52018AE3271

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018AE3271 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AE3271

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014” (COM(2018) 438 final – 2018/0228 (COD))

EESC 2018/03271

OV C 440, 6.12.2018, p. 191–198 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/191

(COM(2018) 438 final – 2018/0228 (COD))

(2018/C 440/33)

Ziņotājs:	Aurel Laurenţiu PLOSCEANU
Līdzziņotājs:	Graham WATSON

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 14.6.2018. Eiropas Savienības Padome, 3.7.2018.
Juridiskais pamats	LESD 172., 194. un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	144/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) laikposmā pēc 2020. gada ir vajadzīgs spēcīgāks budžets, kurā dotācijas tiek saglabātas kā viens no galvenajiem komponentiem. Ir vairāki transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras projekti, kuri ir īpaši nozīmīgi ES konkurētspējai, taču nerada nepieciešamo investīciju atdevi, lai piesaistītu privātos ieguldītājus. Šajā sakarā ir vajadzīga stingra apņemšanās no ES un valstu publisko iestāžu puses.

1.2.

EESK iesaka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm projektu līmenī vēl vairāk veicināt sinerģiju starp minētajām trijām nozarēm, kas pašlaik ir ierobežotas, jo budžeta struktūrai trūkst elastības attiecībā uz projektu atbilstību un izmaksām.

1.3.

EESK iesaka Komisijai turpināt sniegt tehnisko atbalstu (īstenot t. s. EISI programmas atbalsta pasākumu), lai sekmētu pārdomātu un augstas kvalitātes projektu atbilstību un atbalstītu nepārtrauktību šāda veida palīdzības sniegšanā, vienlaikus atjauninot vērtēšanas kritērijus, kas ļautu vieglāk apzināt projektu pievienoto vērtību. Būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai vienkāršotu administratīvās prasības ne tikai attiecībā uz nelielām dotācijām.

1.4.

EESK aicina līdztiesīgos likumdevējus saglabāt iepriekšējā EISI regulā pausto apņēmību atvēlēt enerģētikas budžeta “lielāko daļu” elektroenerģijas projektiem. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu EISI saskaņotību ar ES klimata un enerģētikas politiku un novērstu EISI kļūšanu par būtisku finansējuma avotu fosilās enerģijas projektiem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros. Ir svarīgi, ka 2021.–2027. gada EISI šī apņemšanās ir stiprināta, nevis vājināta.

1.5.

EESK uzskata, ka piešķiršanas kritēriji attiecībā uz projektiem, kas uzskaitīti 13. pantā, būtu jāpaplašina, lai iekļautu piegādes drošību visiem enerģijas veidiem (elektroenerģijai, gāzei, siltumam u. c.) un konkrēto oglekļa emisiju samazinājumu, ko nodrošina katrs projekts.

1.6.

EESK uzsver, ka EISI jābūt vērstam uz tādiem enerģētikas projektiem, kuri Eiropas Savienībai spēj nodrošināt lielāku drošību un neatkarību enerģētikas jomā. Arī jaunas elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas jāveido ar EISI atbalstu.

1.7.

EESK iesaka, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros EISI programmas finansiālā spēja būtu jāpalielina. Attiecībā uz dotāciju sadalījumu trim minētajām nozarēm EESK iesaka ņemt vērā katras nozares finansiālās prasības, tādas kā kapitālietilpība un peļņa no kapitāla ieguldījuma, priekšroku dodot ieguldījumiem, kurus nevar finansēt tirgus, lai saglabātu augstu uzticamību un pievilcību ieguldītājiem.

1.8.

Tādēļ EESK iesaka palielināt kopējo EISI budžeta piešķīrumu, ņemot vērā šo nozaru kritisko nozīmi iekšējā tirgū.

1.9.

EESK uzsver, ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir jāsaglabā apņemšanās saistībā ar galvenajiem EISI transporta politikas mērķiem: līdz 2030. gadam pabeigt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklu un līdz 2025. gadam īstenot pāreju uz tīru, konkurētspējīgu, inovatīvu un satīklotu mobilitāti, iekļaujot ES alternatīvo degvielu uzlādes infrastruktūras pamatstruktūru. Šajā sakarā īpaši svarīga nozīme ir multimodālajiem un pārrobežu savienojumiem.

1.10.

EESK rosina likumdevējus nodrošināt plašu un godīgu konkurenci attiecībā uz projektiem, ko finansē no EISI fondiem, ievērojot savstarpības principu praksē un izmantojot tādus līgumu nosacījumus, kas apvieno efektivitāti un taisnīgu riska sadali.

1.11.

EESK iesaka likumdevējiem nodrošināt, ka piedalīties attiecīgajās iepirkuma procedūrās var tikai uzņēmumi no valstīm, kurās attiecīgie tirgi ir atvērti, ievērojot reālo savstarpību, un ka izmantotās standarta līgumu formas atbilst projekta mērķiem un apstākļiem. Līguma noteikumi būtu jāizstrādā tā, lai taisnīgi sadalītu ar līgumu saistītos riskus, un ar galveno mērķi – panākt ekonomiski visizdevīgāko cenu un visefektīvāko līguma darbību. Šis princips būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai tiek izmantotas valsts vai starptautiskā standarta līgumu veidlapas (pamatojoties uz ERAB iepirkuma politiku un 3.21. pantu Noteikumos, kas datēti ar 2017. gada 1. novembri).

1.12.

EESK stingri atbalsta priekšlikumu 2021.–2027. gada EISI iekļaut pārrobežu sadarbību atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā. EESK ierosina vispārēju EISI redzējumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu jomas darbībām, proti, izveidot Eiropas mēroga atjaunojamās elektroenerģijas tīklu, kas ļauj efektīvāk integrēt atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas un labāk atspoguļot pieejamo tehnoloģiju potenciālu visā kontinentā.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē to, ka EISI enerģētikas sadaļā kā projekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu, tiek iekļautas atjaunojamo energoresursu iekārtas, un iesaka, ka tas būtu jāgroza, iekļaujot gan liela mēroga projektus, gan neliela mēroga projektu portfeļus, lai ļautu visām tehnoloģijām godīgi konkurēt attiecībā uz fondiem.

1.14.

EESK iesaka paplašināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķus, kas uzskaitīti 3. pantā, ietverot ne tikai atvieglotu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā, bet arī skaidri minēt atjaunojamo energoresursu izvēršanu.

1.15.

EESK norāda, ka zemes iegāde ir izslēgta no 15. panta c) punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, un mudina likumdevējus apsvērt, vai tas varētu radīt priekšrocības vai neizdevīgāku situāciju noteiktiem projektiem un tehnoloģijām. Tādās nozarēs kā transports un atjaunojama enerģija zemes iegāde nav maznozīmīgs ieguldījumu aspekts.

1.16.

EESK atgādina Komisijai, ka pārrobežu enerģijas starpsavienojumi ir galvenie faktori atjaunojamo energoresursu integrācijā ne tikai tāpēc, ka tie ļauj veikt no atjaunojamiem avotiem iegūtās elektroenerģijas pārvadi lielos attālumos, veicinot tīrāku un lētāku elektroenerģijas avotu izmantošanu visā Eiropā, bet arī tāpēc, ka tie darbojas kā būtisks sistēmas elastības avots.

1.17.

EESK iesaka pilnībā izmantot iespējas, ko rada enerģijas tīklu digitalizācija un viedtīklu izveide atjaunojamo energoresursu integrēšanai, un iesaka Komisijai izvērtēt, kā šajā sakarā izmantot EISI digitālā un enerģētikas sektora sinerģijas. EESK norāda, ka 2014.–2020. gadā EISI trūkst viedtīklu projektu, kas daļēji ir izskaidrojams ar šķēršļiem zemāka līmeņa sadales tīklu projektu finansēšanai, pretstatā augstsprieguma pārvades elektrotīklu projektiem.

1.18.

EESK iesaka, ka ar EISI būtu arī jānodrošina mehānismi, kas apliecina atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu transporta lietojumos, piemēram, atjaunojamās enerģijas izcelsmes garantijas sertifikāti.

1.19.

