EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.6.2022
COM(2022) 325 final
2022/0208(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) 2021/1060 groza attiecībā uz papildu elastību nolūkā novērst Krievijas Federācijas militārās agresijas sekas
FAST (elastīga palīdzība teritorijām) — CARE
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Uzreiz pēc tam, kad Savienība un tās dalībvalstis bija sākušas ekonomikas un sabiedrības atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas, virkni negaidītu problēmu Eiropas Savienībai radīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.
Kopš Krievijas neprovocētā iebrukuma Ukrainā 24. februārī Savienība ir uzņēmusi vairāk nekā 6,2 miljonus Ukrainas valstspiederīgo, kas bēg no Krievijas agresijas. ES ir reaģējusi ātri: mobilizējot visu pieejamo finansējumu, sniegusi atbalstu dalībvalstīm un reģioniem šīs cilvēku ieceļošanas pārvaldībā. Tomēr, pieaugot ieceļotāju skaitam, ir skaidrs, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība. Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2022. gada maijā Komisija tika aicināta “iesniegt jaunas iniciatīvas [..] daudzgadu finanšu shēmas ietvaros”, lai atbalstītu centienus nodrošināt aizsardzību miljoniem bēgļu, kas bēg no kara Ukrainā.
Komisija ir ne tikai sniegusi atbalstu dalībvalstīm saistībā ar pārvietoto personu pieplūdumu, bet arī cieši uzraudzījusi Krievijas neprovocētā iebrukuma Ukrainā pašreizējo ietekmi jo īpaši uz kohēzijas politikas īstenošanu. Sevišķi tika atzīmēta ietekme uz infrastruktūras projektiem gan izejmateriālu pieejamības un izmaksu ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā. Eiropas Parlaments, Padome un reģioni ir pauduši bažas par šo jautājumu iespējamo ietekmi uz 2014.–2020. gada programmu īstenošanas pabeigšanu un jauno 2021.–2027. gada programmu uzsākšanas nodrošināšanu.
Kopš 24. februāra Komisija jau ir iesniegusi vairākus priekšlikumus kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) ietvaros, lai nodrošinātu, ka viss finansējums, kas pieejams programmām saskaņā ar 2014.–2020. gada kohēzijas politiku un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, tiek ātri mobilizēts nolūkā risināt neatliekamās problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis un, konkrētāk, to austrumu reģioni, īpaši saistībā ar personām, kas bēg no Krievijas agresijas.
Šie grozījumi ir nodrošinājuši iespēju pieejamo finansējumu mobilizēt, lai novērstu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu tiešās sekas, un vienlaikus ļāvuši dalībvalstīm turpināt centienus nodrošināt savu ekonomiku zaļu, digitālu un noturīgu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.
Iespēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālo fonda (ESF) līdzekļus izmantot saskaņā ar otra fonda noteikumiem darbībām, ar kurām risina no Krievijas militārās agresijas izrietošās migrācijas problēmas, ļauj pieejamos resursus izmantot esošajām vajadzībām bez nepieciešamības veikt pārvietojumu. Turklāt minētās darbības tiek atzītas par atbalsttiesīgām no iebrukuma dienas, lai varētu atbalstīt visas saistītās vajadzības. Bez tam ir ieviestas jaunas vienības izmaksas un vienkāršota ziņošanas kārtība par dalībniekiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan saņēmējiem, gan dalībvalstu pārvaldes iestādēm saistībā ar migrācijas problēmu risināšanu. Visbeidzot, iespēja šiem pasākumiem izmantot līdz 100 % līdzfinansējuma tika pagarināta arī līdz grāmatvedības gadam, kas beidzas 2022. gada 30. jūnijā, lai palīdzētu mazināt slogu uz dalībvalstu publiskajām finansēm, un būtiskais priekšfinansējuma palielinājums no REACT-EU resursiem nodrošināja dalībvalstīm nepieciešamo likviditāti vissteidzamāko vajadzību segšanai.
Krievijas militārās agresijas sekas palielinās, un tās ietekme ir jūtama arvien vairāk. Rezultātā dalībvalstīs pastāvīgi ieplūst liels daudzums no Krievijas agresijas bēgošu personu. Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis konkrētās nozarēs skar darbaspēka trūkums un ielaidmateriālu nepietiekamība. Šo situāciju vēl vairāk sarežģī Covid-19 pandēmijas sekas, konkrētāk, vērtības ķēžu pārrāvumi. Tas viss ir izaicinājums publiskajām finansēm, kas bija vērstas uz ekonomikas atveseļošanu, un vienlaikus var aizkavēt investīcijas, jo īpaši infrastruktūrā.
Lai gan jau pieņemtajiem pasākumiem ir bijusi būtiska loma un tie dalībvalstīm un reģioniem ir palīdzējuši risināt kara tiešās sekas, ir skaidrs, ka situācijas attīstība prasa papildu rīcību. Konkrētāk, lai optimizētu atlikušo 2014.–2020. gada resursu izmantošanu un atvieglotu iekavētu projektu pakāpenisku īstenošanu 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada programmu ietvaros, noderētu lielāka elastība.
Tādēļ būtu jāievieš lielāka elastība, kas nodrošinātu ātrāku un pilnīgāku atbalstu no fondiem; šāda elastība samazinātu slogu valstu budžetiem un atvieglotu to darbību īstenošanu, ar kurām risina gan migrācijas problēmas, gan tirgus satricinājumus svarīgās tautsaimniecības nozarēs.
