(1)

Vieni no galvenajiem Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpas mērķiem, kas nostiprināti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļā, ir nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvu piekļuvi tiesu iestādēm un atvieglot tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm civillietās, tostarp komerclietās, un krimināllietās.

(2)

Piekļūt tiesu sistēmām reizēm ir sarežģīti vairāku iemeslu dēļ, tādu kā formālas un dārgas juridiskās procedūras, ilga procesuālā kavēšanās un augstas tiesu sistēmu izmantošanas izmaksas.

(3)

Tādēļ ir svarīgi izstrādāt atbilstošus kanālus, lai nodrošinātu, ka tieslietu sistēmas var efektīvi sadarboties digitālā veidā. Līdz ar to ir būtiski Savienības līmenī izveidot informācijas tehnoloģiju sistēmu, kas ļauj veikt ātru, tiešu, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, uzticamu un drošu ar lietu saistīto datu pārrobežu elektronisku apmaiņu, vienmēr ievērojot tiesības uz personas datu aizsardzību. Šādai sistēmai būtu jāsekmē tiesu iestāžu pieejamības un pārredzamības uzlabošana, dodot iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju veikt dokumentu un pierādījumu digitālu apmaiņu ar tiesu vai citām kompetentām iestādēm, ja to paredz valsts vai Savienības tiesību akti. Minētajai sistēmai būtu jāpalielina iedzīvotāju uzticēšanās Savienībai un savstarpēja uzticēšanās starp dalībvalstu tiesu un citām kompetentām iestādēm.

(4)

Būtu jāveicina tiesvedības civillietās un krimināllietās digitalizācija ar mērķi stiprināt tiesiskumu un pamattiesību garantijas Savienībā, jo īpaši sekmējot tiesu iestāžu pieejamību.

(5)

Šī regula attiecas uz datu pārrobežu elektronisku apmaiņu tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās un tiesu vai citu kompetento iestāžu attiecīgās kompetences būtu jāsaprot saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(6)

Iepriekš ar lietu saistītu datu pārrobežu elektroniskai apmaiņai ir izstrādāti rīki, kas nav aizstājuši esošās aizmugursistēmas, kuras izveidotas dalībvalstīs, vai nav prasījuši dārgas modifikācijas tajās. E-tiesiskuma komunikācijas ar tiešsaistes datu apmaiņas starpniecību (e-CODEX) sistēma ir svarīgākais līdz šim izstrādātais šāds rīks.

(7)

e-CODEX sistēma ir rīks, kas īpaši izstrādāts ar mērķi sekmēt datu pārrobežu elektronisku apmaiņu tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā. Saistībā ar pieaugošu tiesvedības digitalizāciju civillietās un krimināllietās e-CODEX sistēmas mērķis ir uzlabot pārrobežu saziņas efektivitāti starp kompetentajām iestādēm un veicināt tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Līdz brīdim, kad e-CODEX sistēma tiks nodota Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (3), e-CODEX sistēmu pārvaldīs dalībvalstu un organizāciju konsorcijs ar finansējumu no Savienības programmām (“struktūra, kas pārvalda e-CODEX sistēmu”).

(8)

e-CODEX sistēma nodrošina tieslietu nozarei sadarbspējīgs risinājums kompetento valsts iestāžu, piemēram, tiesu iestāžu, vai citu organizāciju IT sistēmu savienošanai. Tādēļ e-CODEX sistēma būtu jāuzskata par vēlamo risinājumu sadarbspējīgam, drošam un decentralizētam sakaru tīklam starp valstu IT sistēmām tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā.

(9)

Šajā regulā datu elektroniska apmaiņa ietver jebkādu saturu, kas ar e-CODEX sistēmas starpniecību ir elektroniski nosūtāms, piemēram, teksta vai skaņas, vizuālu vai audiovizuālu ierakstu, strukturētu vai nestrukturētu datu, datņu vai metadatu veidā.