EESK uzsver nepieciešamību piešķirt prioritāti liela mēroga ES projektiem, lai digitalizētu transportu, piemēram, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmai (ERTMS), SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecībai) un transportlīdzekļu autonomajai vadīšanai. Lai līdz 2030. gadam pamattīklu aprīkotu ar ERTMS, jāiegulda 15 miljardi EUR. Vērienīgs ES mēroga projekts jāfinansē ar finanšu līdzekļiem no dažādām EISI kopām, privātiem līdzekļiem un kombinētiem InvestEU elementiem.

1.20.

EESK aicina nodrošināt TEN-T tīkla 5G pārklājumu, kas ir fundamentāls.

1.21.

EESK aicina veikt pasākumus, kas nodrošina efektīvu kontroli, mūsdienīgas naktsmītnes un pietiekamas stāvvietu platības ar pienācīgu aprīkojumu.

1.22.

EESK arī uzskata, ka būtu jāapsver iespējas uzlabot komunikācijas metodes attiecībā uz EISI sasniegumiem. Arī komunikācijas budžets var būt noderīgs instruments šajā ziņā. Ir jāapsver arī paredzamības uzlabošana.

1.23.

EESK iesaka apsvērt iespēju veikt papildu pasākumus ar mērķi pilnībā izmantot programmas potenciālu, ņemot vērā to, ka EISI iesaistīšana bija izšķiroša lielākās daļas projektu uzsākšanā un ir sevi apliecinājusi kā vienu no galvenajiem katalizatoriem gan publiskā, gan privātā sektora ieguldījumu veicināšanā. Ir jāpastiprina uzlabota papildu saikne starp EISI un citām programmām (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un Kohēzijas fonds), lai izvairītos no pārklāšanās un optimizētu budžeta resursus.

1.24.

EESK uzskata, ka kohēzijas budžets ir būtisks, lai pabeigtu pamattīklu daļu izveidi kohēzijas dalībvalstīs, un iesaka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saglabāt EISI tiešā pārvaldībā esošo Kohēzijas fonda daļu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Eiropas Reģionālās attīstības fondam jāatbalsta EISI transporta prioritātes. Visos gadījumos līdzekļiem būtu jāpaliek dalībvalstī, kas tiesīga saņemt atbalstu.

1.25.

EESK ierosina pielāgot novērtēšanas metodoloģiju, jo EISI panākumus garantē ne tikai piešķirtās naudas summas un atbalstīto projektu skaits.

EESK ierosina ieviest uzlabojumus EISI novērtēšanas metodoloģijā. 2014.–2020. gada perioda beigās būtu jāveic reāls kvantitatīvais/kvalitatīvais novērtējums attiecībā uz pabeigtajiem un tuvu pabeigšanai esošajiem projektiem. EESK aicina cita starpā pārskatīt TEN-T attīstības progresu, kā arī izmaiņas pasažieru un kravas transporta plūsmās. Turklāt EESK aicina veikt TEN-T projektu sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemti vērā attiecīgie sociālie, ekonomiskie, ar klimatu saistītie un vides ieguvumi un izmaksas.

1.26.

EESK aicina nodrošināt konkrētus pasākumus, kas vērsti uz vispārējiem klimata aizsardzības mērķiem.

1.27.

EESK aicina galvenajos infrastruktūras projektos ņemt vērā metropoles, neatkarīgi no tā, vai šie projekti var saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.

1.28.

EESK iesaka konkrētus pasākumus, kas nodrošinātu ieinteresētību modernizēt, energoatjaunināt vai uzlabot pašreizējo infrastruktūru, kura joprojām ir pamats esošajiem tīkliem un ierīkotajām jaudām.

1.29.

EESK atbalsta divējāda lietojuma civilās aizsardzības infrastruktūras – gan fiziskās, gan tehnoloģiskās infrastruktūras, tādas kā Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) un jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēma (SESAR), – izveidi EISI ietvaros un iesaka atvērtu un proaktīvu pieeju jaunajā ģeopolitiskajā un starptautiskajā kontekstā (Triju jūru iniciatīva utt.).

1.30.

EESK iesaka paredzēt, ka EISI prioritāte ir ieguldījumi Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārrobežu infrastruktūrā, lai visiem transporta veidiem nodrošinātu vienotu caurlaides spēju un likvidētu šaurās vietas un tādā veidā izveidotu pilnībā integrētu transporta tīklu.

2. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Priekšlikuma mērķis ir noteikt EISI juridisko pamatu laikposmam pēc 2020. gada, un priekšlikums ir sniegts 27 dalībvalstu Savienībai.

2.2.

Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumā par DFS pēc 2020. gada (1) ir iekļauta summa 42 265 milj. EUR apmērā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kas ir izklāstīts turpmāk:

EISI 2021–2027

Skaitļi pašreizējās cenās – EUR

Transports

Ieskaitot:

30 615 493 000

—	Vispārējo budžetu

—	Iemaksas no Kohēzijas fonda

—	Atbalstu militārajai mobilitātei

12 830 000 000

11 285 493 000

6 500 000 000

Enerģētika

8 650 000 000

Digitālā nozare

3 000 000 000

KOPĀ

42 265 493 000

2.3.

Eiropas mērķis ir virzīties uz tādu mobilitāti, kurā nav nāves gadījumu un emisiju un kurā neizmanto papīru, kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un par vadošo digitālo ekonomiku.

2.4.

EISI atbalsta ieguldījumus transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā, attīstot Eiropas komunikāciju tīklu (TEN), kā arī veicina pārrobežu sadarbību atjaunojamās enerģijas jomā. Šie tīkli un pārrobežu sadarbība ir svarīga vienotā tirgus darbībai, kā arī ir stratēģiski elementi, kas vajadzīgi, lai īstenotu enerģētikas savienību un digitālo vienoto tirgu un attīstītu ilgtspējīgus transporta veidus.

2.5.

DFS 2021.–2027. gadam paredz vērienīgāku mērķi klimata jomas iekļaušanai visās ES programmās, klimata mērķu sasniegšanai kopumā paredzot atvēlēt 25 % no ES izdevumiem. Gaidāms, ka EISI nodrošinās nozīmīgu ieguldījumu, jo 60 % no tā kopējā finansējuma ir paredzēti klimata mērķiem.

2.6.

Nākotnes vajadzības saistībā ar dekarbonizāciju un digitalizāciju netieši nozīmēs, ka pastāvīgi pieaugs transporta, enerģētikas un digitālās nozares konverģence. Tādējādi būtu pilnībā jāizmanto visu trīs nozaru sinerģija, maksimāli palielinot ES atbalsta iedarbīgumu un lietderību. Lai stimulētu un piešķirtu prioritāti pārrobežu projektiem, ierosināto darbību novērtēšanā par vienu no piešķiršanas kritērijiem izmantos sinerģijas dimensiju.

2.7.

Transporta jomā EISI mērķis ir veicināt abu TEN-T līmeņu pabeigšanu (pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam un tā plašākā līmeņa pabeigšanu līdz 2050. gadam). Tiek lēsts, ka TEN-T pamattīkla pabeigšana laikposmā no 2017. gada līdz 2030. gadam radīs 7,5 miljonus darba gadu, ar papildu IKP pieaugumu 1,6 % apmērā 2030. gadā.

2.8.

Šī ir pirmā reize, kad Savienības finansējums divējāda lietojuma transporta projektiem gan civilām, gan militārām vajadzībām būtu jāapgūst ar EISI.

2.9.

Enerģētikas jomā galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas enerģētikas tīkliem, izstrādājot kopīgu interešu projektus saistībā ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju un tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, ilgtspējīgu attīstību, radot dekarbonizācijas iespēju, jo īpaši integrējot atjaunojamos energoresursus, un energoapgādes drošību, inter alia veicot infrastruktūras pārveidošanu par viedo infrastruktūru un tās digitalizāciju.

2.10.

Digitalizācijas jomā EISI maksimāli palielina ieguvumus, ko visi iedzīvotāji, uzņēmumi un publiskās iestādes var gūt no digitālā vienotā tirgus.

2.11.

Transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru dažādā apjomā atbalsta vairākas ES finanšu programmas un instrumenti, tostarp EISI, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds, “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un programma LIFE.

2.12.

Programmas darbības būtu jāizmanto, lai proporcionāli novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, nedublējot un neizspiežot privāto finansējumu, un radītu nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

2.13.

Ex post novērtējumu rezultātus EK pieņēma 2018. gada 13. februārī (2) saskaņā ar pieciem kritērijiem: efektivitāti, lietderību, nozīmīgumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Daži izvilkumi:

—	EISI ir iedarbīgs un mērķorientēts instruments ieguldījumiem TEN, transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē. Kopš 2014. gada no šā instrumenta ir veikti ieguldījumi 25 miljardu EUR apmērā, kā rezultātā infrastruktūrā Eiropas Savienībā ir ieguldīti aptuveni 50 miljardi EUR,

—	EISI rada augstu Eiropas pievienoto vērtību visām dalībvalstīm, atbalstot pārrobežu savienotības projektus,

—	pirmo reizi EISI ietvaros daļa kohēzijas budžeta (11,3 miljardi EUR transporta nozarei) ir tikusi izpildīta tiešās pārvaldības režīmā,

—	EISI ir turpinājis izmantot un izstrādāt novatoriskus finanšu instrumentus. Tomēr to izvēršanu ierobežo ESIF piedāvātās jaunās iespējas,

—

EISI ir arī veicis izmēģinājumus starpnozaru sinerģijas jomā, bet tā darbību ierobežo pašreizējā tiesiskajā regulējumā/budžeta satvarā noteiktie ierobežojumi. Nozaru politikas pamatnostādnes un EISI būtu jāpadara elastīgāki, lai atvieglotu sinerģijas radīšanu un varētu efektīvāk reaģēt uz tehnoloģiju jaunievedumiem un jaunām prioritātēm, piemēram, digitalizāciju, vienlaikus paātrinot dekarbonizāciju un pievēršoties kopējiem sabiedrības problēmjautājumiem, piemēram, kiberdrošībai.

2.14.

Komisija ierosina turpināt jaunās programmas īstenošanu visās trīs EISI nozarēs, izmantojot tiešu pārvaldību, ko īsteno EK un Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA).

2.15.

No ierosinātā budžeta tiks segti visi programmas īstenošanai vajadzīgie darbības izdevumi, kā arī cilvēkresursu izmaksas un citi administratīvie izdevumi saistībā ar programmas pārvaldību.

2.16.

Salīdzinot ar EISI 2014.–2020. gadam, tiks ieviests vienkāršāks, bet noturīgāks darbības rezultātu satvars, lai pārraudzītu mērķu sasniegšanu un tās ieguldījumu ES politikas mērķu īstenošanā. Rādītāji īstenošanas un norises uzraudzībai jo īpaši attieksies uz šādiem elementiem:

—	efektīviem un savstarpēji savienotiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei, kā arī pielāgošanu militārās mobilitātes prasībām,

—	ieguldījumu tirgu savstarpējā savienotībā un integrācijā, energoapgādes drošībā un ilgtspējīgā attīstībā, radot labvēlīgus nosacījumus dekarbonizācijai; ieguldījumu pārrobežu sadarbībā atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā,

—	ieguldījumu digitālās savienotības infrastruktūras izvēršanā visā Eiropas Savienībā.

3. Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

EESK uzsver EISI programmas stratēģisko nozīmi un ietekmi tādos aspektos kā iekšējā tirgus integrācija, viedā mobilitāte, iespēja sniegt reālu pievienoto vērtību iedzīvotājiem, sociālajai kohēzijai un uzņēmējdarbībai, labklājība un pievienotā vērtība Eiropas Savienībai kopumā.

Līdz 2017. gada beigām EISI sadaļas “Transports” ietvaros jau bija piešķirti 21,3 miljardi EUR dotācijās TEN-T projektiem, paverot ceļu kopējiem ieguldījumiem 41,6 miljardu EUR apmērā.

3.2.

2018. gadā tiks parakstīti papildu dotāciju nolīgumi par finansējuma apvienošanas aicinājumu, kurš paredz kombinēt EISI dotācijas ar privāto finansējumu, tostarp no ESIF (Eiropas Stratēģisko investīciju fonda). Tiek lēsts, ka katrs TEN-T pamattīklā ieguldītais 1 miljards EUR radīs līdz pat 20 000 darbvietu.

