This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document JOL_2011_176_R_0001_01
2011/392/EU: Council Decision of 13 May 2011 on the conclusion of an Agreement between the European Union and the Kingdom of Morocco establishing a dispute settlement mechanism#Agreement between the European Union and the Kingdom of Morocco establishing a dispute settlement mechanism
2011/392/ES: Padomes Lēmums ( 2011. gada 13. maijs ) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu
2011/392/ES: Padomes Lēmums ( 2011. gada 13. maijs ) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu
OV L 176, 5.7.2011, p. 1–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
5.7.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 176/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2011. gada 13. maijs)
par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu
(2011/392/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2006. gada 24. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem. |
|
(2) |
Komisija risināja sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar LESD 207. pantu, un saskaņā ar Padomes dotajiem sarunu norādījumiem. |
|
(3) |
Šīs sarunas ir noslēgušās, un 2009. gada 9. decembrī tika parafēts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu (turpmāk “nolīgums”). |
|
(4) |
Nolīgums tika Savienības vārdā parakstīts 2010. gada 13. decembrī. |
|
(5) |
Nolīgums būtu jānoslēdz, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 23. pantā paredzēto paziņojumu (1).
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2011. gada 13. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
MARTONYI J.
(1) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,
no vienas puses, un
MAROKAS KARALISTE, turpmāk “Maroka”,
no otras puses,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I NODAĻA
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA
1. pants
Mērķis
Šā nolīguma mērķis ir novērst un atrisināt visus tirdzniecības strīdus starp pusēm, lai, cik vien iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.
2. pants
Nolīguma piemērošana
1. Šā nolīguma noteikumus piemēro jebkuram strīdam par varbūtējiem pārkāpumiem, kuri attiecas uz II sadaļas noteikumiem (izņemot 24. pantu) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (turpmāk “Asociācijas nolīgums”) (1), vai uz Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, 1., 2. un 3. protokola un šo protokolu pielikumu aizstāšanu un grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. Šajā nolīgumā noteiktā kārtība jāpiemēro tad, ja 60 dienās no dienas, kad strīds saskaņā ar Asociācijas nolīguma 86. pantu tika iesniegts Asociācijas padomei, tai nav izdevies izšķirt strīdu.
2. Asociācijas nolīguma 86. pants attiecas uz strīdiem par to, kā jāpiemēro un jāinterpretē citi Asociācijas nolīguma noteikumi.
3. Šā panta 1. punkta mērķiem strīdu uzskata par atrisinātu, ja Asociācijas padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Asociācijas nolīguma 86. panta 2. punktu vai ja tā ir paziņojusi, ka strīds vairs nepastāv.
II NODAĻA
APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA
3. pants
Apspriešanās
1. Domstarpības, kas attiecas uz 2. pantā minēto noteikumu interpretēšanu un piemērošanu, puses cenšas atrisināt, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu. Šajās apspriedēs puses turklāt izskata varbūtējā pārkāpuma iespējamo ietekmi uz to tirdzniecību.
2. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija jāiesniedz Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un 2. pantā minēto nolīgumu noteikumus, kas, pēc tās domām, ir pārkāpti.
3. Apspriešanos rīko 40 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētāja teritorijā, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 60 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa izpaustā informācija un pušu nostāja šajā procesā, ir slepena un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.
4. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanos rīko 15 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas un to uzskata par pabeigtu 30 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas.
5. Ja puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu 20 darbdienās no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā minētajos termiņos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītājs saskaņā ar 5. pantu var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.
4. pants
Mediācija
1. Ja apspriežoties nav izdevies panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu, puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot mediatora palīdzību. Mediācijas pieprasījums jāiesniedz rakstiski atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, un tajā jānorāda pasākums, kas ir bijis apspriešanās priekšmets, kā arī savstarpēji saskaņotā mediācijas kompetence. Katra puse apņemas ar izpratni izturēties pret mediācijas pieprasījumiem.
