TULKOJUMS

2006. GADA STARPTAUTISKAIS TROPU KOKMATERIĀLU NOLĪGUMS

PREAMBULA

ŠĀ NOLĪGUMA PUSES:

a)	ATSAUCOTIES uz Deklarāciju un rīcības programmu jaunas starptautiskās ekonomiskās kārtības ieviešanai, Integrēto izejmateriālu programmu, Jauno attīstības partnerību, Sanpaulu deklarāciju un Sanpaulu vienošanos, ko pieņēma UNCTAD XI sesijā;

b)

ATSAUCOTIES arī uz 1983. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu un 1994. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu, kā arī atzīstot Starptautiskās Tropu kokmateriālu organizācijas darbu un tās sasniegumus kopš tās darbības sākuma, tostarp stratēģiju attiecībā uz tādu tropu kokmateriālu starptautiskas tirdzniecības izveidi, kas iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem avotiem;

c)

TURKLĀT ATSAUCOTIES uz Johanesburgas deklarāciju un īstenošanas plānu, ko Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību pieņēma 2002. gada septembrī, 2000. gada oktobrī izveidoto Apvienoto Nāciju Organizācijas Mežu forumu un šajā saistībā izveidoto Sadarbību un partnerību meža jautājumos, kurā piedalās Starptautiskā Tropu kokmateriālu organizācija, kā arī Riodežaneiro deklarāciju par vidi un attīstību, paziņojumu par visu veidu mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kas nav juridiski saistošs, kā arī attiecīgās nodaļas dokumentā Agenda 21, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību pieņēma 1992. gada jūnijā Riodežaneiro, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos;

d)

ATZĪSTOT, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem un starptautisko tiesību principiem valstīm ir suverēnas tiesības izmantot pašu resursus atbilstīgi savai vides politikai un to pienākums ir nodrošināt, ka darbības, kas ir to jurisdikcijā un kuras tās kontrolē, nenodara kaitējumu videi citās valstīs vai teritorijās, kas ir ārpus attiecīgās valsts jurisdikcijas, kā izklāstīts 1. principa a) punktā paziņojumā par visu veidu mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kas nav juridiski saistošs;

e)	ATZĪSTOT, ka kokmateriālu tirdzniecība un ar tiem saistītā tirdzniecība ir svarīga kokmateriālu ražotājvalstīm;

f)

ATZĪSTOT arī to, ka dažādi ekonomiski, vides un sociāli labumi, ko nodrošina meži, tostarp kokmateriālu un citi meža nozares ražojumi un vides pakalpojumi ir svarīgi, lai vietējā, valstu un pasaules līmenī nodrošinātu ilgtspējīgu mežu pārvaldību un izmantotu iespējas, ko ilgtspējīga mežu pārvaldība sniedz ilgtspējīgai attīstībai, nabadzības mazināšanai un starptautiskā līmenī pieņemto, tostarp Tūkstošgades deklarācijā ietverto attīstības mērķu sasniegšanai;

g)	TURKLĀT ATZĪSTOT vajadzību sekmēt un piemērot ilgtspējīgas mežu pārvaldības salīdzināmus kritērijus un rādītājus kā svarīgus instrumentus, lai visi nolīguma parakstītāji varētu novērtēt, pārraudzīt un veicināt attīstību, lai nodrošinātu savu mežu ilgtspējīgu pārvaldību;

h)	IEVĒROJOT tropu kokmateriālu tirdzniecības, starptautiskā kokmateriālu tirgus un plašākas pasaules ekonomikas saiknes, kā arī vajadzību pēc pasaules perspektīvas, lai uzlabotu starptautiskā kokmateriālu tirgus pārredzamību;

i)	ATKĀRTOTI apliecinot apņēmību pēc iespējas ātrāk sasniegt mērķi – eksportēt tādus tropu kokmateriālus un kokmateriālu ražojumus, kas iegūti no ilgtspējīgi pārvaldītiem avotiem (ITTO mērķis 2000) – un atsaucoties uz Bali Partnerības fonda dibināšanu;

j)	ATSAUCOTIES uz saistībām saglabāt vai sasniegt mežu ilgtspējīgu pārvaldību, ko patērētājvalstis uzņēmās 1994. gada janvārī;

k)	ATZĪMĒJOT labas pārvaldības, skaidras zemes īpašumtiesību kārtības un nozaru savstarpējas saskaņošanas nozīmi, lai sasniegtu mežu ilgtspējīgu pārvaldību un likumīgi iegūtu kokmateriālu eksportu;

l)	ATZĪSTOT, ka ir svarīga sadarbība starp nolīguma parakstītājiem, starptautiskām organizācijām, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, tostarp iezemiešiem un vietējām kopienām, kā arī citām ilgtspējīgā mežu pārvaldībā ieinteresētām pusēm;

m)	ATZĪSTOT arī tādas sadarbības svarīgumu, lai uzlabotu mežu nozares tiesību aktu izpildi un tirdzniecības veicināšanu ar likumīgi iegūtiem kokmateriāliem;

n)	ATZĪMĒJOT, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanu var sekmēt, uzlabojot no meža resursiem atkarīgu iezemiešu un vietējo kopienu, tostarp mežu īpašnieku un pārvaldītāju iespējas;

o)	ATZĪMĒJOT arī, ka ir jāuzlabo dzīves līmenis un darba apstākļi mežu nozarē, ņemot vērā atbilstīgus starptautiski atzītus principus minētajās jomās un attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un instrumentus;

p)	ATZĪMĒJOT, ka kokmateriāli ir energoefektīvs, atjaunojams un videi draudzīgs izejmateriāls salīdzinājumā ar konkurējošiem ražojumiem;

q)	ATZĪSTOT, ka ir jāpalielina ieguldījumi ilgtspējīgā meža pārvaldībā, tostarp atkārtoti ieguldot ienākumus, kas gūti mežu nozarē, tostarp tirdzniecībā, kas saistīta ar kokmateriāliem;

r)	ATZĪSTOT arī tādu tirgus cenu priekšrocības, kuras atspoguļo ilgtspējīgas mežu pārvaldības izmaksas;

s)	ATZĪSTOT TURKLĀT, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanai ir vajadzīgi palielināti un paredzami finanšu resursi no plašas līdzekļu devēju kopienas;

t)	ATZĪMĒJOT mazāk attīstīto tropu kokmateriāla ražotāju valstu īpašās vajadzības,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   NODAĻA

MĒRĶI

1. pants

Mērķi

2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma (turpmāk – “šis nolīgums”) mērķis ir veicināt no ilgtspējīgi pārvaldītiem avotiem iegūtu tropu kokmateriālu starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu un dažādošanu un sekmēt tropu kokmateriālu ieguves mežu ilgtspējīgu pārvaldību, veicot šādus pasākumus:

a)	nodrošinot apspriežu, starptautiskas sadarbības un politikas izstrādes efektīvu sistēmu, iekļaujot visus nolīguma parakstītājus, saistībā ar visiem būtiskajiem pasaules mežu nozares ekonomikas aspektiem;

b)	nodrošinot apspriežu forumu, lai sekmētu kokmateriālu tirdzniecības nediskriminējošu praksi;

c)	sekmējot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības mazināšanu;

d)	uzlabojot nolīguma parakstītāju spējas īstenot stratēģijas, lai sasniegtu mērķi eksportēt tropu kokmateriālus un kokmateriālu ražojumus, kas iegūti no ilgtspējīgi pārvaldītiem avotiem;

e)	veicinot labāku izpratni par starptautisko tirgu strukturālajiem nosacījumiem, tostarp patēriņa un ražošanas ilgtermiņa tendencēm, faktoriem, kas ietekmē tirgus pieeju, patērētāju izvēli un cenām, kā arī tādu cenu izveides nosacījumiem, kas atbilst ilgtspējīgas mežu pārvaldības izmaksām;

f)	sekmējot un atbalstot pētniecību un attīstību, lai uzlabotu mežu pārvaldību, koksnes izmantošanas efektivitāti un koksnes ražojumu konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem materiāliem, kā arī lai palielinātu spēju saglabāt un palielināt citas mežu vērtības kokmateriālu ieguves tropu mežos;

g)	attīstot un sekmējot mehānismus jaunu un papildu finanšu līdzekļu nodrošināšanai, lai sekmētu finansēšanas pietiekamību un paredzamību, un pieredzes nodrošināšanai, lai uzlabotu ražotājvalstu spēju sasniegt šā nolīguma mērķus;

h)

