—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (C6-0417/2008) (2),

—

ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2007. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2007. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes (3),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

—

ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu, kā arī 274., 275. un 276. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un it īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 190/2003 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (“Iestāžu nolīgums”) (7),

—

ņemot vērā Reglamenta 71. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0150/2009),

A.

tā kā Padome atsakās sniegt Parlamentam visu dokumentu par budžeta izpildi un visu gada darbības pārskatu un ir iesniegusi tikai sava iekšējā revidenta gada darbības pārskatu;

B.

tā kā Padome atsakās oficiāli tikties ar Parlamentu saistībā ar tās budžeta izpildes apstiprināšanu;

C.

tā kā Ķelnes 1999. gada 3. un 4. jūnija Eiropadomes secinājumos paredzēts piešķirt Padomei rīcības pilnvaras spēcīgākas kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas (KEDAP) jomā;

D.

tā kā Lēmumā Nr. 190/2003 Padome ļoti skaidri norāda, ka tā izmanto apropriācijas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, proti, ka “Padomes ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.., kam palīdz ģenerālsekretāra vietnieks, ir pilnībā atbildīgs par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta Padomes II iedaļas apropriāciju administrāciju un veic visus nepieciešamos pasākumus to pareizas pārvaldības nodrošināšanai. Viņš izlieto līdzekļus saskaņā ar noteikumiem Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam”;

E.

tā kā ar Padomes 2004. gada 23. februāra Lēmumu 2004/197/KĀDP (8) izveidoja mehānismu Athena tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, un šis lēmums kopā ar Padomē 2004. gada 28. aprīlī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu par privilēģijām un imunitāti, ko piešķir saistībā ar Athena  (9), veido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, nodrošina ar to saistītas privilēģijas un imunitāti, kā arī piešķir Padomei rīcības pilnvaras;

F.

tā kā Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumā 2000/178/KĀDP par noteikumiem, ko piemēro valstu ekspertiem militārā jomā, kurus pārejas posmā norīko Padomes Ģenerālsekretariātam (10), un Padomes 2001. gada 22. janvāra Lēmumā par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidošanu (11) skaidri noteikts, ka izdevumus, kuri rodas no militāro ekspertu norīkošanas, sedz no Padomes budžeta;

G.

tā kā Padomes ikgadējais ziņojums par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, kas iesniegts Eiropas Parlamentam saskaņā ar Iestāžu nolīguma 43. punktu, ir aprakstītas tikai KĀDP darbības, piemēram, kopējās nostājas, vienotas rīcības un īstenošanas lēmumi,

1.

norāda, ka 2007. gadā Padomes rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 650 000 000 apmērā (2006. gadā – EUR 626 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 81,89 %, kas ir zemāks nekā 2006. gadā (91,79 %) un zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (93,82 %);

2.

atkārtoti apliecina nostāju, kas pausta 2002. gada 25. aprīļa rezolūcijā par 2000. finanšu gada budžeta izpildi, proti, ka “.. Eiropas Parlaments un Padome agrāk nav savstarpēji pārbaudījuši savu budžeta iedaļu izpildi; uzskata – ņemot vērā to, ka izdevumi, ko finansē no Padomes administratīvā budžeta, aizvien vairāk attiecas uz darbību ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas un ieslietu un iekšlietu jomā, šī principa darbības joma būtu jāprecizē, lai nošķirtu tradicionālos administratīvos izdevumus no darbībām šajās jaunajās politikas jomās” (12);

3.

noraida Padomes viedokli, ka tas, ka Parlaments un Padome agrāk nav savstarpēji pārbaudījuši savu budžeta iedaļu izpildi, izriet no t. s. džentlmeņu vienošanās; uzskata, ka ņemot vērā administratīvo izdevumu pieaugumu un to, ka aizvien vairāk izdevumu pēc būtības paredzēti darbībai, Padomes administratīvie izdevumi būtu jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tas notiek attiecībā uz pārējām ES iestādēm budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, kas noteikta ar Līguma 276. pantu;

4.

atkārtoti apliecina nostāju, kas pausta 3. punktā 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā par 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti: “pauž nožēlu, ka atšķirībā no citām iestādēm Padome nesniedz Eiropas Parlamentam gada darbības pārskatu, atsaucoties uz 1970. gada džentlmeņu vienošanos.., un ka Finanšu regulā nav iekļauta šāda prasība; aicina Padomi, lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību plašas sabiedrības un nodokļu maksātāju priekšā, pārskatīt lēmumu nepublicēt un neiesniegt Parlamentam darbības pārskatu” (13); atgādina, ka šis paziņojums arī pilnībā atbilst 44. un 45. punktam Parlamenta 2008. gada 19. februāra rezolūcijā par pārredzamību finanšu jautājumos (14); pieprasa, lai Padome pārskata lēmumu nepubliskot savu gada darbības pārskatu tīmekļa vietnē;

5.

atkārtoti apliecina nostāju, kas pausta 12. punktā 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti: “aicina nodrošināt pēc iespējas lielāku pārredzamību kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā; prasa, lai Padome nodrošina, ka atbilstīgi 42. punktam.. Iestāžu nolīgumā.. Padomes budžetā netiktu iekļauti ar KĀDP saistītie darbības izdevumi; patur tiesības veikt pasākumus, kādus Parlaments uzskatīs par vajadzīgu, ja minētais nolīgums tiks pārkāpts” (15);

6.

prasa Padomei tās budžeta 3. sadaļā (“Izdevumi, kas radušies, iestādei veicot īpašus uzdevumus”) katrā pantā un postenī norādīt izdevumu faktisko veidu, lai Parlaments saskaņā ar Iestāžu nolīgumu varētu pārbaudīt to, vai daļa izdevumu nav darbības izdevumi;