(10)

Šī regula neparedz e-CODEX sistēmas obligātu izmantošanu. Tajā pašā laikā nekam šajā regulā nevajadzētu liegt dalībvalstīm izstrādāt un uzturēt izmēģinājuma izmantošanas gadījumus.

(11)

e-CODEX sistēma sastāv no diviem programmatūras elementiem: vārtejas ziņojumu apmaiņai ar citām vārtejām; un savienotāja, kas nodrošina vairākas ar ziņojumu apmaiņu starp valstu IT sistēmām saistītas funkcionalitātes. Pašlaik vārteja balstās uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pamatelementu eDelivery, kuru uztur Komisija, savukārt savienotāja pārvaldību īsteno struktūra, kas pārvalda e-CODEX sistēmu. Savienotājs nodrošina tādas funkcijas kā elektronisko parakstu pārbaude, izmantojot drošības bibliotēku, un piegādes apliecinājums. Turklāt struktūra, kas pārvalda e-CODEX sistēmu, ir izstrādājusi datu shēmas digitālajām veidlapām, kas izmantojamas konkrētos civilprocesos un kriminālprocesos, kuros tā ir izmēģinājusi e-CODEX sistēmu.

(12)

Ņemot vērā e-CODEX sistēmas nozīmi pārrobežu apmaiņā tiesu iestāžu sadarbības jomā Savienībā, e-CODEX sistēma būtu jāizveido ar ilgtspējīgu Savienības tiesisko regulējumu, kas paredz noteikumus tās darbībai un pilnveidei. Šādam tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina pamattiesību aizsardzība, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi to tiesību, kas noteiktas hartas VI sadaļā un jo īpaši 47. pantā par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Tam nekādā veidā nevajadzētu apdraudēt to procesuālo tiesību aizsardzību, kuras ir būtiskas minēto pamattiesību aizsardzībai. Tajā arī būtu skaidri jāizklāsta un jāizstrādā e-CODEX sistēmas sastāvdaļas, lai garantētu tās tehnisko ilgtspēju un drošību. e-CODEX sistēmai būtu jāizveido e-CODEX piekļuves punkta IT sastāvdaļas, kuras sastāv no vārtejas drošai saziņai ar citām identificētām vārtejām un savienotāja ziņojumu apmaiņas atbalstam. e-CODEX sistēmā būtu jāiekļauj arī digitālie procesuālie standarti, lai sekmētu e-CODEX piekļuves punktu izmantošanu juridiskām procedūrām, kuras paredzētas Savienības tiesību aktos, kas pieņemti tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā, un ļautu veikt informācijas apmaiņu starp e-CODEX piekļuves punktiem.

(13)

Ņemot vērā to, ka, lai sasniegtu šīs regulas mērķi – standartizētu un jēgpilnu mijiedarbību starp divām vai vairāk pusēm –, veicinošam faktoram vajadzētu būt semantiskai mijiedarbībai, kas ir viens no sadarspējas līmeņiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš ES e-tiesiskuma pamatleksikai, kas ir resurss atkārtoti izmantojamiem semantiskiem terminiem un definīcijām, kuru izmanto, lai nodrošinātu datu konsekvenci un datu kvalitāti laika gaitā un visos izmantošanas gadījumos.

(14)

Tā kā ir jānodrošina e-CODEX sistēmas un tās pārvaldības ilgtermiņa ilgtspēja, vienlaikus ievērojot tiesu iestāžu neatkarības principu, būtu jāizraugās e-CODEX sistēmas pārvaldībai piemērota struktūra. Būtu jānodrošina tiesu iestāžu neatkarība saistībā ar e-CODEX sistēmas pārvaldību minētajā struktūrā.

