1)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 3. panta 1. punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir ar patērētājiem noslēgtos līgumos ietverts līgumisks atbrīvojums no brīdinājuma, pat ja tas ir skaidri un nepārprotami paredzēts līgumā?

2)

Vai Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedums lietā Banco Primus (C-421/14) ir jāinterpretē tādējādi, ka par pietiekami nopietnu saistību neizpildi var uzskatīt vairāk nekā 30 dienas kavētu vienu vienīgu pamatsummas, procentu vai papildu izdevumu maksājumu, to salīdzinot ar aizdevuma ilgumu un summu un kopējo līgumisko attiecību līdzsvaru?

3)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) 3. panta 1. punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā noteikums, kurā ir paredzēts, ka līguma pirmstermiņa izbeigšanu var pasludināt vairāk par 30 dienām kavēta maksājuma gadījumā, ja valsts tiesībās, kurās ir noteikts pienākums nosūtīt brīdinājumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, pusēm ir atļauts no tā atkāpties, pieprasot, lai tiktu ievērots saprātīgs paziņošanas termiņš?

4)

Vai Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedumā lietā Banco Primus (C-421/14) noteiktie četri kritēriji, – lai valsts tiesa novērtētu, vai noteikums par līguma pirmstermiņa izbeigšanu parādnieka saistību neizpildes dēļ noteiktā laikposmā, iespējams, ir negodīgs, – ir kumulatīvi vai alternatīvi?

5)

Ja šie kritēriji ir kumulatīvi, vai noteikuma negodīgumu tomēr var izslēgt kāda kritērija relatīvās nozīmes dēļ?