—

Komisija ir pārkāpusi res judicata principu saistībā ar Tiesas spriedumu lietā C-566/10 P, ar kuru par nelikumīgiem ir atzīti paziņojumi par konkursu, kuros kā valodas, kuras kandidāti Savienības atklātajos konkursos var norādīt kā 2. valodu, ir minētas vienīgi angļu, franču un vācu valodas.

—

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija, kā valodas, kuras kandidāti var izvēlēties kā 2. valodu Savienības atklātajos konkursos, nosakot vienīgi trīs valodas, faktiski ir noteikusi jaunu valodu lietojumu iestādēs, tādējādi piesavinoties Padomes ekskluzīvo kompetenci šajā jomā.

—

Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka Komisijas veiktais valodu ierobežojums ir diskriminējošs, jo minētajās tiesību normās ir aizliegts Eiropas pilsoņiem un iestāžu ierēdņiem noteikt valodu ierobežojumus, kuri vispārīgi un objektīvi nav paredzēti iepriekš minētās Regulas 1/58 6. pantā norādītajos iestāžu iekšējos reglamentos un kuri šobrīd nav noteikti, un ir aizliegts ieviest šādus ierobežojumus, nepastāvot īpašai un pamatotai dienesta interesei.

—

Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi pilsoņu paļaušanos uz iespēju kā 2. valodu izvēlēties jebkuru no Savienības valodām, kā tas vienmēr bija iespējams līdz 2007. gadam un kā tas ir autoritatīvi nolemts Tiesas spriedumā lietā C-566/10 P.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka Komisija, kā valodas, kuras var tikt izvēlētas kā 2. valoda, iepriekš un vispārēji nosakot vienīgi trīs valodas, faktiski iepriekš paziņojuma un pieņemšanas nosacījumu posmā ir pārbaudījusi kandidātu valodu zināšanas, kam, tieši pretēji, būtu jānotiek konkursā. Tādējādi valodu zināšanas ir noteicošākas nekā profesionālās spējas.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka, paredzot, ka dalības pieteikumi obligāti ir jānosūta angļu, franču vai vācu valodā un ka EPSO tajā pašā valodā kandidātiem nosūta paziņojumus par konkursa norisi, ir tikušas pārkāptas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības sazināties ar iestādēm savā valodā un turklāt ir diskriminētas personas, kurām nav padziļinātas zināšanas šajās trīs valodās.

—

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija šo trīs valodu noteikšanu ir pamatojusi, atsaucoties uz nepieciešamību darbā jaunpieņemtajām personām uzreiz būt spējīgām sazināties iestāžu iekšienē. Šis pamatojums sagroza faktus, jo nešķiet, ka attiecīgās trīs valodas ir visizmantotākās dažādu valodu grupu saziņā iestādēs; tas turklāt ir nesamērīgs, ņemot vērā pamattiesību neciest no diskriminācijas valodas dēļ aizskārumu, ja pastāv mazāk ierobežojoši risinājumi, lai iestādēs nodrošinātu ātru saziņu.