Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums (1)

Lieta M.8181 — Merck/Sigma-Aldrich (14. panta 1. punkta procedūra)

(2022/C 134/04)

I.   IEVADS

1.

Šis ziņojums attiecas uz lēmuma projektu (“lēmuma projekts”) saskaņā ar 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (2) (“Apvienošanās regula”). Lēmuma projektā konstatēts, ka uzņēmums Sigma-Aldrich Corporation (“Sigma”) tīši vai nolaidības dēļ sniedza nepatiesu un/vai maldinošu informāciju Komisijai uzņēmuma Merck KGaA (“Merck”) vienpersoniskas kontroles ieguves pār Sigma pārskatīšanas laikā lietā M.7435 – Merck/Sigma Aldrich (“apvienošanās pārskatīšana”) (3). Saskaņā ar lēmuma projektu Sigma sniedza nepatiesu un/vai maldinošu informāciju savā atbildē uz diviem Komisijas pieprasījumiem sniegt informāciju, kas nosūtīti saskaņā ar Apvienošanās regulas 11. panta 2. punktu un galīgo RM formu, kura iesniegta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 802/2004 (4) (“Īstenošanas regula”) 20. panta 1.a punktu.

II.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

2.

Komisija 2015. gada 15. jūnijā pēc apvienošanās pārskatīšanas paziņoja, ka Merck veiktā Sigma iegāde ir saderīga ar iekšējo tirgu, piemērojot noteiktus tiesiskās aizsardzības līdzekļus (“lēmums par apvienošanos”). Lēmumā par apvienošanos apstiprinātā tiesiskās aizsardzības pasākumu pakete paredzēja atsavināt lielāko daļu Sigma uzņēmuma, kas nodarbojas ar šķīdinātāju un neorganisko vielu darījumiem EEZ (“atsavināmais uzņēmums”). Līguma starp Merck un Sigma noslēgšanas nosacījums bija atsavināmā uzņēmuma pārdošanas līguma parakstīšana ar atbilstošu pircēju, kuru apstiprinājusi Komisija.

3.

Merck un Sigma2015. gada 19. un 20. oktobrī parakstīja līgumu ar Honeywell International Inc. (“Honeywell”) par atsavināmā uzņēmuma pārdošanu. Šajā līgumā bija iekļauts saraksts, kurā bija uzskaitīti konkrēti aktīvi, kas bija nepārprotami izslēgti no tā uzņēmuma tvēruma, kuru Sigma pārdotu Honeywell (“izslēgto aktīvu saraksts”). Izslēgto aktīvu sarakstā bija iekļauta atsauce uz patenta pieteikumu ar nosaukumu “konteinera noslēgšana,” kas faktiski bija atsauce uz Sigma iCap projektu. iCap — Sigma un Metrohm AG kopīgi izstrādātais projekts — ir viedais pudeles vāciņš, ar kuru noslēdz šķidro ķīmisko vielu pudeles un tās savieno ar titrēšanas instrumentiem.

4.

Komisija 2015. gada 10. novembrī apstiprināja, ka Honeywell ir piemērots atsavināmā uzņēmuma pircējs, un Merck2015. gada 18. novembrī pabeidza Sigma iegādi. Honeywell2015. gada 15. decembrī pabeidza atsavināmā uzņēmuma iegādi.

5.

Lietā M.7435 ieceltais pārraudzības pilnvarnieks (“pārraudzības pilnvarnieks”) 2016. gada 10. februārī informēja Konkurences ģenerāldirektorātu (“Konkurences ĢD”) par Honeywell prasību par to, ka iCap vajadzēja būt atsavināmā uzņēmuma sastāvā. Saskaņā ar Honeywell teikto iCap bija ārkārtīgi svarīgs atsavināmā uzņēmuma dzīvotspējai un bija neatbilstīgi iekļauts izslēgto aktīvu sarakstā.

6.

Komisija 2016. gada 29. jūlijā informēja Merck, ka notiek lietas izmeklēšana saistībā ar to, ka Merck un Sigma, iespējams, snieguši nepatiesu un/vai maldinošu informāciju, un ir iespējama naudas sodu piemērošana saskaņā ar Apvienošanās regulas 14. panta 1. punktu.

III.   PRASĪBAS PAR ADVOKĀTA UN KLIENTA SAZIŅAS KONFIDENCIALITĀTI

7.

Komisija 2016. gada 14. oktobrī pieņēma divus lēmumus saskaņā ar Apvienošanās regulas 11. panta 3. punktu, pieprasot Merck un Sigma sniegt konkrētu Merck un Sigma personu 2015. gadā radītos e-pasta datus (“oktobra 11. panta 3. punkta lēmumi”) (5). Lai gan Merck un Sigma iesniedza vairākus dokumentus, Komisija neuzskatīja, ka viņu atbilde ir pilnīga, jo īpaši Merck un Sigma advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes (“AKSK”) prasību dēļ, kuras tika uzskatītas par pārāk plašām. Līdz ar to 2016. gada 1. decembrī Komisija pieņēma divus jaunus lēmumus saskaņā ar Apvienošanās regulas 11. panta 3. punktu, pieprasot informāciju, kuru Merck un Sigma nebija snieguši, reaģējot uz oktobra 11. panta 3. punkta lēmumiem (“decembra 11. panta 3. punkta lēmumi”) (6). Merck un Sigma 2016. gada decembrī un 2017. gada janvārī sniedza atbildes uz decembra 11. panta 3. punkta lēmumiem, kā arī 2017. gada februārī, 2017. gada martā, 2017. gada aprīlī un 2017. gada jūnijā iesniedza atjauninātus privilēģiju žurnālus.

8.

