4.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/48

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 dalībvalstīm ir jāpieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) plāni, kas ietver saistošus valsts mērķus vai FAB līmeņa mērķus, nodrošinot atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Šajā regulā ir arī noteikts, ka Komisijai, pamatojoties uz minētās regulas 11. panta 6. punkta d) apakšpunktā minētajiem novērtējuma kritērijiem, ir jānovērtē minēto mērķu atbilstība un ka Komisija var pieņemt lēmumu izdot ieteikumus, ja tā konstatē neatbilstību minētajiem kritērijiem. Sīkāk izstrādāti attiecīgie noteikumi ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 390/2013 (2).

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/132/ES (3) tika pieņemti galveno darbības jomu – drošība, vide, veiktspēja un izmaksu efektivitāte – Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi otrajā pārskata periodā (2015–2019).

(3)

Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. jūlijam Komisijai iesniedza darbības uzlabošanas plānus, kuri visi bija izstrādāti FAB līmenī. Bija vairāki gadījumi, kad sākotnēji tika iesniegti tikai plānu projekti. Turklāt vairāki plāni pēc tam tika grozīti, papildinot tos vai labojot kļūdas (pēdējie – 2015. gada 9. janvārī). Novērtējumā Komisija balstījās uz jaunāko iesniegto informāciju.

(4)

Darbības izvērtēšanas iestāde, kam saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 3. pantu uzticēts sniegt palīdzību Komisijai darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, 2014. gada 7. oktobrī iesniedza Komisijai sākotnējo novērtējuma ziņojumu un 2014. gada 15. decembrī – atjauninātu minētā ziņojuma versiju. Komisija no darbības izvērtēšanas iestādes saņēma arī ziņojumus, kas balstīti uz valsts uzraudzības iestāžu sniegto darbības uzlabošanas plānu un darbības uzlabošanas mērķu uzraudzības informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 18. panta 4. punktu.

(5)

Attiecībā uz galveno darbības jomu “veiktspēja” – dalībvalstu iesniegto maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) kavēšanās mērķu atbilstība tika novērtēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 IV pielikuma 4. punktā minēto principu, izmantojot attiecīgās veiktspējai noteiktās FAB atsauces vērtības, ko aprēķinājis tīkla vadītājs un kas ir noteiktas tīkla darbības plāna (2014.–2018./2019.) visjaunākajā – 2014. gada jūnija – redakcijā (tīkla darbības plāns), un kas, tās piemērojot, Savienības līmenī nodrošina, ka tiek sasniegts Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis. Minētajā novērtējumā tika konstatēts, ka Beļģijas, Luksemburgas, Francijas, Nīderlandes un Vācijas iesniegtie mērķi attiecībā uz FABEC, Austrijas, Čehijas, Horvātijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas iesniegtie mērķi attiecībā uz FABCE, Grieķijas, Itālijas, Kipras un Maltas iesniegtie mērķi attiecībā uz Blue Med FAB, Bulgārijas un Rumānijas iesniegtie mērķi attiecībā uz Danube FAB un Portugāles un Spānijas iesniegtie mērķi attiecībā uz SW FAB neatbilst attiecīgajām atsauces vērtībām un tādēļ neatbilst arī attiecīgajam Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķim.

(6)

Attiecībā uz galveno darbības jomu “izmaksu efektivitāte” – dalībvalstu iesniegtie mērķi, kas izteikti maršruta aprēķinātajās vienotajās izmaksās, tika novērtēti saskaņā ar principiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 IV pielikuma 5. punktā saistībā ar 1. punktu, ņemot vērā maršruta aprēķināto vienoto izmaksu tendenci otrajā pārskata periodā un kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā (2012–2019), pakalpojuma vienību skaitu (satiksmes prognozes) un maršruta aprēķināto vienoto izmaksu līmeni, salīdzinot ar dalībvalstīm, kam ir līdzīgi darbības un ekonomiskie apstākļi. Minētajā novērtējumā tika konstatēts, ka Austrijas un Slovākijas iesniegtie mērķi attiecībā uz FABCE, Beļģijas, Luksemburgas, Francijas, Nīderlandes un Vācijas iesniegtie mērķi attiecībā uz FABEC un Itālijas iesniegtie mērķi attiecībā uz Blue Med FAB neatbilst attiecīgajam Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķim turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(7)

