14.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 115/3

1)

Padomes 1973. gada 21. maija Direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un uzturēšanās Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu 4. panta 2. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, atzīstot citas dalībvalsts pilsoņa, kas ir pakalpojumu saņēmējs, uzturēšanās tiesības, nevar tās pakļaut nosacījumam, ka minētajam pilsonim ir jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments vai pase, ja viņa identitāti un pilsonību nepārprotami var noteikt, izmantojot citus līdzekļus;

2)

EKL 49. pants aizliedz dalībvalsts pilsoņus citā dalībvalstī pakļaut pienākumam uzrādīt derīgu personu apliecinošu dokumentu vai pasi, lai pierādītu savu pilsonību, kaut gan minētā dalībvalsts saviem pilsoņiem neparedz vispārēju identifikācijas pienākumu, ļaujot tiem pierādīt savu identitāti, izmantojot jebkurus valsts tiesībās atļautus līdzekļus;

3)

citas dalībvalsts pilsoņa aizturēšana izraidīšanas nolūkā, pamatojoties uz to, ka nav uzrādīts derīgs personu apliecinošs dokuments vai pase, nepastāvot sabiedriskās kārtības apdraudējumam, ir neattaisnojams šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai un tādējādi ir EKL 49. panta pārkāpums;

4)

dalībvalsts pilsoņiem, kuri uzturas citā dalībvalstī kā pakalpojumu saņēmēji, ir jāsniedz pierādījumi, kas ļauj konstatēt, ka to uzturēšanās ir likumīga. Ja šādu pierādījumu nav, uzņemošā dalībvalsts var tos izraidīt, ievērojot Kopienu tiesībās noteiktos ierobežojumus.