Tomēr Konkurences ĢD un Merck joprojām nebija vienisprātis par Merck AKSK prasību tvērumu, un tā rezultātā 2017. gada 30. augustāMerck pieprasīja, lai uzklausīšanas amatpersona saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu pārbaudītu Merck prasības par to, ka uz noteiktiem Komisijas pieprasītiem dokumentiem Apvienošanās regulas 14. panta 1. punkta procedūru kontekstā (“apstrīdētie dokumenti”) attiecas AKSK. Merck iesniedza apstrīdētos dokumentus uzklausīšanas amatpersonai pieņemami drošā formātā 2017. gada 7. novembrī (7).

9.

Divas uzklausīšanas amatpersonas, kuras tajā laikā bija amatā, nolēma, ka viens no viņiem — Stragier kungs — darbosies kā uzklausīšanas amatpersona attiecībā uz Merck prasību saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu un otrs — Wils kungs — darbosies kā uzklausīšanas amatpersona visos pārējos lietas M.8181 nolūkos, un ka Wils kungam nebūs piekļuves apstrīdētajiem dokumentiem.

10.

Uzklausīšanas amatpersona 2018. gada 1. augustā saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu nosūtīja par šo lietu atbildīgajam direktoram, kā arī Merck savu sākotnējo viedokli par konkrētu Merck dokumentu konfidencialitāti. Sākotnējais viedoklis būtībā bija tāds, ka Merck vispārējie argumenti lielā mērā bija nepareizi vai pārspīlēti un ka neatbilstīgais veids, kādā Merck daudzās īpašās prasības bija izklāstītas, nozīmēja, ka, pamatojoties uz Merck 2017. gada augusta pieteikumu, tās turpmāk nevar ņemt vērā. Merck2018. gada 8. septembrī atbildēja uz sākotnējo viedokli, apstrīdot tā konstatējumus, tomēr mudinot uzklausīšanas amatpersonu ierosināt atbilstošus pasākumus, lai veicinātu “abpusēji pieņemamu risinājumu” šajā jautājumā saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Uzklausīšanas amatpersona 2018. gada 16. oktobrī vadīja tikšanos starp Konkurences ĢD un Merck, kurā tika diskutēts par apstrīdēto dokumentu jautājuma risinājumiem.

11.

Merck2018. gada 9. novembrī piekrita protokolam, kurš ļautu Konkurences ĢD piekļūt apstrīdētajiem dokumentiem datu telpā (“protokols”). Konkurences ĢD 2018. gada 23. novembrī pēc protokolā aprakstītās procedūras pārskatīšanas noteica vairākus dokumentus, uz kuriem tas vēlējās paļauties savā izmeklēšanā, un aicināja Merck atsaukt savas AKSK prasības attiecībā uz šiem dokumentiem. Merck piekrita atsaukt savas prasības attiecībā uz dažiem dokumentiem, bet ne attiecībā uz visiem. Konkurences ĢD lietas izskatīšanas grupas locekļi 2019. gada 2. maijā tikās ar Merck juridisko konsultantu, un šīs tikšanās laikā lietas izskatīšanas grupa izdarīja piezīmes par dokumentiem, par kuriem Merck turpināja pieprasīt AKSK. Šīs piezīmes tika pievienotas šīs lietas Komisijas dosjē ar vienīgo mērķi veikt iespējamu procedūru, ar kuru tiktu noraidītas AKSK prasības par šiem konkrētajiem dokumentiem (8).

IV.   IEBILDUMU PAZIŅOJUMS UN PIRMĀ MUTVĀRDU UZKLAUSĪŠANA

12.

Komisija 2017. gada 7. jūlijā nosūtīja Merck un Sigma iebildumu paziņojumu (“IP”) un 2017. gada 10. jūlijā sniedza piekļuvi dosjē. Komisija IP sākotnēji secināja, ka apvienošanās pārskatīšanas laikā gan Merck, gan Sigma bija pārkāpuši Apvienošanās regulas 14. panta 1. punktu, tīši (Sigma gadījumā) vai vismaz nolaidības dēļ (Merck gadījumā) sniedzot nepatiesu un/vai maldinošu informāciju Komisijai.

13.

Sākotnējais termiņš pušu piezīmju iesniegšanai līdz 2017. gada 31. augustam vairākas reizes tika pagarināts galvenokārt tāpēc, lai Komisija varētu noteikt naudas sodu iespējamu diapazonu, kuru varētu piemērot pusēm, ja tās noslēgtu sadarbības izlīgumu. Puses 2018. gada 30. aprīlī informēja Konkurences ĢD, ka tās nevēlas noslēgt sadarbības izlīgumu saskaņā ar Komisijas ierosinātajiem noteikumiem. Puses sniedza savas rakstveida piezīmes par IP (“atbilde uz IP”) tajā pašā dienā un pieprasīja turpmāku piekļuvi dosjē.

14.

Pēc pieprasījuma turpmākai piekļuvei dosjē Konkurences ĢD pusēm ik pa laikam sniedza vairākus papildu dokumentus. Pēdējie trūkstošie dokumenti pusēm tika nosūtīti 2018. gada 5. oktobrī.

15.

IP atbildē puses pieprasīja iespēju izvērst savus argumentus mutvārdu uzklausīšanā. Mutvārdu uzklausīšana (“pirmā mutvārdu uzklausīšana”) notika 2018. gada 11. septembrī.

16.

Puses 2018. gada 12. novembrī sniedza papildu atbildi uz IP, jo īpaši iekļaujot savus apsvērumus pēc papildu piekļuves dosjē.

V.   PAPILDU IEBILDUMU PAZIŅOJUMS UN OTRĀ MUTVĀRDU UZKLAUSĪŠANA

17.

Komisija 2020. gada 30. jūnijā pieņēma papildu iebildumu paziņojumu (“PIP”) pret Sigma. PIP pilnībā aizstāja IP, un tajā netika saglabāti IP ietvertie apgalvojumi par Merck.

18.