2. Ja vien puses nevienojas par mediatoru desmit darbdienās no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izlozē mediatoru no personām, kuras ir iekļautas 19. pantā minētajā sarakstā un kuras nav pušu valstspiederīgie. To veic 15 darbdienās no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas. Mediators ne vēlāk kā 30 dienās no viņa izraudzīšanas dienas sasauc sanāksmi ar pusēm. Mediators ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes saņem katras puses pieteikumus un pēc vajadzības var pieprasīt papildu informāciju pusēm, ekspertiem vai tehniskajiem konsultantiem. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma katrai no pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Mediators ne vēlāk kā 45 dienās no viņa izraudzīšanās dienas sniedz atzinumu.
3. Mediatora atzinumā var būt viens vai vairāki ieteikumi par to, kā atrisināt strīdu atbilstīgi 2. pantā minētajiem noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.
4. Puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Turklāt mediators pēc jebkuras puses pieprasījuma var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.
5. Procesos, kuros izmanto mediāciju, īpaši mediatora atzinums un visa izpaustā informācija, un pušu nostāja šajos procesos ir slepeni un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.
6. Ja puses vienojas, mediāciju var turpināt arī tad, ja noris šķīrējtiesas procedūra.
7. Mediatora nomaiņa notiek vienīgi reglamenta 18. līdz 21. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un atbilstoši minētajos punktos noteiktajai kārtībai.
III NODAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS
I IEDAĻA
Šķīrējtiesas procedūra
5. pants
Šķīrējtiesas procedūras uzsākšana
1. Ja pusēm nav izdevies atrisināt strīdu, izmantojot apspriešanos saskaņā ar 3. pantu vai izmantojot mediāciju saskaņā ar 4. pantu, prasītājs var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.
2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju rakstiski iesniedz atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Prasītājs savā pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums ir 2. pantā minēto noteikumu pārkāpums. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana jāpieprasa ne vēlāk kā 18 mēnešus no apspriešanās pieprasījuma saņemšanas dienas, neskarot prasītāja tiesības turpmāk pieprasīt jaunu apspriešanos par šo pašu jautājumu.
6. pants
Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana
1. Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.
2. Desmit darbdienās pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.
3. Ja puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu, jebkura no pusēm var pieprasīt Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 19. pantu: vienu personu no tām personām, ko ir ierosinājis prasītājs, vienu personu no tām personām, ko ir ierosinājis atbildētājs, un vienu personu no tām personām, ko puses ir izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos dalībniekus izraugās tādā pašā kārtībā.
4. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus piecās darbdienās pēc tam, kad ir iesniegts 3. punktā minētais pieprasījums.
5. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.
6. Šķīrējtiesnešu nomaiņa notiek vienīgi reglamenta 18. līdz 21. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un atbilstoši minētajos punktos noteiktajai kārtībai.
7. pants
Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums
Šķīrējtiesas kolēģija ne vēlāk kā 120 dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Jebkura puse 15 dienās no paziņošanas dienas var iesniegt rakstisku pieprasījumu šķīrējtiesas kolēģijai, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumos iekļauj apsvērumus par starpposma pārskata posmā iesniegtajiem paskaidrojumiem.
8. pants
Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums
1. Šķīrējtiesas kolēģija 150 dienās no tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā 180 dienas no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.
2. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu 75 dienās no tās izveidošanas dienas. Jebkurā gadījumā minētais nolēmums jāpaziņo ne vēlāk kā 90 dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Šķīrējtiesas kolēģija desmit dienās no tās izveidošanas dienas sniedz pirmstiesas nolēmumu par to, vai tā uzskata šo lietu par steidzamu.
3. Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu pušu pieprasījuma jebkurā brīdī aptur savu darbību uz laikposmu, par kuru puses ir vienojušās, bet kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, un pēc prasītājas puses pieprasījuma šā saskaņotā laikposma beigās atjauno savu darbību. Ja prasītāja puse pirms saskaņotā apturēšanas laikposma beigām nelūdz atjaunot šķīrējtiesas kolēģijas darbu, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar nevienas puses tiesības piedalīties citā procesā par šo pašu jautājumu.
