02019R0124 — LV — 01.01.2019 — 000.003
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (ES) 2019/124 (2019. gada 30. janvāris), (OV L 029, 31.1.2019., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 88 |
3 |
29.3.2019 |
||
|
L 175 |
3 |
28.6.2019 |
||
PADOMES REGULA (ES) 2019/124
(2019. gada 30. janvāris),
ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.
2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
a) nozvejas limitus 2019. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2020. gadam;
b) zvejas piepūles limitus laikposmam no 2019. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 27., 28. un 41. pantā vai attiecībā uz noteikumiem par zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) ir noteikti citi laikposmi;
c) dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim;
d) dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 29. pantā noteiktas minētā pantā norādītajiem 2019. un 2020. gada laikposmiem.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:
a) Savienības zvejas kuģiem;
b) trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.
2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
a) “trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;
b) “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;
c) “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;
d) “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
i) zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;
ii) visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;
e) “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;
f) “analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;
g) “linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 ( 1 );
h) “Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;
i) “zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
a) “ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā ( 2 );
b) “Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;
c) “Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;
d) “ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
— 53° 30′ N 15° 00′ W,
— 53° 30′ N 11° 00′ W,
— 51° 30′ N 11° 00′ W,
— 51° 30′ N 13° 00′ W,
— 51° 00′ N 13° 00′ W,
— 51° 00′ N 15° 00′ W,
— 53° 30′ N 15° 00′ W;
e) “ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
— 43° 00′ N 8° 00′ W,
— 43° 00′ N 10° 00′ W,
— 42° 00′ N 10° 00′ W,
— 42° 00′ N 8° 00′ W;
f) “ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
— 42° 00′ N 8° 00′ W,
— 42° 00′ N 10° 00′ W,
— 38° 30′ N 10° 00′ W,
— 38° 30′ N 9° 00′ W,
— 40° 00′ N 9° 00′ W,
— 40° 00′ N 8° 00′ W;
g) “ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals Kadisas jūras līcī un piegulošajos 9.a rajona ūdeņos;
h) “Kadisas jūras līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;
i) “CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 ( 3 ) 2. panta a) punktā;
j) “CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 ( 4 ) II pielikumā;
k) “GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir apgabali, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 ( 5 ) I pielikumā;
l) “IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju ( 6 );
m) “ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu ( 7 );
n) “IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi ( 8 );
o) “NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā ( 9 );
p) “SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību ( 10 );
q) “SIOFA nolīguma apgabals”ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ( 11 );
r) “SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā ( 12 );
s) “WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā ( 13 );
t) “Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;
u) “IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:
— 150° rietumu garuma meridiāns,
— 130° rietumu garuma meridiāns,
— 4° dienvidu platuma paralēle,
— 50° dienvidu platuma paralēle.
II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un to sadalījums
1. Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
2. Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 15. pantā un III pielikumā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 ( 14 ) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.
6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm
1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:
a) atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un
b) nodrošina šādu rezultātu:
i) ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2019. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam; vai
ii) ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.
3. Līdz 2019. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a) pieņemtās KPN;
b) attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;
c) ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.
7. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
1. Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai tiek izkrautas tikai tad; ja:
a) tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai
b) tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.
2. Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma uzskaitīt nozvejas attiecībā pret attiecīgajām kvotām.
8. pants
Kvotu apmaiņas mehānisms nenovēršamās piezvejas KPN saistībā ar izkraušanas pienākuma ieviešanu
1. Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma ieviešanu un nodrošinātu kvotas tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu dažām piezvejām, šajā pantā definētu kvotu apmaiņas mehānismu piemēro IA pielikumā noteiktajai KPN.
2. 6 % no katras KPN kvotas mencām Ķeltu jūrā, mencām ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangiem Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras no KPN kvotas merlangiem uz rietumiem no Skotijas, kuras piešķirtas katrai dalībvalstij, tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas kopumam, kurš tiks atvērts no 2019. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām nav kvotu, būs ekskluzīva pieeja kvotu kopumam līdz 2019. gada 31. martam.
3. No kopuma paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2019. gada 31. marta atgriež tām dalībvalstīm, kuras sākotnēji iesniedza kvotas kvotu apmaiņas kopumā.
4. Kā atlīdzību sniegtās kvotas, vēlams, ņemt no saraksta ar KPN, kuru noteikusi katra dalībvalsts, kas iesniedza kvotas kopumā, kā uzskaitīts IA pielikuma papildinājumā.
5. Šīs kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, kas noteikta, izmantojot tirgus maiņas kursu vai citu savstarpēji pieņemamu maiņas kursu. Ja nav citu alternatīvu, izmanto līdzvērtīgu ekonomisko vērtību saskaņā ar vidējām Savienības cenām pagājušajā gadā, kā nosaka Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.
6. Gadījumos, kad iepriekš minētais mehānisms dalībvalstīm neļauj nosegt nenovēršamo piezveju līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas vienoties par kvotu apmaiņu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, nodrošinot, ka kvotām, ar kurām notiek apmaiņa, ir līdzvērtīga komerciālā vērtība.
9. pants
Zvejas piepūles limiti
Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:
▼M2 —————
b) IIB pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES 7.e rajonā.
10. pants
Pasākumi attiecībā uz jūrasasara (labraka) zveju
1. Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkurām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, 2019. gada janvārī un no 2019. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā un ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas drīkst zvejot jūrasasarus (labrakus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas minētajā apgabalā nozvejoti ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:
a) ja izmanto grunts traļus ( 15 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 400 kg divos mēnešos un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;
b) ja izmanto zvejas vadus ( 16 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 210 kg mēnesī un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;
c) ja izmanto āķus un āķu rindas ( 17 ), nepārsniedz 5,5 tonnas (vienam kuģim gadā);
d) ja izmanto fiksētos žaunu tīklus ( 18 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,4 tonnas gadā uz katru kuģi.
Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši jūrasasaru (labraku) nozvejas: c) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.
3. Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro ikmēneša limitu – no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.
Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.
4. Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:
a) no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. novembra līdz 31. decembrim atļauta vienīgi nozveja ar atbrīvošanu, kas nodrošina augstus jūrasasara (labraka) izdzīvotības rādītājus. Minētajā periodā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā;
b) no 2019. gada 1. aprīļa līdz 31. oktobrim viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu jūrasasara (labraka) īpatni dienā.
5. Atpūtas zvejā ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā trīs jūrasasara (labraka) īpatņus dienā.
11. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos
Jebkāda specializēta, nejauša zušu zveja un zušu atpūtas zveja ir aizliegta ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļudeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, laikposmā, kas ilgst trīs mēnešus pēc kārtas un ko katra dalībvalsts nosaka laikā no 2019. gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim. Noteikto laikposmu dalībvalstis paziņo Komisijai ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūnijā.
12. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;
b) zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;
c) zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;
d) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
e) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
f) atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;
g) kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 17. pantu.
2. Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.
3. Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.
4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
13. pants
Slēgtās zvejas sezonas
1. Porkupīnas sēklī no 2019. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelns, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.
Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
|
2 |
52° 40′ N |
12° 30′ W |
|
3 |
52° 47′ N |
12° 39,600′ W |
|
4 |
52° 47′ N |
12° 56′ W |
|
5 |
52° 13,5′ N |
13° 53,830′ W |
|
6 |
51° 22′ N |
14° 24′ W |
|
7 |
51° 22′ N |
14° 03′ W |
|
8 |
52° 10′ N |
13° 25′ W |
|
9 |
52° 32′ N |
13° 07,500′ W |
|
10 |
52° 43′ N |
12° 55′ W |
|
11 |
52° 43′ N |
12° 43′ W |
|
12 |
52° 38,800′ N |
12° 37′ W |
|
13 |
52° 27′ N |
12° 23′ W |
|
14 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.
2. Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2019. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.
Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā.
14. pants
Aizliegumi
1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
a) ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;
b) baltā haizivs (Carcharodon carcharías) visos ūdeņos;
c) pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
d) baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
e) milzu haizivs (Cetorhinus maximus) visos ūdeņos;
f) melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
g) gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
h) parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;
i) lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
j) gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;
k) bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;
l) siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;
m) šādas Mobula ģints raju sugas visos ūdeņos:
i) velnzivs (Mobula mobular);
ii) mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);
iii) dzeloņastes raja (Mobula japanica);
iv) gludastes raja (Mobula thurstoni);
v) garragu raja (Mobula eregoodootenkee);
vi) mūka velna raja (Mobula munkiana);
vii) Čīles velna raja (Mobula tarapacana);
viii) īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);
ix) mazā velna raja (Mobula hypostoma);
x) rifu velnraja (Mobula alfredi);
xi) divragainā velnraja (Mobula birostris);
n) šādas zāģzivju dzimtas (Pristidae) sugas visos ūdeņos:
i) šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);
ii) pundurzāģzivs (Pristis clavata);
iii) sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);
iv) lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);
v) zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);
o) dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;
p) Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;
q) cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;
r) vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;
s) parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;
t) baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;
u) ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;
v) dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezvejas novēršanas programmas;
w) eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.
15. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II NODAĻA
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
16. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.
2. Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“kvotu apmaiņa”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas III pielikumā.