Komisija PIP sākotnēji secināja, ka, neatklājot iCap Komisijai apvienošanās pārskatīšanas laikā, Sigma tīši vai vismaz nolaidības dēļ sniedza nepatiesu un/vai maldīgu informāciju: a) Apvienošanās regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē savās atbildēs uz diviem Komisijas pieprasījumiem, kuri nosūtīti saskaņā ar Apvienošanās regulas 11. panta 2. punktu, un b) Apvienošanās regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, iesniedzot informāciju un dokumentus RM formā, kā noteikts Īstenošanas regulas IV pielikumā.

19.

Sigma2020. gada 7. jūlijā tika piešķirta piekļuve dosjē, un Sigma sniedza savas rakstveida piezīmes par PIP 2020. gada 15. septembrī (“atbilde uz PIP”), ievērojot Konkurences ĢD precizēto (pagarināto) termiņu.

20.

Atbildē uz PIP Sigma pieprasīja iespēju izvērst savus argumentus mutvārdu uzklausīšanā. Šī mutvārdu uzklausīšana (“otrā mutvārdu uzklausīšana”) notika 2020. gada 13. novembrī (9).

VI.    SIGMA PRASĪBAS SAISTĪBĀ AR OBJEKTIVITĀTES TRŪKUMU

VI.1.    Sigma argumenti

21.

Gan pirmajā mutvārdu uzklausīšanā, gan otrajā mutvārdu uzklausīšanā, kā arī atbildē uz IP (10) un atbildē uz PIP (11) Sigma (un Merck) apgalvoja, ka izmeklēšanas kārtība lietā M.8181 bija tendēta uz neobjektivitāti un tādējādi pārkāpa objektivitātes un labas pārvaldības principus. Saskaņā ar Sigma teikto jautājums par neobjektivitāti rodas lietas īpašo apstākļu dēļ, kas ietver apgalvojumus par to, ka Sigma sniedza maldinošu informāciju lietas izskatīšanas grupai apvienošanās pārskatīšanas laikā, kā arī to, ka šos apgalvojumus izmeklē tā pati lietas izskatīšanas grupa, kura ir iespējamās maldinošās uzvedības “upuris” (12). Atbildē uz PIP Sigma, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (“ECT”) judikatūru par objektivitāti (13), apgalvoja, ka šīs lietas izmeklēšanas kārtība bija tāda, kas radīja “spēcīgu iespaidu par to, ka izmeklēšanā nebija objektīvas objektivitātes”. Sigma arī apgalvoja, ka daži izmeklēšanas aspekti liecina, ka lietas izskatīšanas grupai, “iespējams, nebija pilnīgi subjektīvas objektivitātes”. Lai pamatotu savus argumentus, Sigma iepazīstināja ar vairākiem faktiskiem argumentiem, kuri saskaņā ar tā apgalvojumiem pamatoja Sigma viedokli, ka lietas risināšanā Komisijā pietrūka objektivitātes, tai skaitā šādiem: a. faktu, ka IP bija iekļauta atsauce uz iekšējo e-pasta saraksti no Sigma uzņēmuma konsultanta par to, ka lietas vadītājs “esot stūrgalvīgs” (14), bez skaidras saistības ar lietas būtību (15) , (16); b. Komisijas 2017. gada 6. jūlija paziņojumu presei, kurā tika paziņots, ka ir pieņemts IP (17), un kurā bija iekļauts apgalvojums, ka “[iCap] bija cieši saistīts ar atsavināmo uzņēmumu un potenciāli varēja ievērojami palielināt tā pārdošanas apjomus. To neiekļaujot, tika vājināta atsavināmā uzņēmuma dzīvotspēja”. Saskaņā ar Sigma teikto paziņojuma presei formulējums bija neatbilstošs, jo tajā “tika izdarīti stingri secinājumi par iCap nozīmi atsavināmajā uzņēmumā un Sigma (un tajā laikā Merck) tika atteikts piemērot principu, ka šaubas jātulko par labu apsūdzētajam” (18). c. Lietas izskatīšanas grupa IP izrādīja “nepamatotu degsmi paļauties uz pierādījumiem, kuri sākumā šķietami apstiprina tās secinājumus”, tai skaitā nepamatoti paļāvās uz Honeywell iesniegumiem (19). Līdzīgā kārtā lietas izskatīšanas grupa PIP (saskaņā ar Sigma teikto) arī “nepareizi raksturoja dokumentus un tirgus viedokļu noskaidrošanas rezultātus saistībā ar pētniecības un izstrādes iespējamo nozīmi” (20). d. Lai gan lietas izskatīšanas grupa (saskaņā ar Sigma teikto) vispirms atzina, ka saistību skaidrais teksts un starp Merck un Honeywell (21) noslēgtā pārdošanas un pirkuma līguma izslēgto aktīvu saraksts nesniedz lielas iespējas izmeklēšanai, tomēr informēja Honeywell, ka tā “skatīsies, ko var darīt” (22). e. PIP netieši ietver “dubultu standartu attiecībā uz pienācīgas rūpības līmeni, kāds apvienošanās pārskatīšanas procesā tiek gaidīts no dažādiem ekonomikas dalībniekiem” (23). Sigma apgalvo, ka, no vienas puses, PIP tiek paredzēts, ka Sigma ir gandrīz jāsauc pie kriminālatbildības par iCap neatklāšanu, tomēr, no otras puses, PIP netiek gaidīts, ka lietas izskatīšanas grupa (vai pārraudzības pilnvarnieks) būs pamanījusi atsauci uz iCap izslēgto aktīvu sarakstā.

22.