7.

atkārtoti pauž nostāju, kas minēta 58. punktā Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūcijā par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu – 2005 (16), proti: “uzskata, ka finansiālas ietekmes uz ES budžetu patiesu novērtēšanu līdz šim ir kavējis tas, ka Padome nav laikus sniegusi informāciju; uzskata, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma parakstīšanas ir pienācis laiks īstenot šo tagad skaidri apstiprināto noteikumu burtu un garu”;

8.

uzskata, ka konkrētas darbības plānošana, sagatavošana un kontrole, ko veic KĀDP darbinieki Padomes Sekretariātā, ir neatņemamas un būtiski svarīgi darbības elementi un ka šie pasākumi ir saistīti ar politikas un konkrētu darbību īstenošanu un nav uzskatāmi par daļu no Padomes Sekretariāta parastajiem darba pienākumiem;

9.

pauž pārsteigumu, konstatējot, ka 2202. budžeta pozīcijas ievērojama daļa (līdz 66 %) tika pārvietota, izmantojot to nevis mutiskās tulkošanas, bet ar KĀDP/EDAP saistīto ceļa izdevumu segšanai; norāda, ka 2006. gadā šī summa bija EUR 12 672 984, un aicina iesniegt informāciju par šīs budžeta pozīcijas apjomu 2007. gadā; lielākas pārredzamības dēļ prasa, lai šim nolūkam izveidotu atsevišķu budžeta pozīciju;

10.

prasa nodrošināt ES terorisma apkarošanas koordinatora izdevumu pārredzamību;

11.

aicina Padomi iesniegt ex post novērtējumu par atsevišķām EDAP darbībām;

12.

atkārtoti apstiprina savu nostāju, kas pausta iepriekš minētās 2007. gada 23. maija rezolūcijas 47. punktā, proti: “atkārtoti pauž vilšanos, ka Padome aprobežojas tikai ar Parlamenta informēšanu un iepriekšējā gadā veikto KĀDP pasākumu aprakstoša sarakstu iesniegšanu, ko pati Padome ir norādījusi gada ziņojumu preambulās tā vietā, lai katra gada sākumā patiesi apspriestos ar Parlamentu par galvenajiem aspektiem un prioritātēm attiecīgajam gadam, tajā skaitā par to finanšu ietekmi, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 28. pantā, un pēc tam ziņotu Parlamentam, vai Parlamenta pienesums ir ņemts vērā un, ja ir, tad – kādā veidā, uzsver to, ka šāda prakse faktiski ir 21. panta pārkāpums pēc būtības”;

13.

norāda, ka Padome ir pieņēmusi lēmumu, ar ko novērsīs jebkādus atlikušos maksājumus saistībā ar kompensācijas dienām pēc pensionēšanās un izveidos obligātu sistēmu, lai līdz 2009. gadam pabeigtu visu atlikušo ikgadējā atvaļinājuma uzkrājumu likvidāciju; mudina Padomi ievērot pašas noteikto termiņu;

14.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā integrētā pārvaldības un finanšu kontroles sistēma (SAP), kas darbojas kopš 2008. gada 1. janvāra, ir izstrādāta, pamatojoties uz Padomes, Revīzijas palātas un Tiesas sadarbību, un tādējādi nozīmē minēto trīs iestāžu budžeta līdzekļu ievērojamu ietaupījumu un arī efektivitātes pieaugumu;

15.

pauž nožēlu, ka saskaņā ar Padomes iekšējā revidenta gada darbības pārskatu Padome nav spējusi aizpildīt brīvās amata vietas savā Iekšējās revīzijas dienestā;

16.

pieņem zināšanai to, ka saskaņā ar iepriekš minēto gada darbības pārskatu iekšējais revidents ir ieteicis pilnībā likvidēt “comptes hors budget”; prasa, lai Padome nekavējoties pilnībā likvidē visus šādus kontus;

17.

prasa, lai Padome atrisina problēmu, kas saistīta ar “vérification des factures”, kā to ierosina Padomes iekšējais revidents;

18.

uzskata, ka Parlamenta atkārtotie un līdz šim atbildi nesaņēmušie aicinājumi nodrošināt Padomes KĀDP/EDAP izdevumu lielāku pārredzamību un stingrāku parlamentāru pārbaudi ir jāatbalsta ar tādu budžeta grozījumu palīdzību, kuru mērķis būtu iekļaut rezervē atsevišķu attiecīgo Padomes 2010. gada budžeta pozīciju apropriācijas;

19.

atgādina, ka 2008. gada 4. decembra rezolūcijā par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā (17) Parlaments aicināja Padomi pieņemt oficiālus secinājumus par Revīzijas palātas konstatējumiem; pauž nožēlu, ka Padome nav reaģējusi uz šo pieprasījumu; aicina Padomi informēt Parlamenta kompetento komiteju par to, kādēļ tā nav pieņēmusi oficiālus secinājumus, kā arī par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šo īpašo ziņojumu;

20.

prasa, lai nākamajā gada pārskatā Eiropas Revīzijas palāta īpašu uzmanību pievērš Padomes budžeta izpildei;

21.

norāda, ka atlikšanas iemesli ir šādi:

22.

aicina Padomes ģenerālsekretāru/augsto pārstāvi KĀDP jomā vēlākais līdz 2009. gada 15. maijam sniegt Parlamenta kompetentajai komitejai izsmeļošas rakstiskas atbildes uz šādiem jautājumiem:

23.

aicina Padomes ģenerālsekretāru/augsto pārstāvi KĀDP jomā vēlākais līdz 2009. gada 15. maijam iesniegt Parlamenta kompetentajai komitejai šādus dokumentus: