ka zemais komunikācijas līmenis (1) un birokrātiskas pieejas (2) ir nozīmīgi šķēršļi un ka to pārvarēšanai jāveltī daudz vairāk centienu. Komunikācijai no Briseles vienmēr jābūt vērstai uz ķēdes beigām – pašiem MVU, iesaistot MVU asociācijas, sociālos partnerus, tirdzniecības palātas u. tml.

1.5.

Priekšlikums saglabāt tikai “pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju sarakstu” attiecībā uz MVU un ierosinātais vadītāju darījumu publiskošanas termiņa pagarinājums par divām dienām tiek vērtēts ļoti atzinīgi. Šajā ziņā EESK var tikai ierosināt EK izskatīt papildu metodes, kā mazināt slogu MVU un pārnest to uz citām ieinteresētajām personām, piemēram, valstu kompetentajām iestādēm (VKI).

1.6.

Vienkāršotais prospekts tik tiešām ir nozīmīgs sloga samazinājums, taču EESK uzskata, ka būtu jāizskata papildu iespējas pakāpeniski vienkāršot pārcelšanas prospektu uzņēmumiem, kas ir apliecinājuši briedumu, būdami iekļauti MVU izaugsmes tirgu sarakstos ilgus gadus.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas tirgus izzināšanas režīmā un aicina uz piesardzību attiecībā uz pārmērīgi detalizētiem un/vai preskriptīviem paskaidrojuma pieprasījumiem no VKI.

1.8.

EESK iesaka EK apsvērt iespēju piesaistīt institucionālos ieguldītājus, piemēram, privātos pensiju fondus, lai ieguldītu šajos MVU izaugsmes tirgos, radot stimulus, piemēram, nodokļa režīma jomā. Dalībvalstīm būtu jāizskata iespējas valsts līmenī ieviest vēl citas pievilcīgas ieguldījumu atbalsta shēmas.

1.9.

Likviditātes līgumi tiek vērtēti īpaši atzinīgi, jo īpaši attiecībā uz mazāk attīstītajiem tirgiem. EESK uzskata, ka līdzās valsts līmeņa tiesību aktiem Eiropas Komisijas sagatavotais 29. likviditātes līgumu režīms emitentiem dos papildu iespēju.

1.10.

EESK vēlas norādīt, ka ir pamatoti veikt rūpīgu un regulāru ietekmes novērtējumu. Ja to veic reizi gadā, šādi novērtējumi varētu sniegt vērtīgu informāciju turpmākām izmaiņām tiesiskajā regulējumā.

2.   Eiropas Komisijas priekšlikums

2.1.

Regulas priekšlikums ir daļa no kapitāla tirgu savienības programmas un ir vērsts uz konkrētām izmaiņām MVU izaugsmes tirgu darbībā, kas tiek regulēti kopš 2018. gada janvāra. ES ir guvusi ievērojamus panākumus finansējuma avotu skaita palielināšanā, uzņēmumiem pakāpeniski paplašinot savas darbības mērogu, un visā ES arvien vairāk kļūst pieejams uz tirgu balstīts finansējums. Jau ir ieviesti jauni noteikumi, ar kuriem paredzēts stimulēt ES riska kapitāla fondu (EuVECA) ieguldījumus jaunuzņēmumos un vidēja lieluma uzņēmumos. Komisija kopā ar Eiropas Investīciju fondu ir sākusi arī privātā sektora virzītu Eiropas mēroga riska kapitāla “fondu fondu” programmu (VentureEU).

2.2.

Galvenais priekšlikuma mērķis ir atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā un kapitāla tirgu izmantošanu to izaugsmes finansēšanai. Priekšlikums ietver sākotnējā satvara pielāgošanu, kas ir solis ceļā uz labāku un efektīvāku regulējumu.

2.3.