Visbeidzot, Sigma apgalvoja, ka pašreizējā lietas izskatīšana atšķiras no GE/LM Wind (24), kur uzklausīšanas amatpersona savā nobeiguma ziņojumā (25) noraidīja General Electric argumentus par to, ka līdzīga izmeklēšanas kārtība (t. i., tāda, kurā lietas izskatīšanas grupa bija atbildīga gan par atļaujas piešķiršanas procedūru, gan izmeklēšanu par maldinošo informāciju) radīja šķietamību par neobjektivitāti (26). GE/LM Wind nobeiguma ziņojumā uzklausīšanas amatpersona secināja, ka General Electric apgalvojumi par objektīvu neobjektivitāti bija nepārliecinoši, jo īpaši tāpēc, ka netika ņemts vērā “i) fakts, ka galīgo lēmumu šajā lietā ir pieņēmusi nevis lietas izskatīšanas grupa, bet gan Komisija kā iestāde, kas rīkojas ar kolēģijas starpniecību, procedūras beigu posmā iesaistot daudzus dalībniekus, kas nav lietas izskatīšanas grupas locekļi, un ii) saistītās iekšējās pārbaudes un līdzsvarošana procedūrās ES Apvienošanās regulas 14. panta piemērošanai” (27). Saskaņā ar Sigma teikto pašreizējā lietas izskatīšana atšķiras no GE/LM Wind lietas izskatīšanas, jo a) pierādījumi liecina, ka izmeklēšanas kārtība radīja šķietamību par neobjektivitāti; b) Sigma (pretēji General Electric) pirmajā mutvārdu uzklausīšanā pauda savas bažas par neobjektivitāti, un c) “daudzu dalībnieku” iesaistīšana lietas izskatīšanā nemazina šķietamību par neobjektivitāti, jo lietas M.8181 izmeklēšanu jau “no paša sākuma ir virzījusi” lietas izskatīšanas grupa. Sigma uzskatīja, ka Komisijas hierarhijas iesaiste galīgā lēmuma apstiprināšanā varētu novērst acīmredzamus neobjektivitātes gadījumus, bet tā nav pietiekama garantija situācijā, kad lietas vispārējo kārtību ietekmē objektīva neobjektivitāte. Saskaņā ar Sigma teikto neviens no lietas izskatīšanā iesaistītajiem “daudziem dalībniekiem” rūpīgi nepārbaudīja faktus un dokumentus, lai noformulētu neatkarīgu, informētu viedokli, un viņiem vajadzēja paļauties uz lietas izskatīšanas grupas sniegto informāciju.

VI.2.    Sigma argumentu apsvēršana

VI.2.1.   Vispārīgi principi

23.

Vispirms jāatgādina, ka Tiesa ir pastāvīgi paziņojusi, ka Komisija nav tiesa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta izpratnē un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Hartas”) 47. panta izpratnē (28). Tiesa ir arī apstiprinājusi, ka Eiropas Savienības pārskatīšanas sistēma atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantam un Hartas 47. pantam (29).

24.

To ņemot vērā, ir skaidrs, ka ECT judikatūra, kuru minēja Sigma (un kura minēta 14. zemsvītras piezīmē) nav tieši būtiska šajā kontekstā, jo tā attiecas uz tiesu objektivitātes prasību. Sigma atsauce uz Ziegler arī neatbalsta tās pozīciju: šajā lietā Tiesa faktiski konstatēja, ka, tā kā Komisijas lēmumiem var piemērot Eiropas Savienības tiesas pārbaudi un Eiropas Savienības tiesībās ir noteikta sistēma, kas ļauj tiesām pārbaudīt Komisijas lēmumus, Komisija nav uzskatāma par pārkāpuma “upuri” un reizē tā “soģi”, kas atbildīgs par sodu piemērošanu par pārkāpumu (30).

25.

Tas, protams, nenozīmē, ka Komisija (kā administratīva iestāde) ir atbrīvota no prasības rīkoties objektīvi. Tieši pretēji, tiesības uz labu pārvaldību, kas noteiktas Hartas 41. punktā, paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu tās lietas izskatīšanu. Šajā saistībā ir svarīgi noteikt, vai Komisija šajā lietā ir rīkojusies objektīvi. Kā izriet no Tiesas judikatūras, objektivitātes prasība ietver gan subjektīvus, gan objektīvus elementus (31).

VI.2.2.   Apsvērumi par subjektīvo objektivitāti

26.

Sigma argumenti par subjektīvo objektivitāti nav īpaši pārliecinoši, un turpmāk aprakstīto iemeslu dēļ jebkādi argumenti par lietas izskatīšanas grupas faktisko neobjektivitāti kļūst mazāk nozīmīgi, kad pilnībā tiek ņemts vērā Komisijas lēmumu pieņemšanas process.

27.

Attiecībā uz paziņojumu presei: pat ja daļu tā formulējuma var kritizēt (tādā ziņā, ka tas, iespējams, radīja iespaidu, ka Komisija ir iepriekš nolēmusi dažu faktu novērtējumu), Sigma sūdzība galu galā nav pārliecinoša, jo paziņojumā presei tika skaidri norādīts, ka IP secinājumi bija sākotnēji (32). To, ka paziņojuma presei laikā Komisijas nostāja bija sākotnēja, kā arī to, ka tika piemērots princips “šaubas ir jātulko par labu apsūdzētajam”, faktiski lieliski pierāda fakts, ka Merck nav lēmuma projekta adresāts, lai gan ir IP adresāts.

28.

Attiecībā uz Sigma argumentu par to, ka Komisija bija nepamatoti dedzīga izmantot pierādījumus, kuri sākumā šķietami apstiprina tās secinājumus, šķiet, ka Sigma vienkārši kritizē nepareizu pierādījumu izmantojumu IP un PIP (pēc Sigma domām), lai pierādītu lietas izskatīšanas grupas “entuziasmu” un neobjektivitāti. Tomēr iebildumu paziņojuma būtība ir radīt pusēm iespēju sniegt piezīmes par Komisijas lietu, tai skaitā par pierādījumu izmantojumu. Apgalvojums, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi pierādījumus, pats par sevi nevar būt neobjektivitātes pierādījums. Pat ja Sigma būtu taisnība, paziņojot, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi dažus pierādījumus, tas pats par sevi nepierāda neobjektivitāti, bet varētu vienīgi liecināt par sliktu dokumenta izpratni (33).

