15.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2) paredz kopīgus un vispārīgus noteikumus, kas piemērojami Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 7. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 3. punktu Komisija 2016. gadā pārskatīja visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus saskaņā ar kohēzijas politikas mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” attiecībā uz 2017.–2020. gadu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 7. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 3. punktu Komisija 2016. gada 30. jūnija paziņojumā par tehniskajām korekcijām 2017. gada finanšu shēmā atbilstoši nacionālā kopienākuma (NKI) izmaiņām un kohēzijas politikas finansējuma korekcijām iepazīstināja Padomi un Eiropas Parlamentu ar minētās pārskatīšanas rezultātiem. Komisija minētajā paziņojumā norādīja, ka, pēc jaunākajiem statistikas datiem, kumulatīvā novirze starp kopējiem un pārskatītajiem piešķīrumiem Beļģijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Nīderlandē, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē ir vairāk nekā ± 5 %. Turklāt Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz Kipras 2012.–2014. gada datiem par NKI uz vienu iedzīvotāju, no 2017. gada 1. janvāra tā kļūs pilnībā tiesīga saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda.

(4)

Kā prasīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 7. panta 4. un 5. punktā un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 3. punktā, minēto dalībvalstu piešķīrumus attiecīgi koriģē ar noteikumu, ka minēto korekciju kopējā neto ietekme nepārsniedz EUR 4 miljardus.

(5)

Ciktāl pārskatīšana ietekmēja kopējiem resursiem paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa gadiem un pa dalībvalstīm mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kā arī Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (“JNI”), pārskatīšanu īstenoja ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1941 (4).

(6)

Minēto korekciju kopējās neto ietekmes dēļ resursi ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai būtu jāpalielina par EUR 4 miljardiem. Minētais palielinājums būtu jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. 1303/2013 91. panta 1. punktā, kas būtu attiecīgi jākoriģē.

(7)

Būtu attiecīgi jākoriģē Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 1. punktā noteiktie resursi, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, un to sadalījums starp mazāk attīstītiem reģioniem, pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem, Kohēzijas fonda atbalstītām dalībvalstīm un tālākiem reģioniem.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 14. panta 1. punktu rezerves, kas ir atstātas pieejamas līdz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) saistību apropriāciju maksimālajam apjomam, ir vispārējā DFS rezerve saistībām, kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2016.–2020. gadam politikas mērķiem, kas saistīti ar izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši jaunatnes nodarbinātību. Ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2017/1123 (5) ierobežojums rezervēm, kas atstātas pieejamas līdz DFS noteiktajam maksimālajam apjomam saistību apropriācijām 2014.–2017. gadam, tika atcelts, tādējādi nodrošinot to, ka JNI varētu paplašināt līdz 2020. gadam un īpašo piešķīrumu JNI laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam varētu palielināt par EUR 1,2 miljardiem pašreizējās cenās. Šis īpašais piešķīrums JNI, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 91. panta 1. punktā un 92. panta 5. punktā, tāpēc būtu attiecīgi jākoriģē.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 94. panta 2. punktu Komisija pieņēma Dānijas iesniegto priekšlikumu daļu no tās apropriācijām, kas paredzētas mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, pārvietot uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”. Minētais pārvietojums būtu jāņem vērā, koriģējot minētās regulas 92. panta 9. punktā mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredzētos kopējos pieejamos resursus.

(10)

Saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 19. panta 1. punktā, Padomes Regulā (ES, Euratom) 2015/623 (6) uz turpmākiem gadiem pārvietoti EUR 11 216 187 326 pašreizējās cenās no summas, kas bija piešķirta struktūrfondiem un Kohēzijas fondam. Minētais pārvietojums būtu jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. 1303/2013 VI pielikumā, kurā noteikts kopējo saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem – no 2014. gada līdz 2020. gadam. Turklāt EUR 9 446 050 652 pašreizējās cenās no līdzekļiem, kas bija piešķirti Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam un kurus nevarēja izmantot ne 2014. gadā, ne arī pārnest uz 2015. gadu, tika pārcelti uz turpmākajiem gadiem.