(15)

Vispiemērotākā struktūra e-CODEX sistēmas pārvaldībai ir aģentūra, jo tās pārvaldības struktūra ļautu dalībvalstīm iesaistīties e-CODEX sistēmas pārvaldībā, piedaloties aģentūras valdē, programmas vadības valdē un padomdevēju grupā. eu-LISA ir atbilstoša pieredze lielapjoma IT sistēmu pārvaldībā. Tāpēc e-CODEX sistēmas pārvaldība būtu jāuztic eu-LISA. Ir arī jākoriģē pašreizējā eu-LISA pārvaldības struktūra, pielāgojot tās valdes pienākumus un izveidojot e-CODEX padomdevēju grupu. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2018/1726. Būtu arī jāizveido īpaša e-CODEX programmas vadības valde, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru. e-CODEX programmas vadības valdei būtu jākonsultē eu-LISA valde attiecībā uz prioritāšu noteikšanu darbībām, tostarp attiecībā uz digitālo procesuālo standartu, jaunu funkciju un jaunu programmatūras versiju izstrādi.

(16)

Saskaņā ar 19. pantu Regulā (ES) 2018/1726 eu-LISA valdes funkcijas cita starpā ir nodrošināt, ka visos eu-LISA lēmumos un darbībās, kas ietekmē lielapjoma IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ir ievērots tiesu iestāžu neatkarības princips. eu-LISA pārvaldības struktūra un finansēšanas shēma sniedz papildu garantijas, ka minētais princips tiek ievērots. Tāpat ir svarīgi ar e-CODEX padomdevēju grupas un e-CODEX programmas vadības valdes starpniecību e-CODEX sistēmas pārvaldībā iesaistīt juridisko profesiju pārstāvjus, citus ekspertus un attiecīgas ieinteresētās personas. Sīki izstrādātai kārtībai un nosacījumiem attiecībā uz juridisko profesiju pārstāvjus, citu ekspertu un attiecīgu ieinteresēto personu iesaistīšanu būtu jānodrošina viņu efektīva līdzdalība un apspriešanās ar viņiem, proti, nodrošinot, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā viņu atsauksmes.

(17)

Ņemot vērā eu-LISA prioritāros uzdevumus izstrādāt un pārvaldīt ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN), pārskatīto Šengenas informācijas sistēmu (SIS), Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un Eurodac, kā arī stratēģisko uzdevumu izveidot satvaru sadarbspējai starp ES informācijas sistēmām, eu-LISA vajadzētu pārņemt atbildību par e-CODEX sistēmu laikposmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

(18)

e-CODEX korespondentiem vajadzētu būt tiesīgiem lūgt un saņemt šajā regulā paredzēto tehnisko atbalstu, un viņiem būtu jāsniedz atbalsts e-CODEX sistēmas darbībai starp dalībvalstīm. Jautājums par e-CODEX korespondentu skaitu dalībvalstīs un Komisijā būtu jārisina ar pakalpojumu līmeņa prasībām eu-LISA veicamajām darbībām proporcionāli dalībvalstu vai Komisijas autorizēto e-CODEX piekļuves punktu skaitam un to digitālo procesuālo standartu skaitam, kurus tie piemēro.

(19)

e-CODEX sistēmu var izmantot pārrobežu civillietās un krimināllietās. Vajadzētu būt iespējai izmantot e-CODEX sistēmu un e-CODEX sistēmas sastāvdaļas citiem nolūkiem, kas neietilpst tiesu iestāžu sadarbības jomā saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem, ja vien šāda izmantošana netraucē e-CODEX sistēmas izmantošanai. Šo regulu piemēro tikai datu pārrobežu apmaiņai starp pievienotām sistēmām, izmantojot autorizētus e-CODEX piekļuves punktus, saskaņā ar attiecīgajiem digitālajiem procesuālajiem standartiem.