uzlabojot tirgus izpēti un veicinot informācijas apmaiņu par starptautisko kokmateriālu tirgu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un labāku informāciju par tirgiem un tirgus tendencēm, tostarp lai vāktu, apkopotu un izplatītu ar tirdzniecību saistītus datus, tostarp datus, kas saistīti ar tirdzniecībā esošajām kokmateriālu šķirnēm;

i)	sekmējot tādu tropu kokmateriālu palielinātu un turpmāku apstrādi, kas iegūti no ilgtspējīgi pārvaldītiem avotiem ražotājvalstīs, lai attiecīgajās valstīs veicinātu rūpniecības attīstību un tādējādi palielinātu darba iespējas un eksporta ieņēmumus;

j)	mudinot nolīguma parakstītājus atbalstīt un attīstīt tropu mežu atjaunošanu, kā arī noplicinātas mežu zemes atveseļošanu un atjaunošanu, pienācīgi ievērojot no mežu resursiem atkarīgu vietējo kopienu intereses;

k)	uzlabojot tādu eksportētu tropu kokmateriālu un kokmateriālu ražojumu tirdzniecību un izplatīšanu, kuri ražoti no ilgtspējīgi pārvaldītiem un likumīgi iegūtiem avotiem un kurus likumīgi tirgo, veicinot patērētāju informētību;

l)	stiprinot nolīguma parakstītāju spējas, lai tie apkopotu, apstrādātu un izplatītu statistiku par kokmateriālu tirdzniecību un informāciju par tropu mežu ilgtspējīgu pārvaldību;

m)	mudinot nolīguma parakstītājus izstrādāt valstu politiku attiecībā uz tropu kokmateriālu tirdzniecību, kura paredzēta, lai nodrošinātu kokmateriālu ieguves mežu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu, kā arī lai saglabātu ekoloģisku līdzsvaru;

n)	stiprinot nolīguma parakstītāju spējas, lai uzlabotu mežu nozares tiesību aktu izpildi un pārvaldību, kā arī lai risinātu problēmas, kas saistītas ar tropu kokmateriālu nelikumīgu ieguvi un ar to saistīto tirdzniecību;

o)	veicinot informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu brīvprātīgo mehānismu labāku izpratni, piemēram, cita starpā, sertifikāciju, lai veicinātu tropu mežu ilgtspējīgu pārvaldību un palīdzētu nolīguma parakstītājiem to centienos šajā jomā;

p)	veicinot piekļuvi tehnoloģijām un to pārņemšanu, kā arī veicinot tehnisku sadarbību, lai īstenotu šā nolīguma mērķus, tostarp ar izdevīgiem un labvēlīgiem noteikumiem un nosacījumiem, savstarpēji par tiem vienojoties;

q)

veicinot labāku izpratni par priekšrocībām, ko tropu mežu ilgtspējīgai pārvaldībai sniedz citi meža nozares ražojumi un vides pakalpojumi, lai tādējādi uzlabotu nolīguma parakstītāju spējas attīstīt stratēģijas, lai stiprinātu minētās priekšrocības mežu ilgtspējīgas pārvaldības jomā, un šim nolūkam sadarbojoties ar attiecīgām iestādēm;

r)	mudinot nolīguma parakstītājus atzīt, ka no mežu resursiem atkarīgas iezemiešu un vietējās kopienas ir svarīgas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mežu pārvaldību un izstrādātu stratēģijas, lai uzlabotu minēto kopienu spējas ilgtspējīgi pārvaldīt tropu kokmateriālu ieguves mežus; un

s)	konstatējot un risinot saistītas jaunas un iespējamas problēmas.

II   NODAĻA

DEFINĪCIJAS

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

1)	“tropu kokmateriāli” ir rūpnieciskām vajadzībām paredzēta tropu koksne, kas aug vai ko iegūst valstīs, kas atrodas starp ziemeļu saulgriežu loku un dienvidu saulgriežu loku. Šis termins ietver apaļkokus, zāģmateriālus, finiera loksnes un saplāksni;

2)	“mežu ilgtspējīga pārvaldība” jāsaprot atbilstīgi Organizācijas attiecīgajiem politikas dokumentiem un tehniskajām pamatnostādnēm;

3)	“Organizācijas loceklis” ir 5. pantā minētā valdība, Eiropas Kopiena vai jebkura starpvaldību organizācija, kas ir uzņēmusies šā nolīguma saistības, neatkarīgi no tā, vai šo nolīgumu piemēro provizoriski vai galīgi;

4)

“ražotājvalsts” ir jebkurš Organizācijas loceklis, kurš atrodas starp ziemeļu saulgriežu loku un dienvidu saulgriežu loku un kuram ir tropu mežu resursi, un/vai tropu kokmateriālu neto eksportētājs, ņemot vērā daudzumu, kas ir minēts A pielikumā, un kurš kļūst par šā nolīguma pusi, vai jebkura valsts, kurai ir tropu mežu resursi, un/vai tropu kokmateriālu neto eksportētājs, ņemot vērā daudzumu, kas nav minēts A pielikumā, un kurš kļūst par šā nolīguma pusi un kuru Padome ar minētā locekļa piekrišanu pasludina par ražotājvalsti;

5)

“patērētājvalsts” ir jebkurš Organizācijas loceklis, kas importē tropu kokmateriālus, kas minēts B pielikumā un kas kļūst par šā nolīguma pusi, vai jebkurš cits Organizācijas loceklis, kas importē tropu kokmateriālus, kas nav minēts B pielikumā, kas kļūst par šā nolīguma pusi un ko Padome ar minētā locekļa piekrišanu pasludina par patērētājvalsti;

6)	“Organizācija” ir Starptautiskā Tropu kokmateriālu organizācija, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu;

7)	“Padome” ir Starptautiskā Tropu kokmateriālu padome, kas izveidota saskaņā ar 6. pantu;

8)

“īpašā balsošana” ir balsošana, kurā “par” jābalso vismaz divām trešdaļām no balsojumā klātesošajām ražotājvalstīm un vismaz 60 % no balsojumā klātesošajām patērētājvalstīm, skaitot atsevišķi, ar noteikumu, ka minētās balsis nodod vismaz puse klātesošo ražotājvalstu, kas piedalās balsojumā, un vismaz puse klātesošo patērētājvalstu, kas piedalās balsojumā;

9)	“dalīts vienkāršs balsu vairākums” ir balsojums, kurā “par” jābalso vairāk nekā pusei klātesošo ražotājvalstu, kas piedalās balsojumā, un vairāk nekā pusei klātesošo patērētājvalstu, kas piedalās balsojumā, skaitot atsevišķi;

10)	“divu gadu finanšu laikposms” ir laikposms no viena gada 1. janvāra līdz nākamā gada 31. decembrim;

11)

“brīvi konvertējamas valūtas” ir euro, Japānas jena, sterliņu mārciņa, Šveices franks, ASV dolārs un jebkura cita valūta, attiecībā uz kuru kompetenta starptautiska monetāra organizācija periodiski ir noteikusi, ka to faktiski plaši izmanto maksājumu veikšanai starptautiskos darījumos un plaši tirgo galvenajos valūtas tirgos;

12)	lai aprēķinātu 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto balsu sadalījumu, “tropu mežu resursi” ir dabiski slēgtvainagu meži un mežu stādījumi, kas atrodas starp dienvidu tropu loku un ziemeļu tropu loku.

III   NODAĻA

ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDE

3. pants

Starptautiskās Tropu kokmateriālu organizācijas galvenā mītne un struktūra

1.   Starptautiskā Tropu kokmateriālu organizācija, kas izveidota ar 1983. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu, turpina pastāvēt, lai īstenotu šā nolīguma noteikumus un pārraudzītu tā darbību.

2.   Organizācijas darbību veic Padome, kas izveidota saskaņā ar 6. pantu, komitejas un citas palīgstruktūras, kas minētas 26. pantā, kā arī izpilddirektors un personāls.

3.   Organizācijas mītne vienmēr atrodas tās locekļa teritorijā.

4.   Organizācijas galvenā mītne atrodas Jokohamā, ja vien Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, nepieņem citu lēmumu.

5.   Var veidot Organizācijas reģionālas mītnes, ja Padome pieņem attiecīgu lēmumu, izmantojot īpašo balsošanu atbilstīgi 12. pantam.

4. pants

Dalība organizācijā

Organizācijā ir divas Organizācijas locekļu kategorijas, proti:

a)	ražotājs; un

b)	patērētājs.