II IEDAĻA
Nolēmuma izpilde
9. pants
Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpilde
Katra puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde.
10. pants
Pieņemamais termiņš nolēmuma izpildei
1. Atbildētājs ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesas kolēģija ir paziņojusi nolēmumu pusēm, paziņo prasītājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, cik daudz laika tam būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (pieņemamais termiņš), ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama.
2. Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei, prasītājs 20 dienās pēc tam, kad atbildētājs ir sniedzis paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai.
3. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.
11. pants
Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei
1. Atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei.
2. Ja pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 90 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.
12. pants
Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā
1. Ja atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 11. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās puses saistībām atbilstoši 2. pantā minētajiem noteikumiem, atbildētājs iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītājs.
2. Ja vienošanās par kompensāciju nav panākta 30 dienās pēc pieņemamā termiņa beigām vai pēc šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma saskaņā ar 11. pantu par to, ka pieņemtais izpildes pasākums nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs pēc tam, kad tas paziņojis otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, ir tiesīgs apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 2. pantā minētā noteikuma, tādā mērā, kas atbilst pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam. Prasītājs var apturēt saistību izpildi pēc 10 darbdienām no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis paziņojumu, ja vien atbildētājs nav pieprasījis strīda izšķiršanu saskaņā ar 3. punktu.
3. Ja atbildētājs uzskata, ka saistību izpildes apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam, tas var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms 2. punktā minētā 10 darbdienu perioda beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija, vajadzības gadījumā uzklausot ekspertu atzinumu, 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un par tirdzniecības jautājumiem atbildīgajai struktūrai savu nolēmumu par saistību izpildes apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšanai jābūt saskaņā ar šķīrējtiesas nolēmumu.
4. Saistību izpildi aptur uz laiku un piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem saskaņā ar 13. pantu, vai tik ilgi, kamēr puses nav vienojušās atrisināt strīdu.
13. pants
To nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana, kas pieņemti pēc saistību izpildes apturēšanas
1. Atbildētājs paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu pārtraukt saistību izpildes apturēšanu, ko piemēro prasītājs.
2. Ja puses 30 dienās no paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 2. pantā minētajiem noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.
III IEDAĻA
Kopīgie noteikumi
14. pants
Savstarpēji saskaņots risinājums
Puses jebkurā laikā saskaņā ar šo nolīgumu strīdā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tās par šādu risinājumu paziņo Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņotu risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un procedūra tiek izbeigta.
15. pants
Reglaments
1. Šā nolīguma III nodaļā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru regulē šim nolīgumam pievienotais reglaments.
2. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien puses nevienojas citādi.
16. pants
Informācija un tehniskās konsultācijas
Šķīrējtiesas kolēģija pēc kādas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt informāciju, kuru tā uzskata par vajadzīgu šķīrējtiesas procesam. Turklāt šķīrējtiesas kolēģijai pēc saviem ieskatiem ir arī tiesības lūgt attiecīgu ekspertu viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās šķīrējtiesas kolēģija apspriežas ar pusēm. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma katrai no pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Ja vien puses nevienojas citādi, ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu šķīrējtiesas kolēģijām ir tiesīgas iesniegt rakstisku informāciju. Šāda informācija skar vienīgi attiecīgā strīda faktus, nevis tiesību aktu normas.
17. pants
Interpretācijas noteikumi
Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 2. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 2. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.
18. pants
Šķīrējtiesas kolēģijas lēmumi un nolēmumi
1. Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr nekādā gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi.
2. Visi šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi ir saistoši pusēm, un tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā ir izklāstīti konstatētie fakti, 2. pantā minēto nolīgumu attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas kolēģijas konstatējumam un secinājumiem. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja dara šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu pilnībā publiski pieejamu, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.