29.

Sigma arguments saistībā ar “dubultiem standartiem”, kas iepriekš izklāstīts 21. punkta e) apakšpunktā, ir tikpat nepārliecinošs, jo galvenais jautājums lietā M.8181 ir, vai Sigma Komisijai tīši vai nolaidības dēļ sniedza nepatiesu un/vai maldinošu informāciju. Tas, vai lietas izskatīšanas grupa būtu varējusi noteikt, ka iCap atrodas izslēgto aktīvu sarakstā, nav būtiski, lai konstatētu pārkāpumu, un Sigma nepaskaidro, kāpēc tas izraisītu neobjektivitāti izmeklēšanā. Turklāt Sigma nepaskaidro, kāpēc Komisijas rūpības standarts, veicot pienākumus šajā lietā, būtu jāsaskaņo ar Sigma, ņemot vērā apstākļus, kas bija šīs lietas pamatā, kad informācijas asimetrija starp Sigma un Komisiju bija īpaši izteikta (34).

30.

Jebkurā gadījumā, pat ja tiktu pieņemts, ka Sigma bija pierādījusi, ka viens vai vairāki lietas izskatīšanas grupas locekļi bija subjektīvi neobjektīvi, ar to nepietiktu, lai pierādītu, ka Komisija kā iestāde bija subjektīvi neobjektīva, uz ko šķietami norāda Sigma (35).

VI.2.3.   Apsvērumi par objektīvo objektivitāti

31.

Tiesa ir vairākkārt paziņojusi, ka tas, ka Komisija kā administratīva iestāde pilda gan izmeklēšanas funkcijas, gan sodīšanas funkcijas, nav objektivitātes prasības pārkāpums, jo Komisijas lēmumi ir pakļauti ES tiesas kontrolei (36). Šajā lietā būtībā ir jānoskaidro, vai pašreizējās lietas izskatīšanas fakti ir atšķirīgi no citām konkurences tiesību lietām, kurās Komisija rīkojas gan kā izmeklētāja, gan kā lēmuma pieņēmēja, un vai ir “pietiekamas garantijas, lai varētu izslēgt jebkādas leģitīmas šaubas par tās neitralitāti” (37).

32.

Vispirms vajadzētu atgādināt, ka lietas izskatīšanas grupai ir neapšaubāmi svarīga funkcija izmeklēšanas procesā, tomēr tā neizlemj lietas iznākumu: šo pienākumu veic komisāru kolēģija (38). Turklāt apgalvojumā par šāda veida neobjektivitāti nav ņemts vērā, ka pastāv Komisijas iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūrās iestrādātā līdzsvara un atsvara sistēma. Jebkura lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama vairāku dalībnieku iesaiste (39). Sigma arguments par to, ka daudzu dalībnieku iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā nebija “pietiekama garantija”, jo viņi “rūpīgi nepārbaudīja faktus un dokumentus, lai noformulētu neatkarīgu, informētu viedokli”, šajā lietā nav pamatots. Šo dalībnieku iesaiste bija būtiska, lai samazinātu Komisijas lietas tvērumu, jo PIP (pretstatā IP) netika risināti nekādi iebildumi pret Merck un radīja Sigma iespēju izklāstīt savus argumentus otrās mutvārdu uzklausīšanas laikā. Sigma pats atzina mutvārdu uzklausīšanas procesa efektivitāti, kad sniedza piezīmes otrās mutvārdu uzklausīšanas laikā (40), un tas norāda, ka Sigma uzskatīja mutvārdu uzklausīšanu par efektīvu forumu, kurā pusēm dota iespēja iepazīstināt ar savu lietu plašāku auditoriju, ne tikai lietas izskatīšanas grupu, kā rezultātā varētu tikt sašaurināts lietas tvērums vai tā tiktu pilnīgi izbeigta.

33.

Spriedumi lietās Spānija / Padome un August Wolff (kurus minēja Sigma otrās mutvārdu uzklausīšanas laikā un/vai atbildē uz PIP) arī nepamato Sigma argumentus. Lietā Spānija / Padome Spānija apstrīdēja Padomes lēmumu, saskaņā ar kuru Padome pēc Komisijas izmeklēšanas un ieteikuma piemēroja Spānijai naudas sodu par valdības budžeta deficīta datu nepareizu atspoguļojumu. Spānija apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi objektīvas objektivitātes prasību, jo uzticējusi konkrētās izmeklēšanas veikšanu komandai, kas lielā mērā bija tā pati, kura bija piedalījusies iepriekšējos regulārajos apmeklējumos un novērtējumos un pārbaudījusi kvalitāti konkrētiem datiem (ieskaitot budžeta deficīta datus), ko Spānija bija sniegusi, pirms tika sākta attiecīgā procedūra. Tiesa, noraidot Spānijas argumentus par objektīvās objektivitātes pārkāpumu, pirmkārt, atzīmēja, ka uz izmeklēšanu, kuras rezultātā Komisija izdeva ieteikumu piemērot naudas sodu, un uz apmeklējumiem un valsts budžeta deficīta datu un citu datu kvalitātes novērtējumiem attiecas atsevišķs tiesiskais regulējums un tiem ir atšķirīgs mērķis (41). Tāpēc iepriekšējie apmeklējumi un datu kvalitātes novērtējumi paši par sevi nerada pieņēmumu par nostāju, kādu Komisija varētu ieņemt attiecībā uz nepareizu atspoguļojumu esību saistībā ar šiem pašiem datiem (42). Otrkārt, Tiesa atzīmēja, ka attiecīgajās regulās konkrētajam Komisijas dienestam (43) netika noteiktas pilnvaras izlemt sākt izmeklēšanas procedūru, atbildība par izmeklēšanas veikšanu vai pilnvaras sniegt Padomei ieteikumus, kuri šīs izmeklēšanas beigās ir jāsniedz. Šīs pilnvaras tika piešķirtas Komisijai — iestādei, kas rīkojas kā koleģiāla struktūra. Tādējādi Tiesa konstatēja, ka Komisijas darbiniekiem piešķirtā loma izmeklēšanas procedūrā nebūtu jāuzskata par “izšķirošu” nedz attiecībā uz šīs procedūras norisi, nedz tās iznākumu (44).