3.3.

EESK kopumā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

3.4.

EESK atzīst, ka EISI ir viena no veiksmīgākajām ES programmām, un uzsver EISI stratēģisko nozīmi attiecībā uz iekšējā tirgus integrāciju, Enerģētikas savienības izveides pabeigšanu, viedo mobilitāti un iespēju Eiropas Savienībai sniegt reālu pievienoto vērtību iedzīvotājiem, sociālajai kohēzijai un uzņēmumiem.

3.5.

EESK uzskata, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros EISI programmas finansiālā spēja būtu jāpalielina un labāk jālīdzsvaro, lai saglabātu tās augsto uzticamību un pievilcību ieguldītājiem. Nepietiekams budžets apdraudētu TEN-T un TEN-E tīklu izveides pabeigšanu un faktiski samazinātu jau veikto publisko finanšu līdzekļu ieguldījumu vērtību.

3.6.

EESK uzsver, ka ir jāpaātrina ieguldījumi digitālajos, inovatīvos un ilgtspējīga transporta projektos, lai virzītos uz videi nekaitīgāku, patiesi integrētu, mūsdienīgu, visiem pieejamu, drošāku un efektīvu transporta sistēmu. Sociālā kohēzija ES līmenī ir jāuzlabo, palielinot publiskos ieguldījumus ES un reģionālajos pievienotās vērtības projektos.

3.7.

EESK uzskata, ka sinerģija projektu līmenī starp minētajām trijām nozarēm pašlaik ir ierobežota, jo budžeta struktūrai trūkst elastības attiecībā uz projektu atbilstību un izmaksām.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē tehnisko atbalstu, kas tiek sniegts, lai sekmētu pārdomātu un augstas kvalitātes projektu atbilstību, un atbalsta nepārtrauktību šāda veida palīdzības sniegšanā līdz ar vērtēšanas kritēriju atjauninājumu, kas ļauj vieglāk apzināt projektu pievienoto vērtību. Būtu jāizstrādā turpmāki pasākumi, lai vienkāršotu administratīvās prasības ne tikai attiecībā uz nelielām dotācijām.

3.9.

EESK uzsver, ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir jāsaglabā apņemšanās saistībā ar EISI politikas galvenajiem mērķiem: līdz 2030. gadam pabeigt TEN-T pamattīklu un līdz 2025. gadam īstenot pāreju uz tīru, konkurētspējīgu, inovatīvu un satīklotu mobilitāti, iekļaujot ES alternatīvo degvielu uzlādes infrastruktūras pamatstruktūru. Šajā sakarā liela nozīme ir multimodālajiem un pārrobežu savienojumiem.

3.10.

EISI jābūt vērstam uz tādiem enerģētikas projektiem, kuri Eiropas Savienībai spēj nodrošināt lielāku drošību un neatkarību enerģētikas jomā. Arī elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas jāveido ar EISI atbalstu.

3.11.

EESK uzskata, ka pārrobežu enerģijas starpsavienojumi ir galvenie faktori atjaunojamo energoresursu integrācijā ne tikai tāpēc, ka tie ļauj veikt no atjaunojamiem avotiem iegūtās elektroenerģijas pārvadi lielos attālumos, bet arī tāpēc, ka tie darbojas kā būtisks sistēmas elastības avots.

3.12.

Eiropas koordinatoru loma ir jāpastiprina, lai izveidotu rūpīgu novērtējumu par pabeigtajiem vai tuvu pabeigšanai esošiem projektiem, reālajiem sasniegumiem un atlikušajām problēmām. Komisijai ir jānodrošina, ka uzaicinājumu prioritāte atspoguļo to novērtējumu.

3.13.

EESK uzskata, ka transporta nozarei būtu pilnībā jāizmanto priekšrocības, ko piedāvā digitālās un inovatīvās tehnoloģijas, un atzīst, ka jauna inovatīva transporta infrastruktūra ir pievilcīgāka ieguldījumiem, jo īpaši no privātā sektora puses.

3.14.

EESK uzskata, ka ieguldījumi transporta jomā un jo īpaši Eiropas transporta tīklā (TEN-T) ir būtiski Eiropas izaugsmei un nodarbinātībai. Tādēļ Komiteja uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam laikposmā pēc 2020. gada ir vajadzīgs spēcīgāks budžets, kurā dotācijas tiek saglabātas kā viens no galvenajiem komponentiem. Patiešām, ir vairāki transporta infrastruktūras projekti, kuri ir īpaši nozīmīgi ES konkurētspējai, taču nerada nepieciešamo investīciju atdevi, lai piesaistītu privātos ieguldītājus. Tāpēc šajā sakarā ir vajadzīga stingra apņemšanās no ES un valstu puses.

3.15.

EK vajadzētu saglabāt EISI finanšu kapacitātes integritāti un to vairs nesamazināt par labu citām programmām (ESIF, EDIDP – Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma).

3.16.

EESK uzsver nepieciešamību piešķirt prioritāti liela mēroga ES projektiem, lai digitalizētu transportu, piemēram ERTMS, SESAR un transportlīdzekļu autonomajai vadīšanai. Lai minētos projektus īstenotu, ir nepieciešams apvienot resursus – publiskos finanšu līdzekļus no EISI un privātos finanšu līdzekļus, ko garantē InvestEU. Tikpat fundamentāls būtu TEN-T 5G pārklājums. Laikposmā no 1995. gada līdz 2016. gadam tikai 8 % no 51 000 km garā pamattīkla koridoriem tika aprīkoti ar ERTMS; ja tas turpināsies pašreizējā tempā, visa pamattīkla aprīkošanai būs vajadzīgi vairāk nekā 200 gadi. Lai to pabeigtu līdz 2030. gadam, būtu nepieciešami ieguldījumi 15 miljardi EUR apmērā un būtu ārkārtīgi jāpaātrina programmas īstenošana; galarezultātā varētu nodrošināt raitu dzelzceļa satiksmi Eiropā un vienlaikus palielināt jaudu, kā arī uzlabot drošību un precizitāti.

3.17.

Elektromobilitāte ir viens no pamatelementiem virzībā uz ilgtspējīgu transportu un nodrošina potenciālu transportlīdzekļu energoapmaiņai ar tīklu, kur elektrotransportlīdzekļu akumulatoru jauda tiek izmantota kā elastīguma avots tīklam. Savstarpējai izmantojamībai transportlīdzekļu satīklošanas saskarnē vajadzētu būtu vienai no galvenajām prioritātēm visā ES. Ar EISI būtu arī jānodrošina mehānismi, kas apliecina atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu transporta lietojumos, piemēram, atjaunojamo energoresursu izcelsmes garantijas sertifikāti.

3.18.

Lai sekmīgi īstenotu EISI, būtiska nozīme ir sinerģijai. Šādas sinerģijas piemēri ietver elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, ko darbina ar atjaunojamo elektroenerģiju, saules fotoelementu “auto ostas” un transportlīdzekļu satīklošanas saskarnes tehnoloģiju.

3.19.

Būtu jāapsver arī autotransporta elektrifikācija. Attiecībā uz kravas automobiļiem un autobusiem būtu vajadzīgi 10 miljardi EUR, lai atsauces periodā elektrificētu aptuveni 7 000 km autoceļu.

3.20.

Transporta infrastruktūras attīstība un atjaunošana ES joprojām ir visai sadrumstalota un izpaužas kā ievērojama problēma jaudas un finansējuma ziņā. Tā ir stratēģiski svarīga, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu gan ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, gan arī sociālo/teritoriālo kohēziju.

3.21.

Transporta infrastruktūrā ir nodarbināti 11,2 miljoni darbinieku. Kopumā ir jāņem vērā arī vajadzības un darba apstākļi EISI ietvaros. EESK aicina veikt pasākumus, kas nodrošina efektīvu kontroli, mūsdienīgas naktsmītnes un pietiekamas stāvvietu platības ar pienācīgu aprīkojumu.

3.22.