5. pants

Starpvaldību organizāciju dalība

1.   Šajā nolīgumā jebkura norāde uz “valdībām” nozīmē norādi uz Eiropas Kopienu un visām citām starpvaldību organizācijām, kurām ir līdzīgi pienākumi attiecībā uz starptautisku nolīgumu, jo īpaši, preču nolīgumu, apspriešanu, slēgšanu un piemērošanu. Tādējādi visas attiecībā uz tādām starpvaldību organizācijām nolīgumā ietvertās norādes par parakstīšanu, ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai paziņojumu par pagaidu piemērošanu, vai pievienošanos šim nolīgumam ir jāsaprot kā norādes par parakstīšanu, ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai paziņojumu par pagaidu piemērošanu, vai pievienošanos, ko veikušas minētās starpvaldību organizācijas.

2.   Balsojot par attiecīgās organizācijas kompetencē esošiem jautājumiem, Eiropas Kopiena un citas starpvaldību organizācijas, kas minētas 1. punktā, balso ar tādu balsu skaitu, kas atbilst to dalībvalstu kopējam balsu skaitam, kuras saskaņā ar 10. pantu ir nolīguma parakstītājas. Tādos gadījumos minēto starpvaldību organizāciju dalībvalstīm nav tiesību izmantot to individuālās balsstiesības.

IV   NODAĻA

STARPTAUTISKĀ TROPU KOKMATERIĀLU PADOME

6. pants

Starptautiskās Tropu kokmateriālu padomes sastāvs

1.   Organizācijas augstākā iestāde ir Starptautiskā Tropu kokmateriālu padome, kurā piedalās visi Organizācijas locekļi.

2.   Katru Organizācijas locekli Padomē pārstāv viens pārstāvis, un viņš var iecelt aizstājējus un padomdevējus, kas apmeklē Padomes sanāksmes.

3.   Pārstāvja aizstājēju pilnvaro rīkoties un balsot pārstāvja vārdā viņa prombūtnes laikā vai īpašos apstākļos.

7. pants

Padomes pilnvaras un funkcijas

Padome īsteno visas pilnvaras un veic visas funkcijas vai organizē tādu funkciju veikšanu, kas ir vajadzīgas, lai izpildītu šā nolīguma noteikumus. Konkrēti, Padome:

a)

izmantojot īpašo balsošanu atbilstīgi 12. pantam, pieņem vajadzīgos noteikumus, lai izpildītu šā nolīguma noteikumus, nodrošinot minēto noteikumu atbilstību Padomes reglamentam, Organizācijas finanšu noteikumiem un personāla noteikumiem. Tādi finanšu noteikumi reglamentē, cita starpā, līdzekļu saņemšanu kontos, kas izveidoti saskaņā ar 18. pantu, kā arī izmaksas no tiem. Padome savā reglamentā var paredzēt kārtību, kā īpašos jautājumos tā var pieņemt lēmumu bez sanāksmes;

b)	pieņem vajadzīgos lēmumus, lai nodrošinātu Organizācijas lietderīgu un efektīvu darbību; un

c)	veic uzskaiti, kas vajadzīga Padomes funkciju veikšanai atbilstīgi šim nolīgumam.

8. pants

Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1.   Padome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz katru kalendāro gadu; Organizācija nemaksā to atalgojumu.

2.   Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl, nodrošinot, lai viens no viņiem ir ražotājvalsts pārstāvis un otrs – patērētājvalsts pārstāvis.

3.   Minētos amatus pārmaiņus ik gadu ieņem pārstāvji no abām iepriekšminētajām Organizācijas locekļu kategorijām, tomēr izņēmuma apstākļos nav liegts vienas vai abu kategoriju pārstāvjus ievēlēt atkārtoti.

4.   Priekšsēdētāja pagaidu prombūtnes laikā viņa funkcijas uzņemas priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pagaidu prombūtnes laikā vai vienas vai abu amatpersonu prombūtnes laikā uz atlikušo termiņu, uz kādu tie bija ievēlēti, Padome var ievēlēt jaunas amatpersonas no attiecīgi ražotājvalstu pārstāvjiem un/vai no patērētājvalstu pārstāvjiem uz laiku vai uz atlikušo termiņu, uz kādu priekšgājējs vai priekšgājēji bija ievēlēti.

9. pants

Padomes sanāksmes

1.   Parasti Padome rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi gadā.

2.   Padome rīko īpašās sanāksmes jebkurā laikā, pieņemot attiecīgu lēmumu, vai kad to pieprasa izpilddirektors, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, un:

a)	ražotājvalstu vairākums vai patērētājvalstu vairākums; vai

b)	Organizācijas locekļu vairākums.

3.   Padomes sanāksmes rīko Organizācijas galvenajā mītnē, ja vien Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, nepieņem citu lēmumu. Šajā sakarā Padome cenšas sasaukt Padomes ārkārtas sanāksmes ārpus galvenās mītnes un vēlams ražotājvalstī.

4.   Izvērtējot sanāksmju biežumu un norises vietu, Padome cenšas nodrošināt, ka tam ir pieejami pietiekami līdzekļi.

5.   Izpilddirektors Organizācijas locekļiem paziņo par sanāksmēm un sanāksmju darba kārtību vismaz sešas nedēļas iepriekš, izņemot ārkārtas gadījumus, kad paziņojums jāsniedz vismaz septiņas dienas iepriekš.

10. pants

Balsu sadalījums

1.   Ražotājvalstīm kopā ir 1 000 balsu, un patērētājvalstīm kopā ir 1 000 balsu.

2.   Ražotājvalstu balsu skaitu dala šādi:

a)	četrsimt balsu sadala vienādi trīs ražotājvalstu reģioniem – Āfrikas reģionam, Āzijas un Klusā okeāna reģionam un Latīņamerikas un Karību jūras valstu reģionam. Katram no minētajiem reģioniem piešķirtās balsis sadala vienādi starp attiecīgā reģiona ražotājvalstīm;

b)	trīssimt balsu sadala starp ražotājvalstīm atbilstīgi katras valsts daļai visu ražotājvalstu tropu mežu resursu kopējā apjomā; un

c)	trīssimt balsu sadala starp ražotājvalstīm proporcionāli to attiecīgajam vidējam tropu kokmateriālu neto eksportam pēdējo trīs gadu laikā, par kuriem ir pieejami galīgie dati.

3.   Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, balsu kopskaitu, kas piešķirts Āfrikas reģiona ražotājvalstīm un aprēķināts saskaņā ar šā panta 2. punktu, vienādi sadala visu Āfrikas reģiona ražotājvalstu vidū. Ja pēc sadales paliek pāri balsis, tās Āfrikas reģiona ražotājvalstu vidū sadala šādi: pirmo piešķir ražotājvalstij, kurai piešķirts vislielākais balsu skaits, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta 2. punktu, otro – ražotājvalstij, kurai piešķirts otrais lielākais balsu skaits, – līdz visas atlikušās balsis ir sadalītas.

4.   Ievērojot šā panta 5. punktu, patērētājvalstu balsis dala šādi: katrai patērētājvalstij sākotnēji ir 10 balsu; pārējās balsis sadala patērētājvalstīm proporcionāli to attiecīgajam vidējam tropu kokmateriālu neto importa apjomam piecu gadu laikā, ņemot vērā piecu gadu laikposmu, kas sākas sešus gadus pirms balsu sadalījuma veikšanas.

5.   Konkrētā divu gadu laikposmā patērētājvalstij piešķirtās balsis par vairāk kā 5 procentiem nepārsniedz balsis, kas attiecīgajai valstij bija piešķirtas iepriekšējā divu gadu laikposmā. Atlikušās balsis sadala patērētājvalstīm proporcionāli to attiecīgajam vidējam tropu kokmateriālu neto importa apjomam piecu gadu laikā, ņemot vērā piecu gadu laikposmu, kas sākas sešus gadus pirms balsu sadalījuma veikšanas.

6.   Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, var mainīt īpašās balsošanas mazāko procentuālo daļu patērētājām valstīm, ja Padome uzskata, ka tas ir vajadzīgs.

7.   Padome sadala balsis katram divu gadu finanšu laikposmam pirmās attiecīgā laikposma sanāksmes sākumā atbilstīgi šim pantam. Tāds sadalījums paliek spēkā līdz minētā laikposma beigām, izņemot šā panta 8. punktā paredzētos gadījumus.

8.   Ja Organizācijas locekļi mainās vai ja kāds loceklis ir apturējis vai atjaunojis balsstiesības saskaņā ar kādu no šā nolīguma noteikumiem, Padome atkārtoti sadala balsis attiecīgajā Organizācijas locekļu kategorijā vai kategorijās atbilstīgi šim pantam. Tādā gadījumā Padome pieņem lēmumu par to, kad attiecīgais balsu sadalījums stājas spēkā.

