Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999”

(COM(2021) 554 final)

(2022/C 152/32)

Ziņotājs:

Anastasis YIAPANIS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 13.9.2021. Padome, 17.9.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants un 192. panta 1. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	25.11.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.12.2021.
Plenārsesija Nr.	565
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	145/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir nopietni iesaistījusies cīņā pret klimata pārmaiņām un pilnībā piekrīt, ka ir jāievieš efektīvi un tūlītēji pasākumi. Gan valsts, gan privātajam sektoram ir saskaņoti jārūpējas, lai panāktu pilsoņu un vietējo kopienu aktīvu iesaistīšanos, atbalstu un ieinteresētību, kā arī jāveido papildu finansējums, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

1.2.

Eiropu ir skāruši nepieredzēti mežu ugunsgrēki un plūdi vienlaikus ar ārkārtīgi postošiem sausuma un karstuma periodiem. Viedā un ilgtspējīgā veidā apsaimniekojot ūdens resursus, var ievērojami uzlabot Eiropas Savienības spēju mazināt un apkarot ugunsgrēkus un paaugstināt tās spēju izturēt spēcīgas lietusgāzes, plūdus un sausumu.

1.3.

Klimata pārmaiņas un biodaudzveidības samazināšanās ir savstarpēji saistītas problēmas, un tās jārisina kopā. Lai aizsargātu dabiskās ekosistēmas un lai ar zemes izmantošanu saistītās nozares varētu pildīt savu svarīgo sociālo un ekonomisko lomu, ir jānovērš dzīvotņu izzušana, piesārņošana, dabas resursu pārmērīga izmantošana un invazīvu sugu izplatīšanās.

1.4.

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas mudinātu lauksaimniekus un mežu apsaimniekotājus izmantot jaunus ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus, kuri veicinātu biodaudzveidību, piemērot aprites ekonomikas noteikumus un nodrošināt ilgtspējīgu biomasas ražošanu. EESK aicina izstrādāt valsts mēroga atjaunošanas programmas augstas kvalitātes mitrājiem un uzskata, ka mitrāju radītās emisijas būtu jāsāk uzskaitīt pēc iespējas drīzāk, nevis tikai no 2026. gada.

1.5.

Tā kā klimata pārmaiņu mazināšana ir pasaules mēroga izaicinājums, EESK uzskata, ka papildus ES darbam ir jānotiek mērķtiecīgām, efektīvām ārējām diskusijām par tūlītēju pasaules mēroga līdzdalību, taisnīgu sloga sadali un godīgu konkurenci.

1.6.

EESK aicina plaši veicināt un atbalstīt ilgtspējīgus lauksaimniecības prakses veidus, piemēram, augseku, organisko atkritumu reģenerāciju, precīzo lauksaimniecību, permakultūru utt. Visās dalībvalstīs ir rūpīgi jāpārvalda zemes resursi, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp konkurētspēju un ilgtspēju, kā arī nepieciešamās finansēšanas iespējas. EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt tiesisko regulējumu attiecībā uz oglekļa piesaisti lauksaimniecības nozarē.

1.7.

No koksnes ražotai bioenerģijai un cita veida bioenerģijai ir ļoti svarīga nozīme, un tās ražošana būtu jāturpina, bet biomasai jābūt ražotai ilgtspējīgi. Tomēr ar biomasas importu ir saistīti konkrēti riski, uz kuriem ES tiesiskais regulējums neattiecas. Ar ES tirdzniecības politikas palīdzību būtu jānovērš biomasas imports, kas izraisa atmežošanu izcelsmes valstīs.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par valstu inventarizācijas datu visaptverošu novērtējumu 2025. gadā, jo datu analīzē galvenokārt tiek izmantota informācija no meža valsts reģistriem, kuri ir savstarpēji nesaistīti un dažkārt nepilnīgi vai neprecīzi.

1.9.

Lai nodrošinātu piekļuvi jaunākajām pieejamajām tehnoloģijām un digitālām prasmēm, kas sekmē ilgtspēju, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas programmas ir nepieciešamas gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem. Sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīga nozīme, un tās ir jāiesaista gan paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” plānošanā, gan tās īstenošanā.

1.10.