Tāpēc attiecībā uz darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, šā plašākā atbalsta ietvaros izņēmuma kārtā un neskarot parastos apstākļos piemērojamos noteikumus, ir lietderīgi atkāpties no prasībām, kas saistītas ar darbības lokāciju konkrētā dalībvalstī, ievērojot to, ka personas, kas bēg no kara, savu atrašanās vietu var mainīt vairākas reizes. Turklāt, ņemot vērā Krievijas agresijas turpināšanos, ir pamatoti pagarināt laikā un palielināt jaunizveidotās vienības izmaksas, kas ļauj segt to personu pamatvajadzības un atbalstu, kurām visās dalībvalstīs ir piešķirta pagaidu aizsardzība vai cita pienācīga aizsardzība atbilstīgi valstu tiesību aktiem saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 un Padomes Direktīvu 2001/55/EK.
Bez tam tiek arī ierosināts atļaut atlikušos resursus no 2014.–2020. gada Kohēzijas fonda izmantot, lai atbalstītu darbības, kas ietilpst vai nu ERAF, vai ESF darbības jomā, saskaņā ar minētajiem fondiem piemērojamajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/562 ieviestā elastība attiecībā uz ERAF un ESF resursu izmantošanu tiks paplašināta, aptverot arī Kohēzijas fondu. Tā kā to darbību attiecināmība, ar kurām risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, ir noteikta no 2022. gada 24. februāra, būtu jāparedz iespēja izdevumus par šādām darbībām deklarēt arī tad, ja tās jau ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas. Šīs iespējas būtu jāattiecina arī uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), ņemot vērā kara ietekmi uz zvejniecības un akvakultūras nozari.
Tādā pašā garā un nolūkā mazināt administratīvo slogu dalībvalstīm, kas pastāvīgi pielāgojas mainīgajām vajadzībām, būtu jānodrošina iespēja veikt pārvietojumus starp tematiskajiem mērķiem prioritātes ietvaros un fonda un reģionu kategorijas ietvaros bez Komisijas lēmuma par programmas grozīšanu. Turklāt tiek ierosināts palielināt maksimālo robežu elastībai starp prioritātēm nolūkā aprēķināt fondu ieguldījuma slēguma bilanci. Bez tam attiecībā uz prioritātēm, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, to vidū tām, kas vērstas uz Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisīto migrācijas problēmu risināšanai paredzētajām darbībām, abos plānošanas periodos būtu jāparedz iespēja piemērot līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm pārvietoto personu vajadzību risināšanā gan tagad, gan nākotnē.
Lai atspoguļotu vienkāršākus nosacījumus projektu pakāpeniskai īstenošanai dažādos plānošanas periodos, ir jāievieš arī mērķtiecīga elastība 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
Lai visām dalībvalstīm palīdzētu kara ietekmi pārvarēt ar to 2021.–2027. gada programmām, atbalsts no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu ātri jāmobilizē, palielinot priekšfinansējuma likmi.
Turklāt 2021.–2027. gada programmās ietvertajām prioritātēm, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, līdz 2024. gada vidum būtu jāievieš līdzfinansējuma likme līdz 100 %, un tā būtu jāpārskata, pamatojoties uz tās izlietojumu.
Visbeidzot, būtu jāsamazina maksimālā robeža, kas noteikta iespējai 2014.–2020. gada programmu darbības pakāpeniski īstenot 2021.–2027. gada plānošanas periodā, lai šo iespēju paplašinātu uz lielāku skaitu iekavēto darbību. Turklāt būtu jānosaka, ka darbību otrais posms, kas tiek īstenots 2021.–2027. gada programmās, ir atbalsttiesīgs saskaņā ar 2014.–2020. gada noteikumiem, un vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai atbalstu šādām darbībām piešķirt tieši, ja ir izpildīts noteikts skaits svarīgu nosacījumu. Šāda pakāpeniskas īstenošanas elastība neietekmēs dalībvalstu pienākumus ievērot tematiskās koncentrācijas prasības un klimatiskā ieguldījuma mērķrādītājus.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Priekšlikums ir saskanīgs ar vispārējo tiesisko regulējumu, kas noteikts Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI) un kohēzijas politikai, un tas attiecas tikai uz mērķorientētiem un ārkārtas grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) 2021/1060. Priekšlikums arī papildina iepriekšējos Regulas (ES) Nr. 1303/2013 grozījumus, kas izdarīti ar 2022. gada 6. aprīļa un 2022. gada 12. aprīļa grozošajām regulām, kā arī visus citus pasākumus, kuru mērķis ir risināt pašreizējo bezprecedenta situāciju.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums attiecas tikai uz mērķorientētiem ārkārtas grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) 2021/1060 un ir saskanīgs ar citām Savienības rīcībpolitikām.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 177. pants.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums groza spēkā esošos ES tiesību aktus, un tā mērķis ir dalībvalstīm un reģioniem atvieglot kohēzijas politikas resursu izmantošanu un palielināt elastību to apguvē, lai atbalstītu gan 2014.–2020. gada, gan 2021.–2027. gada programmās ietvertos pasākumus, ar kuriem risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas. Šīs problēmas dalībvalstis nevar pietiekami labi atrisināt vienas pašas, bet risinājumu var labāk sasniegt Savienības līmenī.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums nepārsniedz to, kas nepieciešams, un ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka visi pieejamie kohēzijas politikas resursi var atbalstīt pasākumus, ar kuriem risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas. Ierosinātā elastība nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai pilnībā izmantotu 2014.–2020. gada ESI fondu programmās paredzētos resursus un atvieglotu 2021.–2027. gada programmu darbību pakāpenisku īstenošanu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Regula, ar ko groza spēkā esošās regulas, ir piemērots instruments, lai veicinātu kohēzijas politikas un resursu izmantošanu tādu pasākumu atbalstam, ar kuriem risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, un lai paplašinātu iespēju pakāpeniski īstenot darbības ar zemākām kopējām izmaksām, kas nepieciešamas šo bezprecedenta apstākļu dēļ.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Priekšlikums izstrādāts pēc augsta līmeņa viedokļu apmaiņas ar citām iestādēm un dalībvalstīm. Tā kā ietekmes novērtēšana netiek prasīta, sabiedriska apspriešana nav vajadzīga.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Ietekmes novērtēšana tika veikta, gatavojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un Regulas (ES) 2021/1060 priekšlikumu. Pašreizējām mērķētajām izmaiņām, ar kurām reaģē uz kritisku situāciju, nav vajadzīgs atsevišķs ietekmes novērtējums.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Neattiecas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums attiecas uz kohēzijas politikas programmām gan 2014.–2020. gada, gan 2021.–2027. gada periodā, un tas negroza esošās budžeta saistības.
