—

atcelt Padomes 2023. gada 25. februāra Lēmuma (KĀDP) 2023/432 (1), ar kuru groza 2014. gada 17. marta Lēmumu 2014/145/KĀDP, 198. punktu;

—

atcelt Padomes 2023. gada 25. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2023/429 (2), ar kuru īsteno 2014. gada 17. marta Regulu (ES) Nr. 269/2014, 198. punktu;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot kļūdaini novērtējusi faktus, kā rezultātā prasītāja ir nepamatoti kvalificēta kā persona, kas ietilpst noteiktā kategorijā – “ietekmīgi uzņēmēji vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju, un ar tām saistītās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras”.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padomei nav juridiska pamata noteikt ekonomiskus ierobežojošus pasākumus pret prasītāju, tās “partneriem” un klientiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padomes rīcībā nav pilnīgu, uzticamu un pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu iemeslus ierobežojošu pasākumu piemērošanai attiecībā uz prasītāju un ar to saistītajām personām.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips un pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātīpašumu, darījumdarbības brīvība un brīvība veikt komercdarbību, kā arī tiesības uz reputācijas aizsardzību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav pierādījumu par partneru, kas ir juridiskas personas, esamību, kā arī par prasītājas un tās partneru attiecību nozīmīgumu un veidu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi līdzsvaru starp sankciju ārpolitisko mērķi un prasītājas ekonomisko tiesību ierobežošanu, kā rezultātā tiek veicināta Krievijas Federācijas iedzīvotāju nabadzības palielināšanās.