(20)

eu-LISA vajadzētu būt atbildīgai par e-CODEX sistēmas sastāvdaļām, izņemot vārtejas pārvaldību, jo Komisija pašlaik to nodrošina starpnozaru līmenī eDelivery ietvaros. eu-LISA būtu no struktūras, kas pārvalda e-CODEX sistēmu, jāpārņem pilna atbildība par savienotāja pārvaldību un digitālajiem procesuālajiem standartiem. Ņemot vērā to, ka vārteja un savienotājs ir neatņemamas e-CODEX sistēmas sastāvdaļas, eu-LISA būtu jānodrošina, ka savienotājs ir saderīgs ar jaunāko vārtejas versiju. Šajā nolūkā Komisijai no šīs regulas spēkā stāšanās brīža būtu eu-LISA jāiekļauj sagatavošanās darbā, kas tiek veikts, pirms eu-LISA pārņem atbildību par e-CODEX sistēmu, un attiecīgajā eDelivery pārvaldības struktūrā.

(21)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4). Minētajā satvarā pieņemtajos īstenošanas aktos būtu jānosaka: minimālās tehniskās specifikācijas un standarti, tostarp drošībai un integritātes un autentiskuma pārbaudes metodēm, kuriem vajadzētu būt e-CODEX sistēmas sastāvdaļu pamatā; pakalpojumu līmeņa prasības darbībām, kuras veic eu-LISA, un citas nepieciešamās tehniskās specifikācijas minētajām darbībām, tostarp e-CODEX korespondentu skaits autorizētajiem e-CODEX piekļuves punktiem proporcionāli autorizētajiem e-CODEX piekļuves punktu skaitam un to digitālo procesuālo standartu skaitam, kurus tie piemēro; un īpašā kārtība e-CODEX sistēmas nodošanai un pārņemšanai. Ar īstenošanas aktiem vajadzētu spēt arī izveidot digitālos procesuālos standartus, kas sekmētu e-CODEX sistēmas izmantošanu tiesu iestāžu sadarbības procedūrās civillietās un krimināllietās.

(22)

Savienotājam būtu jāspēj tehniski atbalstīt visu veidu elektroniskos zīmogus un elektroniskos parakstus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (5). Komisijas noteiktajās minimālajās tehniskajās specifikācijās un standartos būtu jāiekļauj drošības darbības standarti attiecībā uz savienotāju. Drošības prasībās, kas attiecas uz savienotāja darbību, būtu jāņem vērā standarti attiecībā uz informācijas drošību un esošie Savienības tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014, (ES) 2016/679 (6) un (ES) 2018/1725 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (8).

(23)

Būtu jānosaka eu-LISA konkrētie pienākumi attiecībā uz e-CODEX sistēmas pārvaldību.

(24)

eu-LISA uzdevumos būtu jāiekļauj jaunu funkciju pievienošana e-CODEX sistēmai, ja tas vajadzīgs. Vienai no šādām jaunām funkcijām vajadzētu būt funkcijai savienotājā, kas ļauj izgūt attiecīgus statistikas datus par to tehnisko ziņojumu skaitu, kuri nosūtīti un saņemti ar katra autorizētā e-CODEX piekļuves punkta starpniecību.

(25)