2021.–2027. gada periodā tas palielina priekšfinansējuma līmeni programmām, kas 2022. un 2023. gadā saņem atbalstu no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”. Šā pasākuma rezultātā maksājumu apropriācijas tiks pārceltas uz agrāku laiku, proti, 2022. un 2023. gadu, un 2021.–2027. gada periodā budžeta ziņā tas paliks neitrāls.
Papildu priekšfinansējums 1,74 miljardu EUR apmērā 2023. gadam budžeta projektā nebija paredzēts. Tāpēc Komisija apsvērs iespēju ierosināt segt papildu maksājumu vajadzības ar 2023. gada budžeta projekta grozījumu vēstuli, ņemot vērā pārskatītās dalībvalstu prognozes.
Daudzgadu finanšu shēmā paredzētie saistību un maksājumu apropriāciju gada maksimālie apjomi, kas noteikti Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 I pielikumā, ierosinātā grozījuma dēļ nav jāmaina, un kopējās maksājumu vajadzības abos plānošanas periodos grozījums neietekmē.
Ierosinātā grozījuma ietekmi uz maksājumu apropriācijām 2022. un 2023. gadā Komisija rūpīgi uzraudzīs, ņemot vērā budžeta vispārējo izpildi, pārskatītās dalībvalstu prognozes, kā arī jebkādas iespējamas jaunas vajadzības vai prioritātes.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Pasākumu īstenošana tiks uzraudzīta, un par to tiks ziņots ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) 2021/1060 izveidoto vispārējo ziņošanas mehānismu satvarā.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) 2021/1060 ierosināts grozīt nolūkā:
·attiecībā uz Krievijas militārās agresijas izraisīto migrācijas problēmu risināšanai paredzētajām darbībām atkāpties no prasībām par lokāciju konkrētā dalībvalstī, ievērojot to, ka cilvēki, kas bēg no kara, savu atrašanās vietu var mainīt vairākas reizes (grozījums Regulas (ES) Nr. 1303/2013 70. pantā);
·ieviest iespēju deklarēt izdevumus par tādām darbībām, kas jau ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas (grozījums Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. pantā);
·ar paziņojumu Komisijai par pārskatītajām finanšu tabulām, ko apstiprinājusi uzraudzības komiteja, un bez Komisijas lēmuma par programmas grozīšanu ļaut piemērot līdzfinansējuma likmi līdz 100 % atsevišķam prioritārajam virzienam, kas izveidots trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai, to vidū prioritātēm, kas paredzētas Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisīto migrācijas problēmu risināšanai paredzētajām darbībām (jauns 9. punkts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 120. pantā);
·ieviest papildu elastību starp fondiem, proti, ļaut izmantot 2014.–2020. gada Kohēzijas fonda resursus darbībām, ar kurām risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, un to darīt atbilstīgi ERAF un ESF darbības jomai un fondiem specifiskajiem noteikumiem, ciktāl vismaz 30 % prioritārā virziena budžeta finanšu līdzekļu tiek piešķirti saņēmējiem, kas ir vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vietējās kopienās; tas nodrošinās, ka šāda veida saņēmēji saņem pienācīgu daļu no šādiem resursiem, ņemot vērā to aktīvo lomu bēgļu uzņemšanas un integrācijas darbībās (grozījums Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 4. punktā);
·ļaut izmantot uz informāciju balstītas aplēses, kas aprobežojas tikai ar kopējo atbalstīto personu skaitu un to bērnu skaitu, kas jaunāki par 18 gadiem, ja saskaņā ar atsevišķo prioritāro virzienu, ar kuru atbalsta Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisīto migrācijas problēmu risināšanai paredzētās darbības, ir jāpaziņo dati par dalībniekiem (grozījums Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 4. punktā);
·nesen noteiktās vienības izmaksas, kas paredzētas, lai atbalstītu Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisīto migrācijas problēmu risināšanai paredzētos pasākumus, līdz 100 EUR nedēļā par katru pilnu nedēļu vai daļēju nedēļu, kurā persona atrodas attiecīgajā dalībvalstī, pagarināt laikā uz termiņu, kas kopumā nepārsniedz 26 nedēļas no dienas, kad persona ierodas Savienībā (grozījums Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68.c pantā);
·palielināt elastību attiecībā uz slēguma bilances maksājumiem katrai prioritātei pa fondiem un reģionu kategorijām pēdējā grāmatvedības gadā no 10 % uz 15 % (grozījums Regulas (ES) Nr. 1303/2013 130. panta 3. punktā);
·ļaut programmās piešķīrumus pārvietot starp tematiskajiem mērķiem vienā un tajā pašā prioritātē un vienā un tajā pašā fondā un reģionu kategorijā bez Komisijas lēmuma par programmas grozīšanu (grozījums Regulas (ES) Nr. 1303/2013 30. pantā un 96. panta 10. punktā);
·palielināt priekšfinansējuma likmi programmām no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” par 0,5 % 2022. gadā un par 0,5 % 2023. gadā no kopējā fondu sniegtā atbalsta, kas noteikts lēmumā, ar kuru programmu apstiprina visās dalībvalstīs (grozījums Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 2. punktā);
·ļaut līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērot līdzfinansējuma likmi līdz 100 % atsevišķai prioritātei, kas programmā noteikta nolūkā atbalstīt darbības, ar kurām veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju. Vismaz 30 % no prioritātei paredzētā atbalsta būtu jāpiešķir saņēmējiem, kas ir vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vietējās kopienās, lai nodrošinātu, ka šāda veida saņēmēji saņem pienācīgu šādu resursu daļu, ņemot vērā viņu aktīvo lomu bēgļu uzņemšanas un integrācijas darbībās. Kopējā summa, kas šādām prioritātēm plānota dalībvalstī, nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgajai dalībvalstij paredzētā sākotnējā valsts piešķīruma no ERAF un ESF+ kopā. Līdz 2024. gada 30. jūnijam līdzfinansējuma likme līdz 100 % tiks pārskatīta (grozījums Regulas (ES) 2021/1060 112. pantā);
·darbības, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 1 000 000 EUR un kuras atlasītas atbalstam no 2014.–2020. gada programmām un sāktas pirms 2022. gada 29. jūnija, uzskatīt par atbalsttiesīgām arī 2021.–2027. gada programmās un ļaut vadošajai iestādei sniegt tiešu piešķīrumu, ja ir izpildīti daži svarīgi nosacījumi (jauns 118.a pants Regulā (ES) 2021/1060);
·pievienot īpašas intervences jomas, kas aptver pakāpeniski īstenotas darbības, kuras citādi 2021.–2027. gadā nebūtu atbalsttiesīgas (grozījums Regulas (ES) 2021/1060 I pielikuma 1. tabulā).
2022/0208 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) 2021/1060 groza attiecībā uz papildu elastību nolūkā novērst Krievijas Federācijas militārās agresijas sekas
FAST (elastīga palīdzība teritorijām) — CARE
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Laikā, kad dalībvalstu ekonomikas joprojām atgūstas no Covid-19 pandēmijas ietekmes, dalībvalstis un jo īpaši Eiropas Savienības centrālos un austrumu reģionus ir smagi skārušas sekas, ko radījusi Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu. Daudzās dalībvalstīs ne tikai pastāvīgi ieplūst no Krievijas agresijas bēgošas personas, bet tās saskaras arī ar darbaspēka trūkumu, piegādes ķēžu sarežģījumiem, kā arī cenu un enerģijas izmaksu pieaugumu. No vienas puses, tas rada spiedienu uz publiskajiem budžetiem un, no otras puses, kavē investīciju īstenošanu. Tas ir novedis pie ārkārtas situācijas, kura jārisina ar konkrētiem, labi mērķētiem pasākumiem, lai nebūtu jāizdara izmaiņas daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālajos apjomos, kas saistībām un maksājumiem noteikti Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 I pielikumā, un lai netiktu apdraudēta šobrīd notiekošā zaļā, digitālā un noturīgā ekonomikas atveseļošana.
(2)Nolūkā mazināt augošo slogu uz valstu budžetiem ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/562 tika izdarīti vairāki mērķtiecīgi grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) Nr. 223/2014, lai dalībvalstīm būtu vieglāk izmantot atlikušos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) piešķīrumus saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kā arī izmantot REACT-EU resursus, lai pēc iespējas rezultatīvi un ātri risinātu Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas.
(3)Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/613 sniedza papildu iespējas ātri mobilizēt resursus, lai kompensētu dalībvalstu tūlītējās budžeta izmaksas, un noteica vienības izmaksas, kas atvieglo to personu pamatvajadzību un atbalsta finansēšanu, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.
(4)Tomēr būtu dalībvalstīm jānodrošina papildu ārkārtas pasākumi, kas tām dotu iespēju koncentrēties uz atbildes pasākumiem, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz bezprecedenta sociālekonomisko situāciju, ņemot vērā Krievijas iebrukuma plašo raksturu, un tas jo īpaši attiecas uz darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas.