9.   Nav pieļaujama balsu dalīšana.

11. pants

Padomes balsošanas kārtība

1.   Katram Organizācijas loceklim ir tiesības nodot tam piešķirto balsu skaitu, un Organizācijas locekļiem nav tiesību sadalīt savas balsis. Tomēr Organizācijas loceklis atsevišķi no minētajām balsīm drīkst nodot visas balsis, kuras tas ir pilnvarota nodot saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Paziņojot rakstiski Padomes priekšsēdētājam, jebkura ražotājvalsts uz savu atbildību var pilnvarot kādu citu ražotājvalsti, un jebkura patērētājvalsts uz savu atbildību var pilnvarot kādu citu patērētājvalsti pārstāvēt tās intereses un nodot tās balsis jebkurā Padomes sanāksmē.

3.   Ja Organizācijas loceklis atturas no balsošanas, uzskata, ka tas nav balsojis.

12. pants

Padomes lēmumi un ieteikumi

1.   Pieņemot visus lēmumus un ieteikumus, Padome cenšas panākt vienprātību.

2.   Ja vienprātību nevar panākt, Padome pieņem visus lēmumus un izsaka ierosinājumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēta īpašā balsošana attiecīgā gadījumā.

3.   Ja Organizācijas loceklis izmanto 11. panta 2. punktu un tā balsis Padomes sanāksmē nodod cits loceklis, tad, piemērojot šā panta 1. punktu, uzskata, ka attiecīgais Organizācijas loceklis ir piedalījies un balsojis.

13. pants

Padomes kvorums

1.   Visās Padomes sanāksmēs kvorums ir katras 4. pantā minētās kategorijas locekļu vairākuma klātbūtne, ja attiecīgajiem Organizācijas locekļiem ir vismaz divas trešdaļas attiecīgās kategorijas balsu kopskaita.

2.   Ja noteiktajā sanāksmes dienā un nākamajā dienā nav kvoruma, kas paredzēts šā panta 1. punktā, nākamajās sanāksmes dienās kvorumu veido katras 4. pantā minētās kategorijas locekļu vairākuma klātbūtne, ja attiecīgajiem locekļiem ir balsu vairākums attiecīgajā kategorijā.

3.   Pārstāvība saskaņā ar 11. panta 2. punktu uzskatāma par piedalīšanos.

14. pants

Izpilddirektors un personāls

1.   Padome ieceļ izpilddirektoru, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu.

2.   Padome paredz noteikumus izpilddirektora iecelšanai amatā.

3.   Izpilddirektors ir Organizācijas galvenā administratīvā amatpersona, kas atbild Padomei par šā nolīguma pārvaldību un darbību saskaņā ar Padomes lēmumiem.

4.   Izpilddirektors ieceļ personālu saskaņā ar noteikumiem, ko paredz Padome. Personāls ir pakļauts izpilddirektoram.

5.   Izpilddirektoram un personāla locekļiem nedrīkst būt finansiālas intereses, kas saistītas ar kokapstrādes rūpniecību vai kokmateriālu tirdzniecību, vai ar tām saistītu komercdarbību.

6.   Veicot savus pienākumus, izpilddirektors un personāls neprasa un nesaņem norādījumus no Organizācijas locekļiem vai iestādēm ārpus Organizācijas. Tie atturas no jebkādas rīcības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tos kā starptautiskas amatpersonas, kuras ir pakļautas Padomei. Katrs Organizācijas loceklis ievēro izpilddirektora un personāla absolūti starptautiskos pienākumus un nemēģina ietekmēt viņu pienākumu izpildi.

15. pants

Sadarbība un koordinācija ar citām organizācijām

1.   Nolīguma mērķu sasniegšanai Padome izveido attiecīgu apspriežu un sadarbības sistēmu ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās struktūrām un specializētajām aģentūrām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferenci (UNCTAD) un citām attiecīgām starptautiskām un reģionālām organizācijām un iestādēm, kā arī privāto sektoru, nevalstiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību.

2.   Organizācija pēc iespējas vairāk izmanto starpvaldību, valsts, nevalstisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iespējas, pakalpojumus un pieredzi, lai izvairītos no darbu pārklāšanās šā nolīguma mērķu sasniegšanai un lai palielinātu to darbību savstarpēju papildināmību un efektivitāti.

3.   Organizācija pilnībā izmanto Kopējā izejmateriālu fonda sniegtās iespējas.

16. pants

Novērotāju uzņemšana

Padome var aicināt jebkuru Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli vai novērotāju locekli, kas nav šā nolīguma parakstītājs, vai jebkuru 15. pantā minētu organizāciju, kas ir ieinteresēta Organizācijas darbā, novērotāja statusā apmeklēt Padomes sanāksmes.

V   NODAĻA

PRIVILĒĞIJAS UN IMUNITĀTE

17. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.   Organizācija ir tiesību subjekts. Tā ir tiesīga slēgt līgumus, iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesvedībā.

2.   Organizācijas, tās izpilddirektora, tās personāla un ekspertu, kā arī Organizācijas locekļu pārstāvju statusu, privilēģijas un imunitāti, atrodoties Japānas teritorijā, turpina reglamentēt Nolīgums par galveno mītni starp Japānas valdību un Starptautisko Tropu kokmateriālu organizāciju, kurš parakstīts Tokijā 1988. gada 27. februārī, kurā veic grozījumus, kas vajadzīgi šā nolīguma pareizai darbībai.

3.   Organizācija var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām valstīm, kurus apstiprina Padome; tie attiecas uz tādu statusu, privilēģijām un imunitāti, kas vajadzīga šā nolīguma pareizai darbībai.

4.   Ja Organizācijas mītni pārceļ uz citu valsti, attiecīgais Organizācijas loceklis iespējami drīz slēdz mītnes nolīgumu ar Organizāciju, un Padomei tas jāapstiprina. Līdz tāda nolīguma slēgšanai Organizācija lūdz jauno uzņēmējvalsti atbilstīgi tās tiesību aktiem piešķirt atbrīvojumu no nodokļa uzlikšanas atalgojumam, ko Organizācija izmaksā tās darbiniekiem, kā arī aktīviem, ienākumiem un citam Organizācijas īpašumam.

5.   Mītnes nolīgums ir neatkarīgs no šā nolīguma. Tomēr to pārtrauc:

a)	panākot vienošanos starp uzņēmēju valdību un Organizāciju;

b)	ja Organizācijas mītni pārceļ no uzņēmējas valdības valsts; vai

c)	ja Organizācija beidz pastāvēt.

VI   NODAĻA

FINANSĒJUMS

18. pants

Finanšu konti

1.   Izveido:

a)	administratīvo kontu, kas ir paredzēto iemaksu konts;

b)	īpašo kontu un Bali Partnerības fondu, kas ir brīvprātīgo iemaksu konti; un

c)	citus kontus, ko Padome uzskata par piemērotiem un vajadzīgiem.

2.   Padome saskaņā ar 7. pantu izstrādā finanšu noteikumus, kas nodrošina kontu pārskatāmu pārvaldību un administrāciju, tostarp noteikumus par norēķinu kārtību šā nolīguma darbības izbeigšanas vai termiņa beigu gadījumā.

3.   Izpilddirektors ir atbildīgs par minēto finanšu kontu administrāciju un par to sniedz pārskatus Padomei.

19. pants

Administratīvais konts

1.   Šā nolīguma pārvaldībai vajadzīgos izdevumus ieskaita administratīvajā kontā, un tos sedz ar gada iemaksām, ko Organizācijas locekļi maksā saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām vai iestāžu procedūrām un kuru apjomu nosaka saskaņā ar šā panta 4., 5. un 6. punktu.

2.   Administratīvajā kontā ietver:

a)	pamata administratīvās izmaksas, piemēram, algas un pabalstus, iekārtošanās izmaksas un amatpersonu komandējumus; un

b)	pamata darbības izmaksas, piemēram, tās, kas saistītas ar saziņu un pasākumiem, Padomes sasauktām ekspertu sanāksmēm, pētījumu un vērtējumu sagatavošanu un publicēšanu saskaņā ar šā nolīguma 24., 27. un 28. pantu.

3.   Padomes, komiteju un pārējo 26. pantā minēto Padomes palīgstruktūru delegāciju izdevumus sedz attiecīgie Organizācijas locekļi. Ja Organizācijas loceklis lūdz Organizācijai īpašus pakalpojumus, Padome minētajam loceklim prasa segt tādu pakalpojumu izmaksas.

4.   Kārtējā divu gadu finanšu laikposma beigās Padome apstiprina Organizācijas administratīvā konta budžetu nākamajam divu gadu finanšu laikposmam un nosaka katra Organizācijas locekļa budžeta iemaksu apjomu.