Austrijas mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienoto izmaksu plānotu samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 3,5 % gadā. Lai gan tas nedaudz pārsniedz Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā (– 3,3 % gadā), plānotais samazinājums kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā ir mazāks par tendenci Savienības mērogā (– 1,1 % gadā salīdzinājumā ar – 1,7 % gadā). Turklāt šie mērķi ir balstīti uz plānotām maršruta aprēķinātajām izmaksām, kas otrā pārskata perioda sākumā ir par 8 % augstākas nekā faktiskās maršruta izmaksas, par kurām tika ziņots 2013. gadā. Rezultātā pirmajā pārskata periodā realizētie izmaksu efektivitātes uzlabojumi nav pietiekami ņemti vērā, nosakot otrā pārskata perioda mērķus. Turklāt 2019. gada mērķis ir balstīts uz plānotām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām, kas ir krietni virs (+ 20 %) vidējām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām dalībvalstīm, kurām darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Austrijas apstākļiem, un kas ir aptuveni par 19 % augstākas nekā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis 2019. gadā.

(8)

Slovākijas mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienoto izmaksu plānotu samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 2,6 % gadā. Tas ir mazāk par Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā (– 3,3 % gadā). Lai gan plānoto maršruta aprēķināto vienoto izmaksu samazinājums kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā nedaudz pārsniedz tendenci Savienības mērogā (– 2,1 % gadā salīdzinājumā ar – 1,7 % gadā), 2019. gada mērķis ir balstīts uz plānotām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām, kas ir krietni virs (+ 18,6 %) vidējām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām dalībvalstīm, kurām darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Slovākijas apstākļiem.

(9)

Beļģijai un Luksemburgai ir kopēja tarifikācijas zona. To mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienoto izmaksu plānotu samazinājumu otrajā pārskata periodā tikai par vidēji 0,2 % gadā. Tas ir ievērojami mazāk par Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā (– 3,3 % gadā). Arī kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienotās izmaksas nesamazinās atbilstoši Savienības mēroga tendencei (– 0,4 % salīdzinājumā ar – 1,7 %). Turklāt 2019. gada mērķis ir balstīts uz plānotām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām, kas ir virs (+ 3,7 %) vidējām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām dalībvalstīm, kurām darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Beļģijas un Luksemburgas apstākļiem, un kas ir aptuveni par 27 % augstākas nekā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis 2019. gadā.

(10)

Francijas mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienoto izmaksu plānotu samazinājumu otrajā pārskata periodā tikai par vidēji 0,7 % gadā. Tas ir ievērojami mazāk par Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā (– 3,3 % gadā). Arī kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienotās izmaksas nesamazinās atbilstoši Savienības mēroga tendencei (– 0,2 % salīdzinājumā ar – 1,7 %). Turklāt šie mērķi ir balstīti uz plānotām maršruta aprēķinātajām izmaksām, kas otrā pārskata perioda sākumā ir par 6,2 % augstākas nekā faktiskās maršruta izmaksas, par kurām tika ziņots 2013. gadā. Rezultātā pirmajā pārskata periodā realizētie izmaksu efektivitātes uzlabojumi nav pietiekami ņemti vērā, nosakot otrā pārskata perioda mērķus. Lai gan 2019. gada mērķis ir balstīts uz plānotām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām, kas ir nedaudz zem (– 2,8 %) vidējām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām dalībvalstīm, kurām darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Francijas apstākļiem, tās ir aptuveni par 23 % augstākas nekā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis 2019. gadā.

(11)

Vācijas mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienoto izmaksu plānotu samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 1,1 % gadā. Tas ir ievērojami mazāk par Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā (– 3,3 % gadā). Arī kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā maršruta aprēķinātās vienotās izmaksas nevis samazinās atbilstoši Savienības mēroga tendencei, bet gan pieaug (+ 0,7 % salīdzinājumā ar – 1,7 %). Turklāt 2019. gada mērķis ir balstīts uz tādām plānotām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām 2019. gadā, kas ir krietni virs (+ 26,6 %) vidējām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām dalībvalstīm, kurām darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Vācijas apstākļiem, un kas ir aptuveni par 52 % augstākas nekā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis 2019. gadā.

