—

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt lēmumu atteikt DF un DG iekārtošanās pabalstu, viņiem atgriežoties no ārvalstīs esošajiem birojiem (lēmumi, kas pieņemti attiecīgi 2018. gada 6. martā un 2019. gada 28. februārī);

—

vajadzības gadījumā atcelt 2019. gada 19. marta (attiecībā uz DF) un 2019. gada 27. marta (attiecībā uz DF) lēmumus, kuros EIB pauž uzskatu, ka nav jāuzsāk samierināšanas procedūra, jo viņu iebildumi ir “manifestly unfounded”;

—

vajadzības gadījumā atcelt 2019. gada 14. jūnija lēmumus, ar kuriem iekārtošanās pabalsta piešķiršanas atteikums ir apstiprināts;

—

piespriest atbildētājai izmaksāt katram no prasītājiem iekārtošanās pabalstu, pieskaitot nokavējuma procentus, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālas bankas noteiktajai likmei, kura ir palielināta par diviem procentpunktiem, līdz pilnīgai samaksai;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats — EIB Personāla reglamenta VII pielikuma 5. un 17. panta neievērošana, ko Eiropas Investīciju banka (EIB) esot pieļāvusi tos interpretējot, jo jaunā šajās tiesību normās paredzētā noteikuma interpretācija neatbilstot mērķim, kas, kā tiek uzskatīts, tajā ir izvirzīts.

2.

Otrais pamats — iegūto tiesību pārkāpums, tiesiskās paļāvības pārkāpums, pārejas režīma neesamība, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpums un rūpības pienākuma neizpilde.

3.

Trešais pamats — nediskriminācijas principa pārkāpums.

4.

Ceturtais pamats — EIB Personāla reglamenta 41. panta pārkāpums.