EESK atzīmē, ka pašreizējā Komisijas priekšlikumā tiek vājināta iepriekšējā apņemšanās atvēlēt enerģētikas nozares “lielāko daļu” elektroenerģijas projektiem. EESK atzinīgi vērtē Komisijas cerību, ka tā tiks ievērota pašreizējā EISI līdz plānošanas perioda beigām. Šīs apņemšanās īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka EISI atbilst ES klimata un enerģētikas politikai.

3.23.

Attiecībā uz to, ka EISI enerģētikas sadaļā kā projekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu, tiek iekļautas atjaunojamo energoresursu iekārtas, ir vajadzīgs grozījums, lai iekļautu gan liela mēroga projektus, gan neliela mēroga projektu portfeļus. Šis ir viens no galvenajiem elementiem, kas ļauj pastiprināt ES līdzekļu izmantošanu attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kā aprakstīts pārstrādātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā.

3.24.

Mēs atzīstam, ka salīdzināmās cenās 2021.–2027. gada piešķīrums EISI un Kohēzijas fonda ieguldījums veido samazinājumu 12–13 % apmērā. Šis aspekts ir jāpārskata. Vienlaikus ir svarīgi īstenot EISI prioritātes transporta jomā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļa, kuru saņēmējas dalībvalstis nav piesaistījušas pirmajos trijos gados, tiek piešķirta tai pašai valstij atbilstoši šīm prioritātēm.

3.25.

EISI vidusposma novērtējums galvenokārt bija vērsts uz kvantitatīviem aspektiem, neraugoties uz lielākās daļas projektu ļoti konkrēto raksturu.

3.26.

2014.–2020. gada perioda beigās būtu jāveic reāls kvantitatīvais/kvalitatīvais novērtējums attiecībā uz pabeigtajiem un tuvu pabeigšanai esošajiem projektiem.

3.27.

Projektā nav iekļauts projektu efektivitātes novērtējums, par ko Eiropas Savienības Revīzijas palāta (ERP) pauda kritiku savā 2018. gada ziņojumā. Tāpēc EESK aicina cita starpā pārskatīt TEN-T attīstības progresu, kā arī izmaiņas pasažieru un kravas transporta plūsmās. Turklāt EESK aicina veikt TEN-T projektu sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemti vērā attiecīgie sociālie, ekonomiskie, ar klimatu saistītie un vides ieguvumi un izmaksas.

3.28.

EESK norāda, ka EISI panākumus garantē ne tikai piešķirtās naudas summas un atbalstīto projektu skaits. Novērtējuma metodoloģija ir jāpielāgo.

3.29.

EESK arī uzskata, ka būtu jāapsver labākas komunikācijas metodes attiecībā uz EISI sasniegumiem. Ir vajadzīga arī labāka paredzamība.

3.30.

Eiropas metropoles ir tie ES reģioni, kur ir visblīvākā satiksme, un gandrīz visu transporta pārvadājumu sākumpunkts vai galamērķis atrodas metropolē. EESK aicina ņemt vērā aglomerācijas galvenajos infrastruktūras projektos, neatkarīgi no tā, vai tie var saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.

3.31.

EESK atzinīgi vērtē to, ka EISI pirmo reizi vēsturē atbalstīs civilo un militāro divējāda lietojuma transporta infrastruktūru 6,5 miljardu EUR apmērā, lai uzlabotu militāro mobilitāti Eiropas Savienībā saskaņā ar 2017. gada novembra Kopīgo paziņojumu (3) un 2018. gada marta Rīcības plānu (4).

3.32.

EESK atzinīgi vērtē mērķus, kas noteikti dokumentā “Par Militārās mobilitātes rīcības plānu”, un atbalsta Aizsardzības savienību gan infrastruktūras uzlabošanas, gan sinerģijas veicināšanas aspektā. Divējāda lietojuma civilā un aizsardzības infrastruktūra ir jāattīsta gan TEN-T tīklā, gan reģionos, kuri ir visvairāk pakļauti militāra rakstura riskam.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) COM(2018) 321 final.

(2) COM(2018) 66 final.

(3) Brisele, 10.11.2017. JOIN(2017) 41 final. Kopīgais paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par militārās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā.

(4) Brisele, 28.3.2018. JOIN(2018) 5 final. Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Par Militārās mobilitātes rīcības plānu”.

Top

Choose the experimental features you want to try