IV NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
19. pants
Šķīrējtiesnešu saraksti
1. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad šis nolīgums ir stājies spēkā, izveido sarakstu vismaz ar 15 personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Katra puse šķīrējtiesneša amatam ierosina vismaz piecas personas. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecus šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājus, kas nav pušu valstspiederīgie. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu saglabāts šis skaits.
2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro šim nolīgumam pievienoto ētikas kodeksu.
3. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja var izveidot papildu sarakstus vismaz ar 15 personām, kam ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas 2. pantā minētie nolīgumi. Katra puse šķīrējtiesneša amatam ierosina vismaz piecas personas. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecus šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājus, kas nav pušu valstspiederīgie. Izmantojot 6. panta 2. punktā izklāstīto izraudzīšanās procedūru, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji pēc abu pušu vienošanās var izmantot nozaru ekspertu sarakstu.
20. pants
Saistība ar PTO saistībām
1. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz PTO nolīgumā noteiktajām saistībām, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus.
2. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ir šā nolīguma darbības jomā, piemēro šā nolīguma noteikumus un procedūras.
3. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ir šā nolīguma darbības jomā un kuras pēc būtības atbilst saistībām saskaņā ar PTO nolīgumu, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus, izņemot gadījumu, kad puses vienojas citādi.
4. Ja strīda izšķiršanas procedūras ir uzsāktas, jāizmanto vienīgi tā tiesa, kas izraudzīta saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem, ja vien minētā tiesa nav lēmusi par to, ka konkrētais strīds tai nav pakļauts.
5. Šā nolīguma noteikumi neliedz pusei apturēt saistību izpildi, ko atļauj PTO strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no pusēm apturēt saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu.
21. pants
Termiņi
1. Visus šajā nolīgumā noteiktos termiņus, ieskaitot termiņus, kuros šķīrējtiesas kolēģijām ir jāpaziņo savi nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.
2. Jebkuru šajā nolīgumā minēto termiņu var mainīt, pusēm savstarpēji vienojoties. Puses apņemas labvēlīgi izskatīt pieprasījumus par termiņu pagarināšanu, ja kāda no pusēm nevar ievērot šajā nolīgumā noteiktās procedūras. Šķīrējtiesas kolēģija pēc puses pieprasījuma var mainīt procesos piemērojamos termiņus, ievērojot pušu dažādo attīstības pakāpi.
22. pants
Nolīguma pārskatīšana un grozīšana
1. Asociācijas padome pēc šā nolīguma un tā pielikumu stāšanās spēkā var jebkurā laikā pārskatīt to īstenošanu, lai lemtu par to darbības turpināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
2. Šajā pārskatīšanā Asociācijas padome var izskatīt iespēju izveidot vairākiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem kopīgu apelācijas iestādi.
3. Asociācijas padome var lemt par šā nolīguma un tā pielikumu grozīšanu.
23. pants
Stāšanās spēkā
Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām procedūrām. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir pabeigtas šajā pantā minētās procedūras.
Briselē, divi tūkstoši desmitā gada trīspadsmitajā decembrī, divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un arābu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
За Кралство Мароко
Por el Reino de Marruecos
Za Marocké království
For Kongeriget Marokko
Für das Königreich Marokko
Maroko Kuningriigi nimel
Για το Βασίλειο του Μαρόκου
For the Kingdom of Morocco
Pour le Royaume du Maroc
Per il Regno del Marocco
Marokas Karalistes vārdā –
Maroko Karalystės vardu
A Marokkói Királyság részéről
Għar-Renju tal-Marokk
Voor het Koninkrijk Marokko
W imieniu Królestwa Maroka
Pelo Reino de Marrocos
Pentru Regatul Maroc
Za Marocké kráľovstvo
Za Kraljevino Maroko
Marokon kuningaskunnan puolesta
För Konungariket Marocko
(1) Šā nolīguma noteikumi neskar 34. pantu Protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.