(11)

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka par papildu piešķīrumiem, kas darīti pieejami 2017. budžeta gadam, ir noslēgtas finansiālas saistības, tostarp izdarot grozījumus skartajās programmās, ir lietderīgi paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(12)

Ņemot vērā JNI atbalsta programmu paplašināšanas steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(13)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1303/2013 būtu jāgroza,

1)

regulas 91. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Resursi ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, kas pieejami budžeta saistībām 2014.–2020. gada laikposmam, ir EUR 329 978 401 458 2011. gada cenās saskaņā ar VI pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem, un no šīs summas EUR 325 938 694 233 ir kopējie resursi, kas piešķirti ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, un EUR 4 039 707 225 ir īpašs piešķīrums JNI. Lai veiktu plānošanu un vēlāk to varētu iekļaut Savienības vispārējā budžetā, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atvēlēto resursu summu indeksē par 2 % gadā.”;

2)

regulas 92. pantu groza šādi:

3)

VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

15.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/6

(1)

Kopīgajā ziņojumā par Eiropas Savienības politiku attīstības jomā “Eiropas Konsenss” (2) un kopīgajā ziņojumā “Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību” (3) Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, kas tikās Padomē, Eiropas Parlaments un Komisija atzina saikni starp drošību un attīstību.

(2)

Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kas pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju, tika uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības – gan kā 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), gan arī citu attīstības politikas rezultātu sasniegšanas nolūkā. 16.a IAM ir konkrēti aicināts “Stiprināt attiecīgās valsts iestādes, tostarp īstenojot starptautisku sadarbību, lai jo īpaši jaunattīstības valstīs visos līmeņos veidotu spējas nepieļaut vardarbību un apkarot terorismu un noziedzību”.

(3)

Savienības attīstības politikas galvenais mērķis ir samazināt un ilgtermiņā izskaust nabadzību.

(4)

Ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas augsta līmeņa sanāksmes 2016. gada 19. februāra paziņojumu tika atjauninātas norādes ziņošanai par oficiālo attīstības palīdzību miera un drošības jomā. Saskaņā ar šo regulu veiktu darbību finansēšana ir oficiālā attīstības palīdzība, ja tā atbilst kritērijiem, kas noteikti minētajās ziņošanas norādēs vai jebkurās turpmākās ziņošanas norādēs, par ko Attīstības palīdzības komiteja spēj vienoties.

(5)

Sniedzot atbalstu drošības sektora dalībniekiem trešās valstīs, tostarp ārkārtas apstākļos – militāru atbalstu, konfliktu novēršanas, krīžu pārvarēšanas vai stabilizācijas kontekstā, ir būtiski nodrošināt piemērotus apstākļus attīstībai un nabadzības izskaušanai. Laba drošības sistēmas, tostarp militārā sektora, pārvaldība, efektīva demokrātiska kontrole un civilā pārraudzība, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošana ikvienā gadījumā ir būtiski labi funkcionējošas valsts atribūti, un tie būtu jāveicina ar plašāku atbalstu drošības sektora reformām trešās valstīs.

(6)

Eiropadome 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmes secinājumos par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt partnervalstis un reģionālās organizācijas, vajadzības gadījumā nodrošinot apmācību, ieteikumus, aprīkojumu un resursus, lai tās arvien vairāk pašas varētu novērst vai pārvarēt krīzes.

(7)

Saskaņā ar 2015. gada 28. aprīļa kopīgo paziņojumu “Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam – palīdzība partneriem krīžu novēršanai un pārvaldībai” Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos uzsvēra, ka attīstības mērķu sasniegšanas priekšnoteikums ir stabilas un drošas sabiedrības.

(8)

Atbilstīgi ES visaptverošajai pieejai un lai maksimāli palielinātu ES atbalsta ietekmi, efektivitāti un saskaņotību, Padome 2015. gada 18. maija secinājumos par KDAP aicināja Komisiju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādāt Savienības mēroga stratēģisku satvaru drošības sektora reformas atbalstam. Minētajā politikas koncepcijā ir apvienoti KDAP un visi citi attiecīgie kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) rīki, kā arī attīstības sadarbības instrumenti, vienlaikus ņemot vērā to attiecīgos juridiskos pamatus, galvenos mērķus un lēmumu pieņemšanas procedūras.