(12)

Nīderlandes mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienoto izmaksu plānotu samazinājumu otrajā pārskata periodā tikai par vidēji 0,3 % gadā. Tas ir ievērojami mazāk par Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā (– 3,3 % gadā). Arī kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienotās izmaksas nesamazinās atbilstoši Savienības mēroga tendencei (– 0,3 % salīdzinājumā ar – 1,7 %). Lai gan 2019. gada mērķis ir balstīts uz plānotām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām, kas ir nedaudz zemākas nekā vidējās maršruta aprēķinātās vienotās izmaksas dalībvalstīm, kurām darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Nīderlandes apstākļiem (– 3,7 %), tās ir aptuveni par 18 % augstākas nekā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis 2019. gadā.

(13)

Itālijas mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienoto izmaksu plānotu samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 2,8 % gadā. Tas neatbilst Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu plānotajam samazinājumam otrajā pārskata periodā (– 3,3 % gadā). Arī kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā Itālijas plānotās maršruta aprēķinātās vienotās izmaksas nesamazinās atbilstoši Savienības mēroga tendencei (– 1,4 % salīdzinājumā ar – 1,7 %). Turklāt 2019. gada mērķis ir balstīts uz plānotām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām, kas ir krietni virs (+ 16,6 %) vidējām maršruta aprēķinātajām vienotajām izmaksām dalībvalstīm, kurām darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Itālijas apstākļiem, un kas ir aptuveni par 25 % augstākas nekā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis 2019. gadā.

(14)

Tādēļ Komisijai ir lietderīgi izdot ieteikumus par vajadzīgajiem pasākumiem, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu, ka to valsts uzraudzības iestādes ierosina pārskatītus darbības uzlabošanas mērķus, ar kuriem novērš šajā lēmumā norādītās neatbilstības. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 390/2013 attiecīgo dalībvalstu pienākums ir četru mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas pieņemt pārskatītos darbības uzlabošanas mērķus un paziņot tos Komisijai.

(15)

Lai novērstu galvenās darbības jomas “veiktspēja” neatbilstības, būtu jānodrošina, ka pārskatītie darbības uzlabošanas mērķi kā minimums atbilst veiktspējai noteiktajām FAB atsauces vērtībām, kas noteiktas tīkla darbības plānā. Ja tīkla darbības plānā ir noteikti koriģējošie vai mazināšanas pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgās FAB atsauces vērtības, attiecīgajām dalībvalstīm, pārskatot darbības uzlabošanas mērķus, minētie pasākumi būtu jāņem vērā.

(16)

Lai novērstu Austrijas, Slovākijas, Beļģijas, Luksemburgas, Francijas, Grieķijas un Itālijas galvenās darbības jomas “izmaksu efektivitāte” neatbilstības, izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi, kas izteikti maršruta aprēķinātajās vienotajās izmaksās, būtu jāpārskata un jāsamazina, lai tie atbilstu Savienības līmeņa maršruta aprēķināto vienoto vidējo izmaksu samazinājumam otrajā pārskata periodā un kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā.

(17)

Turklāt, pārskatot izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķus, attiecīgās satiksmes prognozes, uz kurām balstās minētie mērķi, arī būtu jāpārskata. Beļģijai, Luksemburgai, Francijai, Nīderlandei un Vācijai būtu jāpalielina prognozētais pakalpojuma vienību skaits otrajā pārskata periodā, ņemot vērā konstatēto satiksmes pieaugumu 2014. gadā. Turpretim Itālijai būtu jāsamazina prognozētais pakalpojuma vienību skaits otrajā pārskata periodā, ņemot vērā faktiskos skaitļus.

(18)

Komisija par šajā lēmumā izklāstītajiem ieteikumiem ir apspriedusies ar attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 14. panta 3. punktu.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,