PIELIKUMI
|
I PIELIKUMS. |
ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS |
|
II PIELIKUMS. |
ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS |
I PIELIKUMS
ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS
Vispārīgie noteikumi
|
1. |
Šajā nolīgumā un šajos noteikumos:
|
|
2. |
Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētāja pārziņā ir strīda izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši uzklausīšanas organizēšana. Tomēr Eiropas Savienība sedz izdevumus, kas radušies visos organizatoriskajos jautājumos saistībā ar apspriešanos, mediāciju un strīdu izšķiršanu, izņemot mediatoru un šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus, kas tiek segti kopīgi. |
Paziņojumi
|
3. |
Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pieteikumus vai citus dokumentus pa elektronisko pastu, tajā pašā dienā nosūtot kopiju pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu vai ar citiem telekomunikāciju līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu. Ja vien netiek pierādīts citādi, pa elektronisko pastu vai pa faksu nosūtīta vēstule tiek uzskatīta par saņemtu tās nosūtīšanas dienā. |
|
4. |
Puse iesniedz katra sava rakstiskā pieteikuma elektronisku kopiju otrai pusei un katram šķīrējtiesnesim. Ir jānodrošina arī drukāts dokumenta eksemplārs. |
|
5. |
Visi paziņojumi jāadresē attiecīgi Marokas Ārlietu ministrijai un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam. |
|
6. |
Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos pieteikumos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas. |
|
7. |
Ja dokumenta iesniegšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir Marokas vai Savienības oficiāla svētku diena vai brīvdiena, dokumentu var iesniegt nākamajā darbdienā. Puses ik gadu decembra pirmajā pirmdienā apmainās ar sarakstiem, kuros norādītas to oficiālās svētku dienas un brīvdienas nākamajā gadā. Neviens dokuments, paziņojums vai jebkāda veida pieprasījums netiek uzskatīts par saņemtu oficiālā svētku dienā vai brīvdienā. Turklāt, lai aprēķinātu visus šajā nolīgumā noteiktos termiņus, kas izteikti darbdienās, ņem vērā tikai tās darbdienas, kas pusēm ir kopīgas. |
|
8. |
Atkarībā no strīdīgo noteikumu priekšmeta visu to pieprasījumu un paziņojumu kopijas, kas adresēti Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai saskaņā ar šo nolīgumu, nosūta arī pārējām attiecīgajām apakškomitejām, kas izveidotas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu. |
Šķīrējtiesas procesa sākšana
|
9. |
|
|
10. |
|
Sākotnējie pieteikumi
|
11. |
Prasītājs iesniedz sākotnējos rakstiskos pieteikumus ne vēlāk kā 20 dienās pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Atbildētājs atsauksmi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienās no sākotnējā rakstiskā pieteikuma iesniegšanas dienas. |
Šķīrējtiesas kolēģiju darbība
|
12. |
Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs vada visu sanāksmju darbu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pilnvarot priekšsēdētāju pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus. |
|
13. |
Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tālruni, faksu vai datorsakarus. |
|
14. |
Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija drīkst atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem. |
|
15. |
Nolēmumu sagatavošanu veic vienīgi šķīrējtiesas kolēģija, un šo pienākumu nedrīkst deleģēt. |
|
16. |
Ja rodas procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šā nolīguma un tā pielikumu noteikumi, apspriedusies ar pusēm, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt šiem noteikumiem atbilstošu procedūru. |
|
17. |
Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu grozīt kādu procesā piemērojamu termiņu vai veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šādas izmaiņas vai grozījumus pēc apspriešanās ar pusēm. Netiek mainīti šā nolīguma 8. panta 2. punktā paredzētie termiņi. |
Aizstāšana
|
18. |
Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atkāpjas no amata vai viņš ir jānomaina, viņa aizstājēju izvēlas saskaņā ar 6. panta 3. punktu. |
|
19. |
Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš ir jānomaina, šī puse par to informē otru pusi 15 dienās no dienas, kad kļuvuši zināmi apstākļi, kas apliecina šķīrējtiesneša izdarīto ētikas kodeksa būtisko pārkāpumu. Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, atsauc šķīrējtiesnesi un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā nolīguma 6. panta 3. punktā izklāstīto procedūru. Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm var pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs. Ja priekšsēdētājs nolemj, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām, viņš izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi, lozējot no personām sarakstā, kas minēts šā nolīguma 19. panta 1. punktā un no kura bija izlozēts arī sākotnējais šķīrējtiesnesis. Ja sākotnējo šķīrējtiesnesi puses izvēlējās atbilstīgi nolīguma 6. panta 2. punktam, viņa aizstājēju izvēlas, lozējot no personām, kuras prasītājs un atbildētājs ir ierosinājuši atbilstīgi šā nolīguma 19. panta 1. punktam. Jauno šķīrējtiesnesi izraugās piecās darbdienās no dienas, kad šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam iesniegts pieprasījums. |
|
20. |
Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina priekšsēdētāju un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā nolīguma 6. panta 3. punktā izklāstīto procedūru. Ja puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm drīkst pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādam no atlikušajiem locekļiem, kuri izraudzīti par priekšsēdētājiem atbilstoši šā nolīguma 19. panta 1. punktam. Attiecīgo personu izlozē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai priekšsēdētāju pilnvarota persona. Šīs personas lēmums par vajadzību nomainīt priekšsēdētāju ir galīgs. Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, tā izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no pārējām personām, kuras var būt par priekšsēdētājiem un ir iekļautas šā nolīguma 19. panta 1. punktā minētajā sarakstā. Jauno priekšsēdētāju izraugās piecās darbdienās no šajā punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas. |
|
21. |
Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek apturēts uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu 18., 19. un 20. punktā paredzētās procedūras. |
Uzklausīšana
|
22. |
Priekšsēdētājs, apspriežoties ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, nosaka uzklausīšanas dienu un laiku un to rakstiski apstiprina pusēm. Turklāt, ja uzklausīšana ir atklāta, šo informāciju publiski pieejamu dara puse, kuras pārziņā ir procesa loģistikas vadība. Ja vien kāda no pusēm pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija drīkst izlemt uzklausīšanu neveikt. |
|
23. |
Ja vien puses nevienojas citādi, uzklausīšana notiek Briselē, ja prasītājs ir Maroka, un Rabatā – ja prasītājs ir Savienība. |
|
24. |
Vienīgi ārkārtas apstākļos šķīrējtiesas kolēģija var sasaukt papildu uzklausīšanu. Papildu uzklausīšana netiek sasaukta attiecībā uz procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā nolīguma 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam. |
|
25. |
Visi šķīrējtiesneši ir klāt visās uzklausīšanās. |
|
26. |
Neatkarīgi no tā, vai process ir atklāts vai slēgts, uzklausīšanā drīkst piedalīties šādas personas:
Šķīrējtiesas kolēģijā drīkst vērsties vienīgi pušu pārstāvji un konsultanti. |
|
27. |
Katra puse ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms uzklausīšanas dienas šķīrējtiesas kolēģijai iesniedz to personu sarakstu, kuras attiecīgās puses vārdā uzklausīšanā sniegs mutiskus paskaidrojumus vai liecības, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies uzklausīšanā. |
|
28. |
Šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšana ir atklāta, ja vien puses nenolemj citādi. Ja puses nolemj, ka uzklausīšanai jābūt slēgtai, daļa no tās tomēr var būt atklāta, ja uz pušu iesnieguma pamata tā nolemj šķīrējtiesas kolēģija. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtas sanāksmes, ja kādas puses iesniegtais pieteikums un paskaidrojumi ietver konfidenciālu komercinformāciju. |
|
29. |
Šķīrējtiesas kolēģija veic uzklausīšanu, kā izklāstīts turpmāk.