(5)Ņemot vērā papildu slogu publiskajiem budžetiem, ko rada Krievijas Federācijas militārā agresija, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 4. punktā paredzētā elastība attiecībā uz ERAF un ESF izmantošanu šādām darbībām būtu jāpaplašina un jāattiecina arī uz Kohēzijas fondu, lai arī tā resursus varētu izmantot tādu darbību atbalstam, kas ietilpst ERAF vai ESF darbības jomā, saskaņā ar minētajiem fondiem piemērojamajiem noteikumiem. Turklāt ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 4. punktā noteiktās atvieglotās uzraudzības prasības attiecināt arī uz ESF atbalstītām darbībām migrācijas problēmu risināšanai, ja šīs darbības ir plānotas prioritārā virzienā, kas veltīts tikai minēto problēmu risināšanai. Turklāt būtu jāievieš iespēja, ka prioritātēm, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, tostarp tām, kas paredzētas darbībām, ar kurām risina Krievijas agresijas izraisītās migrācijas problēmas, abos plānošanas periodos tiek piemērota līdzfinansējuma likme līdz 100 % apmērā, lai pārvietoto personu jautājuma risināšanā dalībvalstīm palīdzētu gan tagad, gan nākotnē. Tāpat būtu jāpalielina vienības izmaksu summa, kas atvieglotu bēgļu pamatvajadzību un atbalsta finansēšanu, un būtu jāpagarina tās piemērošanas termiņš.
(6)Turklāt ir izrādījies, ka 2022. gada 24. februāra kā attiecināmības sākumdatuma noteikšana darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, nav pietiekama, lai nodrošinātu, ka no fondiem var atbalstīt visas relevantās darbības, ar kurām risina šīs problēmas. Tāpēc ir lietderīgi izņēmuma kārtā atļaut, ka šādas darbības atlasa pirms saistīta programmas grozījuma apstiprināšanas un ka šādu darbību izdevumus, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, var uzskatīt par attiecināmiem, turklāt šīs elastības iespējas ir jāpaplašina un jāattiecina arī uz EJZF atbalstītām darbībām, ar kurām novērš sekas, ko zvejniecības un akvakultūras nozarei radījusi Krievijas agresija. Bez tam, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, kas pieejams visvairāk skartajos reģionos, vajadzētu būt iespējai šādas darbības atbalstīt ārpus programmas teritorijas robežām konkrētā dalībvalstī, ņemot vērā, ka situācija, kurā personas bēg no Krievijas agresijas un pārvietojas dalībvalstīs un starp tām, rada problēmas visai Savienības ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai kopumā. Tāpēc šādām darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām neatkarīgi no tā, kur tās konkrētā dalībvalstī tiek īstenotas, jo to lokācija galu galā nav izšķirošs kritērijs, risinot neatliekamās vajadzības.
(7)Turklāt, ņemot vērā lielo slogu, kuru vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas nes, risinot Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, to resursu kontekstā, ko izmanto ERAF vai ESF darbības jomā ietilpstošo darbību atbalstīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 4. punkta pirmo un otro daļu, minimālais atbalsta līmenis šādām struktūrām būtu jānosaka vismaz 30 % apmērā.
(8)Lai mazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, ņemot vērā mainīgās vajadzības un atbilstību finanšu piešķīrumiem darbības programmā, būtu jāparedz vispārējs pasākums, ar ko tiktu atcelta vajadzība 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā veikt oficiālu grozījumu, lai varētu veikt pārvietojumus starp tematiskajiem mērķiem viena un tā paša fonda prioritātē un reģiona kategorijā.
(9)Visbeidzot, lai 2014.–2020. gada plānošanas perioda programmu slēgšanas kontekstā optimizētu 2014.–2020. gada piešķīrumu izmantošanu, attiecībā uz fondu ieguldījuma galīgā atlikuma aprēķināšanu būtu jāpalielina maksimālā robeža elastībai starp prioritātēm.
(10)Zināma elastība, kas ļautu risināt šo bezprecedenta situāciju, būtu jāparedz arī regulatīvajā satvarā, kas reglamentē 2021.–2027. gada plānošanas perioda programmas. Lai vēl vairāk mazinātu slogu valstu budžetiem, mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās būtu jāpalielina priekšfinansējuma maksājumi. Turklāt, ņemot vērā problēmas, ko rada personu pārvietojumi, un vajadzību pēc integrētiem dalībvalstu atbildes pasākumiem, ja kāda dalībvalsts kādā no savām 2021.–2027. gada kohēzijas programmām prioritāti piešķir tādu darbību atbalstam, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, līdz 2024. gada 30. jūnijam šai prioritātei vajadzētu būt iespējamai līdzfinansējuma likmei līdz 100 %, ar nosacījumu, ka vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas vietējās kopienās, ir paredzēts pienācīgs atbalsta līmenis un ka kopējā summa, kas dalībvalstī plānota šādām prioritātēm, nepārsniedz 5 % no minētās dalībvalsts sākotnējā valsts piešķīruma no ERAF un ESF+ kopā. Tas neskar dalībvalstu iespēju šādām prioritātēm plānot papildu summas ar parastām līdzfinansējuma likmēm. Turklāt, ņemot vērā Krievijas militārās agresijas izraisītos iztraucējumus 2014.–2020. gada plānošanas perioda nobeigumā un pandēmijas ilglaicīgo ietekmi uz projektu īstenošanu un pastāvīgos traucējumus vērtības ķēdēs, būtu jānodrošina arī papildu elastība, kas dotu iespēju tieši piešķirt atbalstu un pabeigt darbības, kuru īstenošana sākta saskaņā ar 2014.–2020. gada regulatīvo satvaru pirms šā tiesību akta priekšlikuma datuma, pat ja šādas darbības neietilptu attiecīgā fonda darbības jomā 2021.–2027. gada plānošanas periodā, izņemot gadījumus, kad fondi izmantoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 4. punkta pirmo vai otro daļu. Lai nodrošinātu, ka uz šādām darbībām var attiecināt intervenču veidus, būtu attiecīgi jākoriģē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 I pielikums. Atbalstam šādām darbībām nebūtu jāietekmē dalībvalstu pienākumi ievērot tematiskās koncentrācijas prasības un klimatisko ieguldījumu mērķrādītājus.