III NODAĻA
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos
17. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.
2. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.
3. Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.
5. Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2020. gada 31. janvārim.
18. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.
2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.
3. To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.
4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu ar bruto tilpību, kuriem atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.
5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.
6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.
7. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuriem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 ( 19 ) 12. pantu ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma 7. punktā.
8. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 8. punktā.
19. pants
Atpūtas zveja
Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.
20. pants
Haizivis
1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.
2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.
3. Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.
4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.
5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).
21. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti
1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.
2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktās KPN un piezvejas limitus.
22. pants
Izpētes zveja
1. Dalībvalstis 2019. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu un katrā ziņā ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.
2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.
3. Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.
23. pants
Krila zveja 2019./2020. gada zvejas sezonā
1. Ja kāda dalībvalsts plāno 2019./2020. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2019. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļas veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2019. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.
2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejā.
3. Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.
4. Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:
a) pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;
b) izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.
5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krila zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.
24. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā
1. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.
2. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.
3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.
4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.
5. Dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.
25. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi
1. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 aktīvu dreifējošu ZPI.
2. Apgādes kuģu skaits nav lielāks par vienu apgādes kuģi uz ne mazāk kā diviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.
3. Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk kā viens vienas un tās pašas valsts karoga apgādes kuģis.
4. No 2018. gada 1. janvāra Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.
26. pants
Haizivis
1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.
2. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.
3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.
27. pants
Pelaģiskā zveja
1. Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IJ pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.
2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2019. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 36 102 tonnām.
3. Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās, ar mērķi minēto informāciju pārsūtīt SPRFMO sekretariātam.
28. pants
Grunts zveja
1. Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2019. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir notikusi grunts zveja, un nepārsniedz gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus, kas reģistrēti minētajā laikposmā. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.
2. Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.
28.a pants
Izpētes zveja
1. Dalībvalstis 2019. gadā SPRFMO konvencijas apgabalā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām tikai tad, ja SPRFMO ir apstiprinājusi to pieteikumu šādai zvejai, tostarp zvejniecības darbības plānu un apņemšanos īstenot datu vākšanas plānu.
2. Zveja notiek vienīgi IJ pielikumā norādītajos pētniecības blokos. Zveja ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 750 metriem un lielāks par 2 000 metriem.
3. KPN ir tāda, kā norādīts IJ pielikumā. Zveju ierobežo tā, ka tiek veikts viens zvejas reiss, kura maksimālais ilgums ir 21 secīga diena, un āķu skaits vienā ievietošanas reizē nepārsniedz 5 000 , un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits vienā pētniecības blokā nav lielāks par 20. Zveju izbeidz vai nu brīdī, kad tiek sasniegta KPN, vai kad zvejas rīki ir ievietoti un izcelti 100 reizes, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.
29. pants
Zveja ar riņķvadu
1. Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, ir aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:
a) no 2019. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2019. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2020. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
— Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,
— 150° rietumu garuma meridiāns,
— 40° ziemeļu platuma paralēle,
— 40° dienvidu platuma paralēle;
b) no 2019. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
— 96° rietumu garuma meridiāns,
— 110° rietumu garuma meridiāns,
— 4° ziemeļu platuma paralēle,
— 3° dienvidu platuma paralēle.
2. Attiecīgās dalībvalstis pirms 2019. gada 1. aprīļa Komisijai paziņo, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās ir izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.
3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.
4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
a) ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai
b) ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.
30. pants
Dreifējošas ZPI
1. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.
2. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienās, pirms sācies izvēlētais 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais zvejas aizlieguma periods, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik kuģis sākotnēji ir izvietojis.
3. Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.
31. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejā ar āķu jedām
Lielacu tunzivs kopējās ikgadējās nozvejas, kuras IATTC konvencijas apgabalā guvuši katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, nepārsniedz 500 tonnu vai attiecīgās ikgadējās lielacu tunzivs nozvejas, kas gūtas 2001. gadā.
32. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums
1. Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.
3. Kuģu operatori:
a) reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);
b) paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 31. janvārim.
33. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums
Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot to liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.
34. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
— kaķhaizivs (Apristurus manis),
— dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),
— īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),
— lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),
— gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),
— raju dzimtas zivis (Rajidae),
— samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),
— Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis,
— dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).
35. pants
Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi
1. Dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas dienu kopējais skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu 403 dienas.
2. Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, nepārsniegtu 2 000 tonnu.
36. pants
Zvejas, kurā izmanto ZPI, pārvaldība
1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2019. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2019. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.
2. Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam, ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz papildu diviem mēnešiem: vai nu no 2019. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2019. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2019. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2019. gada 31. decembra plkst. 24.00. To, kuri papildu divi mēneši izvēlēti, dara zināmu Komisijai līdz 2019. gada 31. janvārim (neieskaitot).
3. Dalībvalstis nodrošina, ka neviens tās kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām ar instrumentiem aprīkotām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa klāja.
4. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.
5. Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
a) pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;
b) ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai
c) ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.
37. pants
To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivi
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.
38. pants
Zobenzivs nozvejas limiti zvejā ar āķu jedām uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma
Dalībvalstis nodrošina, lai zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu IH pielikumā noteikto limitu. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka minētā pasākuma rezultātā attiecībā uz zobenzivi nav zvejas piepūles pārvirzes uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.
39. pants
Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs
1. WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:
a) zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);
b) okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.
40. pants
IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals
1. Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta u) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.
2. Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta u) punktā, piemēro 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 29. panta 2., 3. un 4. punktā un 30., 31. un 32. pantā izklāstītos pasākumus.
41. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā
1. Nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi no mazo pelaģisko sugu krājumiem gūst 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz apjomus, kas norādīti šīs regulas IL pielikumā.
2. To dienu skaits, kad Savienības zvejas kuģi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā kā mērķsugas zvejo mazās pelaģiskās sugas, nepārsniedz 180 zvejas dienu gadā. Piemēro noteikumu, ka minētajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad kā mērķsugu zvejo sardīni, un maksimāli 144 dienas, kad kā mērķsugu zvejo anšovu.
42. pants
Zutis Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)
1. Visām Savienības kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo zušus, proti, specializētai zvejai, nejaušai zvejai un atpūtas zvejai, piemēro šā panta noteikumus.
2. Šo pantu piemēro Vidusjūrai un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem.
3. Zvejot zušus ir aizliegts Savienības un Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos laikposmā, kas ilgst trīs mēnešus pēc kārtas un ko nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma periods ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, esošajiem valsts pārvaldības plāniem un zušu migrācijas paradumiem laikā attiecīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis par noteikto periodu paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma perioda sākuma un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2019. gada 31. janvārī.
43. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos
Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
44. pants
Grunts zvejas pagaidu pasākumi
1. Dalībvalstis, kuru kuģi SIOFA nolīguma apgabalā jebkurā attiecīgajā gadā līdz 2016. gadam ir zvejojuši vairāk nekā 40 dienu, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas gada piepūli un/vai nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam un ka zvejas darbības tiek veiktas apgabalā, kas novērtēts to ietekmes novērtējumā, kas iesniegts SIOFA.
2. Dalībvalstis, kuru kuģi SIOFA nolīguma apgabalā jebkurā attiecīgajā gadā līdz 2016. gadam nav zvejojuši vairāk par 40 dienām, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas piepūli un/vai nozveju, un telpisko izvietojumu ierobežo saskaņā ar to vēsturisko zvejas datu reģistru.
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
45. pants
Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti kuģi
Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozvejas Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētos nosacījumus.
46. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi
Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētie nosacījumi.
47. pants
Zvejas atļaujas
Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds norādīts VIII pielikumā.
48. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 45. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. panta nosacījumus.
49. pants
Slēgtās zvejas sezonas
Trešo valstu kuģi, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2019. gada 1. augusta līdz 31. decembrim tūbītes minētajā apgabalā nezvejo ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.
50. pants
Aizliegumi
1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:
a) ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;
b) šādas zāģzivju sugas Savienības ūdeņos:
i) šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);
ii) pundurzāģzivs (Pristis clavata);
iii) sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);
iv) lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);
v) zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);
c) milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;
d) parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;
e) bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;
f) gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;
g) melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;
h) siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;
i) šādas Mobula ģints raju sugas Savienības ūdeņos:
i) velnzivs (Mobula mobular);
ii) mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);
iii) dzeloņastes raja (Mobula japanica);
iv) gludastes raja (Mobula thurstoni);
v) garragu raja (Mobula eregoodootenkee);
vi) mūka velna raja (Mobula munkiana);
vii) Čīles velna raja (Mobula tarapacana);
viii) īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);
ix) mazā velna raja (Mobula hypostoma);
x) rifu velnraja (Mobula alfredi);
xi) divragainā velnraja (Mobula birostris);
j) dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;
k) Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;
l) cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā un baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;
m) ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;
n) parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;
o) vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;
p) dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;
q) eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
51. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
52. pants
Pārejas noteikumi
Regulas 10. pantu, 12. panta 2. punktu, 14., 20., 21., 26., 32., 33., 34., 39., 42., 43. un 50. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2020. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2020. gadam.
53. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.
Tomēr 9. pantu piemēro no 2019. gada 1. februāra. Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā ir izklāstīti 21., 22. un 23. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no 2018. gada 1. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I PIELIKUMS |
KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem |
|
IA PIELIKUMS |
Skageraks, Kategats, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi |
|
IB PIELIKUMS |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā |
|
IC PIELIKUMS |
Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals |
|
ID PIELIKUMS |
ICCAT konvencijas apgabals |
|
IE PIELIKUMS |
Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals |
|
IF PIELIKUMS |
Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals |
|
IG PIELIKUMS |
Dienvidu tunzivs izplatības apgabali |
|
IH PIELIKUMS |
WCPFC konvencijas apgabals |
|
IJ PIELIKUMS |
SPRFMO konvencijas apgabals |
|
IK PIELIKUMS |
IOTC kompetences apgabals |
|
IL PIELIKUMS |
GFCM nolīguma apgabals |
|
IIB PIELIKUMS |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā |
|
IIC PIELIKUMS |
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā |
|
III PIELIKUMS |
Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos |
|
IV PIELIKUMS |
ICCAT konvencijas apgabals |
|
V PIELIKUMS |
CCAMLR konvencijas apgabals |
|
VI PIELIKUMS |
IOTC kompetences apgabals |
|
VII PIELIKUMS |
WCPFC konvencijas apgabals |
|
VIII PIELIKUMS |
Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IJ, IK un IL pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti ērtības labad.
Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Amblyraja radiata |
RJR |
Ērkšķu raja |
|
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
|
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
|
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
|
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
|
Caproidae |
BOR |
Kaproīdas |
|
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsraga haizivs |
|
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
|
Chaceon spp. |
GER |
Sarkanie dziļūdens krabji |
|
Chaenocephalus aceratus |
SSI |
Melnspuru leduszivs |
|
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
|
Channichthys rhinoceratus |
LIC |
Vienraga leduszivs |
|
Chionoecetes spp. |
PCR |
Sniega krabji |
|
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
|
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Strupdeguna garaste |
|
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
|
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
|
Dicentrarchus labrax |
BSS |
Jūrasasaris (labraks) |
|
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) |
RJB |
Parastā raja (sugu grupa) |
|
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
|
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktikas ilkņzivs |
|
Dissostichus spp. |
TOT |
Ilkņzivis |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
|
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
|
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
|
Gadus morhua |
COD |
Menca |
|
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
|
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
|
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
|
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Atlantijas paltuss |
|
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
|
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
|
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
|
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
|
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
|
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
|
Lophiidae |
ANF |
Jūrasvelni |
|
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
|
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
|
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
|
Manta birostris |
RMB |
Divragainā velnraja |
|
Martialia hyadesi |
SQS |
Dienvidatlantijas kalmārs |
|
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
|
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
|
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
|
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūras līdaka |
|
Molva molva |
LIN |
Jūras līdaka |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Notothenia gibberifrons |
NOG |
Zaļā nototēnija |
|
Notothenia rossii |
NOR |
Marmora nototēnija |
|
Notothenia squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
|
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
|
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
|
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
|
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
|
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
|
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
|
Pollachius virens |
POK |
Saida |
|
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Pseudochaenichthys georgianus |
SGI |
Melnā leduszivs |
|
Pseudopentaceros spp. |
EDW |
Bruņgalvji |
|
Raja alba |
RJA |
Baltā raja |
|
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
|
Raja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
|
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
|
Raja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
|
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
JAD |
Norvēģijas raja |
|
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
|
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
|
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
|
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
|
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
|
Sardina pilchardus |
PIL |
Sardīne |
|
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
|
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
|
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
|
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
|
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
|
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
|
Trachurus murphyi |
CJM |
Čīles stavrida |
|
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
|
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
|
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
|
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
|
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
|
Anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
|
Antarktikas ilkņzivs |
TOA |
Dissostichus mawsoni |
|
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
|
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
|
Atlantijas paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
|
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
|
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
|
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus albidus |
|
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
|
Baltā raja |
RJA |
Raja alba |
|
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
|
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
|
Blondā raja |
RJH |
Raja brachyura |
|
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
|
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
|
Bruņgalvji |
EDW |
Pseudopentaceros spp. |
|
Cirtainā raja |
RJU |
Raja undulata |
|
Čīles stavrida |
CJM |
Trachurus murphyi |
|
Dienvidatlantijas kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
|
Dienvidu tunzivs |
SBF |
Thunnus maccoyii |
|
Divragainā velnraja |
RMB |
Manta birostris |
|
Dzegužraja |
RJN |
Leucoraja naevus |
|
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
|
Dzeloņainā raja |
RJC |
Raja clavata |
|
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
|
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarkii |
|
Ērkšķu raja |
RJR |
Amblyraja radiata |
|
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
|
Gludais rombs |
BLL |
Scophthalmus rhombus |
|
Gludā laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
|
Grenlandes paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
|
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
|
Ilkņzivis |
TOT |
Dissostichus spp. |
|
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
|
Jūras līdaka |
LIN |
Molva molva |
|
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
|
Jūrasasaris (labraks) |
BSS |
Dicentrarchus labrax |
|
Jūrasmēles |
SOO |
Solea spp. |
|
Jūrasvelni |
ANF |
Lophiidae |
|
Kaproīdas |
BOR |
Caproidae |
|
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
|
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
|
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
|
Lielā laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
|
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
|
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
|
Marmora nototēnija |
NOR |
Notothenia rossii |
|
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
|
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
|
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
|
Melnā leduszivs |
SGI |
Pseudochaenichthys georgianus |
|
Melnspuru leduszivs |
SSI |
Chaenocephalus aceratus |
|
Menca |
COD |
Gadus morhua |
|
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
|
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
|
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
|
Norvēģijas raja |
JAD |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
|
Parastā jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
|
Parastā raja (sugu grupa) |
RJB |
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) |
|
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
|
Pelēkā īsraga haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
|
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Notothenia squamifrons |
|
Penaeus garneles |
PEN |
Penaeus spp. |
|
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
|
Plankumainā raja |
RJM |
Raja montagui |
|
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
|
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
|
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
|
Rajveidīgās zivis |
SRX |
Rajiformes |
|
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
|
Saida |
POK |
Pollachius virens |
|
Sardīne |
PIL |
Sardina pilchardus |
|
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
|
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
|
Sarkanie dziļūdens krabji |
GER |
Chaceon spp. |
|
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
|
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
|
Sīkacu raja |
RJE |
Raja microocellata |
|
Smilšu raja |
RJI |
Raja circularis |
|
Sniega krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
|
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
|
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
|
Šagrēnādas raja |
RJF |
Raja fullonica |
|
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
|
Vienraga leduszivs |
LIC |
Channichthys rhinoceratus |
|
Zaļā nototēnija |
NOG |
Notothenia gibberifrons |
|
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
|
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
|
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
|
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
|
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI
|
Suga: |
Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dānija |
106 387 (2) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
2 325 (2) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
162 (2) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrija |
3 906 (2) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
112 780 |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
112 780 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas. (2) Merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Merlanga un makreles piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. Īpašs nosacījums: ievērojot minēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIC pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.) |
|
|
Vācija |
24 |
|
|
|
|
Francija |
8 |
|
|
|
|
Nīderlande |
19 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
39 |
|
|
|
|
Savienība |
90 |
|
|
|
|
KPN |
90 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā (ARU/3A4-C) |
|
|
Dānija |
1 093 |
|
|
|
|
Vācija |
11 |
|
|
|
|
Francija |
8 |
|
|
|
|
Īrija |
8 |
|
|
|
|
Nīderlande |
51 |
|
|
|
|
Zviedrija |
43 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
20 |
|
|
|
|
Savienība |
1 234 |
|
|
|
|
KPN |
1 234 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (ARU/567.) |
|
|
Vācija |
355 |
|
|
|
|
Francija |
7 |
|
|
|
|
Īrija |
329 |
|
|
|
|
Nīderlande |
3 710 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
260 |
|
|
|
|
Savienība |
4 661 |
|
|
|
|
KPN |
4 661 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI) |
|
|
Vācija |
6 (1) |
|
|
|
|
Francija |
6 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
6 (1) |
|
|
|
|
Citi |
3 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
21 (1) |
|
|
|
|
KPN |
21 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
3a (USK/03A.) |
|
|
Dānija |
15 |
|
|
|
|
Zviedrija |
8 |
|
|
|
|
Vācija |
8 |
|
|
|
|
Savienība |
31 |
|
|
|
|
KPN |
31 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.) |
|
|
Dānija |
68 |
|
|
|
|
Vācija |
20 |
|
|
|
|
Francija |
47 |
|
|
|
|
Zviedrija |
7 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
102 |
|
|
|
|
Citi |
7 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
251 |
|
|
|
|
KPN |
251 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (USK/567EI.) |
|||||
|
Vācija |
17 |
|
|
|||||
|
Spānija |
60 |
|
|
|||||
|
Francija |
705 |
|
|
|||||
|
Īrija |
68 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
340 |
|
|
|||||
|
Citi |
17 (1) |
|
|
|||||
|
Savienība |
1 207 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
|
|
||||||
|
KPN |
4 130 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||||
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2) Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C). (3) Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %. (4)Ieskaitot jūras līdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:
(5) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000 |
||||||||
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
|
Dānija |
165 |
|
|
|
|
Vācija |
1 |
|
|
|
|
Francija |
0 |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
4 |
|
|
|
|
Savienība |
170 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Kaproīdas Caproidae |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā (BOR/678-) |
|
|
Dānija |
5 357 |
|
|
|
|
Īrija |
15 086 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 387 |
|
|
|
|
Savienība |
21 830 |
|
|
|
|
KPN |
21 830 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
3a (HER/03A.) |
|
|
Dānija |
12 325 (2) |
|
|
|
|
Vācija |
197 (2) |
|
|
|
|
Zviedrija |
12 893 (2) |
|
|
|
|
Savienība |
25 415 (2) |
|
|
|
|
Norvēģija |
3 911 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
0 (3) |
|
|
|
|
KPN |
29 326 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.). (3) Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.). |
||||
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30′ N (HER/4AB.) |
|
|
Dānija |
59 468 |
|
|
|
|
Vācija |
39 404 |
|
|
|
|
Francija |
20 670 |
|
|
|
|
Nīderlande |
51 717 |
|
|
|
|
Zviedrija |
3 913 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
55 583 |
|
|
|
|
Savienība |
230 755 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
250 |
|
|
|
|
Norvēģija |
111 652 (2) |
|
|
|
|
KPN |
385 008 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu (HER/*4AB-C): Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
886 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
886 |
|
|
|
|
KPN |
385 008 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. |
||||
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
3a (HER/03A-BC) |
|
|
Dānija |
5 692 |
|
|
|
|
Vācija |
51 |
|
|
|
|
Zviedrija |
916 |
|
|
|
|
Savienība |
6 659 |
|
|
|
|
KPN |
6 659 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |
||||
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX) |
|
|
Beļģija |
65 |
|
|
|
|
Dānija |
12 628 |
|
|
|
|
Vācija |
65 |
|
|
|
|
Francija |
65 |
|
|
|
|
Nīderlande |
65 |
|
|
|
|
Zviedrija |
62 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
240 |
|
|
|
|
Savienība |
13 190 |
|
|
|
|
KPN |
13 190 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |
||||
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
4c, 7d (2) (HER/4CXB7D) |
|
|
Beļģija |
8 632 (3) |
|
|
|
|
Dānija |
800 (3) |
|
|
|
|
Vācija |
530 (3) |
|
|
|
|
Francija |
10 277 (3) |
|
|
|
|
Nīderlande |
18 162 (3) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 950 (3) |
|
|
|
|
Savienība |
42 351 (3) |
|
|
|
|
KPN |
385 008 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2) Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā. (3) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.). |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6.b un 6.aN zonā (1) (HER/5B6ANB) |
|
|
Vācija |
466 (2) |
|
|
|
|
Francija |
88 (2) |
|
|
|
|
Īrija |
630 (2) |
|
|
|
|
Nīderlande |
466 (2) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 520 (2) |
|
|
|
|
Savienība |
4 170 (2) |
|
|
|
|
KPN |
4 170 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles vai uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° N platuma paralēles, izņemot Klaidu. (2) Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° N un 57°30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6aS (1), 7b, 7c (HER/6AS7BC) |
|
|
Īrija |
1 482 |
|
|
|
|
Nīderlande |
148 |
|
|
|
|
Savienība |
1 630 |
|
|
|
|
KPN |
1 630 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56°00′ N un uz rietumiem no 07°00′ W. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6. zona (Klaida) (1) (HER/06ACL.) |
|
|
Apvienotā Karaliste |
Jānosaka |
|
|
|
|
Savienība |
Jānosaka (2) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (2) |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
(1)
Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp: — Kintairas ragu (55°17.9′N, 05°47.8′W), — punktu ar koordinātām 55°04′N, 05°23′W un — Korsvolas ragu (55°00.5′N, 05°09.4′W). (2) Nosaka tādā pašā apjomā kā Apvienotās Karalistes kvota. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7a (1) (HER/07A/MM) |
|
|
Īrija |
1 795 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
5 101 |
|
|
|
|
Savienība |
6 896 |
|
|
|
|
KPN |
6 896 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1)
Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52°30′ N platuma paralēle, — ienvidos 52°00′ N platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7e un 7f (HER/7EF.) |
|
|
Francija |
465 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
465 |
|
|
|
|
Savienība |
930 |
|
|
|
|
KPN |
930 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7g (1), 7h (1), 7j (1) un 7k (1) (HER/7G-K.) |
|
|
Vācija |
53 |
|
|
|
|
Francija |
293 |
|
|
|
|
Īrija |
4 097 |
|
|
|
|
Nīderlande |
293 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
6 |
|
|
|
|
Savienība |
4 742 |
|
|
|
|
KPN |
4 742 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1)
Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52°30′ N platuma paralēle, — dienvidos 52°00′ N platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
||||
|
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
8 (ANE/08.) |
|
|
Spānija |
29 700 |
|
|
|
|
Francija |
3 300 |
|
|
|
|
Savienība |
33 000 |
|
|
|
|
KPN |
33 000 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) |
|
|
Spānija |
2 344 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
2 558 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
4 902 (1) |
|
|
|
|
KPN |
4 902 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) The Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. septembrim. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Skageraks (COD/03AN.) |
|
|
Beļģija |
11 |
|
|
|
|
Dānija |
3 364 |
|
|
|
|
Vācija |
84 |
|
|
|
|
Nīderlande |
21 |
|
|
|
|
Zviedrija |
589 |
|
|
|
|
Savienība |
4 069 |
|
|
|
|
KPN |
4 205 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Kategats (COD/03AS.) |
|
|
Dānija |
350 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
7 (1) |
|
|
|
|
Zviedrija |
210 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
567 (1) |
|
|
|
|
KPN |
567 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4) |
|||||
|
Beļģija |
870 (1) |
|
|
|||||
|
Dānija |
4 998 (1) |
|
|
|||||
|
Vācija |
3 169 (1) |
|
|
|||||
|
Francija |
1 075 (1) |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
2 824 (1) |
|
|
|||||
|
Zviedrija |
33 (1) |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
11 464 (1) |
|
|
|||||
|
Savienība |
24 433 (1) |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
5 004 (2) |
|
|
|||||
|
KPN |
29 437 |
|
Analītiska KPN
|
|||||
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 7d (COD/*07D.). (2) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
382 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
382 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6b; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12°00′ W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
|
Vācija |
1 |
|
|
|
|
Francija |
12 |
|
|
|
|
Īrija |
16 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
45 |
|
|
|
|
Savienība |
74 |
|
|
|
|
KPN |
74 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6a; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12°00′ W (COD/5BE6A) |
|
|
Beļģija |
3 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
26 (1) |
|
|
|
|
Francija |
275 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
385 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 046 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
1 735 (1) |
|
|
|
|
KPN |
1 735 (1) |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. |
|
|
(1) Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā mencas zvejā. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7a (COD/07A.) |
|
|
Beļģija |
11 (1) |
|
|
|
|
Francija |
30 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
530 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
3 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
233 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
807 (1) |
|
|
|
|
KPN |
807 (1) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7b, 7c, 7e–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34) |
|
|
Beļģija |
50 (1) |
|
|
|
|
Francija |
822 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
650 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
88 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
1 610 (1) |
|
|
|
|
KPN |
1 610 (1) |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
(1) Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā mencas zvejā. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7d (COD/07D.) |
|
|
Beļģija |
74 (1) |
|
|
|
|
Francija |
1 439 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
43 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
159 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
1 715 (1) |
|
|
|
|
KPN |
1 715 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/*2A3X4). |
||||
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
9 |
|
|
|
|
Dānija |
7 |
|
|
|
|
Vācija |
7 |
|
|
|
|
Francija |
47 |
|
|
|
|
Nīderlande |
37 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 780 |
|
|
|
|
Savienība |
2 887 |
|
|
|
|
KPN |
2 887 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14) |
|
|
Spānija |
657 |
|
|
|
|
Francija |
2 563 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
749 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 813 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
5 782 |
|
|
|
|
KPN |
5 782 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C) |
||||
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
7 (LEZ/07.) |
|
|
Beļģija |
490 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
5 440 (2) |
|
|
|
|
Francija |
6 602 (2) |
|
|
|
|
Īrija |
3 001 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 599 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
18 132 |
|
|
|
|
KPN |
18 132 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
(1) 10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejai, ko gūst jūrasmēles specializētajā zvejā. (2) 35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE). |
||||
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8a, 8b, 8d un 8e (LEZ/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
943 |
|
|
|
|
Francija |
761 |
|
|
|
|
Savienība |
1 704 |
|
|
|
|
KPN |
1 704 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411) |
|
|
Spānija |
1 728 |
|
|
|
|
Francija |
86 |
|
|
|
|
Portugāle |
58 |
|
|
|
|
Savienība |
1 872 |
|
|
|
|
KPN |
1 872 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (ANF/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
715 (1) |
|
|
|
|
Dānija |
1 577 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
770 (1) |
|
|
|
|
Francija |
147 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
541 (1) |
|
|
|
|
Zviedrija |
18 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
16 469 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
20 237 (1) |
|
|
|
|
KPN |
20 237 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot: 6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14). |
||||
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.) |
|
|
Beļģija |
51 |
|
|
|
|
Dānija |
1 305 |
|
|
|
|
Vācija |
21 |
|
|
|
|
Nīderlande |
18 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
305 |
|
|
|
|
Savienība |
1 700 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14) |
|
|
Beļģija |
411 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
470 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
440 |
|
|
|
|
Francija |
5 067 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
1 145 |
|
|
|
|
Nīderlande |
396 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 524 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
11 453 |
|
|
|
|
KPN |
11 453 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C). |
||||
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
7 (ANF/07.) |
|
|
Beļģija |
3 049 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
340 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
1 212 (1) |
|
|
|
|
Francija |
19 568 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
2 501 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
395 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
5 934 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
32 999 (1) |
|
|
|
|
KPN |
32 999 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE). |
||||
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
8a, 8b, 8d un 8e (ANF/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
1 275 |
|
|
|
|
Francija |
7 096 |
|
|
|
|
Savienība |
8 371 |
|
|
|
|
KPN |
8 371 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411) |
|
|
Spānija |
3 472 |
|
|
|
|
Francija |
3 |
|
|
|
|
Portugāle |
691 |
|
|
|
|
Savienība |
4 166 |
|
|
|
|
KPN |
4 166 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
3a (HAD/03A.) |
|
|
Beļģija |
8 |
|
|
|
|
Dānija |
1 435 |
|
|
|
|
Vācija |
91 |
|
|
|
|
Nīderlande |
2 |
|
|
|
|
Zviedrija |
170 |
|
|
|
|
Savienība |
1 706 |
|
|
|
|
KPN |
1 780 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
4; Savienības ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.) |
|||||
|
Beļģija |
168 |
|
|
|||||
|
Dānija |
1 153 |
|
|
|||||
|
Vācija |
734 |
|
|
|||||
|
Francija |
1 279 |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
126 |
|
|
|||||
|
Zviedrija |
116 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
19 015 |
|
|
|||||
|
Savienība |
22 591 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
6 359 |
|
|
|||||
|
KPN |
28 950 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
707 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
707 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. |
||||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā (HAD/6B1214) |
|
|
Beļģija |
23 |
|
|
|
|
Vācija |
28 |
|
|
|
|
Francija |
1 155 |
|
|
|
|
Īrija |
824 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
8 439 |
|
|
|
|
Savienība |
10 469 |
|
|
|
|
KPN |
10 469 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6.a zonā (HAD/5BC6A.) |
|
|
Beļģija |
4 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
4 (1) |
|
|
|
|
Francija |
178 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
528 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 512 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
3 226 |
|
|
|
|
KPN |
3 226 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Ne vairāk kā 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4. zonā, Savienības ūdeņos 2.a zonā (HAD/*2AC4.). |
||||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7b–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34) |
|
|
Beļģija |
93 |
|
|
|
|
Francija |
5 552 |
|
|
|
|
Īrija |
1 851 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
833 |
|
|
|
|
Savienība |
8 329 |
|
|
|
|
KPN |
8 329 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7a (HAD/07A.) |
|
|
Beļģija |
59 |
|
|
|
|
Francija |
271 |
|
|
|
|
Īrija |
1 619 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 790 |
|
|
|
|
Savienība |
3 739 |
|
|
|
|
KPN |
3 739 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
3a (WHG/03A.) |
|
|
Dānija |
1 109 |
|
|
|
|
Nīderlande |
4 |
|
|
|
|
Zviedrija |
119 |
|
|
|
|
Savienība |
1 232 |
|
|
|
|
KPN |
1 660 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
4; Savienības ūdeņi 2.a rajonā (WHG/2AC4.) |
|||||
|
Beļģija |
320 |
|
|
|||||
|
Dānija |
1 385 |
|
|
|||||
|
Vācija |
360 |
|
|
|||||
|
Francija |
2 082 |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
801 |
|
|
|||||
|
Zviedrija |
3 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
10 012 |
|
|
|||||
|
Savienība |
14 963 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
1 219 (1) |
|
|
|||||
|
KPN |
17 191 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||||
|
(1) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14) |
|
|
Vācija |
3 (1) |
|
|
|
|
Francija |
68 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
324 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
717 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
1 112 (1) |
|
|
|
|
KPN |
1 112 (1) |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. |
|
|
(1) Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā merlanga zvejā. |
||||
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7a (WHG/07A.) |
|
|
Beļģija |
3 (1) |
|
|
|
|
Francija |
43 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
717 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
1 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
482 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
1 246 (1) |
|
|
|
|
KPN |
1 246 (1) |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. |
|
|
(1) Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā merlanga zvejā. |
||||
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7b, 7c, 7d, 7e, 7f, 7g, 7h, 7j un 7k (WHG/7X7A-C) |
|
|
Beļģija |
187 |
|
|
|
|
Francija |
11 510 |
|
|
|
|
Īrija |
5 334 |
|
|
|
|
Nīderlande |
94 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 059 |
|
|
|
|
Savienība |
19 184 |
|
|
|
|
KPN |
19 184 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
8 (WHG/08.) |
|
|
Spānija |
1 016 |
|
|
|
|
Francija |
1 524 |
|
|
|
|
Savienība |
2 540 |
|
|
|
|
KPN |
2 540 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (W/P/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
190 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
190 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. |
||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
3a (HKE/03A.) |
|
|
Dānija |
3 950 (1) |
|
|
|
|
Zviedrija |
336 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
4 286 |
|
|
|
|
KPN |
4 286 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. |
||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (HKE/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
71 (1) |
|
|
|
|
Dānija |
2 888 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
331 (1) |
|
|
|
|
Francija |
639 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
166 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
899 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
4 994 (1) |
|
|
|
|
KPN |
4 994 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejas vajadzībām 3.a zonā (HKE/*03A.). |
||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
6 un 7; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214) |
|||||||||||||||||
|
Beļģija |
733 (1) |
|
|
|||||||||||||||||
|
Spānija |
23 512 |
|
|
|||||||||||||||||
|
Francija |
36 310 (1) |
|
|
|||||||||||||||||
|
Īrija |
4 400 |
|
|
|||||||||||||||||
|
Nīderlande |
473 (1) |
|
|
|||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
14 334 (1) |
|
|
|||||||||||||||||
|
Savienība |
79 762 |
|
|
|||||||||||||||||
|
KPN |
79 762 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|||||||||||||||||
|
(1) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8a, 8b, 8d un 8e (HKE/8ABDE.) |
|||||||||||||
|
Beļģija |
23 (1) |
|
|
|||||||||||||
|
Spānija |
16 036 |
|
|
|||||||||||||
|
Francija |
36 013 |
|
|
|||||||||||||
|
Nīderlande |
46 (1) |
|
|
|||||||||||||
|
Savienība |
52 118 |
|
|
|||||||||||||
|
KPN |
52 118 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||||||||||||
|
(1) Šo kvotu var pārcelt uz 4. zonu un Savienības ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||||||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411) |
|
|
Spānija |
5 924 |
|
|
|
|
Francija |
569 |
|
|
|
|
Portugāle |
2 765 |
|
|
|
|
Savienība |
9 258 |
|
|
|
|
KPN |
9 258 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.) |
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14) |
|
|
Dānija |
48 813 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
18 979 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
33 970 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
37 800 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
59 522 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
|
|
||
|
Zviedrija |
12 075 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
63 341 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
|
|
||
|
Norvēģija |
99 900 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
10 000 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 22 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 7 % (2) Šo kvotu var pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. (3) Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975 |
||||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411) |
|
|
Spānija |
35 251 |
|
|
|
|
Portugāle |
8 813 |
|
|
|
|
Savienība |
44 064 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975 |
||||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567) |
|
|
Norvēģija |
|
|
||
|
Fēru Salas |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Jāuzskaita attiecībā pret Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. (2) Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 40 000 (3) Jāuzskaita attiecībā pret Fēru Salu nozvejas limitiem. (4) Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/*06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 5 625 |
||||
|
Suga: |
Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (L/W/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
427 |
|
|
|
|
Dānija |
1 175 |
|
|
|
|
Vācija |
151 |
|
|
|
|
Francija |
322 |
|
|
|
|
Nīderlande |
978 |
|
|
|
|
Zviedrija |
13 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