|
|
30. |
Uzklausīšanas laikā šķīrējtiesas kolēģija drīkst jebkurai pusei jebkurā laikā uzdot jautājumus. |
|
31. |
Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras uzklausīšanas protokolēšanu un protokola nodošanu pusēm pēc iespējas īsākā laikā. |
|
32. |
Katra puse 10 darbdienās no uzklausīšanas dienas drīkst iesniegt papildu rakstisku pieteikumu par jebkuru uzklausīšanas laikā radušos jautājumu. |
Rakstiskie jautājumi
|
33. |
Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā drīkst rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no pusēm vai abām pusēm. Abas puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopijas. |
|
34. |
Turklāt puse iesniedz otrai pusei uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai pusei ir iespēja sniegt rakstisku atsauksmi par otras puses atbildi piecās darbdienās no tās saņemšanas dienas. |
Konfidencialitāte
|
35. |
Ja uzklausīšana tiek noturēta slēgtā sēdē saskaņā ar 28. punktu, puses nodrošina konfidenciālu uzklausīšanu šķīrējtiesas kolēģijā. Katra puse tur slepenībā informāciju, kuru otra puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidenciālo raksturu minētā otra puse ir norādījusi. Ja puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai rakstiskus pieteikumus konfidenciālā redakcijā, tai pēc otras puses lūguma ne vēlāk kā 15 dienās no pieprasījuma vai pieteikuma dienas, izvēloties vēlāko no datumiem, ir jānodrošina arī pieteikumos ietvertās informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Šie noteikumi neliedz pusei izpaust plašākai sabiedrībai savu nostāju. |
Ex parte sakari
|
36. |
Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no pusēm otras puses prombūtnē. |
|
37. |
Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi nedrīkst apspriest procesa priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē. |
Amicus curiae pieteikumi
|
38. |
Ja vien puses piecās dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus pieteikumus ar noteikumu, ka tie ir iesniegti desmit dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas un ka tie ir īsi un nekādā gadījumā nepārsniedz 15 lapas mašīnrakstā, ieskaitot pielikumus, un ka tie tieši attiecas uz šķīrējtiesas kolēģijā izskatāmo faktisko jautājumu. |
|
39. |
Pieteikumā norāda informāciju par tā iesniedzēju, kas ir fiziska vai juridiska persona, norāda iesniedzēja darbības veidu un finansējuma avotu un precizē, kā to skar konkrētais šķīrējtiesas process. Pieteikums jāsagatavo kādā no valodām, ko puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 42. un 43. punktu. |
|
40. |
Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus pieteikumus, kurus tā ir saņēmusi un kuri atbilst iepriekšminētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt šādos pieteikumos ietvertos paskaidrojumus. Katrs pieteikums, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo punktu, jānodod pusēm komentāru izteikšanai. |
Steidzami gadījumi
|
41. |
Šajā nolīgumā minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar pusēm, pēc vajadzības pielāgo šajos noteikumos minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo pusēm. |
Rakstiskā un mutiskā tulkošana
|
42. |
Šā nolīguma 6. panta 2. punktā minēto apspriežu laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 9. punkta b) apakšpunktā minētajā sanāksmē puses cenšas vienoties par kopīgu procesa darba valodu šķīrējtiesas kolēģijā. |
|
43. |
Ja puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra puse organizē savu rakstisko pieteikumu tulkošanu otras puses izvēlētajā valodā un sedz ar to saistītās izmaksas. |
|
44. |
Atbildētājs organizē mutisko pieteikumu tulkošanu pušu izvēlētajās valodās. |
|
45. |
Šķīrējtiesas nolēmumus paziņo pušu izvēlētajā valodā vai izvēlētajās valodās. |
|
46. |
Jebkura puse drīkst iesniegt komentārus par tulkoto dokumentu, kas sagatavots saskaņā ar šiem noteikumiem. |
Termiņu aprēķināšana
|
47. |
Ja, piemērojot šā reglamenta 7. punktu, kāda no pusēm saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no šādas saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas. |
Citas procedūras
|
48. |
Šis reglaments ir jāpiemēro arī procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā nolīguma 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam. Tomēr šajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši īpašiem termiņiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija noteikusi nolēmuma pieņemšanai minētajās citās procedūrās. |
|
49. |
