This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2007/170/25
Case C-242/07 P: Appeal brought on 18 May 2007 by the Kingdom of Belgium against the order of the Court of First Instance (Fourth Chamber) of 15 March 2007 in Case T-5/07 Belgium v Commission
Lieta C-242/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 18. maijā ierosinājusi Beļģijas Karaliste par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 15. marta rīkojumu lietā T-5/07, Beļģija/Komisija
Lieta C-242/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 18. maijā ierosinājusi Beļģijas Karaliste par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 15. marta rīkojumu lietā T-5/07, Beļģija/Komisija
OV C 170, 21.7.2007, p. 14–14
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
21.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 170/14 |
Apelācija, ko 2007. gada 18. maijā ierosinājusi Beļģijas Karaliste par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 15. marta rīkojumu lietā T-5/07, Beļģija/Komisija
(Lieta C-242/07 P)
(2007/C 170/25)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — L. Van den Broeck, pārstāvis, J. P. Buyle un C. Steyaert, advokāti)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto rīkojumu; |
— |
atzīt, ka prasība atcelt tiesību aktu, ko prasītāja ir cēlusi pret Eiropas Kopienu Komisiju (T-5/07), ir pieņemama un tādējādi apmierināt prasītājas prasībā atcelt tiesību aktu minētos prasījumus un, vajadzības gadījumā, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Pirmās instances tiesai, lai tā lemtu pēc būtības par šo prasību; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas tiesvedības un tiesvedības pirmajā instancē tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja savas apelācijas pamatojumam atsaucas uz četriem pamatiem.
Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā rīkojumā nav norādīts pamatojums jo, pārkāpjot Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu, tajā ir minēta judikatūra, kas attiecas uz neparedzētiem apstākļiem un uz atvainojamu maldību, nenorādot iemeslus, kādēļ apstākļi, uz kuriem atsaukusies prasītāja, nav šādi neparedzēti apstākļi vai kādēļ tie nav šādas atvainojamas maldības pamatā.
Turpinot, ar otro pamatu prasītāja norāda, ka Pirmās instances tiesa, nospriežot, ka jautājumi, kas saistīti ar prasītājas dienestu darbību, nevar vieni paši piešķirt atvainojamu raksturu pieļautajai kļūdai, ir pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot nosacījumus par atvainojamu maldību. Faktiski Kopienu judikatūra par atvainojamu maldību nosaka, ka tā attiecas uz izņēmuma apstākļiem, neierobežojot situāciju, kādā šie apstākļi notiek.
Ar trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu vai vismaz nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, nepārbaudot vienu no argumentiem, uz kuru tā atsaucās saistībā ar pārmērīgi stingrajām procesuālajām prasībām attiecībā uz prasītāju gadījumā, ja tā prasība tiktu noraidīta kā nepieņemama, kaut arī tas konkrētajā gadījumā ir pierādījis, ka ir rīkojies, ievērojot vislielāko rūpību, un it īpaši pa faksu ir nosūtījis prasību krietni pirms prasības iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.
Visbeidzot, ar ceturto pamatu prasītāja norāda, ka prasības noraidījums nokavējuma dēļ, kaut arī tā iepriekš ir tikusi nosūtīta kancelejai noteiktajā termiņā pa faksu, ir pretrunā ar samērīguma principu. Šī principa ievērošana nozīmē atzīt par pieņemamu prasību, kas ir iesniegta kancelejā pa faksu ar EK līgumu noteiktajā [prasības celšanas] termiņā pat, ja parakstītais prasības pieteikuma oriģināls nonāktu kancelejā vairāk kā 10 dienas pēc tam, ar nosacījumu, ka to ir jāiesniedz 10 dienu laikā pēc pēdējās atļautās dienas prasības iesniegšanai pa faksu.