(9)

Militāro dalībnieku spēju veidošana trešās valstīs būtu jāīsteno kā daļa no Savienības attīstības sadarbības politikas, ja ar to galvenokārt tiecas sasniegt mērķus attīstības jomā, un kā daļa no Savienības KĀDP, ja ar to galvenokārt tiecas sasniegt mērķus miera un drošības jomā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 40. pantu. Šajā regulā ņem vērā iestāžu procedūru piemērošanu un iestādēm piešķirto attiecīgo pilnvaru apjomu saskaņā ar Savienības attīstības sadarbības politiku un Savienības KĀDP.

(10)

Šajā regulā paredzētā Savienības palīdzība varētu aptvert spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp apmācību, mentorēšanu un konsultācijas, piemēram, par cilvēktiesībām, pārvaldību un tiesiskumu, sieviešu un bērnu aizsardzību, reaģēšanu uz krīzēm ar civiliem līdzekļiem, cilvēkresursu vadību un tehnisko sadarbību.

(11)

Komisijai ir cieši jāuzrauga saskaņā ar šo regulu veiktie pasākumi. Komisijai ir pienācīgi un savlaicīgi jāinformē Eiropas Parlaments par to, kā tiek īstenota Savienības palīdzība, ievērojot šo regulu. Ne vēlāk kā 2020. gada 30. jūnijā Komisijai ir jānovērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu ietekme, efektivitāte un saskaņotība ar 16. IAM. Minētajā nolūkā Komisijai novērtēšanas posmā ir jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, nodrošinot, ka tām šajā procesā ir jēgpilna loma. Komisijai attiecīgā gadījumā ir jāveic kopīgi novērtējumi ar dalībvalstīm. Rezultāti ir jāņem vērā programmu izstrādē un resursu piešķiršanā un lai vēl vairāk uzlabotu Savienības ārējās darbības saskaņotību un papildināmību.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (4),

1)

regulas 1. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Savienības palīdzībā drošības sektora dalībniekiem var būt ietverta arī palīdzība militārajiem dalībniekiem ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3.a pantā, saistībā ar plašāku drošības sektora reformu procesu vai saistībā ar spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā trešās valstīs saskaņā ar vispārējo mērķi – panākt ilgtspējīgu attīstību.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Militāro dalībnieku spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā

1.   Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību izveide, šajā regulā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3. punktā, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā.

2.   Palīdzība, ko sniedz, ievērojot šo pantu, jo īpaši var aptvert spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp apmācību, mentorēšanu un konsultācijas, kā arī nodrošināšanu ar aprīkojumu, infrastruktūras uzlabojumiem un ar minēto palīdzību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.

3.   Palīdzību, ievērojot šo pantu, sniedz tikai tad, ja:

4.   Savienības palīdzību, ievērojot šo pantu, neizmanto, lai finansētu militāro dalībnieku spēju veidošanu tādiem mērķiem, kas nav attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā. Jo īpaši to neizmanto tālab, lai finansētu:

5.   Kad Komisija izstrādā un īsteno pasākumus, ievērojot šo pantu, tā veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, kas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.

6.   Komisija izveido atbilstīgas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, kurus īsteno, ievērojot šo pantu.”;

3)

regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Savienības palīdzību, ievērojot 3. pantu un attiecīgā gadījumā – 3.a pantu, sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.”;

4)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Tematiskie stratēģijas dokumenti ir vispārējs pamats palīdzībai, ko sniedz, ievērojot attiecīgi 4. un 5. pantu, un 3.a pantu. Tematiskie stratēģijas dokumenti ir satvars sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.”;

5)

regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija nodrošina, lai pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo regulu attiecībā uz terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī pasākumi, uz kuriem attiecas 3.a pants, tiktu īstenoti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām.”;

6)

regulas 13. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Šā panta 1. punktā minētajam finansējumam pievieno papildu summu EUR 100 000 000 apmērā, un to piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3.a pants.”

15.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/11