Ja sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija vai daži tās locekļi nevar piedalīties šā nolīguma 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā noteiktajās procedūrās, jāpiemēro šā nolīguma 6. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par 15 dienām. |
II PIELIKUMS
ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS
Definīcijas
|
1. |
Šajā ētikas kodeksā:
|
Procesuālie pienākumi
|
2. |
Kandidāti un locekļi izvairās no profesionālās ētikas normu pārkāpumiem un šķietamiem profesionālās ētikas normu pārkāpumiem, ir neatkarīgi un objektīvi, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu nodrošināta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Bijušajiem locekļiem ir jāievēro šā ētikas kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi. |
Informēšanas pienākumi
|
3. |
Līdz apstiprinājuma saņemšanai par savas kandidatūras izvēli šķīrējtiesas kolēģijā šajā nolīgumā noteiktajā kārtībā kandidāts informē par jebkādu ieinteresētību, attiecībām vai apstākļiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu, ka procesā netiek ievērota profesionālā ētika vai process nav objektīvs. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un apstākļu iespējamību. |
|
4. |
Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā ētikas kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai loceklis dara zināmus vienīgi Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu veicināšanas apakškomitejai, lai puses tos izskatītu. |
|
5. |
Pēc iecelšanas loceklis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā ētikas kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai apstākļu iespējamību, un informē par tiem. Informēšanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas uzliek loceklim par pienākumu informēt par šādas ieinteresētības, attiecību un apstākļu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādu ieinteresētību, attiecībām un apstākļiem loceklis rakstiski informē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteju, lai puses to izskatītu. |
Locekļu pienākumi
|
6. |
Pēc iecelšanas loceklis visā procesa gaitā pilda savus pienākumus godprātīgi un centīgi, rūpīgi un bez kavēšanās. |
|
7. |
Loceklis izskata tikai tos jautājumus, kas ierosināti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam. |
|
8. |
Loceklis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka locekļa palīgs un personāls ir informēts par šā ētikas kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punkta noteikumiem un tos ievēro. |
|
9. |
Loceklis neiesaistās ex parte sakaros saistībā ar procesu. |
Locekļu neatkarība un godprātīgums
|
10. |
Loceklim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam, un viņš nedrīkst radīt iespaidu, ka netiek ievērota profesionālā ētika vai ka viņš nav objektīvs; viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu pusi vai bailes no kritikas. |
|
11. |
Loceklis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un negūst labumu, kas jebkādā veidā šķietami vai faktiski varētu ietekmēt attiecīgā locekļa pienākumu pienācīgu izpildi. |
|
12. |
Loceklis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no tādām darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds var attiecīgo locekli ietekmēt. |
|
13. |
Loceklis neļauj finanšu, uzņēmējdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus. |
|
14. |
Loceklim jāatturas no iesaistīšanās tādās attiecībās vai jebkādām tādām finansiālām interesēm, kas varētu iespaidot viņa vai viņas godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt aizdomas par profesionālās ētikas pārkāpumiem vai objektivitātes trūkumu. |
Bijušo locekļu saistības
|
15. |
Visiem bijušajiem locekļiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt aizdomas par to, ka viņi nav bijuši objektīvi savu pienākumu izpildē vai ir guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma. |
Konfidencialitāte
|
16. |
Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nekādā gadījumā neizpauž un neizmanto slepeno informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta procesa gaitā, citādi kā tikai attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm. |
|
17. |
Loceklis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šo nolīgumu. |
|
18. |
Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nekad neizpauž informāciju par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm vai par kāda locekļa viedokli. |
Izdevumi
|
19. |
Ikviens loceklis ved uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par laiku, ko viņš veltījis šai procedūrai, un par saviem izdevumiem. |
Mediatori
|
20. |
Šajā ētikas kodeksā izklāstītā disciplīna, kas piemērojama locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem. |