Valsts līmenī dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai autorizēt publiskas iestādes vai juridiskas personas, piemēram, privātus uzņēmumus vai organizācijas, kas pārstāv praktizējošus juristus, darbināt e-CODEX piekļuves punktus. Dalībvalstīm būtu jāuztur šādu autorizētu e-CODEX piekļuves punktu saraksts un būtu par tiem jāpaziņo eu-LISA, lai nodrošinātu tiem iespēju savstarpēji mijiedarboties attiecīgo procedūru kontekstā. Struktūrām, kas darbina autorizētus e-CODEX piekļuves punktus valsts līmenī, ir jāievēro datu aizsardzības prasības un principi, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679. Savienības līmenī Komisijai vajadzētu būt iespējai autorizēt Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras darbināt e-CODEX piekļuves punktus. Komisijai būtu jāuztur šādu autorizētu e-CODEX piekļuves punktu saraksts un būtu par tiem jāpaziņo eu-LISA, lai nodrošinātu tiem iespēju savstarpēji mijiedarboties attiecīgo procedūru kontekstā. Struktūrām, kas darbina autorizētus e-CODEX piekļuves punktus Savienības līmenī, ir jāievēro datu aizsardzības prasības un principi, kas noteikti Regulā (ES) 2018/1725. Lai arī eu-LISA būtu jānodrošina e-CODEX sistēmas pārvaldība un ņemot vērā e-CODEX sistēmas decentralizēto raksturu, atbildīgām par autorizēto e-CODEX piekļuves punktu izveidošanu un darbināšanu vajadzētu būt tikai tām struktūrām, kas darbina attiecīgos autorizētos e-CODEX piekļuves punktus. Struktūrai, kas darbina autorizētu e-CODEX piekļuves punktu, būtu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem jāuzņemas atbildība par jebkādu kaitējumu, kas rodas minētā autorizētā e-CODEX piekļuves punkta darbības rezultātā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpārliecinās, ka struktūrām, kas darbina autorizētus e-CODEX piekļuves punktus, ir nepieciešamais tehniskais aprīkojums un cilvēkresursi, lai garantētu e-CODEX sistēmas pienācīgu un uzticamu darbību. Ja minētajām struktūrām nav nepieciešamā tehniskā aprīkojuma un cilvēkresursu, to autorizētajam e-CODEX piekļuves punktam būtu jāzaudē autorizācija.

(26)

Dalībvalstīm būtu jāuzrauga autorizētie e-CODEX piekļuves punkti, par kuriem tās ir atbildīgas, jo īpaši tad, ja tos darbina struktūras, kas nav publiskas iestādes. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir spēkā atbilstoši datu drošības pasākumi.

(27)

Dalībvalstīm būtu jāinformē sabiedrība par e-CODEX sistēmu, izmantojot lielapjoma komunikācijas kanālu kopumu, tostarp tīmekļa vietnes un sociālo mediju platformas.

(28)

Lai arī katra dalībvalsts pati nosaka digitālos procesuālos standartus, ko ir tiesīgs piemērot katrs e-CODEX piekļuves punkts, kuru tā ir autorizējusi, katrai dalībvalstij tomēr būtu jānodrošina, ka tās teritorijā piemēro visus digitālos procesuālos standartus, kas pieņemti ar īstenošanas aktiem saskaņā ar šo regulu.

(29)

Būtu jāievieš mehānisms tādu instrumentu ietekmes pārraudzībai, kas ļauj Savienībā veikt datu pārrobežu elektronisku apmaiņu tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā. Tāpēc struktūrām, kas darbina autorizētus e-CODEX piekļuves punktus, vajadzētu spēt sistemātiski vākt un uzturēt visaptverošus datus par e-CODEX sistēmas izmantošanu. Tam vajadzētu ne tikai atvieglot dalībvalstu darbu attiecīgo datu vākšanā un nodrošināt savstarpēju pārskatatbildību un pārredzamību, bet arī ievērojami atvieglot Komisijai veikt ex post pārraudzību attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, kas pieņemti sadarbības civillietās un krimināllietās jomā. Vāktajā informācijā būtu jāietver tikai apkopotie dati, un tiem nevajadzētu būt personas datiem.

(30)

Sniedzot tehnisko atbalstu e-CODEX korespondentiem saistībā ar e-CODEX sistēmu, eu-LISA būtu jādarbojas kā vienotam kontaktpunktam, tostarp attiecībā uz vārteju.

(31)

eu-LISA, pildot savus uzdevumus, būtu jāuztur augsts drošības līmenis. Turpmākajā programmatūras tehniskās izstrādes vai tās modernizācijas gaitā eu-LISA būtu jāīsteno integrētas drošības, kā arī integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principi atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1725. Struktūrai, kas darbina autorizētu e-CODEX piekļuves punktu, vajadzētu būt atbildīgai par to datu drošību un aizsardzību, kuri tiek nosūtīti, izmantojot tās autorizēto e-CODEX piekļuves punktu.

