This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008CN0492
Case C-492/08: Action brought on 14 November 2008 — Commission of the European Communities v French Republic
Lieta C-492/08: Prasība, kas celta 2008. gada 14. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika
Lieta C-492/08: Prasība, kas celta 2008. gada 14. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika
OV C 19, 24.1.2009, p. 17–17
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
24.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 19/17 |
Prasība, kas celta 2008. gada 14. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-492/08)
(2009/C 19/30)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — M. Afonso)
Atbildētāja: Francijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi advokātu, advokātu Valsts Padomē un Kasācijas tiesā un aizstāvju sniegtajiem pakalpojumiem, par kuriem tie saņem pilnīgu vai daļēju atlīdzību no valsts juridiskās palīdzības ietvaros, Francijas Republika nav izpildījusi PVN direktīvas (1) 96. pantā un 98. panta 2. punktā paredzētos pienākumus; |
|
— |
piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija apstrīd samazinātas PVN likmes piemērošanu, ko veic atbildētāja, pakalpojumiem, ko juridiskās palīdzības ietvaros sniedz advokāti, advokāti Valsts Padomē un Kasācijas tiesā, kā arī aizstāvji, jo šādi pakalpojumi neietilpst nevienā no Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā noteiktajām kategorijām.
Lai atspēkotu atbildētājas trīs galvenos argumentus, Komisija vispirms norāda, ka iespēju vērsties tiesu iestādēs garantēšana nav pārliecinošs arguments, lai atkāptos no parastās PVN likmes advokātu pakalpojumiem tiktāl, ciktāl šī garantija ir vairāk saistīta ar valsts piešķirtās palīdzības apmēru nekā ar PVN likmi, kas vienādi ir noteikta Kopienu līmenī.
Tālāk, pēc prasītājas domām, aplūkoto darbību sociālais raksturs nav pietiekošs, lai tās varētu iekļaut citās direktīvas III pielikumā noteiktajās pakalpojumu kategorijās, kurām salīdzinājumā ar parasti piemērojamo nodokļa likmi ir piešķirts nodokļa likmes samazinājums. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šo pakalpojumu raksturu ir jāinterpretē šauri, lai saglabātu šī pielikuma ierobežojošo dabu.
Visbeidzot, Komisija atgādina, ka PVN direktīvas 96. panta un 98. panta 2. punkta, kā arī tās III pielikuma mērķis nav izvairīties no konkurences izkropļošanas starp uzņēmējiem, kuri pārdod tos pašus produktus vai sniedz tos pašus pakalpojumus, bet vienkārši veicināt progresīvu dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu, tuvinot piemērojamās PVN likmes un ierobežojot darbības, kurām var piemērot samazinātas nodokļa likmes.
(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).