5.   Iemaksas administratīvajā kontā katrā divu gadu finanšu posmā nosaka šādi:

a)	2. punkta a) apakšpunktā minētās izmaksas sadala vienādi starp ražotājvalstīm un patērētājvalstīm, un tās nosaka atbilstīgi katra locekļa balsu daļai kopējā attiecīgās locekļu grupas balsu skaitā;

b)	2. punkta b) apakšpunktā minētās izmaksas dala proporcionāli – 20 procentu apjomā ražotājvalstīm un 80 procentu apjomā patērētājvalstīm, un tās nosaka atbilstīgi katra Organizācijas locekļa balsu daļai kopējā attiecīgās locekļu grupas balsu skaitā;

c)	2. punkta b) apakšpunktā minēto izmaksu apjoms nedrīkst būt lielāks kā viena trešdaļa no šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām izmaksām. Padome vienprātīgi var pieņemt lēmumu mainīt minēto robežvērtību konkrētā divu gadu finanšu laikposmā;

d)	Padome, veicot 33. pantā minēto izvērtēšanu, var pārskatīt to, kā administratīvais konts un brīvprātīgo iemaksu konti sekmē Organizācijas lietderīgu un efektīvu darbību; un

e)	lai noteiktu iemaksu apjomu, katra Organizācijas locekļa balsu skaitu aprēķina, neņemot vērā jebkura cita locekļa balsošanas tiesību apturēšanu vai jebkādu balsu atkārtotu sadali, kas tādā gadījumā ir notikusi.

6.   Ja Organizācijas loceklis pievienojas Organizācijai pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Padome nosaka tā sākotnējās iemaksas apjomu, pamatojoties uz balsu skaitu, ko piešķirs attiecīgajam loceklim, un uz attiecīgā divu gadu finanšu laikposma atlikušo laika posmu, taču iemaksu apjoms pārējiem Organizācijas locekļiem attiecīgajā divu gadu finanšu laikposmā nemainās.

7.   Iemaksas administratīvajā kontā ir jāveic katra finanšu gada pirmajā dienā. Kļūstot par Organizācijas locekļiem, iemaksas par to divu gadu finanšu laikposmu, kurā loceklis pievienojas Organizācijai, veic dienā, kad kļūst par Organizācijas locekli.

8.   Ja Organizācijas loceklis nav veicis visas iemaksas administratīvajā kontā četros mēnešos pēc iemaksas dienas saskaņā ar šā panta 7. punktu, izpilddirektors pieprasa minētajam loceklim veikt maksājumu iespējami drīz. Ja minētais Organizācijas loceklis joprojām nav veicis attiecīgo iemaksu divu mēnešu laikā pēc tāda pieprasījuma, tam lūdz pamatot nespēju veikt maksājumu. Ja septiņus mēnešus pēc iemaksas termiņa minētais Organizācijas loceklis nav veicis iemaksu, tā balsstiesības aptur līdz brīdim, kad attiecīgais loceklis pilnībā veic iemaksu, ja vien Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, nepieņem citu lēmumu. Ja Organizācijas loceklis nav veicis iemaksas divus gadus pēc kārtas, ņemot vērā 30. pantā minētos noteikumus, tas zaudē tiesības iesniegt projektu vai izmēģinājuma projektu piedāvājumus finansēšanai atbilstīgi 25. panta 1. punktam.

9.   Ja Organizācijas loceklis ir veicis visas iemaksas administratīvajā kontā četru mēnešu laikā pēc iemaksas datuma saskaņā ar šā panta 7. punktu, tāda locekļa iemaksai piešķir atlaidi, ko Padome var paredzēt Organizācijas finanšu noteikumos.

10.   Ja Organizācijas locekļa tiesības ir apturētas saskaņā ar šā panta 8. punktu, tam joprojām ir pienākums veikt savas iemaksas.

20. pants

Īpašais Konts

1.   Īpašais konts sastāv no diviem apakškontiem:

a)	tematisko programmu apakškonts; un

b)	projektu apakškonts.

2.   Iespējamie īpašā konta finanšu avoti ir:

a)	Kopējais izejmateriālu fonds;

b)	reģionālas un starptautiskas finanšu iestādes;

c)	Organizācijas locekļu brīvprātīgas iemaksas; un

d)	citi avoti.

3.   Padome nosaka kritērijus un procedūras, lai nodrošinātu īpašā konta pārskatāmu darbību. Attiecībā uz tādām procedūrām ņem vērā, ka ir jānodrošina Organizācijas locekļu, tostarp to locekļu, kas veic iemaksas, līdzsvarota pārstāvība tematisko programmu apakškonta un projektu apakškonta darbībā.

4.   Tematisko programmu apakškonts ir paredzēts, lai veicinātu brīvo iemaksu piešķiršanu apstiprinātiem izmēģinājuma projektiem, projektiem un pasākumiem, kas atbilst Padomes izveidotajām tematiskajām programmām, kuru pamatā ir politikas un projektu prioritātes, kas noteiktas saskaņā ar 24. un 25. pantu.

5.   Iemaksu veicēji savas iemaksas var piešķirt atsevišķām tematiskām programmām vai var lūgt izpilddirektoru iesniegt priekšlikumus iemaksu sadalīšanai.

6.   Izpilddirektors regulāri ziņo Padomei par tematisko programmu apakškonta finansējuma piešķiršanu un izlietošanu un par izmēģinājuma projektu, projektu un pasākumu īstenošanu, pārraudzību un izvērtēšanu, kā arī finanšu vajadzībām, lai sekmīgi īstenotu tematiskās programmas.

7.   Projektu apakškonts ir paredzēts, lai veicinātu mērķa iemaksas izmēģinājuma projektu, projektu un pasākumu finansēšanai, kas apstiprināti saskaņā ar 24. un 25. pantu.

8.   Mērķa iemaksas projektu apakškontā izmanto tikai izmēģinājuma projektiem, projektiem un darbībām, kurām tās ir paredzētas, ja iemaksu veicējs, apspriežoties ar izpilddirektoru, nepieņem citu lēmumu. Pēc izmēģinājuma projekta, projekta vai pasākuma beigām vai pārtraukšanas iemaksu veicējs pieņem lēmumu par atlikušā finansējuma izlietojumu.

9.   Lai nodrošinātu īpašā konta finansēšanas paredzamību, ņemot vērā brīvprātīgās iemaksas, Organizācijas locekļi cenšas to papildināt, lai iegūtu vajadzīgo resursu apjomu, lai pilnībā īstenotu Padomes apstiprinātus izmēģinājuma projektus, projektus un pasākumus.

10.   Visus ienākumus, kas saistīti ar specifiskiem izmēģinājuma projektiem, projektiem un pasākumiem, ko finansē no projektu apakškonta vai tematisko programmu apakškonta, ieskaita attiecīgajā apakškontā. Visus izdevumus, kas saistīti ar tādiem izmēģinājuma projektiem, projektiem vai darbībām, tostarp konsultantu un ekspertu atalgojumu un ceļa izdevumus, apmaksā no tā paša konta.

11.   Neviens Organizācijas loceklis dalības dēļ Organizācijā neuzņemas saistības, kas rodas kāda cita locekļa vai struktūras jebkuras darbības dēļ, kas saistīta ar izmēģinājuma projektiem, projektiem un pasākumiem.

12.   Izpilddirektors palīdz izstrādāt izmēģinājuma projektu, projektu un pasākumu priekšlikumus saskaņā ar 24. un 25. pantu un, ievērojot noteikumus un nosacījumus, ko Padome var pieņemt, cenšas atrast pietiekamus un garantētus līdzekļus apstiprinātiem izmēģinājuma projektiem, projektiem un pasākumiem.

21. pants

Bali Partnerības fonds

1.   Ar šo izveido tropu kokmateriālu ieguves mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas fondu, lai palīdzētu ražotājvalstīm veikt ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šā nolīguma 1. panta d) apakšpunktā minēto mērķi.

2.   Fondu veido:

a)	donorvalstu iemaksas;

b)	piecdesmit procenti no ienākumiem, kas iegūti ar īpašo kontu saistītās darbībās;

c)	līdzekļi no citiem privātiem un valsts avotiem, kurus Organizācija var pieņemt saskaņā ar tās finanšu noteikumiem; un

d)	citi Padomes apstiprināti avoti.

3.   Fonda līdzekļus Padome piešķir vienīgi izmēģinājuma projektiem un projektiem, kas saistīti ar šā panta 1. punktā norādīto mērķi un apstiprināti saskaņā ar 24. un 25. pantu.