34.

Tiesa August Wolff lietā, izmantojot līdzīgus apsvērumus kā lietā Spānija / Padome, secināja, ka objektīvas objektivitātes prasība saistībā ar pārsūdzēto procedūru netika izpildīta. August Wolff lieta attiecās uz Vācijas kompetentās iestādes (BfArM) vēršanos Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejā (“Komiteja”) saistībā ar atteikumu izsniegt tirdzniecības atļauju attiecībā uz dažām zālēm. Jautājums par objektīvās objektivitātes pārkāpumu radās tāpēc, ka Komiteja tās atzinuma sagatavošanai iecēla galveno referenti no Vācijas, bet šī referente bija arī BfArM darbiniece. Laikā, kad notika vēršanās Komitejā, BfArM bija iesaistīta tiesvedībā ar apelācijas iesniedzējiem saistībā ar tās atteikumu atjaunot tirdzniecības atļauju attiecīgajām zālēm. Objektīvās objektivitātes analīzē Tiesa par būtiskiem atzina šādus faktorus: to, ka procedūrai BfArM un procedūrai Komitejā būtībā ir tas pats priekšmets (45) un tās arī tika uzskatītas par līdzīgām; to, ka Komitejas referente uzņemas svarīgu lomu tā atzinuma sagatavošanā, kas jāsniedz Komitejai, un ka šajā atzinuma procedūrā viņai ir personīga atbildība; kā arī to, ka Komisijas atkāpšanos no Komitejas atzinuma var pamatot vienīgi izņēmuma gadījumos (46). Tiesa noteica, ka neiesaistītas trešās personas var leģitīmi uzskatīt, ka BfArM, vēršoties Komitejā, turpina īstenot savas valsts intereses un ka BfArM strādājošu un Komitejas procedūrā iesaistītu personu rīcība varētu būt neobjektīva (47).

35.

Tiesas veiktā analīze iepriekš minētajās lietās nenorāda, ka pašreizējās lietas izskatīšanā būtu konstatēts objektīvās objektivitātes pārkāpums. Gan lietā Spānija / Padome, gan August Wolff lietā Tiesa konstatēja, ka abu procedūru kopējais mērķis, kas bija pamatā sūdzībai par interešu konfliktu, ir galvenais apsvērums tās novērtējumā. August Wolff lietā gan Vācijas, gan Eiropas procedūru mērķis bija piešķirt tirdzniecības atļauju attiecīgajām zālēm. Tā rezultātā Vācijas referente neizbēgami saskārās ar interešu konfliktu Eiropas procesā, jo viņu nevarēja uzskatīt par objektīvu, tāpēc ka viņas darba devējs bija ne tikai atteicis konkrēto tirdzniecības atļauju, bet arī iesaistīts šā jautājuma tiesvedībā ar apelācijas iesniedzējiem. Savukārt lietā Spānija / Padome Tiesa atzīmēja, ka Komisijas izmeklēšana, kas tika veikta saistībā ar noteiktu valsts budžeta deficīta datu nepareizu atspoguļojumu, un iepriekšējais regulārais šo pašu datu kvalitātes novērtējums bija paredzēti atšķirīgiem mērķiem, tāpēc Tiesa konstatēja, ka iepriekšējā iesaiste novērtēšanā nerada pieņēmumu par nostāju, kādu Komisija varētu ieņemt attiecībā uz nepareizā atspoguļojuma izmeklēšanu.

36.

Piemērojot minētos apsvērumus pašreizējo lietu izskatīšanai, var secināt, ka izmeklēšanai lietā M.7435 un izmeklēšanai lietā M.8181 ir atšķirīgs priekšmets un būtība. Patiešām, izmeklēšanai lietā M.7435 bija mērķis pieņemt lēmumu par apvienošanās atļauju, pamatojoties uz Apvienošanās regulas 8. panta 1. punktu un 8. panta 3. punktu. Savukārt izmeklēšanai lietā M.8181 ir mērķis noteikt, vai saskaņā ar Apvienošanās regulas 14. panta 1. punktu var uzskatīt, ka Merck un/vai Sigma (nolaidības dēļ vai tīši) sniedza nepatiesu un/vai maldinošu informāciju Komisijai saistībā ar apvienošanās pārskatīšanu. Nav skaidrs, kā lietas izskatīšanas grupas veiktā M.7435 pārskatīšana tai neļautu rīkoties objektīvi lietā M.8181.

37.

Turklāt Tiesa August Wolff lietā norādīja uz referentes īpašo nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā šajā lietā, apgalvojot, ka viņai ir “svarīga loma atzinumu sagatavošanā” un “personīga atbildība”. Līdzīgi lietā Spānija / Padome Tiesa apsvēra, vai personām, kuras ir apsūdzētas objektivitātes trūkumā, bija “izšķiroša” nozīme procedūras norisē vai iznākumā. Saistībā ar šīs lietas izskatīšanu svarīga nozīme izmeklēšanā bija lietas izskatīšanas grupai, tomēr tā nav atbildīga par lēmumu pieņemšanu. Pretēji Sigma apgalvojumam, ka “lietas M.8181 izmeklēšanu jau no paša sākuma ir virzījusi lietas izskatīšanas grupa” (48), fakts ir tāds, ka citiem dalībniekiem, kuri nav lietas izskatīšanas grupā, ir bijusi izšķiroša nozīme lietas pārveidošanā un iespējamā pārkāpuma tvēruma samazināšanā salīdzinājumā ar to, kas aprakstīts IP. Tā noteikti nav situācija, kad lietas izskatīšanas grupas pozīciju Komisija neievērotu tikai “izņēmuma kārtā”, kā tas bija August Wolff lietā.