Ir nepieciešams atbalsts pētniecības un izstrādes projektiem ilgtspējīgas lauksaimniecības un meža biomasas ražošanas jomā. EESK aicina izveidot MVU īpaši pielāgotu, atbalstošu tiesisko regulējumu un aicina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest nodokļu atvieglojumus ar mērķi atvieglot minēto pāreju.

1.11.

Visbeidzot, EESK pauž bažas par to, ka nav pilnībā ņemts vērā Eiropas zaļā kursa īstenošanas sociālais aspekts. Īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem, rūpniecības nozarēm, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem, kurus problēmas skars visvairāk.

2.   Vispārīga informācija un ievads

2.1.

Klimata mērķrādītāja plānā 2030. gadam (1), kas pieņemts 2020. gada septembrī, ir noteikti jauni un augstāki mērķrādītāji, proti, līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu attiecībā pret 1990. gada apjomu vismaz par 55 %, nevis neto samazinājumu 40 % apmērā, kā to paredzēja iepriekšējā vienošanās. Paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (2), kas tika publicēta 2021. gada jūlijā, ir ietverti 13 leģislatīvi priekšlikumi, kuru mērķis ir pārskatīt pašreizējos tiesību aktus klimata jomā, tostarp 2018. gadā pieņemto ZIZIMM regulu (3), un nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu un efektīvu zaļo pārkārtošanos līdz 2030. gadam un pēc tam.

2.2.

Zeme nodrošina pārtiku un lopbarību sabiedrības vajadzībām, kā arī izejvielas (šķiedras un koksni papīra, tekstilmateriālu, būvmateriālu un biodegvielas ražošanai) biobāzētai ekonomikai; tā nodrošina dzīvotnes biodaudzveidības pastāvēšanai, un tai piemīt svarīga spēja sekvestrēt atmosfērā esošo oglekli. Lauksaimniecības un mežsaimniecības darbības līdztekus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. ZIZIMM regulas darbības joma ir paplašināta un tagad aptver ne tikai mežus, bet gan visus zemes izmantošanas veidus (tostarp lauksaimniecības nozari no 2031. gada), un tajā visām dalībvalstīm ir noteikts saistošs pienākums ievērot debeta nepieļaušanas saistības. Tas būtu jāīsteno, iniciējot šajā nozarē leģislatīvus pasākumus, kas nodrošinātu, lai uzskaitītās zemes izmantošanas radītās emisijas pilnībā kompensētu atmosfērā esošā CO2 piesaistīšana līdzvērtīgā uzskaitītā apjomā. Tajā ierosināts arī jauns ES pārvaldības process, kura mērķis ir dalībvalstu emisiju uzraudzību un piesaistes apjomu aprēķinus padarīt precīzākus.

2.3.

Būtībā dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2021.–2025. gadā emisijas no ZIZIMM nozarēm nepārsniegtu piesaistīto apjomu, kopējā CO2 neto piesaiste līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz 310 miljonus tonnu, līdz 2035. gadam tiktu sasniegta klimatneitralitāte visās ar zemes izmantošanu saistītās nozarēs un pēc tam bilance saglabātos negatīva.

2.4.

Tomēr dalībvalstīm būs jāiesniedz integrēti emisiju apjoma mazināšanas plāni attiecībā uz visām ar zemes izmantošanu saistītajām nozarēm, un tās tiek mudinātas monitoringa nolūkos izmantot progresīvas digitālās tehnoloģijas, tostarp tālizpētes novērojumus, kas ir pieejami ar programmas Copernicus starpniecību (visas teritorijas augstas izšķirtspējas satelītu dati), kā arī datus, kuru ievākšanu paredz kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Turklāt regulas priekšlikumā paredzēta iespēja nodot apjomus no vienas dalībvalsts citai, mudinot tās censties palielināt piesaistītā CO2 apjomu, pārsniedzot tām noteiktos mērķrādītājus.

2.5.

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozare, uzturot un uzlabojot oglekļa piesaistītājus un uzkrājumus, var mazināt klimata pārmaiņas. Komisija ir ierosinājusi rīcībpolitiku, kuras mērķis ir palīdzēt mežu apsaimniekotājiem nodrošināt, lai koksnes produktu ražošana notiktu klimatiski labvēlīgā veidā, un mudināt lauksaimniekus īstenot klimatiski pārdomātus un ilgtspējīgus lauksaimniecības prakses veidus.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas pilsoniskā sabiedrība ir nopietni iesaistījusies cīņā pret klimata pārmaiņām un pilnībā piekrīt, ka ir jāievieš efektīvi un tūlītēji pasākumi. EESK uzskata, ka valsts un privātajam sektoram ir jāpapūlas izprast nepieciešamību rīkoties nekavējoties un nodrošināt, lai pilsoņi un vietējās kopienas aktīvi iesaistītos un būtu ieinteresētas, kā arī ir jāveido papildu finansējums, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. ES vairs nedrīkst šķiest laiku ilgstošām diskusijām.

3.2.

CO2 neto piesaiste ZIZIMM nozarē ir samazinājusies par piektdaļu (4), galvenokārt tāpēc, ka ir palielinājusies koksnes ieguve un trūkst stimulu. Turklāt Eiropu ir skāruši nepieredzēti mežu ugunsgrēki un plūdi vienlaikus ar ārkārtīgi postošiem sausuma un karstuma periodiem. Meži ir bijuši īpaši pakļauti kaitēkļu invāzijai, un ir notikusi nepārtraukta mitrāju degradācija. Lai gan ar salīdzinoši nelielām izmaksām iespējams ievērojami paplašināt ar zemi saistītas oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas, ir jāintensificē pasākumi saistībā ar visiem zemes izmantošanas veidiem, tostarp meža un aramzemes apsaimniekošanas uzlabošana un apmežošana.

3.3.

EESK norāda, ka ir dažādi veidi, kā palielināt oglekļa sekvestrēšanu, tostarp zemes apsaimniekošana, mežu un citu dabisko ekosistēmu atjaunošana. Klimata pārmaiņas un biodaudzveidības samazināšanās ir savstarpēji saistītas problēmas, un tās jārisina kopā. Lai aizsargātu dabiskās ekosistēmas un lai ar zemes izmantošanu saistītās nozares varētu pildīt savu svarīgo sociālo un ekonomisko lomu, ir jānovērš dzīvotņu izzušana, piesārņošana, dabas resursu pārmērīga izmantošana un invazīvu sugu izplatīšanās.

3.4.

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts stratēģijas augstas kvalitātes kūdrāju saglabāšanai un atjaunošanai, jo tie dod plašas iespējas saglabāt un palielināt oglekļa uzkrājumu organiskajās augsnēs un nodrošināt biodaudzveidības atjaunošanu. Tāpēc EESK ierosina noteikt, ka viens no svarīgākajiem mērķiem ir atjaunot augstas kvalitātes kūdrājus (izmantojot paludikultūru (5)) un mitrājus, un uzskata, ka mitrāju radītās emisijas būtu jāsāk uzskaitīt pēc iespējas drīzāk, nevis tikai no 2026. gada, kā to ierosinājusi Eiropas Komisija.

3.5.

Pētījumi norāda, ka lieli dabas ugunsgrēki gadu desmitiem ir palielinājuši oglekļa neto emisijas un kavējuši veģetācijas atjaunošanos. Ūdens resursu apsaimniekošana, jo īpaši ūdens saglabāšana augsnē un uzkrāšana rezervuāros, var ievērojami uzlabot spēju mazināt ugunsgrēku apmēru un tos novērst. Līdztekus tas uzlabo noturību pret intensīvām lietusgāzēm, plūdiem un sausumu. Tāpēc EESK iesaka Komisijai stimulēt un atbalstīt ūdens resursu apsaimniekošanas politikas pilnveidi dalībvalstīs nolūkā palielināt lauksaimniecības ražīgumu un spēju sekvestrēt oglekli.

3.6.

Lauksaimnieki un mežu apsaimniekotāji ir jāmudina izmantot jaunus ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus, kas veicina biodaudzveidību, un piemērot aprites ekonomikas noteikumus. EESK jau ir aicinājusi izveidot vispusīgu un taisnīgu tiesisko regulējumu, kas “zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem dotu iespēju ekonomiskā ziņā jēgpilni īstenot efektīvus ZIZIMM pasākumus, kuri nenestu viņiem vienīgi zaudējumus” (6). Tagad šī svarīgā stimulējošā regulējuma izstrāde ir katras dalībvalsts ziņā atbilstoši tās konkrētajiem apstākļiem. EESK jau ir mudinājusi dalībvalstis “nodrošināt vērienīgas valstu augšupējas politikas un cieši iesaistīt pilsonisko sabiedrību šajā procesā valstu, reģionālā un vietējā līmenī” (7).

3.7.

Jāturpina diskusijas par to, kā apsaimniekojami meži un kuras koku daļas izmantojamas enerģijas ražošanai. Lai gan Eiropas Komisijas priekšlikumā par Atjaunojamo energoresursu direktīvas (8) pārskatīšanu paredzēts aizliegums iegūt biomasu pirmatnējos mežos un ierobežojumi dažu koksnes veidu izmantošanai siltumenerģijas ieguvei, tajā nav atzīta pašreizējā labā prakse, saskaņā ar kuru dažādu veidi koki un dažādas koku daļas tiek izmantotas mērķim, kam tās ir vispiemērotākās, tādējādi radot vislielāko kopējo pievienoto vērtību un racionāli izmantojot dabas resursus. EESK aicina visās dalībvalstīs izveidot valsts tiesisko regulējumu, kas veicinātu un stimulētu biomasas ilgtspējīgu ražošanu.

3.8.

Turklāt prasmju, zināšanu un atbalsta veicināšana lauksaimnieku un mežu apsaimniekotāju līmenī var palīdzēt virzīties uz to, lai tiktu īstenoti jauni ilgtspējīgas prakses veidi un progresīvas tehnoloģijas (piemēram, precīzā lauksaimniecība, kontrolētās mašīnu kustības lauksaimniecība, pienācīga atkritumu likvidēšana, atturēšanās no ķīmisku pesticīdu lietošanas, ģenētiskās daudzveidības saglabāšana zemes resursu izmantošanā utt.). EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt tiesisko regulējumu attiecībā uz oglekļa piesaisti lauksaimniecības nozarē.

3.9.

Ir vajadzīga pasaules mēroga koordinēta rīcība, lai reakcija pret klimata pārmaiņām būtu ātra un efektīva. Kā norādīts 2021. gada IPCC ziņojumā (9), ir zinātniski pierādīts, ka nesenās biežās katastrofas Eiropā ir nepārprotami saistītas ar temperatūras paaugstināšanos un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma palielināšanos. Turklāt ziņojumā norādīts, ka cilvēka darbības ietekmē “klimats ir kļuvis siltāks straujāk nekā jebkad vismaz pēdējo 2000 gadu laikā”. Tāpēc EESK uzskata, ka papildus ES ieguldījumam ir nepieciešami mērķtiecīgi un efektīvi pasākumi starptautiskā līmenī, lai panāktu līdzdalību pasaules mērogā, taisnīgu sloga sadali un godīgu konkurenci.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir lielisks un pārliecinošs solis, un tā vēlreiz apliecina ES ir vadošās pozīcijas cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas ir arī lielisks diskusiju temats, gatavojoties ANO 26. klimata pārmaiņu konferencei, kas notiks Glāzgovā un kurā ES būs jācenšas pārliecināt pārējās valstis, ka tām steidzami jāveic līdzīgi pasākumi. EESK norāda, ka saskaņota pasaules mēroga rīcība ir vienīgais efektīvais veids, kā risināt klimata pārmaiņu problēmu, un ka sadarbība ar partneriem G7, G20 un citās starptautiskajās struktūrās ir solis pareizajā virzienā.

4.2.

Lauksaimniecības zemes platību samazināšanās augsnes degradācijas, urbanizācijas un nekopšanas dēļ jau daudzus gadus ir kompleksa problēma visās dalībvalstīs. ES ilgtspējīgai attīstībai būtiska ir zemes izmantošanas plānošana, un EESK aicina īpašu uzmanību pievērst efektīvai dabas resursu izmantošanai it īpaši tāpēc, ka, iedzīvotāju skaitam palielinoties, zemes kļūst mazāk. EESK jau ir ierosinājusi saskaņotu ES regulējumu lauksaimniecības zemes aizsardzībai (10).

4.3.

Lai palielinātu ražīgumu un oglekļa uzglabāšanu lauksaimniecības nozarē, EESK aicina plaši veicināt un atbalstīt ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses viedus, piemēram, augseku, organisko atkritumu reģenerāciju, precīzo lauksaimniecību utt. Ir jānodrošina arī nepieciešamās finansēšanas iespējas lauksaimniekiem un jāatjaunina informācija par labākajiem lauksaimniecības prakses veidiem un augsnes kvalitātes uzlabošanas iespējām. Visbeidzot, visās dalībvalstīs ir rūpīgi jāpārvalda zemes resursi, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp konkurētspēju un ilgtspēju.

4.4.

Eiropas Komisija 2021. gada martā publiskoja bioloģiskās ražošanas attīstības rīcības plānu (11) nolūkā palīdzēt dalībvalstīm līdz 2030. gadam sasniegt mērķrādītāju – 25 % lauksaimniecības zemes apsaimniekot bioloģiski. EESK norāda, ka ir svarīgi palielināt bioloģiskās lauksaimniecības mērogu, kas lauksaimniecības nozarei ļautu ievērojami samaināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un saglabāt biodaudzveidību. EESK norāda arī uz citām zemes mākslīgas pārveidošanas riska samazināšanas iespējām, piemēram, agroekoloģiju, agromežsaimniecību, permakultūru, lauksaimniecību, neizmantojot aršanu, utt.

4.5.

Skaitļi liecina, ka biomasas izmantošana siltumenerģijas ieguvei kopš 2000. gada ir divkāršojusies un pašlaik puse izstrādātās koksnes tiek izmantota šim nolūkam (12). EESK uzskata, ka šī nelabvēlīgā ietekme uz mežiem ir izraisījusi sekvestrētā oglekļa apjoma neseno samazinājumu, un pauž viedokli – lai gan no koksnes ražotai bioenerģijai un cita veida bioenerģijai ir ļoti liela nozīme, to vajadzētu izmantot tikai tad, ja biomasa tiek ražota ilgtspējīgi. Turklāt EESK jau ir norādījusi: lai “nepieļautu vidiskās integritātes apdraudējumu, emisijas no fosilā kurināmā, kuras radījušas citas nozares, nedrīkst kompensēt ar oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmām, kas saistītas ar mežu, tādā veidā, kas samazinātu koksnes pieejamību bioekonomikas vajadzībām” (13).

4.6.

EESK norāda, ka ar biomasas importu ir saistīti konkrēti riski, uz kuriem ES regula neattiecas. Tādēļ ir vajadzīgi visaptveroši starptautiski nolīgumi, lai vienotajā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, savukārt ar ES tirdzniecības politikas palīdzību būtu jānovērš biomasas imports, kas izraisa atmežošanu izcelsmes valstīs.

4.7.

Dalībvalstis drīkst neietvert uzskaitē emisijas, ko izraisījušas ārkārtējas dabas parādības, piemēram, vētras, ugunsgrēki vai kaitēkļu invāzijas. Steidzami ir jāpilnveido dabisku traucējumu uzraudzība mežos, lai būtu iespējams pareizi un efektīvi piemērot noteikumus par dabiskiem traucējumiem – tas ir tehniski sarežģīti, bet ārkārtīgi svarīgi. Dalībvalstīm, pildot ziņošanas pienākumus, būtu jāievēro standartizēts protokols, kas nodrošinātu datu efektīvu vākšanu un interpretāciju un rīcībpolitikas efektīvu īstenošanu un plānošanu.

4.8.

Datu analīzē dalībvalstīs galvenokārt tiek izmantota informāciju no meža valsts reģistriem, kuri ir savstarpēji nesaistīti un dažkārt nepilnīgi vai neprecīzi. Turklāt meža valsts reģistru inventarizācija visās dalībvalstīs nenotiek bieži. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu 2025. gadā veikt valstu reģistru datu visaptverošu novērtējumu, lai noteiktu precīzus mērķrādītājus laikposmam no 2026. gada līdz 2030. gadam.

4.9.