4 808 |
|
|
|
|
Savienība |
7 874 |
|
|
|
|
KPN |
7 874 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/5B67-) |
|
|
Vācija |
120 |
|
|
|
|
Igaunija |
18 |
|
|
|
|
Spānija |
377 |
|
|
|
|
Francija |
8 599 |
|
|
|
|
Īrija |
33 |
|
|
|
|
Lietuva |
7 |
|
|
|
|
Polija |
4 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 187 |
|
|
|
|
Citi |
33 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
11 378 |
|
|
|
|
Norvēģija |
250 (2) |
|
|
|
|
Fēru Salas |
150 (3) |
|
|
|
|
KPN |
11 778 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2) Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C). (3) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāuzskaita attiecībā pret šo kvotu. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ N un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. |
||||
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-) |
|
|
Igaunija |
1 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
218 (1) |
|
|
|
|
Francija |
5 (1) |
|
|
|
|
Lietuva |
2 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 (1) |
|
|
|
|
Citi |
1 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
229 (1) |
|
|
|
|
KPN |
229 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 2. un 4. zonā (BLI/24-) |
|
|
Dānija |
4 |
|
|
|
|
Vācija |
4 |
|
|
|
|
Īrija |
4 |
|
|
|
|
Francija |
23 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
14 |
|
|
|
|
Citi |
4 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
53 |
|
|
|
|
KPN |
53 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-) |
|
|
Dānija |
3 |
|
|
|
|
Vācija |
2 |
|
|
|
|
Zviedrija |
3 |
|
|
|
|
Savienība |
8 |
|
|
|
|
KPN |
8 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.) |
|
|
Dānija |
8 |
|
|
|
|
Vācija |
8 |
|
|
|
|
Francija |
8 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
8 |
|
|
|
|
Citi |
4 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
36 |
|
|
|
|
KPN |
36 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.) |
|
|
Beļģija |
13 |
|
|
|
|
Dānija |
93 |
|
|
|
|
Vācija |
13 |
|
|
|
|
Zviedrija |
38 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
13 |
|
|
|
|
Savienība |
170 |
|
|
|
|
KPN |
170 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.) |
|
|
Beļģija |
26 (1) |
|
|
|
|
Dānija |
404 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
250 (1) |
|
|
|
|
Francija |
225 |
|
|
|
|
Nīderlande |
9 |
|
|
|
|
Zviedrija |
17 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 104 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
4 035 |
|
|
|
|
KPN |
4 035 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 t, drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 3.a zonā (LIN/*03A-C). |
||||
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.) |
|
|
Beļģija |
9 |
|
|
|
|
Dānija |
6 |
|
|
|
|
Vācija |
6 |
|
|
|
|
Francija |
6 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
6 |
|
|
|
|
Savienība |
33 |
|
|
|
|
KPN |
33 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (LIN/6X14.) |
|||||
|
Beļģija |
46 (1) |
|
|
|||||
|
Dānija |
8 (1) |
|
|
|||||
|
Vācija |
166 (1) |
|
|
|||||
|
Īrija |
898 |
|
|
|||||
|
Spānija |
3 361 |
|
|
|||||
|
Francija |
3 583 (1) |
|
|
|||||
|
Portugāle |
8 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
4 126 (1) |
|
|
|||||
|
Savienība |
12 196 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
|
|
||||||
|
Fēru Salas |
|
|
||||||
|
KPN |
20 396 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|||||
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 35 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C.). (2) Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %. (3)Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:
(4) Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000 (5) Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ N (LIN/*6BAN.). (6) Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 75 |
||||||||
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.) |
|
|
Beļģija |
9 |
|
|
|
|
Dānija |
1 187 |
|
|
|
|
Vācija |
33 |
|
|
|
|
Francija |
13 |
|
|
|
|
Nīderlande |
2 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
106 |
|
|
|
|
Savienība |
1 350 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
3a (NEP/03A.) |
|
|
Dānija |
10 093 |
|
|
|
|
Vācija |
29 |
|
|
|
|
Zviedrija |
3 611 |
|
|
|
|
Savienība |
13 733 |
|
|
|
|
KPN |
13 733 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NEP/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
1 156 |
|
|
|
|
Dānija |
1 156 |
|
|
|
|
Vācija |
17 |
|
|
|
|
Francija |
34 |
|
|
|
|
Nīderlande |
595 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
19 145 |
|
|
|
|
Savienība |
22 103 |
|
|
|
|
KPN |
22 103 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.) |
|
|
Dānija |
568 |
|
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
32 |
|
|
|
|
Savienība |
600 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.) |
|
|
Spānija |
31 |
|
|
|
|
Francija |
122 |
|
|
|
|
Īrija |
204 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
14 735 |
|
|
|
|
Savienība |
15 092 |
|
|
|
|
KPN |
15 092 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
7 (NEP/07.) |
|||||||||||||
|
Spānija |
1 187 (1) |
|
|
|||||||||||||
|
Francija |
4 811 (1) |
|
|
|||||||||||||
|
Īrija |
7 296 (1) |
|
|
|||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
6 490 (1) |
|
|
|||||||||||||
|
Savienība |
19 784 (1) |
|
|
|||||||||||||
|
KPN |
19 784 (1) |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|||||||||||||
|
(1)
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||||||||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8a, 8b, 8d un 8e (NEP/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
233 |
|
|
|
|
Francija |
3 645 |
|
|
|
|
Savienība |
3 878 |
|
|
|
|
KPN |
3 878 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8c (NEP/08C.) |
|
|
Spānija |
2,7 (1) |
|
|
|
|
Francija |
0,0 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
2,7 (1) |
|
|
|
|
KPN |
2,7 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1)
Tikai nozvejām, ko gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību ( CPUE): 2 tonnas 25. funkcionālajā vienībā piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī; 0,7 tonnas 31. funkcionālajā vienībā septiņu dienu laikā jūlijā. |
||||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411) |
|
|
Spānija |
100 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
301 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
|
Piesardzīga KPN
|
||
|
(1) No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267). (2) Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu apjomu: 120 |
||||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
3a (PRA/03A.) |
|
|
Dānija |
1 497 |
|
|
|
|
Zviedrija |
807 |
|
|
|
|
Savienība |
2 304 |
|
|
|
|
KPN |
4 314 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (PRA/2AC4-C) |
|
|
Dānija |
1 163 |
|
|
|
|
Nīderlande |
11 |
|
|
|
|
Zviedrija |
47 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
345 |
|
|
|
|
Savienība |
1 566 |
|
|
|
|
KPN |
1 566 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.) |
|
|
Dānija |
200 |
|
|
|
|
Zviedrija |
123 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
323 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām. |
||||
|
Suga: |
Penaeus garneles Penaeus spp. |
Zona: |
Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.) |
|
|
Francija |
Jānosaka (1) |
|
|
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
||
|
(1) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m. (2) Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota. |
||||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Skageraks (PLE/03AN.) |
|
|
Beļģija |
101 |
|
|
|
|
Dānija |
13 065 |
|
|
|
|
Vācija |
67 |
|
|
|
|
Nīderlande |
2 513 |
|
|
|
|
Zviedrija |
700 |
|
|
|
|
Savienība |
16 446 |
|
|
|
|
KPN |
16 782 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Kategats (PLE/03AS.) |
|
|
Dānija |
1 517 |
|
|
|
|
Vācija |
17 |
|
|
|
|
Zviedrija |
171 |
|
|
|
|
Savienība |
1 705 |
|
|
|
|
KPN |
1 705 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) |
|||||
|
Beļģija |
5 694 |
|
|
|||||
|
Dānija |
18 506 |
|
|
|||||
|
Vācija |
5 338 |
|
|
|||||
|
Francija |
1 068 |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
35 589 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
26 336 |
|
|
|||||
|
Savienība |
92 531 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
8 780 |
|
|
|||||
|
KPN |
125 435 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14) |
|
|
Francija |
9 |
|
|
|
|
Īrija |
261 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
388 |
|
|
|
|
Savienība |
658 |
|
|
|
|
KPN |
658 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7a (PLE/07A.) |
|
|
Beļģija |
134 |
|
|
|
|
Francija |
58 |
|
|
|
|
Īrija |
1 499 |
|
|
|
|
Nīderlande |
41 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 343 |
|
|
|
|
Savienība |
3 075 |
|
|
|
|
KPN |
3 075 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7b un 7c (PLE/7BC.) |
|
|
Francija |
11 |
|
|
|
|
Īrija |
63 |
|
|
|
|
Savienība |
74 |
|
|
|
|
KPN |
74 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7d un 7e (PLE/7DE.) |
|
|
Beļģija |
1 694 |
|
|
|
|
Francija |
5 648 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 012 |
|
|
|
|
Savienība |
10 354 |
|
|
|
|
KPN |
10 354 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7f un 7g (PLE/7FG.) |
|
|
Beļģija |
378 |
|
|
|
|
Francija |
684 |
|
|
|
|
Īrija |
243 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
357 |
|
|
|
|
Savienība |
1 662 |
|
|
|
|
KPN |
1 662 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7h, 7j un 7k (PLE/7HJK.) |
|
|
Beļģija |
7 (1) |
|
|
|
|
Francija |
14 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
47 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
27 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
14 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
109 (1) |
|
|
|
|
KPN |
109 (1) |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
(1) Tikai jūras zeltplekstes piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā jūras zeltplekstes zvejā. |
||||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411) |
|
|
Spānija |
66 |
|
|
|
|
Francija |
263 |
|
|
|
|
Portugāle |
66 |
|
|
|
|
Savienība |
395 |
|
|
|
|
KPN |
395 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14) |
|
|
Spānija |
6 |
|
|
|
|
Francija |
190 |
|
|
|
|
Īrija |
56 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
145 |
|
|
|
|
Savienība |
397 |
|
|
|
|
KPN |
397 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
7 (POL/07.) |
|
|
Beļģija |
378 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
23 (1) |
|
|
|
|
Francija |
8 712 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
929 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 121 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
12 163 (1) |
|
|
|
|
KPN |
12 163 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE). |
||||
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8a, 8b, 8d un 8e (POL/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
252 |
|
|
|
|
Francija |
1 230 |
|
|
|
|
Savienība |
1 482 |
|
|
|
|
KPN |
1 482 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8c (POL/08C.) |
|
|
Spānija |
208 |
|
|
|
|
Francija |
23 |
|
|
|
|
Savienība |
231 |
|
|
|
|
KPN |
231 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411) |
|
|
Spānija |
273 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
|
|
||
|
Savienība |
282 (1) |
|
|
|
|
KPN |
282 (2) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.). (2) Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P). |
||||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a rajonā (POK/2C3A4) |
|
|
Beļģija |
33 |
|
|
|
|
Dānija |
3 865 |
|
|
|
|
Vācija |
9 759 |
|
|
|
|
Francija |
22 967 |
|
|
|
|
Nīderlande |
98 |
|
|
|
|
Zviedrija |
531 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