38.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Sigma argumenti par objektivitātes trūkumu ir nepārliecinoši.

VII.   NOBEIGUMA PIEZĪMES

39.

Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 16. panta 1. punktu lēmuma projekts attiecas vienīgi uz tādiem iebildumiem, par kuriem Sigma tika dota iespēja paust viedokli.

40.

Kopumā var secināt, ka šīs lietas izskatīšanas laikā ir tikusi nodrošināta procesuālo tiesību efektīva īstenošana.

---

(1)  Saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Lēmumā 2011/695/ES (2011. gada 13. oktobris) par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 20.10.2011., 29. lpp.) (“Lēmums 2011/695/ES”).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(3)  Sigma un Merck šajā ziņojumā ir minēti kopā kā “puses”.

(4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 802/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 133, 30.4.2004., 1.–39. lpp.).

(5)  C(2016) 6772 final (Merck), C(2016) 6771 final (Sigma).

(6)  C(2016) 8202 final (Merck), C(2016) 8210 final (Sigma).

(7)  Merck sākotnēji pieprasīja uzklausīšanas amatpersonai pārbaudīt Merck prasības par 9 635 dokumentiem, bet pēc tam to skaits tika samazināts līdz 7 980 dokumentiem, ņemot vērā uzklausīšanas amatpersonas sākotnējās piezīmes par AKSK tvērumu saskaņā ar ES tiesību aktiem.

(8)  Saskaņā ar protokolu Komisija var nolemt uzsākt procedūru, lai noraidītu Merck AKSK prasības par konkrētiem dokumentiem gadījumā, ja Merck saglabātu savas prasības par dokumentiem, uz kuriem, kā uzskata Komisija, neattiektos AKSK. Lēmums 2011/695/ES nepiešķir uzklausīšanas amatpersonai lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz AKSK prasībām, bet piešķir tikai spēju formulēt pamatotu ieteikumu Komisijas kompetentajam loceklim, neatklājot iespējami konfidenciālo dokumenta saturu. Ņemot vērā vienošanos starp Konkurences ĢD un Merck, šāds uzklausīšanas amatpersonas ieteikums nebija nepieciešams.

(9)  Saistībā ar notiekošo koronavīrusa pandēmiju otrā mutvārdu uzklausīšana notika attālināti, izmantojot drošu šifrētu videokonferenci, kā arī ar paroli aizsargātu (tīmeklī straumētu) virtuālo klausīšanās telpu personām, kurām nebija jārunā otrajā mutvārdu uzklausīšanā.

(10)  Atbildes uz IP 147., 148. un 322. punkts.

(11)  Atbildes uz PIP 284.–294. punkts.

(12)  Atbildes uz PIP 286. punkts.

(13)  Atbildes uz PIP 5.1. iedaļā un otrās mutvārdu uzklausīšanas laikā Sigma atsaucās uz sprieduma Ziegler/Komisija C-439/11 P, EU:C:2011:815 (“Ziegler”), 155. punktu; sprieduma Spānija / Eiropas Savienības Padome C-521/15, EU:C:2017:982 (“Spānija / Padome”), 91. punktu; 1993. gada 26. februāra sprieduma Padovani/Itālija, 13396/87, 25. punktu; 2014. gada 4. marta sprieduma Grande Stevens un citi / Itālija, 18640/10, 137. punktu un 2012. gada 24. jūlija sprieduma Toziczka/Polija, 29995/08, 36. punktu. Otrās mutvārdu uzklausīšanas laikā Sigma arī atsaucās uz neseno spriedumu August Wolff un Remedia / Komisija C-680/16 P, EU:C:2019:257 (“August Wolff”). Atbildes uz PIP 282. punktā un otrās mutvārdu uzklausīšanas laikā Sigma arī minēja vairākus Anglijas, Velsas un Apvienotās Karalistes tiesu spriedumus, bet nepaskaidroja, kāpēc tie bija būtiski saistībā ar ES tiesību aktu interpretāciju.

(14)  IP, 351. zemsvītras piezīme.

(15)  Atbildes uz PIP 290. punkts.

(16)  Kā tiek atzīts atbildē uz PIP, šī atsauce PIP tika dzēsta.

(17)  Komisijas 2017. gada 6. jūlija paziņojums presei ar nosaukumu “Komisija pieļauj, ka Merck un Sigma-Aldrich, General Electric un Canon pārkāpa ES apvienošanās procesuālos noteikumus”, IP/17/1924 (“paziņojums presei”).

(18)  Atbildes uz PIP 292. punkta a) apakšpunkts.

(19)  Piemēram, atbildes uz PIP 292. punkta e) apakšpunktā Sigma paziņo, ka “[i]2016. gada pavasarī lietas izskatīšanas grupa sākotnēji pieņēma Honeywell ideju par to, ka iCap bija svarīgs projekts, kas 2017. gada 6. jūlija iebildumu paziņojuma posmā lietu padarīja neskaidru un joprojām to padara neskaidru. (..)”.

(20)  Atbildes uz PIP 292. punkta c) apakšpunkts.

(21)  Izslēgto aktīvu sarakstā bija uzskaitīti vairāki aktīvi, kurus bija plānots izslēgt no Honeywell pārdotā uzņēmuma tvēruma. Šajā izslēgto aktīvu sarakstā tika iekļauts ar iCap saistītais patents.

(22)  Atbildes uz PIP 292. punkta d) apakšpunkts.