(11)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, palīdzēt dalībvalstīm risināt problēmas, kas saistītas ar ārkārtīgi lielo skaitu personu, kas bēg no Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu, un atbalstīt dalībvalstu nepārtrauktos centienus virzīties uz ekonomikas noturīgu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas, ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(12)Tāpēc Regula (ES) Nr. 1303/2013 un Regula (ES) 2021/1060 būtu attiecīgi jāgroza.
(13)Ņemot vērā vajadzību ātri atslogot publiskos budžetus, lai saglabātu dalībvalstu spēju turpināt ekonomikas atveseļošanu, tiek uzskatīts par lietderīgu piemērot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.
(14)Ņemot vērā vajadzību ātri atslogot publiskos budžetus, lai saglabātu dalībvalstu spēju turpināt ekonomikas atveseļošanas procesu, kā arī lai varētu nodrošināt raitu pakāpeniski īstenojamo darbību plānošanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 1303/2013
Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:
1)regulas 30. pantam pievieno šādus punktus:
“6. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, programmās, ko atbalsta no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda, dalībvalsts var finanšu piešķīrumus pārvietot starp dažādiem tematiskajiem mērķiem tā paša fonda tās pašas prioritātes ietvaros un tās pašas programmas reģiona kategorijas ietvaros.
Šādus pārvietojumus uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām, un tos iepriekš apstiprina uzraudzības komiteja. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītās finanšu tabulas.
7. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, līdzfinansējuma likmes līdz 100 % piemērošanai saskaņā ar 120. panta 9. punktu kādā programmā noteiktam prioritārajam virzienam, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, arī tiem, kas veltīti darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Grozījumus iepriekš apstiprina uzraudzības komiteja. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītās finanšu tabulas.”;
2)regulas 65. pantā iekļauj šādu punktu:
“10.a Darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, nepiemēro 6. punktu.
6. punktu nepiemēro arī EJZF atbalstītām darbībām, ar kurām minētās agresijas sekas novērš zvejniecības un akvakultūras nozarē.
Atkāpjoties no 125. panta 3. punkta b) apakšpunkta, šādas darbības var atlasīt atbalstam no ERAF, ESF, Kohēzijas fonda vai EJZF pirms grozītās programmas apstiprināšanas.”;
3)regulas 68.c panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“Lai īstenotu darbības, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, dalībvalstis maksājumu pieteikumos deklarētajos izdevumos var iekļaut vienības izmaksas, kas saistītas ar to personu pamatvajadzībām un atbalstu, kurām ar valstu tiesību aktiem piešķirta pagaidu aizsardzība vai citāda adekvāta aizsardzība saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 un Padomes Direktīvu 2001/55/EK. Minētās vienības izmaksas ir 100 EUR nedēļā par katru pilnu nedēļu vai daļēju nedēļu, kurā persona atrodas attiecīgajā dalībvalstī. Vienības izmaksas kopumā var izmantot ne vairāk kā 26 nedēļas, sākot no dienas, kad persona ierodas Savienībā.”;
4)regulas 70. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
“Ja darbības, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda un ar ko risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, īsteno ārpus programmas teritorijas, taču dalībvalsts robežās, piemēro tikai pirmās daļas d) apakšpunktu.”;
5)regulas 70. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro ESF atbalstītām darbībām, izņemot 2. punkta pēdējo daļu.”;
6)regulas 96. panta 10. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“10. Neskarot 30. panta 5. punktu, 30. panta 6. punktu un 30. panta 7. punktu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, ar ko apstiprina visus darbības programmas elementus, tostarp visus tās turpmākos grozījumus, uz kuriem attiecas šis pants, izņemot tos elementus, uz kuriem attiecas 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punkts un c) apakšpunkta v) punkts, un e) apakšpunkts, 4. un 5. punkts, 6. punkta a) un c) apakšpunkts un 7. punkts, kuri paliek dalībvalstu pārziņā.”;
7)regulas 98. panta 4. punktu groza šādi:
a) aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“Turklāt šādas darbības var finansēt arī no Kohēzijas fonda, pamatojoties uz ERAF vai ESF piemērojamiem noteikumiem.”;
b) aiz otrās daļas iekļauj šādu daļu:
“Ja īpašajā prioritārajā virzienā izmanto pirmajā vai otrajā daļā paredzēto iespēju, vismaz 30 % no minētā prioritārā virziena finanšu piešķīruma piešķir darbībām, kurās atbalsta saņēmēji ir vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas vietējās kopienās. Dalībvalstis par šā nosacījuma izpildi ziņo nobeiguma īstenošanas ziņojumā, kas jāiesniedz saskaņā ar 50. panta 1. punktu un 111. pantu. Ja šis nosacījums nav izpildīts, Komisijas atlīdzinājumu par attiecīgo prioritāro virzienu proporcionāli samazina, lai nodrošinātu, ka šis nosacījums tiek ievērots, aprēķinot slēguma bilances maksājumu, kas jāizmaksā programmai.”;
c) trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Ja par darbībām, ko īsteno saskaņā ar trešajā daļā minēto prioritāro virzienu, ir jāpaziņo dati par dalībniekiem, minēto datu pamatā ir informētas aplēses un tie aprobežojas tikai ar kopējo atbalstīto personu skaitu un to bērnu skaitu, kas jaunāki par 18 gadiem. Tādas pašas ziņošanas prasības ir piemērojamas arī citiem ESF atbalstītajiem prioritārajiem virzieniem, kas atbalsta tikai darbības, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas.”;
8)regulas 120. pantam pievieno šādu punktu:
“9. Darbības programmā var noteikt atsevišķu prioritāro virzienu trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai ar līdzfinansējuma likmi līdz 100 %. Šādu prioritāro virzienu var pilnībā veltīt darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, ietverot 98. panta 4. punkta trešajā daļā minēto īpašo prioritāro virzienu.”;
9)regulas 130. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“Atkāpjoties no 2. punkta, katrai prioritātei atvēlētais fondu vai EJZF ieguldījums, ko ar slēguma bilances maksājumiem piešķir pēdējā grāmatvedības gadā, pa fondiem un reģionu kategorijām nedrīkst vairāk kā par 15 % pārsniegt fondu vai EJZF ieguldījumu, kas katrai prioritātei noteikts Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā, pa fondiem un reģionu kategorijām.”
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/1060
Regulu (ES) 2021/1060 groza šādi:
1)
regulas 90. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
“Programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonda saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 2022. gadā tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā izmaksā papildu 0,5 % priekšfinansējumu un 2023. gadā – vēl 0,5 % priekšfinansējumu. Ja programmu pieņem pēc 2022. gada 31. decembra, 2022. gada maksājumu izmaksā pieņemšanas gadā.”;
2)regulas 90. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“5. Summu, kas par 2021. un 2022. gadu izmaksāta kā priekšfinansējums, izņemot 2. punkta pēdējā daļā minēto papildu priekšfinansējumu, katru gadu no Komisijas kontiem dzēš. Visas pārējās summas, kas izmaksātas kā priekšfinansējums, no Komisijas kontiem dzēš ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā saskaņā ar 100. pantu.”;
3)regulas 112. pantam pievieno šādu punktu:
“7. Ja programmā ir noteikta atsevišķa prioritāte, lai atbalstītu darbības, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, izdevumiem, kas deklarēti maksājumu pieteikumos līdz tā grāmatvedības gada beigām, kurš beidzas 2024. gada 30. jūnijā, piemēro līdzfinansējuma likmi līdz 100 %. Pēc minētās dienas piemēro līdzfinansējuma likmi, kas programmā noteikta saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajām maksimālajām līdzfinansējuma likmēm.
Kopējā summa, kas plānota šādām prioritātēm dalībvalstī, nedrīkst pārsniegt 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma no ERAF un ESF+ kopā.
Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam līdzfinansējuma likmi pārskata.
Vismaz 30 % no finanšu piešķīruma šādai atsevišķai prioritātei piešķir darbībām, kurās atbalsta saņēmēji ir vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas vietējās kopienās. Dalībvalstis par šā nosacījuma izpildi ziņo galīgajā snieguma ziņojumā, kas jāiesniedz saskaņā ar 43. pantu. Ja šis nosacījums nav izpildīts, Komisijas atlīdzinājumu par attiecīgo prioritāti proporcionāli samazina, lai nodrošinātu, ka šis nosacījums tiek ievērots, aprēķinot slēguma bilances maksājumu, kas jāizmaksā programmai.”;
4)regulā iekļauj šādu 118.a pantu:
“118.a pants
Nosacījumi darbībām, uz kurām attiecas pakāpeniska īstenošana un kuras atbalsta saņemšanai atlasītas pirms 2022. gada 29. jūnija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013
1. Neskarot 118. pantu, darbība, kuras kopējās izmaksas pārsniedz 1 000 000 EUR un kura atbalstam atlasīta un sākta pirms 2022. gada 29. jūnija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un fondiem specifiskajām regulām – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1300/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2014/508 –, uzskata par tiesīgu pretendēt uz atbalstu 2021.–2027. gada plānošanas periodā saskaņā ar šo regulu un attiecīgajām fondiem specifiskajām regulām.
Atkāpjoties no 73. panta 1. un 2. punkta, vadošā iestāde var nolemt atbalstu šādai darbībai saskaņā ar šo regulu piešķirt tieši, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a)darbībai ir divi no finansiālā viedokļa identificējami posmi ar atsevišķām revīzijas takām;
b)darbība ietilpst rīcībās, kas plānotas saskaņā ar relevantu konkrēto mērķi, un uz to ir attiecināts intervences veids saskaņā ar I pielikumu;
c)izdevumi, kas iekļauti maksājuma pieteikumā attiecībā uz pirmo posmu, nav iekļauti nekādos maksājuma pieteikumos attiecībā uz otro posmu;
d)dalībvalsts nobeiguma īstenošanas ziņojumā vai – Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda kontekstā – pēdējā ikgadējā īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 141. pantu, apņemas plānošanas periodā pabeigt un nodot ekspluatācijā darbības otro un noslēguma posmu.