4.   Sadalot fonda resursus, Padome nosaka fonda izmantošanas kritērijus un prioritātes, ņemot vērā:

a)	Organizācijas locekļu vajadzības, kas saistītas ar palīdzību, lai tie varētu sasniegt mērķi eksportēt tropu kokmateriālus un kokmateriālu ražojumus, kas iegūti no ilgtspējīgi pārvaldītiem avotiem;

b)	Organizācijas locekļu vajadzību izveidot un pārvaldīt būtiskas kokmateriālu ieguves mežu saglabāšanas programmas; un

c)	Organizācijas locekļu vajadzību īstenot ilgtspējīgas meža nozares pārvaldības programmas.

5.   Izpilddirektors palīdz izstrādāt projektu priekšlikumus saskaņā ar 25. pantu un, ievērojot noteikumus un nosacījumus, ko Padome var pieņemt, cenšas atrast pietiekamus un garantētus līdzekļus Padomes apstiprinātiem projektiem.

6.   Organizācijas locekļi cenšas papildināt Bali Partnerības fondu, lai tajā būtu pietiekams resursu apjoms fonda mērķi īstenošanai.

7.   Padome regulāri izskata, vai fondam pieejamie līdzekļi ir pietiekami, un cenšas iegūt papildu līdzekļus, kas vajadzīgi ražotājvalstīm, lai sasniegtu fonda mērķi.

22. pants

Maksājumu veidi

1.   Iemaksas kontos, kas izveidoti saskaņā ar 18. pantu, veic brīvi konvertējamās valūtās, un tās ir atbrīvotas no ierobežojumiem, kas saistīti ar ārvalstu valūtu.

2.   Padome arī var pieņemt lēmumu pieļaut cita veida ieguldījumus kontos, kas izveidoti saskaņā ar 18. pantu, tostarp zinātnisku un tehnisku aprīkojumu vai personālu, lai izpildītu apstiprinātu projektu prasības.

23. pants

Revīzija un pārskatu publicēšana

1.   Padome ieceļ neatkarīgus revidentus, lai veiktu Organizācijas kontu revīziju.

2.   Pārskatus par neatkarīgi veiktu 18. pantā paredzēto kontu revīziju Organizācijas locekļiem dara zināmus iespējami īsā laikā pēc katra finanšu gada beigām, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā datuma, un Padome izskata minētos pārskatus tās attiecīgajā nākamajā sanāksmē, lai tos apstiprinātu. Vēlāk publicē pārbaudītos kopsavilkuma pārskatus un bilanci.

VII   NODAĻA

OPERATĪVA DARBĪBA

24. pants

Organizācijas politika

1.   Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, Organizācija saskaņoti veic politikas un projektu pasākumus.

2.   Organizācijas politikas darbībām visumā ir jāsekmē tas, lai ITTO parakstītāji izpilda šā nolīguma mērķus.

3.   Padome regulāri izstrādā darbību plānu, lai vadītu politikas darbības un noteiktu prioritātes un tematiskās programmas, kas minētas šā nolīguma 20. panta 4. punktā. Darbības plānā noteiktās prioritātes iekļauj Padomes apstiprinātās darba programmās. Politikas pasākumi var ietvert pamatnostādņu, rokasgrāmatu, pētījumu, pārskatu, pamata saziņas informācijas rīku izstrādi un sagatavošanu, kā arī līdzīgu darbību, kas noteikta Organizācijas darbības plānā.

25. pants

Organizācijas projektu pasākumi

1.   Organizācijas locekļi un izpilddirektors var iesniegt izmēģinājuma projektu un projektu priekšlikumus, kuri veicina šā nolīguma mērķu sasniegšanu, kā arī mērķu sasniegšanu vienā vai vairākās prioritārās darbības vai tematiskajās programmās, kas ietvertas darbības plānā, ko Padome apstiprinājusi saskaņā ar 24. pantu.

2.   Padome izstrādā kritērijus projektu un izmēģinājuma projektu apstiprināšanai, cita starpā ņemot vērā to atbilstību nolīguma mērķiem un darbības vai tematiskām programmām, to vides un sociālo iedarbību, to saistību ar valstu meža nozares programmām un stratēģijām, to rentabilitāti, tehniskās un reģionālās vajadzības, vajadzību izvairīties no darbību dublēšanas un vajadzību ietvert iepriekšējo pieredzi.

3.   Padome izveido grafiku un kārtību, kādā iesniedz, izvērtē, apstiprina un nosaka to izmēģinājuma projektu un projektu prioritāti, kuriem vajadzīgs Organizācijas finansējums, kā arī to, kā šos projektus īsteno, pārrauga un izvērtē.

4.   Izpilddirektors var apturēt izmēģinājuma projektiem vai projektiem paredzēto Organizācijas līdzekļu izmaksu, ja tos izmanto pretrunā ar projekta dokumentu, kā arī krāpšanas, izšķiešanas, nolaidības vai nesaimnieciskas rīcības gadījumā. Izpilddirektors iesniedz ziņojumu Padomes izskatīšanai tās nākamajā sanāksmē. Padome atbilstīgi rīkojas.

5.   Padome saskaņā ar iepriekš paredzētiem kritērijiem var ierobežot izmēģinājuma projektu un projektu skaitu, kurus Organizācijas loceklis vai izpilddirektors var iesniegt attiecīgā projektu cikla laikā. Pēc izpilddirektora iesniegta pārskata Padome var veikt attiecīgus pasākumus, tostarp apturēt vai pārtraukt līdzekļu piešķiršanu jebkuram izmēģinājumu projektam vai projektam.

26. pants

Komitejas un palīgstruktūras

1.   Ar šo izveido šādas visiem Organizācijas locekļiem pieejamas komitejas:

a)	Mežrūpniecības komiteju,

b)	Ekonomikas, statistikas un tirgus komiteju;

c)	Mežu atjaunošanas un pārvaldības komiteju; un

d)	Finanšu un pārvaldes komiteju.

2.   Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, vajadzības gadījumā var izveidot vai likvidēt komitejas un palīgstruktūras.

3.   Padome nosaka komiteju un citu palīgstruktūru darbību un darbības jomu. Komitejas un citās palīgstruktūras ir atbildīgas Padomei un darbojas tās vadībā.

VIII   NODAĻA

STATISTIKA, PĒTĪJUMI UN INFORMĀCIJA

27. pants

Statistika, pētījumi un informācija

1.   Padome pilnvaro izpilddirektoru izveidot un uzturēt ciešas saiknes ar attiecīgajām starpvaldību, valsts un nevalstiskajām organizācijām, lai palīdzētu nodrošināt, ka ir pieejami jaunākie un ticami dati un informācija, tostarp par tropu kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību, tendencēm un datu neatbilstību, kā arī būtiska informācija par citiem kokmateriāliem un par tropu kokmateriālu ieguves mežu pārvaldību. Organizācija, sadarbojoties ar minētajām organizācijām, apkopo, pārbauda, analizē un publicē tādu informāciju, ja tas ir vajadzīgs nolīguma darbībai.

2.   Organizācija sekmē centienus standartizēt un saskaņot starptautisko ziņošanu par mežu nozares jautājumiem, izvairoties no dažādu organizāciju veiktas datu ieguves pārklāšanās un dublēšanās.

3.   Organizācijas locekļi iespējami precīzi, saskaņā ar to tiesību aktiem un izpilddirektora noteiktā termiņā sniedz statistiku un informāciju par kokmateriāliem, to tirdzniecību un pasākumiem, ar ko paredz panākt kokmateriālu ieguves mežu ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī sniedz citu būtisku informāciju, ko pieprasa Padome. Padome pieņem lēmumu par to, kāda veida informācija sniedzama saskaņā ar šo punktu un kādā formā tā jāiesniedz.

4.   Pēc pieprasījuma vai vajadzības gadījumā Padome cenšas uzlabot Organizācijas locekļu, jo īpaši attīstības valstu, tehniskās spējas izpildīt šajā nolīgumā paredzētās statistikas un ziņošanas prasības.

5.   Ja Organizācijas loceklis divus gadus pēc kārtas nav sniedzis statistikas datus un informāciju, kas paredzēta 3. punktā, un nav lūdzis izpilddirektora palīdzību, izpilddirektors sākumā attiecīgajam Organizācijas loceklim lūdz noteiktā termiņā sniegt attiecīgu paskaidrojumu. Ja Organizācijas loceklis nesniedz apmierinošu paskaidrojumu, Padome var rīkoties tā, kā tā uzskata par vajadzīgu.

6.   Padome organizē visu vajadzīgo pētījumu veikšanu par starptautisko kokmateriālu tirgu tendencēm, īstermiņa un ilgtermiņa problēmām, kā arī par panākumiem kokmateriālu ieguves mežu ilgtspējīgas pārvaldības īstenošanā.