Priekšlikums attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas ir iekļauti MVU izaugsmes tirgu sarakstā, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav MVU. Tas, pirmkārt, nodrošina, ka strauji augoši uzņēmumi netiek sodīti par to labajiem ekonomiskajiem rezultātiem, un, otrkārt, ka attiecīgie tirgi spēs piesaistīt arī lielos uzņēmumus. Ieviešot šādus jaunus noteikumus, Komisija gaida, ka vairāk daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS) reģistrēsies kā MVU izaugsmes tirgi (līdz šim to ir izdarījušas tikai 3 no 40 DTS).

2.4.

Priekšlikums ietver atvieglojumus, kuri: — mazinātu MVU slogu attiecībā uz reģistrēšanas un informācijas atklāšanas pienākumiem, vienlaikus saglabājot tirgus integritāti un visaptverošu informācijas plūsmu ieguldītājiem, — radītu kopējus noteikumus likviditātes līgumiem MVU izaugsmes tirgos, ļaujot palielināt akciju likviditāti, — ļautu emitentiem radīt vienkāršotus prospektus, kad tie cenšas pāriet uz regulētu tirgu (jauna pārcelšanas prospektu kategorija ļaus emitentiem, kuri vismaz trīs gadus ir bijuši iekļauti biržas sarakstā, vienkāršāk pāriet, lai piekļūtu galvenajām biržām, tādējādi tiecoties uz labāku likviditāti un lielāku skaitu ieguldītāju).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

MVU veido 99,8 % no visiem nefinanšu uzņēmumiem Eiropas Savienībā, radot aptuveni 58 % no kopējās pievienotās vērtības un nodarbinot vairāk par 90 miljoniem cilvēku. Taču ik gadu aptuveni 200 000 MVU bankrotē, ietekmējot vairāk nekā 1,7 miljonus strādājošo (3).

3.2.

Saskaņā ar EIB ieguldījumu aptauju 2016./2017. gadā MVU parasti ir atkarīgi no iekšējiem ieguldījumu fondiem (vairāk par 60 %) (4). Atlikušo daļu lielākoties veido banku instrumenti. Uz tirgu balstīts finansējums nesasniedz savu potenciālu. EESK uzskata, ka tā palielināšana ir būtiski svarīga inovatīviem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar augstu riska un ienesīguma profilu. 1. tabula Ieguldījumu finansējuma avots pēdējā finanšu gadā, ES-28  (5) (%)   Mikro Mazi Vidēji Lieli Iekšēji fondi vai nesadalītā peļņa 71 64 59 57 Ārējs finansējums 28 35 38 38 Bankas aizdevumi 60 60 57 54 Cita veida bankas finansējums 11 8 10 11 Līzings 18 23 24 23 Faktorings 2 3 3 4 Ģimenes/draugu aizdevumi 4 2 1 1 Dotācijas 4 3 4 3 Obligācijas 0 0 1 4 Kapitāls 0 0 0 1 Citi 1 1 1 1 Grupas iekšējais finansējums 0 1 3 5 Piezīme: visi uzņēmumi, kas veikuši ieguldījumus pagājušajā finanšu gadā (tostarp tie, kuri atbildējuši ar “nezinu” vai nav atbildējuši).

3.3.

EESK vēlētos norādīt uz MVU atturību attiecībā uz finansējuma ieguvi no kapitāla tirgiem un uz to gatavību samierināties ar paaugstinātām izmaksām, ko rada finansējums, izmantojot bankas kredītu. Šī kultūras iezīme ir viena no galvenajiem atšķirības faktoriem salīdzinājumā ar veiksmīgākiem ASV kapitāla tirgiem un ASV uzņēmumu mazāku atkarību no banku aizdevumiem. Papildu finansiālā izglītība ir būtiski svarīga.

3.4.

EESK citos atzinumos jau ir paudusi uzskatu, ka, “lai gan tiek pastāvīgi mēģināts ES līmenī samazināt administratīvo slogu, ES MVU politikā un pašreizējos atbalsta mehānismos joprojām valda birokrātija un sarežģīti administratīvie noteikumi” (6).

3.5.

EESK iepriekš ir paudusi atbalstu citiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu prospektu sagatavošanā visiem emitentiem, jo īpaši MVU, kas ir regulāri vērtspapīru un sekundāro emisiju emitenti (7). Turklāt EESK ir skaidrojusi, ka “aizņemšanās bankā ir plaši izplatīta, taču jānodrošina, ka finansēšanai ir pieejams arī riska kapitāls, kas Eiropā netiek pietiekami izmantots, jo nodokļu sistēmas ir orientētas uz sodīšanu, riska kapitāla kultūra nav attīstīta, finanšpratība ir slikta un maksātnespējas sistēmas ir sadrumstalotas” (8).

3.6.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu samazināt administratīvo slogu MVU, ļaujot tiem vieglāk piekļūt kapitāla tirgiem un dažādot savus finansējuma avotus. EESK arī atbalsta priekšlikumā minēto mērķi palielināt likviditāti akcijām, ko emitē MVU izaugsmes tirgus emitenti.

3.7.

Lai arī priekšrocības, ko mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rada iekļaušana īpašo tirgu sarakstos, ir acīmredzamas un lai arī tas uzlabo un dažādo to finansējuma iespējas, ES publiskie tirgi faktiski ar grūtībām piesaista jaunus emitentus un sākotnējo publisko piedāvājumu skaits būtiski nepieaug. Biržas sarakstā ir iekļauti tikai 3 000 no vairāk nekā 20 miljoniem esošo MVU, un salīdzinājumā ar laiku pirms finanšu krīzes sākotnējo publisko piedāvājumu skaits ir divreiz mazāks. Nepietiekama likviditāte attiecīgajos tirgos nozīmē augstākas izmaksas emitentiem, lai piesaistītu kapitālu, un kapitāla turētāju nevēlēšanos ieguldīt, kā arī to, ka tirgus starpnieki ir mazāk ieinteresēti atbalstīt mazus sarakstā iekļautus uzņēmumus.

3.8.

Kapitāla finanses ir būtiski svarīgas inovatīviem uzņēmumiem, kas rada vērtību un izaugsmi, jo īpaši uzņēmumiem ar augstu riska un ienesīguma profilu. Sākotnējais un agrīnā posma finansējums var veicināt uzņēmumu radīšanu un attīstību, savukārt citi kapitāla instrumenti, piemēram, specializētās platformas MVU iekļaušanai publiskajos sarakstos, var sniegt finanšu resursus uz izaugsmi vērstiem un inovatīviem MVU. Turklāt kapitāla finansējums var būt piemērotāks nekā aizņēmuma finansējums MVU, kuriem trūkst nodrošinājuma, ir negatīvas vai neregulāras naudas plūsmas vai ir nepieciešami ilgāki termiņi, lai ieguldījumi atmaksātos (9).

3.9.

ES tirgi joprojām ir sadrumstaloti un nespēj atbalstīt lielu skaitu sākotnējo publisko piedāvājumu. Eiropai šķietami ir spēcīgas pozīcijas augošos inovatīvos augsto tehnoloģiju uzņēmumos, taču, kad šādiem uzņēmumiem ir vajadzīgi spēcīgi kapitāla ieguldījumi, tie parasti bankrotē. Strauji augoši uzņēmumi arī bieži pamet ES tirgu, izvēloties ASV, jo akciju iegādes iespēju shēmas tur ir pieejamākas.

3.10.

Sarakstā iekļautie uzņēmumi ir mazāk atkarīgi no banku finansējuma, var piekļūt lielākai ieguldījumu bāzei, un tiem ir augstāks publiskais profils. Tomēr, neskatoties uz to, vēl ir daudz darāmā, lai izstrādātu vairāk veicinošu normatīvo regulējumu, kas atbalstītu publisko tirgu finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši veicinot MVU izaugsmes tirgus marķējumu. Pareizais līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti būtu arī jānodrošina ar pienācīgu regulējumu.

3.11.

MVU ar dažādotiem finansējuma avotiem ir stabilāki un konkurētspējīgāki, gūstot labumu no zemākām izmaksām un labākām attīstības izredzēm. Tas ļauj nodrošināt spēcīgāku darba tirgu un labākas iespējas darba meklētājiem neatkarīgi no viņu apmācību līmeņa.

3.12.

EESK iesaka Eiropas Komisijai apsvērt papildu atvieglojumus MVU izaugsmes tirgu noteikumiem un prasībām, lai tos labāk nošķirtu no regulētajiem tirgiem un padarītu pievilcīgākus kā sākotnējos tirgus.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK pilnībā atbalsta centienus padarīt kapitāla tirgus par ticamu alternatīvu finansējumam kā daļu no kapitāla tirgu savienības programmas. Taču joprojām pastāv šaubas par to, vai ar pašreizējiem centieniem pietiek, lai mazinātu ievērojamos šķēršļus, kas pašlaik vērojami tirgū. Nekas neliecina, ka MVU mainītu savu rīcību finansējuma jomā, tāpēc ir jādara vairāk. Komisija ir atzinusi, ka tas ir tikai pirmais solis, nevis pilnīgs atrisinājums visām kapitāla tirgu problēmām. 2. tabula Finansējuma veidi, kurus MVU nākamo trīs gadu laikā vairāk vēlas redzēt finansējuma struktūrā, ES-28 (10)

4.2.

Lai arī vēl nav zināms, vai tie patiešām samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, mazinās slogu un veicinās tirgus likviditāti, jo visi minēti mērķi ir diezgan vērienīgi, EESK uzskata, ka ierosinātie pasākumi ir solis pareizajā virzienā.

4.3.

EESK uzskata, ka zemais to MVU skaits, kas iegūst piekļuvi uz tirgu balstītam finansējumam, ir saistīts arī ar komunikācijas trūkumu zemākajā līmenī. Ziņojumi un rīki ES līmenī nesasniedz ķēdes galu, t. i., MVU, kuriem tie ir paredzēti. Tam ir vairāki iemesli, galvenokārt tas, ka no Briseles nav pietiekamas proaktīvas komunikācijas un mijiedarbības ar dalībvalstīm, MVU asociācijām, sociālajiem partneriem un tirdzniecības palātām. EESK par to brīdināja iepriekšējā atzinumā (11), taču līdz šim nav konstatējusi nekādus uzlabojumus.

4.4.

No otras puses, to, ka MVU akcijās un obligāciju tirgos ir maz institucionālo ieguldītāju, var skaidrot ar šādiem ieguldītājiem sniegto stimulu trūkumu, jo īpaši attiecībā uz nodokļu režīmiem. EESK iesaka Komisijai apsvērt šādu iespēju.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto termiņa pagarinājumu par divām dienām, lai publiskotu vadītāju darījumus. Tas ir svarīgs rīks, lai saglabātu jauno tirgu pārredzamību un simetriju, taču trīs dienu termiņš MVU bija būtisks ierobežojums. EESK uzskata, ka ierosinātais grozījums uzņēmumiem radīs vienkāršāku procedūru grūtākos vai aizņemtos periodos. EESK iesaka Komisijai izskatīt iespējas atbrīvot uzņēmumus no administratīvā sloga un pārcelt to uz citiem dalībniekiem, piemēram, valstu kompetentajām iestādēm.

4.6.

EESK jau ir paudusi pilnīgu atbalstu tam, ka ir jāvienkāršo un jāpilnveido prasības attiecībā uz prospektiem, ko publicē, kad vērtspapīrus piedāvā regulētos tirgos, padarot tos efektīvākus izmaksu ziņā un ieguldītājiem lietderīgākus attiecībā uz ietverto informāciju (12). Jebkādi jauni priekšlikumi šī mērķa sasniegšanai ir vairāk nekā gaidīti. Ņemot vērā lielo informācijas daudzumu, kas uzņēmumiem MVU izaugsmes tirgos ir jāatklāj saskaņā ar Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu un Direktīvu 2014/65/ES, EESK uzskata, ka vienkāršāks pārcelšanas prospekts ir pietiekams uzņēmumiem, kas pārceļas uz regulētu tirgu.