2. Šo pantu nepiemēro darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas un kuras atbalsta, izmantojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzēto iespēju.”;
5)regulas I pielikumā 1. tabulas beigās pievieno šādas rindas:
“
INTERVENCES JOMA
|
Koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai
|
Koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai
|
Citi kodi, kas saistīti ar darbībām, uz kurām attiecas pakāpeniska īstenošana saskaņā ar 118.a pantu
|
183
|
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: apglabāšanas poligonos
|
0 %
|
100 %
|
184
|
Elektroenerģijas uzkrāšana un pārvade
|
100 %
|
40 %
|
185
|
Dabasgāze: uzglabāšana, pārvade un sadale
|
0 %
|
0 %
|
186
|
Lidostas
|
0 %
|
0 %
|
187
|
Produktīvas investīcijas lielos uzņēmumos, kas saistītas ar mazoglekļa ekonomiku
|
40 %
|
0 %
|
”
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) 2021/1060 groza attiecībā uz papildu elastību Krievijas Federācijas militārās agresijas seku novēršanai
FAST (elastīga palīdzība teritorijām) — CARE
1.2.Attiecīgā politikas joma
05 Reģionālā attīstība un kohēzija
07 Ieguldījumi cilvēkkapitālā, sociālajā kohēzijā un vērtībās
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
◻ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību
X esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
1.4.2.Konkrētie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
X ierobežots ilgums
–X
Finansiālā ietekme uz maksājumu apropriācijām no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim
◻ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻
ko veic izpildaģentūras.
X Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
Neattiecas.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
Nr.
|
Dif./ nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidāt-valstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
|
2.a Ekono-miskā, sociālā un teritoriālā kohēzija
|
05 02 01 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības izdevumi
05 03 01 Kohēzijas fonda (KF) darbības izdevumi
07 02 01 Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) dalītās pārvaldības sadaļa – darbības izdevumi
|
Dif.
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
Ierosinātais grozījums nemaina nedz daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ikgadējos saistību un maksājumu maksimālos apjomus, kādi noteikti Regulas (ES) Nr. 1311/2013 I pielikumā, nedz vispārējās maksājumu vajadzības 2021.–2027. gada periodā.
Kopējais saistību apropriāciju ikgadējais sadalījums Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus un Kohēzijas fondam nemainās.
Gaidāms, ka priekšlikuma rezultātā maksājumu apropriācijas 2022. un 2023. kalendārajam gadam tiks piešķirtas agrāk (sk. turpmāk).
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
Nr.
|
2.a
|
Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD
|
|
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
KOPĀ
|
• Darbības apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
05 02 01 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības izdevumi
05 03 01 Kohēzijas fonda (KF) darbības izdevumi
07 02 01 Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) dalītās pārvaldības sadaļa – darbības izdevumi
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
1743,000
|
1743,000
|
–
|
|
|
-3486,000
|
0,000
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas
Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b +3
|
|
|
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b
+3
|
|
1743,000
|
1743,000
|
–
|
|
|
-3486,000
|
0,000
|
• KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
2.a IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
Saistības
|
=4+ 6
|
|
|
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Maksājumi
|
=5+ 6
|
|
1743,000
|
1743,000
|
|
|
|
-3486,000
|
0,000
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
7.
|
“Administratīvie izdevumi”
|
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē
tiesību akta finanšu pārskata pielikumā
(iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
<…….> ĢD
|
• Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
• Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ <….> ĢD
|
Apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
KOPĀ
|
KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
Saistības
|
|
|
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Maksājumi
|
|
1743,000
|
1743,000
|
|
|
|
-3486,000
|
0,000
|
Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas esošās darbības apropriācijas (bez izmaiņām):
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un iznākumus
⇩
|
|
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
|
Iznākumi
|
|
Veids
|
Vidējās izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Kopējais daudzums
|
Kopējās izmaksas
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPSUMMAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
X
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
◻
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDE-VUMU KATEGO-RIJA
|
Daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie administratīvie
izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma –
ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
X
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
◻
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
–
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
N+2 gads
|
N+3 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
–20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
|
|
|
|
|
|
|
|
–20 01 02 03 (Delegācijas)
|
|
|
|
|
|
|
|
–01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
– 01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
–Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
–•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)
–
|
–20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
|
|
|
|
|
|
|
–20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
|
|
|
|
|
|
|
|
–XX 01 xx yy zz
–
|
–– galvenajā mītnē
–
|
–
|
|
|
|
|
|
|
–
|
–– delegācijās
|
–
|
|
|
|
|
|
|
–01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
– 01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
–Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
–KOPĀ
|
|
|
|
|
|
|
|
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
|
Ārštata darbinieki
|
|
Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikums/iniciatīva sader ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
◻
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.
◻
jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.
◻
jāpārskata DFS
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
X
neparedz trešo personu līdzfinansējumu
◻
paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
Kopā
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
◻
pašu resursus
◻
citus ieņēmumus
Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija:
|
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
…………. pants
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).