28. pants

Gada ziņojums un divu gadu pārskats

1.   Padome publicē gada ziņojumu par tās darbību un citu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

2.   Padome reizi divos gados pārskata un izvērtē:

a)	starptautiskās kokmateriālu nozares stāvokli; un

b)	citus faktorus, jautājumus un notikumus, ko uzskata par būtiskiem, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus.

3.   Pārskatā ņem vērā šādu informāciju:

a)	Organizācijas locekļu sniegto informāciju par valsts kokmateriāla ražošanu, tirdzniecību, piegādi, krājumiem, patēriņu un cenām;

b)	citus statistikas datus un īpašus rādītājus, ko Organizācijas locekļi ir snieguši pēc Padomes pieprasījuma;

c)	Organizācijas locekļu sniegto informāciju par panākumiem to kokmateriālu ieguves mežu ilgtspējīgā pārvaldībā;

d)	citu būtisku informāciju, kas Padomei var būt pieejama tieši vai no Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas organizācijām un no starpvaldību, valsts vai nevalstiskajām organizācijām; un

e)	informāciju, ko snieguši Organizācijas locekļi par to panākumiem, veidojot kontroles un informācijas mehānismus attiecībā uz tropu kokmateriālu produktiem un citu meža nozaru produktu nelikumīgu ieguvi un tirdzniecību.

4.   Padome sekmē viedokļu apmaiņu starp Organizācijas locekļiem attiecībā uz:

a)	Organizācijas locekļu kokmateriālu ieguves mežu ilgtspējīgas pārvaldības statusu un saistītiem jautājumiem; un

b)	līdzekļu plūsmām un prasībām attiecībā uz mērķiem, kritērijiem un pamatnostādnēm, ko noteikusi Organizācija.

5.   Pēc pieprasījuma Padome cenšas uzlabot Organizācijas locekļu, jo īpaši attīstības valstu, tehniskās spējas, lai iegūtu datus, kas vajadzīgi pietiekamai informācijas apmaiņai, tostarp lai nodrošinātu Organizācijas locekļiem resursus mācību organizēšanai un iekārtu iegādei.

6.   Pārskata rezultātus ietver attiecīgā Padomes sanāksmes ziņojumā.

IX   NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

29. pants

Organizācijas locekļu vispārīgi pienākumi

1.   Organizācijas locekļi šā nolīguma darbības termiņā dara visu iespējamo un sadarbojas, lai sekmētu nolīguma mērķu sasniegšanu un izvairītos no darbībām, kas ir pretrunā nolīgumam.

2.   Organizācijas locekļi apņemas pieņemt un izpildīt Padomes lēmumus saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atturas no tādu pasākumu īstenošanas, kuri tos ierobežotu vai būtu tiem pretrunā.

30. pants

Atbrīvojums no pienākumiem

1.   Ja vajadzīgs, ārkārtēju apstākļu, galējas nepieciešamības vai nepārvaramas varas gadījumā, kas nav skaidri paredzēts šajā nolīgumā, Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, var atbrīvot Organizācijas locekli no šajā nolīgumā paredzētā pienākuma, ja to attaisno minētā Organizācijas locekļa paskaidrojums par iemesliem, kāpēc minēto pienākumu nav iespējams izpildīt.

2.   Piešķirot Organizācijas loceklim atbrīvojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, Padome skaidri norāda, ar kādiem noteikumiem un uz kādu laikposmu attiecīgais loceklis ir atbrīvots no pienākumu izpildes, kā arī min iemeslus, kāpēc atbrīvojums ir piešķirts.

31. pants

Sūdzības un domstarpības

Jebkurš Organizācijas loceklis var iesniegt Padomē jebkādu sūdzību par kādu Organizācijas locekli, kas nav izpildījis savus pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu, un nodot tai jebkādas domstarpības, kas saistītas ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Padome tādos jautājumos pieņem vienprātīgu lēmumu neatkarīgi no citiem šā līguma noteikumiem, un tāds lēmums ir galīgs un saistošs.

32. pants

Diferencēti pasākumi, pasākumi stāvokļa uzlabošanai un īpaši pasākumi

1.   Patērētājvalstis, kas ir attīstības valstis un kuru intereses nelabvēlīgi ietekmē atbilstīgi šim nolīgumam veikti pasākumi, var lūgt Padomei veikt piemērotus diferencētus pasākumus un pasākumus stāvokļa uzlabošanai. Padome izskata iespēju veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību Rezolūcijas 93 (IV) III sadaļas 3. un 4. punktu.

2.   Organizācijas locekļi, kas iekļauti vismazāk attīstīto valstu kategorijā, ko noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, var lūgt Padomi veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Rezolūcijas 93 (IV) III iedaļas 4. punktu un saskaņā ar Parīzes deklarācijas 56. un 57. punktu, kā arī saskaņā ar Rīcības programmu vismazāk attīstītajām valstīm 1990. gadiem.

33. pants

Pārskatīšana

Padome var izvērtēt nolīguma, tā mērķu un finanšu mehānismu īstenošanu piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

34. pants

Diskriminācijas aizliegums

Nekas šajā nolīgumā nedod tiesības veikt pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu starptautisko kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību, jo īpaši tad, ja šie pasākumi attiecas uz to importu un izmantošanu.

X   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Depozitārs

Ar šo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru nosaka par šā nolīguma depozitāru.

36. pants

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana un apstiprināšana

1.   Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai valdībām, kas bija ielūgtas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci 1994. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma pēctecīgās aizstāšanas nolīguma apspriešanai, ANO Galvenajā mītnē no 2006. gada 3. aprīļa, līdz ir pagājis viens mēnesis pēc tā spēkā stāšanās dienas.

2.   Jebkura šā panta 1. punktā minētā valdība var:

a)	šā nolīguma parakstīšanas laikā paziņot, ka, to parakstot, tā pauž piekrišanu, ka šis nolīgums tai ir saistošs (parakstīšana bez atrunām); vai

b)	pēc šā nolīguma parakstīšanas to ratificēt, pieņemt vai apstiprināt, attiecīgo instrumentu deponējot depozitāram.

3.   Ja Eiropas Kopiena vai cita starpvaldību organizācija, kā minēts 5. panta 1. punktā, paraksta un ratificē, pieņem vai apstiprina, tam pievienojas vai provizoriski piemēro šo nolīgumu, tā deponē organizācijas attiecīgās iestādes izdotu deklarāciju, kurā norāda organizācijas kompetences būtību un apjomu attiecībā uz jomām, ko reglamentē nolīgums, un informē depozitāru par jebkādām vēlāk veiktām attiecīgās kompetences būtiskām izmaiņām. Ja tāda organizācija paziņo, ka tai ir ekskluzīva kompetence visās jomās, ko reglamentē šis nolīgums, tādas organizācijas dalībvalstis neveic pasākumus saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 37. pantu, 38. pantu vai rīkojas saskaņā ar 41. pantu, vai atsauc paziņojumu par provizorisku piemērošanu atbilstīgi 38. pantam.

37. pants

Pievienošanās

1.   Valdības var pievienoties šim nolīgumam saskaņā ar Padomes paredzētiem nosacījumiem, kuros iekļauts termiņš, kādā jādeponē pievienošanās instruments. Padome paziņo depozitāram minētos nosacījumus. Tomēr Padome var piešķirt termiņa pagarinājumu valdībām, kuras nevar pievienoties termiņā, kas noteikts pievienošanās nosacījumos.

2.   Pievienošanos īsteno, deponējot pievienošanās instrumentu depozitāram.

38. pants

Paziņojums par provizorisku piemērošanu

Parakstītāja valdība, kas gatavojas ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo nolīgumu, vai valdība, kam Padome ir noteikusi pievienošanās nosacījumus, bet kas vēl nav varējusi deponēt savu instrumentu, jebkurā laikā var paziņot depozitāram, ka tā vēlas provizoriski piemērot nolīgumu saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem tad, kad tas stāsies spēkā saskaņā ar 39. pantu, vai kādā noteiktā dienā, ja nolīgums jau ir spēkā.

39. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis nolīgums galīgi stājas spēkā 2008. gada 1. februārī vai jebkurā vēlākā dienā, ja to saskaņā ar 36. panta 2. punktu vai 37. pantu ir galīgi parakstījušas vai ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas 12 ražotājvalstu valdības, kurām ir vismaz 60 procentu no kopējā balsu skaita, kā izklāstīts šā nolīguma A pielikumā, un 10 patērētājvalstu valdības, kā izklāstīts B pielikumā, kuru tropu kokmateriālu imports kopā veido 60 procentus no tropu kokmateriālu pasaules importa, ņemot vērā datus par atsauces gadu, proti, 2005. gadu.