Ir nepieciešams atbalsts pētniecībai un attīstībai attiecībā uz meža biomasas ilgtspējīgāku ražošanu. EESK jau ir norādījusi – “lai atbalstītu šīs nozares, ir vajadzīga intensīva pētniecība un inovācija, kā arī atlīdzība par oglekļa piesaistītāju radīšanu, kas ir pierādīta” (14). EESK arī uzskata, ka katrai dalībvalstij būtu jāizstrādā īpaša nodokļu stimulu sistēma, kas atvieglotu pāreju, un iesaka pilnībā izmantot pieejamo KLP finansējumu.

4.10.

Lai nodrošinātu piekļuvi jaunākajām pieejamajām tehnoloģijām un digitālām prasmēm, kas sekmē ilgtspēju, ir arī nepieciešamas uzņēmējiem un darba ņēmējiem paredzētas kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas programmas. Eiropas zaļā kursa programma gūs panākumus tikai tad, ja to papildinās izglītības un apmācības programmas, kas uzlabos Eiropas darba ņēmēju prasmes, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un sociālo taisnīgumu. Tāpēc EESK aicina sociālos partnerus un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas pilnībā iesaistīties paketes plānošanā un īstenošanā.

4.11.

EESK uzskata, ka MVU ir nepieciešams īpaši pielāgots, atbalstošs tiesiskais regulējums, kas palīdzētu tiem ieviest jauninājumus, palielināt darbības mērogu un ilgtspējīgi attīstīties. Lai gan ir vairākas finansējuma iespējas pielāgošanās finansēšanai, EESK vēlreiz aicina “skaidrāk precizēt dažādās iespējas, kā arī ieviest ērti lietojamas procedūras, lai dalībnieku piekļuvi finansējumam nodrošinātu arī praktiski un savlaicīgi” (15).

4.12.

Visbeidzot, EESK pauž bažas par to, ka saistībā ar Eiropas zaļā kursa īstenošanu (ar paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” starpniecību) nav ņemts vērā sociālais aspekts un ka visvairāk tas skars iedzīvotājus, jo viņiem nāksies iegadāties jaunus automobiļus, maksāt vairāk par mājokļu siltumapgādi, kā arī par pašiem lētākajiem lidojumiem brīvdienās utt. Tāpēc EESK pauž nopietnas bažas par to, ka pēc paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” īstenošanas mājsaimniecībām būs jāmaksā lielāki rēķini. EESK ir arī dziļi pārliecināta, ka šīs pārejas laikā īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem, rūpniecības nozarēm un darba ņēmējiem, kas saskarsies ar vislielākajām problēmām, un ka pāreja ir “jāīsteno, izmantojot konkurētspējīgu, sociāli taisnīgu un daudzpusēju pieeju, un ka ir jāievieš piemēroti instrumenti, lai panāktu pilsoniskās sabiedrības, tostarp visu iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju, pilnīgu iesaistīšanos un atbalstu” (16).

---

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā”.

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti – COM(2021) 550 final.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(4)  SWD(2021) 610 final.

(5)  Augkopība mitros apstākļos.

(6)  EESK atzinums par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (ZIZIMM) (OV C 351, 15.11.2012., 85. lpp.).

(7)  EESK atzinums “Kopīgi centieni līdz 2030. gadam un zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)” (OV C 75, 10.3.2017., 103. lpp.).

(8)  Eiropas Komisija, “Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana”.

(9)  IPCC – AR6 Climate Change 2021: Physical Science Basis.

(10)  EESK atzinums “Zemes izmantošana ilgtspējīgai pārtikas ražošanai un ekosistēmu pakalpojumiem” (OV C 81, 2.3.2018., 72. lpp.).

(11)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu”, COM(2021) 141 final.

(12)  Forests sacrificed for EU climate policy.

(13)  EESK atzinums “Kopīgi centieni līdz 2030. gadam un zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)” (OV C 75, 10.3.2017., 103. lpp.).

(14)  EESK atzinums par tematu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (OV C 374, 16.9.2021., 84. lpp.).

(15)  EESK atzinums par tematu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”.

(16)  EESK atzinums “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (OV C 282, 20.8.2019., 51. lpp.).