(23)  Atbildes uz PIP 293. punkts.

(24)  Lieta M.8436 — General Electric Company / LM Wind Power Holding (14. panta 1. punkta procedūra).

(25)  Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums — General Electric Company / LM Wind Power Holding (14. pants), 2020/C 24/05, OV C 24, 24.1.2020, 7.–11. lpp. (“GE/LM Wind nobeiguma ziņojums”).

(26)  Atbildes uz PIP 295.–302. punkts.

(27)  GE/LM Wind nobeiguma ziņojuma 17. punkts.

(28)  Skatīt sprieduma Musique Diffusion française un citi / Komisija, apvienotās lietas C-100/80 līdz 103/80, EU:C:1983:158, 7. punktu.

(29)  Skatīt sprieduma Otis/Komisija C-199/11, EU:C:2012:684, 56.–64. punktu un sprieduma Chalkor/Komisija C-386/10 P, EU:C:2011:815, 67. punktu.

(30)  Skatīt Ziegler 159. punktu.

(31)  Skatīt Ziegler 155. punktu, sprieduma Gorostiaga Atxalandabaso / Parlaments C-308/07 P, EU:C:2009:103, 46. punktu, ģenerāladvokātes Kokott atzinuma lietā Spānija / Padome C-521/15, EU:C:2017:420, 97.–115. punktu.

(32)  Proti, paziņojumā presei bija teikts: “Komisija ir informējusi Vācijas uzņēmumu Merck KGaA un Sigma-Aldrich par savu sākotnējo secinājumu par to, ka uzņēmumi ir snieguši nepatiesu vai maldinošu informāciju Merck veiktās Sigma-Aldrich iegādes kontekstā. (..) Komisijas sākotnējais secinājums ir tāds, ka Merck un Sigma-Aldrich nesniedza Komisijai svarīgu informāciju par novatorisku projektu, kas attiecas uz dažām laboratorijā izmantojamām ķīmiskām vielām, kuras ir Komisijas analīzes pamatā.” (izcēlums pievienots).

(33)  Pēc analoģijas skatīt sprieduma JCB Service / Komisija T-67/01, EU:T:2004:3, 55. punktu.

(34)  Sigma arguments, ka Komisijai vajadzēja pamanīt iCap pieminēšanu izslēgto aktīvu sarakstā, jebkurā gadījumā nav saistīts ar faktiem, kuri var radīt pārkāpumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 14. panta 1. punktu. Pat ja Komisija būtu pamanījusi, ka iCap bija minēts izslēgto aktīvu sarakstā, tas nekādi neietekmētu to, vai Sigma nolaidības dēļ vai tīši bija sniegusi nepatiesu un/vai maldinošu informāciju apvienošanās pārskatīšanas laikā.

(35)  Pēc analoģijas skatīt sprieduma ABB Asea Brown Boveri / Komisija T-31/99, EU:T:2002:77, 104. punktu.

(36)  Skatīt sprieduma Bollore/Komisija T-372/10, EU:T:2012:325, 66. punktu un sprieduma Enso Española / Komisija T-348/94, EU:T:1998:102, 56.–64. punktu.

(37)  Skatīt Ziegler 155. punktu.

(38)  Pēc analoģijas skatīt sprieduma Chronopost SA. / Komisija C-341/06, EU: C 2007:20, 54. punktu.

(39)  Attiecīgo dalībnieku (kas nav lietas izskatīšanas grupā, kura izskata lietu) vidū ir konkurences komisārs, kuram palīdz viņa kabineta locekļi; Konkurences ĢD augstākā vadība, arī Konkurences ĢD ģenerāldirektors; Konkurences ĢD attiecīgā horizontālās koordinācijas vienība; galveno ekonomistu grupa (vajadzības gadījumā); Juridiskais dienests; “saistītie dienesti” Komisijā, uzklausīšanas amatpersona un Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos. Turklāt sistēma paredz “profesionālizvērtēšanas” iespēju Komisijā, kas tika īstenota arī šīs lietas izskatīšanā.

(40)  Proti, mutvārdu uzklausīšanas laikā viens no Sigma juridiskajiem pārstāvjiem paziņoja, ka “mutvārdu uzklausīšanas dod rezultātu ” (izcēlums pievienots) un ka pašreizējā lietas izskatīšana “lieliski parāda, cik šīs uzklausīšanas ir vērtīgas”.

(41)  Proti, iepriekšējie apmeklējumi bija veikti, pamatojoties uz 8. panta 1. punktu Regulā Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV 2009 L 145, 1. lpp.), un to mērķis bija ļaut attiecīgajam Komisijas dienestam (Eurostat) veikt kvalitātes izvērtējumu datiem, ko dalībvalstis divreiz gadā sniedz attiecībā uz parādu un budžeta deficītu. Savukārt izmeklēšanas procedūras pamatā bija tās pašas regulas 8. panta 3. punkts, un tās mērķis bija ļaut Komisijai veikt visu nepieciešamo izmeklēšanu, lai noteiktu, vai pastāv nepareizs minēto datu atspoguļojums, kas būtu pieļauts tīši vai rupjas neuzmanības dēļ, ja tā uzskata, ka pastāv būtiskas norādes par faktiem, kuri var veidot šādu nepareizu atspoguļojumu. Spānija / Padome, 96.–98. punkts.

(42)  Skatīt Spānija / Padome 100. un 101. punktu.

(43)  Šajā gadījumā Eurostat.

(44)  Skatīt Spānija / Padome 102.–104. punktu.

(45)  Proti, lemt par zāļu kvalitāti, drošumu un efektivitāti, lai pieņemtu lēmumu par tirdzniecības atļaujas izsniegšanu.

(46)  Skatīt August Wolff 31.–35. punktu.

(47)  Skatīt August Wolff 38. un 39. punktu.

(48)  Atbildes uz PIP 300. punkts.