2.   Ja šis nolīgums nav galīgi stājies spēkā 2008. gada 1. februārī, tas provizoriski stājas spēkā minētajā dienā vai jebkurā dienā sešu mēnešu laikā pēc tam, ja saskaņā ar 36. panta 2. punktu to ir galīgi parakstījušas vai ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas 10 ražotājvalstu valdības, kurām ir vismaz 50 procentu no kopējā balsu skaita, kā izklāstīts šā nolīguma A pielikumā, un septiņas patērētājvalstu valdības, kā izklāstīts B pielikumā, kuru tropu kokmateriālu imports kopā veido 50 procentus no tropu kokmateriālu pasaules importa, ņemot vērā datus par atsauces gadu, proti, 2005. gadu, vai ja saskaņā ar 35. pantu tās ir informējušas depozitāru, ka tās provizoriski piemēros šo nolīgumu.

3.   Ja 2008. gada 1. septembrī prasības par stāšanos spēkā saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu nav izpildītas, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs uzaicina valdības, kas šo nolīgumu ir galīgi parakstījušas vai ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas saskaņā ar 36. panta 2. punktu, vai paziņojušas depozitāram par šā nolīguma provizorisku piemērošanu, iespējami drīz rīkot sanāksmi, lai pieņemtu lēmumu, vai šis nolīgums stājas spēkā uz laiku vai galīgi, pilnībā vai daļēji. Valdības, kas pieņem lēmumu, ka šis nolīgums provizoriski stājas spēkā, var periodiski rīkot sanāksmes, lai pārskatītu situāciju un pieņemtu lēmumu par nolīguma galīgu stāšanos spēkā attiecībā uz minētajām valdībām.

4.   Attiecībā uz katru valdību, kas saskaņā ar 38. pantu nav depozitāram paziņojusi par to, ka vēlas provizoriski piemērot šo nolīgumu, un kas deponē ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, šis nolīgums stājas spēkā no minētās deponēšanas dienas.

5.   Organizācijas izpilddirektors sasauc Padomi iespējami drīz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

40. pants

Grozījumi

1.   Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, var ieteikt Organizācijas locekļiem izdarīt grozījumu šajā nolīgumā.

2.   Padome nosaka dienu, līdz kurai Organizācijas locekļi paziņo depozitāram par minētā grozījuma apstiprināšanu.

3.   Grozījums stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumus par pieņemšanu no Organizācijas locekļiem, kas ietver vismaz divas trešdaļas ražotājvalstu, kurām ir vismaz 75 procenti ražotājvalstu balsu, un no vismaz divas trešdaļas patērētājvalstu, kurām ir vismaz 75 procenti patērētājvalstu balsu.

4.   Pēc tam, kad depozitārs ir informējis Padomi, ka ir izpildītas prasības, lai attiecīgais grozījums stātos spēkā, un neatkarīgi no šā panta 2. punkta attiecībā uz Padomes noteikto dienu Organizācijas loceklis vēl var paziņot depozitāram par grozījuma pieņemšanu, ja tādu paziņojumu izdara līdz grozījuma spēkā stāšanās brīdim.

5.   Jebkurš Organizācijas loceklis, kas līdz grozījuma spēkā stāšanās dienai nav paziņojis par grozījuma pieņemšanu, ar attiecīgo dienu vairs nav šā nolīguma puse, ja vien minētais Organizācijas loceklis nepārliecina Padomi, ka tā piekrišanu nevarēja laikus iegūt, jo tam bija grūtības izpildīt konstitucionālās vai iestāžu procedūras, un Padome pieņem lēmumu pagarināt grozījuma pieņemšanas termiņu attiecīgajam Organizācijas loceklim. Tādam Organizācijas loceklim grozījumi nav saistoši, pirms nav izdarīts paziņojums par to pieņemšanu.

6.   Ja nav izpildītas prasības, kas vajadzīgas, lai grozījums stātos spēkā līdz Padomes noteiktajai dienai saskaņā ar šā panta 2. punktu, grozījumu uzskata par atsauktu.

41. pants

Izstāšanās

1.   Organizācijas loceklis var jebkurā brīdī pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izstāties no tā, sniedzot depozitāram rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Attiecīgais loceklis vienlaikus informē Padomi par tādu rīcību.

2.   Izstāšanās stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

3.   Organizācijas locekļa finanšu saistības ar Organizāciju neizbeidz līdz ar attiecīgā locekļa izstāšanos.

42. pants

Izslēgšana

Ja Padome pieņem lēmumu, ka kāds Organizācijas loceklis pārkāpj saistības saskaņā ar šo nolīgumu, un turklāt tāds pārkāpums ievērojami traucē šā nolīguma darbību, Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, var minēto Organizācijas locekli izslēgt no šā nolīguma. Padome nekavējoties par to paziņo depozitāram. Sešus mēnešus pēc dienas, kad Padome ir pieņēmusi attiecīgo lēmumu, minētais Organizācijas loceklis pārstāj būt šā nolīguma puse.

43. pants

Norēķini ar organizācijas locekļiem, kas izstājas, tiek izslēgti vai nevar apstiprināt grozījumu

1.   Padome nosaka norēķinu kārtību ar Organizācijas locekli, kas beidz būt šā nolīguma puse šādu iemesla dēļ:

a)	saskaņā ar 40. pantu veikta nolīguma grozījuma neapstiprināšana;

b)	izstāšanās no nolīguma saskaņā ar 41. pantu; vai

c)	izslēgšana no šā nolīguma saskaņā ar 42. pantu.

2.   Padome patur visas paredzētās un brīvprātīgās iemaksas, ko Organizācijas loceklis, kas beidz būt šā nolīguma puse, veicis finanšu kontos, kas izveidoti saskaņā ar 18. pantu.

3.   Organizācijas loceklim, kas vairs nav šā nolīguma puse, nav tiesību uz daļu no likvidācijas ieņēmumiem vai citiem Organizācijas aktīviem. Tam arī nav jāsedz daļa no Organizācijas budžeta deficīta, ja tāds ir, pēc šā nolīguma izbeigšanas.

44. pants

Darbības termiņš, pagarinājums un pārtraukšana

1.   Šis nolīgums ir spēkā desmit gadus pēc tā stāšanās spēkā, ja vien Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, nepieņem lēmumu minēto termiņu pagarināt, atkārtoti vienoties par nolīgumu vai to pārtraukt saskaņā ar šo pantu.

2.   Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, divas reizes var pieņemt lēmumu pagarināt šo nolīgumu – vienu reizi uz pieciem gadiem un otru reizi uz trim gadiem.

3.   Ja līdz šā panta 1. punktā minētā desmit gadu termiņa beigām vai attiecīgi līdz šā panta 2. punktā minētā termiņa pagarinājuma beigām ir panākta vienošanās par jaunu nolīgumu, kas aizstāj šo nolīgumu, bet tas vēl nav stājies spēkā galīgi vai provizoriski, Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, var pagarināt šo nolīgumu līdz jaunā nolīguma provizoriskas vai galīgas stāšanās spēkā brīdim.

4.   Ja pēc sarunām par jaunu nolīgumu tas stājas spēkā kāda šā nolīguma pagarinājuma termiņa laikā saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu, tāds pagarinātā nolīguma termiņš beidzas brīdī, kad stājas spēkā jaunais nolīgums.

5.   Padome, izmantojot īpašo balsošanu saskaņā ar 12. pantu, var pieņemt lēmumu pārtraukt šā nolīguma termiņu Padomes noteiktā dienā.

6.   Neatkarīgi no šā nolīguma darbības pārtraukšanas Padome ne ilgāk kā 18 mēnešus turpina Organizācijas likvidāciju, tostarp norēķinu veikšanu, un saskaņā ar attiecīgiem lēmumiem, ko pieņem, izmantojot īpašo balsojumu atbilstīgi 12. pantam, Padomei attiecīgajā laikposmā ir minētajiem mērķiem vajadzīgās pilnvaras un funkcijas.

7.   Padome paziņo depozitāram par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

45. pants

Atrunas

Nav iespējams iesniegt atrunas par šā nolīguma noteikumiem.

46. pants

Papildu un pārejas noteikumi

1.   Šis ir 1994. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma pēctecīgas aizstāšanas nolīgums.

2.   Paliek spēkā visi dokumenti, kurus Organizācija vai tās struktūras ir pieņēmušas vai kuri ir pieņemti to vārdā saskaņā ar 1983. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu un/vai 1994. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu, un kuri ir spēkā dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums, un kuru noteikumi neparedz, ka minētajā dienā to termiņš beidzas, ja vien tie nav mainīti saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.