(32)

Izmantojot e-CODEX sistēmu, nebūtu jānosūta klasificēta informācija, kas definēta Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīguma par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (9), 2. pantā, ja vien nav izpildīti attiecīgie nosacījumi, kas paredzēti minētajā nolīgumā, citos Savienības tiesību aktos un valsts tiesību aktos.

(33)

Lai eu-LISA varētu pienācīgi sagatavoties e-CODEX sistēmas pārņemšanai, struktūrai, kas pārvalda e-CODEX sistēmu, līdz 2022. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz nodošanas dokuments, kurā sīki izklāstīta e-CODEX sistēmas nodošanas kārtība, t. sk. sekmīga nodošanas procesa un minētā procesa sekmīgas pabeigšanas kritēriji atbilstīgi īstenošanas aktiem, kurus Komisija pieņēmusi, ievērojot šo regulu. Nodošanas dokumentā būtu jāietver e-CODEX sistēmas sastāvdaļas, tostarp vārteja, savienotājs un digitālie procesuālie standarti, kā arī attiecīgie atbalsta programmatūras produkti, dokumentācija un citi resursi. Komisijai būtu jāpārrauga nodošanas un pārņemšanas process, lai nodrošinātu tā atbilstību īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, un nodošanas dokumentam. Pārņemšanai būtu jānotiek tikai tad, kad Komisija – pēc apspriešanās ar struktūru, kas pārvalda e-CODEX sistēmu, un eu-LISA – ir paziņojusi par sekmīgu procesa pabeigšanu. Pēc nodošanas dokumenta iesniegšanas un līdz sekmīgai e-CODEX sistēmas nodošanai eu-LISA struktūrai, kas pārvalda e-CODEX sistēmu, nevajadzētu veikt izmaiņas e-CODEX sistēmā vai piegādāt jaunas programmatūras versijas, izņemot nolūkā veikt e-CODEX sistēmas koriģējošo apkopi.

(34)

Nododot e-CODEX sistēmu eu-LISA, būtu arī jānodrošina, ka visas intelektuālā īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības, kas saistītas ar e-CODEX sistēmu un attiecīgajiem atbalsta programmatūras produktiem, dokumentāciju un citiem resursiem, tiek nodotas eu-LISA, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tomēr galvenajām e-CODEX sistēmas programmatūras sastāvdaļām līgumiska nodošana nav nepieciešama, jo minētās programmatūras sastāvdaļas ir atklātais pirmkods un uz to attiecas Eiropas Savienības sabiedriskā licence.

(35)

Lai Komisija varētu regulāri izvērtēt e-CODEX sistēmu, eu-LISA reizi divos gados būtu jāziņo Komisijai par e-CODEX sistēmas tehnisko attīstību un tehnisko darbību. Minētā ziņojuma nolūkos dalībvalstīm būtu jāsniedz eu-LISA attiecīgā informācija par autorizētajiem e-CODEX piekļuves punktiem pievienotajām sistēmām to teritorijā, un Komisijai būtu jāsniedz attiecīga informācija par autorizētajiem e-CODEX piekļuves punktiem, ko darbina Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.

(36)

e-CODEX padomdevēju grupai būtu jāsniedz eu-LISA nepieciešamās speciālās zināšanas saistībā ar e-CODEX sistēmu, jo īpaši, veicinot pieredzes un paraugprakses apmaiņu. e-CODEX padomdevēju grupai vajadzētu būt iespējai iesaistīties jaunu digitālo procesuālo standartu izstrādē, tostarp to, kas sākti pēc dalībvalstu ierosmes.

(37)

e-CODEX programmas vadības valdes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņam vajadzētu būt atjaunojamam. Būtu pienācīgi jāņem vērā dažādu dalībvalstu pārstāvība e-CODEX programmas vadības valdē, kas ir jāveicina, kad vien iespējams, lai nodrošinātu, ka laika gaitā e-CODEX programmas vadības valdē tiek pārstāvētas visas dalībvalstis.