4.7.

Turklāt EESK atbalstītu prospektu pakāpenisku vienkāršošanu pārcelšanai uz regulēto tirgu uzņēmumiem, kas pietiekami daudzus gadus ir bijuši iekļauti MVU izaugsmes tirgus sarakstā.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu saglabāt tikai pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju sarakstu MVU izaugsmes tirgu sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, jo to darbinieku skaits, kuriem ir piekļuve iekšējai informācijai, ir ierobežots un lielākoties neatšķiras. Tas ievērojami samazina slogu.

4.9.

EESK atbalsta izmaiņas tirgus izzināšanas režīmā, jo ierosinātie grozījumi ļaus MVU izaugsmes tirgus emitentiem vieglāk emitēt uzņēmumu obligācijas. Attiecībā uz attaisnojumu, kas jāsniedz MVU izaugsmes tirgus emitentiem, ja tiek atlikta/kavēta iekšējas informācijas publiskošana, EESK uzskata, ka paskaidrojumiem, ko VKI pieprasa pēc ad hoc principa, pēc emitenta veikta paziņojuma nevajadzētu būt pārāk detalizētiem vai pārmērīgi preskriptīviem.

4.10.

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula rada administratīvas un juridiskas izmaksas, un emitenti ārpus ES to var uztvert kā šķērsli iekļaušanai ES tirgu sarakstā. EESK iesaka veikt papildu grozījumus, lai pielāgotu prasības MVU izaugsmes tirgiem.

4.11.

Kaut arī likviditātes līgumi tiek vērtēti atzinīgi, it sevišķi mazāk attīstītos tirgos, ES līmeņa priekšlikums radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, uz kuru pamata veidot vietējos nosacījumus. EESK uzskata, ka 29. likviditātes līgumu režīms, ar kuru Komisija pašlaik strādā, dos iespēju tirgus emitentiem izveidot likviditātes līgumu, pamatojoties vai nu uz valsts tiesību aktiem, ja tādi ir, vai uz Eiropas mēroga regulējumu.

4.12.

EK priekšlikums ir pārliecinošs solis uz priekšu. Taču EESK ierosina regulāri veikt ietekmes novērtējumus ar plašu piekļuvi datiem, kas nav konfidenciāli, un analīzes, pamatojoties uz kvantitatīviem rādītājiem.

---

(1)  OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(2)  OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(3)  Marcin Szczepanski, “Helping European SMEs to grow: Start-up and scale-up initiatives for business ventures in the EU” (“Kā palīdzēt Eiropas MVU augt – jaunuzņēmumu un izvērses iniciatīvas uzņēmumiem Eiropas Savienībā”).

(4)  “EIBIS 2016/2017: Surveying Corporate Investment Activities, Needs and Financing in the EU”, European Investment Bank, 2017 (Korporatīvo ieguldījumu darbību, vajadzību un finansējuma apsekojums Eiropas Savienībā, Eiropas Investīciju banka, 2017).

(5)  Apostolos Thomadakis, “Developing EU Capital Markets for SMEs: Mission impossible?” (“ES kapitāla tirgu veidošana MVU – neiespējamā misija?”), ECMI Commentary Nr. 46, 2017. gada 4. septembris.

(6)  OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(7)  OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.

(8)  OV C 288, 31.8.2017., 20. lpp.

(9)  Iota Kaousar Nassr un Gert Wehinger, “Opportunities and limitations of public equity markets for SMEs” (“Publisko kapitāla tirgu iespējas un ierobežojumi MVU”), OECD Journal: Financial Market Trends 2015/1, 49-84.

(10)  Apostolos Thomadakis, “Developing EU Capital Markets for SMEs: Mission impossible?” (“ES kapitāla tirgu veidošana MVU – neiespējamā misija?”), ECMI Commentary Nr. 46, 2017. gada 4. septembris.

(11)  OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(12)  OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.