(38)

Pildot savus pienākumus, e-CODEX programmas vadības valdei būtu jānodrošina, ka visi pasākumi, ko eu-LISA veic attiecībā uz e-CODEX sistēmu, vai nu tehniski, piemēram, pasākumi attiecībā uz infrastruktūru, datu pārvaldību un datu nodalīšanu, vai organizatoriski, piemēram, pasākumi attiecībā uz būtisku personālu un citiem cilvēkresursiem, ir saskaņā ar tiesu iestāžu neatkarības principu.

(39)

Lai Eiropas Parlaments un Padome varētu novērtēt e-CODEX sistēmas nodošanas panākumus un to, cik labi e-CODEX sistēma darbojas kopumā, Komisijai būtu regulāri jāsagatavo e-CODEX sistēmas vispārēji izvērtējumi. Pirmais šāds izvērtējums Komisijai būtu jāsagatavo trīs gadus pēc tam, kad eu-LISA ir pārņēmusi atbildību par e-CODEX sistēmu, un pēc tam reizi četros gados.

(40)

eu-LISA būtu jāsniedz pietiekami resursi, lai nodrošinātu, ka tā spēj adekvāti pildīt savus jaunos uzdevumus, kā izklāstīts šajā regulā. Resursi, kas atvēlēti e-CODEX sistēmas darbībai saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāizmanto nekādam citam nolūkam.

(41)

Attiecībā uz izmaksām, kas radušās, pildot šajā regulā noteiktos uzdevumus, nekam šajā regulā nebūtu jāliedz dalībvalstīm pieteikties finansējumam no Savienības finansēšanas programmām, kurš nepieciešams e-CODEX sistēmas īstenošanai valsts līmenī.

(42)

Ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, nekas šajā regulā neliedz informāciju eu-LISA iesniegt automātiski, jo īpaši šajā regulā paredzētos paziņojumus.

(43)

Šī regula neparedz nekādu īpašu juridisko pamatu personas datu apstrādei. Jebkurai personas datu apstrādei saskaņā ar šo regulu būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Uz personas datu apstrādi, ko veic struktūras, kas darbina autorizētus e-CODEX piekļuves punktus, kuri saskaņā ar šo regulu izveidoti dalībvalstu teritorijā, attiecas Regula (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (10) un (ES) 2016/680.

(44)

Personas datu apstrādei, ko saistībā ar šo regulu veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, piemēro Regulu (ES) 2018/1725.

(45)

Starptautiskām organizācijām vai tām pakārtotām struktūrām, kuru darbību reglamentē starptautiskās publiskās tiesības, vai citām attiecīgām vienībām vai struktūrām, kas ir izveidotas ar divu vai vairāk valstu savstarpēju nolīgumu vai pamatojoties uz šādu nolīgumu, vajadzētu būt iespējai kā attiecīgām ieinteresētām personām piedalīties e-CODEX sistēmā pēc tam, kad tās darbības pārvaldība ir uzticēta eu-LISA. Minētajā nolūkā un lai nodrošinātu e-CODEX sistēmas efektīvu, standartizētu un drošu darbību, eu-LISA vajadzētu būt iespējai slēgt darba vienošanās ar minētajām organizācijām, struktūrām un vienībām, ievērojot Regulu (ES) 2018/1726.

(46)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot e-CODEX sistēmu Savienības līmenī un sistēmas pārvaldību uzticēt eu-LISA, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(47)

Komisijai būtu jāizpēta, vai ir iespējams ļaut trešām valstīm piedalīties e-CODEX sistēmā, un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai atļautu šādu līdzdalību un minētajā nolūkā izstrādātu noteikumus un protokolus.

(48)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(49)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(50)

eu-LISA mītne tika izveidota Tallinā, Igaunijā. Ņemot vērā e-CODEX sistēmas specifisko raksturu un iezīmes, tika uzskatīts par piemērotu e-CODEX sistēmu izstrādāt un tās darbību pārvaldīt Tallinā, Igaunijā.

(51)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 26. janvārī sniedza atzinumu,