7 482 |
|
|
|
|
Savienība |
44 735 |
|
|
|
|
Norvēģija |
48 879 (1) |
|
|
|
|
KPN |
93 614 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14) |
|
|
Vācija |
468 |
|
|
|
|
Francija |
4 650 |
|
|
|
|
Īrija |
418 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 237 |
|
|
|
|
Savienība |
8 773 |
|
|
|
|
Norvēģija |
940 (1) |
|
|
|
|
KPN |
9 713 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56°30′ N (POK/*5614N). |
||||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
880 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
880 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. |
||||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
7, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411) |
|
|
Beļģija |
6 |
|
|
|
|
Francija |
1 245 |
|
|
|
|
Īrija |
1 491 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
434 |
|
|
|
|
Savienība |
3 176 |
|
|
|
|
KPN |
3 176 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
Suga: |
Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scophthalmus rhombus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (T/B/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
596 |
|
|
|
|
Dānija |
1 272 |
|
|
|
|
Vācija |
325 |
|
|
|
|
Francija |
153 |
|
|
|
|
Nīderlande |
4 513 |
|
|
|
|
Zviedrija |
9 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 254 |
|
|
|
|
Savienība |
8 122 |
|
|
|
|
KPN |
8 122 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Dānija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
1 654 (3) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 m. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums. (3) Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. (4) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata). |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.) |
|
|
Dānija |
37 (1) |
|
|
|
|
Zviedrija |
10 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
47 (1) |
|
|
|
|
KPN |
47 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi. |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Beļģija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īrija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuva |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Portugāle |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata). (3)Neattiecas uz sīkacu raju ( Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:
(4) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 7.d zonā (SRX/07D.) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
1 404 (4) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata). (3) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata). (4) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). |
||||
|
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi 7.d un 7.e zonā (RJU/7DE.) |
|
|
Beļģija |
21 (1) |
|
|
|
|
Igaunija |
0 (1) |
|
|
|
|
Francija |
103 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
0 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
27 (1) |
|
|
|
|
Lietuva |
0 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
0 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
23 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
58 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
234 (1) |
|
|
|
|
KPN |
234 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Beļģija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Portugāle |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
4 759 (2) |
|
Piesardzīga KPN
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi. (2)Neattiecas uz cirtaino raju ( Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmāk tabulā. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā (GHL/2A-C46) |
|
|
Dānija |
14 |
|
|
|
|
Vācija |
25 |
|
|
|
|
Igaunija |
14 |
|
|
|
|
Spānija |
14 |
|
|
|
|
Francija |
231 |
|
|
|
|
Īrija |
14 |
|
|
|
|
Lietuva |
14 |
|
|
|
|
Polija |
14 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
910 |
|
|
|
|
Savienība |
1 250 |
|
|
|
|
Norvēģija |
1 250 (1) |
|
|
|
|
KPN |
2 500 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1) Jānozvejo Savienības ūdeņos 2.a un 6. zonā. Šo daudzumu 6. zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C). |
||||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Beļģija |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dānija |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrija |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
135 398 (4) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
653 438 |
|
Analītiska KPN
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1)
Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.
(2) Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.). (3) Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): 253 (4) Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 39 259 Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
6, 7, 8a, 8b, 8d un 8e; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
16 594 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
18 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunija |
138 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
11 064 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īrija |
55 313 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvija |
102 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuva |
102 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
24 199 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Polija |
1 168 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
152 115 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
260 813 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Fēru Salas |
24 690 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
653 438 |
|
Analītiska KPN
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst darīt pieejamus apmaiņai, kas Spānijai, Francijai un Portugālei jāzvejo 8c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910). (2) Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H). (3) Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāuzskaita attiecībā pret tās nozvejas limitu (MAC/*N5630): 27 080 (4) Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59). Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411) |
|||||||||
|
Spānija |
24 597 (1) |
|
|
|||||||||
|
Francija |
163 (1) |
|
|
|||||||||
|
Portugāle |
5 084 (1) |
|
|
|||||||||
|
Savienība |
29 844 |
|
|
|||||||||
|
KPN |
653 438 |
|
Analītiska KPN
|
|||||||||
|
(1) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N) |
|
|
Dānija |
10 242 |
|
|
|
|
Savienība |
10 242 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
3a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24) |
|
|
Dānija |
421 |
|
|
|
|
Vācija |
24 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
41 (1) |
|
|
|
|
Zviedrija |
16 |
|
|
|
|
Savienība |
502 |
|
|
|
|
KPN |
502 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā. |
||||
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SOL/24-C.) |
|
|
Beļģija |
1 045 |
|
|
|
|
Dānija |
478 |
|
|
|
|
Vācija |
836 |
|
|
|
|
Francija |
209 |
|
|
|
|
Nīderlande |
9 439 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
538 |
|
|
|
|
Savienība |
12 545 |
|
|
|
|
Norvēģija |
10 (1) |
|
|
|
|
KPN |
12 555 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.). |
||||
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14) |
|
|
Īrija |
46 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
11 |
|
|
|
|
Savienība |
57 |
|
|
|
|
KPN |
57 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7a (SOL/07A.) |
|
|
Beļģija |
192 |
|
|
|
|
Francija |
2 |
|
|
|
|
Īrija |
74 |
|
|
|
|
Nīderlande |
60 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
86 |
|
|
|
|
Savienība |
414 |
|
|
|
|
KPN |
414 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7b un 7c (SOL/7BC.) |
|
|
Francija |
6 |
|
|
|
|
Īrija |
36 |
|
|
|
|
Savienība |
42 |
|
|
|
|
KPN |
42 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7d (SOL/07D.) |
|
|
Beļģija |
677 |
|
|
|
|
Francija |
1 354 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
484 |
|
|
|
|
Savienība |
2 515 |
|
|
|
|
KPN |
2 515 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7e (SOL/07E.) |
|
|
Beļģija |
44 |
|
|
|
|
Francija |
468 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
730 |
|
|
|
|
Savienība |
1 242 |
|
|
|
|
KPN |
1 242 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7f un 7g (SOL/7FG.) |
|
|
Beļģija |
525 |
|
|
|
|
Francija |
53 |
|
|
|
|
Īrija |
26 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
237 |
|
|
|
|
Savienība |
841 |
|
|
|
|
KPN |
841 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7h, 7j un 7k (SOL/7HJK.) |
|
|
Beļģija |
32 |
|
|
|
|
Francija |
64 |
|
|
|
|
Īrija |
171 |
|
|
|
|
Nīderlande |
51 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
64 |
|
|
|
|
Savienība |
382 |
|
|
|
|
KPN |
382 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
8a un 8b (SOL/8AB.) |
|
|
Beļģija |
48 |
|
|
|
|
Spānija |
9 |
|
|
|
|
Francija |
3 549 |
|
|
|
|
Nīderlande |
266 |
|
|
|
|
Savienība |
3 872 |
|
|
|
|
KPN |
3 872 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Suga: |
Jūrasmēles Solea spp. |
Zona: |
8c, 8d, 8e, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34) |
|
|
Spānija |
403 |
|
|
|
|
Portugāle |
669 |
|
|
|
|
Savienība |
1 072 |
|
|
|
|
KPN |
1 072 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
3a (SPR/03A.) |
|
|
Dānija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Savienība |
24 627 (1) |
|
|
|
|
KPN |
26 624 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. (2) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. |
||||
|
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SPR/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Dānija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
Norvēģija |
10 000 (1) |
|
|
|
|
Fēru Salas |
|
|
||
|
KPN |
112 102 (1) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam. (2) Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. (3) Ieskaitot tūbītes. (4) Var ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas. |
||||
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
7.d un 7.e (SPR/7DE.) |
|
|
Beļģija |
13 |
|
|
|
|
Dānija |
857 |
|
|
|
|
Vācija |
13 |
|
|
|
|
Francija |
185 |
|
|
|
|
Nīderlande |
185 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 384 |
|
|
|
|
Savienība |
2 637 |
|
|
|
|
KPN |
2 637 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. zonā (DGS/15X14) |
|
|
Beļģija |
20 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
4 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
10 (1) |
|
|
|
|
Francija |
83 (1) |
|
|
|
|
Īrija |
53 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
0 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
100 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
270 (1) |
|
|
|
|
KPN |
270 (1) |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. |
|
|
(1) Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām dzelkņu haizivs izkraušanas pienākums neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atbrīvo, kā prasīts šīs regulas 14. un 50. pantā. Atkāpjoties no 14. panta, kuģis, kas iesaistījies piezvejas novēršanas programmā, kuru pozitīvi novērtējusi ZZTEK, mēnesī drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, ir nedzīvas. Dalībvalstis, kas piedalās piezvejas novēršanas programmā, nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz šo atkāpi, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas tās paziņo Komisijai līdzdalīgo kuģu sarakstu. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par piezvejas novēršanas apgabaliem. |
||||
|
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D) |
|
|
Beļģija |
14 (1) |
|
|
|
|
Dānija |
5 985 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
|
|
||
|
Spānija |
111 (1) |
|
|
|
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
376 (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Portugāle |
13 (1) |
|
|
|
|
Zviedrija |
75 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
12 629 |
|
|
|
|
Norvēģija |
2 550 (3) |
|
|
|
|
KPN |
15 179 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. (2) Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*2A-14). (3) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.). |
||||
|
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14) |
|
|
Dānija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Portugāle |
|
|
||
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
117 518 (3) |
|
|
|
|
Fēru Salas |
1 600 (4) |
|
|
|
|
KPN |
119 118 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1) Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā līdz 2019. gada 30. jūnijam (neieskaitot), drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*4BC7D). (2) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*07D.). (3) Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*2A-14). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. (4) Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 7.e, 7.f un 7.h zonā. (5) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*08C2). |
||||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
8c (JAX/08C.) |
|
|
Spānija |
16 895 (1) |
|
|
|
|
Francija |
293 |
|
|
|
|
Portugāle |
1 670 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
18 858 |
|
|
|
|
KPN |
18 858 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
(1) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.). |
||||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
9 (JAX/09.) |
|
|
Spānija |
24 324 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
69 693 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
94 017 |
|
|
|
|
KPN |
94 017 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C) |
||||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
10; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/X34PRT) |
|
|
Portugāle |
Jānosaka |
|
|
|
|
Savienība |
Jānosaka (2) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (2) |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
(1) Ūdeņi pie Azoru salām. (2) Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota. |
||||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT) |
|
|
Portugāle |
Jānosaka |
|
|
|
|
Savienība |
Jānosaka (2) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (2) |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
(1) Ūdeņi pie Madeiras. (2) Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota. |
||||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN) |
|
|
Spānija |
Jānosaka |
|
|
|
|
Savienība |
Jānosaka (2) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (2) |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
(1) Ūdeņi pie Kanāriju salām. (2) Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota. |
||||
|
Suga: |
Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii |
Zona: |
3a; Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NOP/2A3A4.) |
||
|
Gads |
2018 |
2019 |
|
|
|
|
Dānija |
|
|
|||
|
Vācija |
|
|
|||
|
Nīderlande |
|
|
|||
|
Savienība |
|
|
|||
|
Norvēģija |
15 000 (4) |
14 500 (4) |
|
|
|
|
Fēru Salas |
6 000 (5) |
5 000 (5) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Pikšas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. (2) Kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā. (3) Savienības kvotu drīkst apgūt tikai no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim. (4) Izmanto šķirotājrežģi. (5) Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāuzskaita attiecībā pret šo kvotu. (6) Savienības kvotu nozveju var veikt vienīgi no 2018. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. oktobrim. |
|||||
|
Suga: |
Rūpnieciskās zivis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Savienība |
800 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām. (2) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): 400 |
||||
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (OTH/5B67-C) |
|
|
Savienība |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Norvēģija |
280 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Nozvejotas tikai ar āķu jedām. |
||||
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.) |
|
|
Beļģija |
60 |
|
|
|
|
Dānija |
5 500 |
|
|
|
|
Vācija |
620 |
|
|
|
|
Francija |
255 |
|
|
|
|
Nīderlande |
440 |
|
|
|
|
Zviedrija |
Nepiemēro (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
4 125 |
|
|
|
|
Savienība |
11 000 (2) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Norvēģija ir iedalījusi Zviedrijai “citu sugu” kvotu parastajā apmērā. (2) Tostarp zvejniecības, kas nav īpaši minētas. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. |
||||
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a, 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/2A46AN) |
|
|
Savienība |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
|
||
|
Fēru Salas |
150 (3) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Tikai 2.a un 4. zonā (OTH/*2A4-C). (2) Tostarp zvejniecības, kas nav īpaši minētas. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. (3) Jāzvejo 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN). |
||||
Papildinājums
8. panta 4. punktā minētā KPN ir šāda:
Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle – 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle – 7.e zonā; parastā jūrasmēle – 8.a un 8.b zonā; megrimi – 7. zonā, pikša – 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs – 7. zonā; menca –7.a zonā; jūras zeltplekste – 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste – 7.h, 7.j un 7.k zonā. raju dzimtas zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.
Francijai: makrele – 3.a un 4. zonā; Savienības ūdeņos 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe – 4. un 7.d zonā un Savienības ūdeņos 2.a zonā; stavrida – Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs – 7.b–k zonā; pikša – 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle – 7.f un 7.g zonā; merlangs – 8. zonā; sarkanspuru pagele – Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. zonā; kapross – Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. zonā; makrele – 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā, rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā, rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā.
Īrijai: Eiropas jūrasvelns 6. zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā. Eiropas jūrasvelns 7. zonā; Norvēģijas omārs ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.
Apvienotajai Karalistei: apmaiņā pret mencu un merlangu uz rietumiem no Skotijas: menca – 6.b zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un 12. un 14. zonā; merlangs – 6. zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā. un apmaiņā pret mencu Ķeltu jūrā, merlangu Īrijas jūrā un jūras zeltpleksti 7.h, 7.j un 7.k zonā: menca 7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos; pikša – 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle – 7.h, 7.j un 7.k zonā; parastā jūrasmēle – 7.e zonā; jūras zeltplekste – 7.h, 7.j un 7.k zonā.
IB PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-) |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Beļģija |
13 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dānija |
13 129 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
2 299 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
43 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
566 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īrija |
3 399 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
4 698 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Polija |
664 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Portugāle |
43 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Somija |
203 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrija |
4 865 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
8 393 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
38 315 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Fēru Salas |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
588 562 |
|
Analītiska KPN
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabals un Savienības ūdeņi. (2) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N. (3) Jāuzskaita attiecībā pret Fēru Salu nozvejas limitiem. (4) Jāuzskaita attiecībā pret Norvēģijas nozvejas limitiem. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
2 600 |
|
|
|
|
Grieķija |
322 |
|
|
|
|
Spānija |
2 900 |
|
|
|
|
Īrija |
322 |
|
|
|
|
Francija |
2 387 |
|
|
|
|
Portugāle |
2 900 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
10 087 |
|
|
|
|
Savienība |
21 518 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (COD/N1GL14) |
|||||||
|
Vācija |
1 636 (1) |
|
|
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
364 (1) |
|
|
|||||||
|
Savienība |
2 000 (1) |
|
|
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
(1) Izņemot piezveju, minētajām kvotām piemēro šādus nosacījumus:
|
||||||||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
1 un 2b (COD/1/2B.) |
|
|
Vācija |
4 907 (3) |
|
|
|
|
Spānija |
11 562 (3) |
|
|
|
|
Francija |
2 182 (3) |
|
|
|
|
Polija |
2 204 (3) |
|
|
|
|
Portugāle |
2 400 (3) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 193 (3) |
|
|
|
|
Citas dalībvalstis |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti. (2) Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. (3) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai. |
||||
|
Suga: |
Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (C/H/05B-F.) |
|
|
Vācija |
18 |
|
|
|
|
Francija |
106 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
761 |
|
|
|
|
Savienība |
885 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) |
|
|
Savienība |
85 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro (2) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. (2) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G). Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
||||
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.) |
|
|
Savienība |
60 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro (2) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. (2) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514N1G). Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
||||
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
2b (CAP/02B.) |
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN) |
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
|
Zviedrija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Visas dalībvalstis |
0 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
0 (2) |
|
|
|
|
Norvēģija |
0 (2) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. (2) Attiecībā uz zvejas sezonu no 2017. gada 20. jūnija līdz 2018. gada 30. aprīlim. |
||||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
236 |
|
|
|
|
Francija |
142 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
722 |
|
|
|
|
Savienība |
1 100 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF) |
|
|
Dānija |
1 100 |
|
|
|
|
Vācija |
75 |
|
|
|
|
Francija |
120 |
|
|
|
|
Nīderlande |
105 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 100 |
|
|
|
|
Savienība |
2 500 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju. |
||||
|
Suga: |
Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un Molva dypterygia |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (B/L/05B-F.) |
|
|
Vācija |
552 |
|
|
|
|
Francija |
1 225 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
108 |
|
|
|
|
Savienība |
1 885 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezveju drīkst uzskaitīt attiecībā pret šo kvotu līdz šādam daudzumam (OTH/*05B-F): 665 |
||||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN) |
|
|
Dānija |
675 |
|
|
|
|
Francija |
675 |
|
|
|
|
Savienība |
1 350 |
|
|
|
|
Norvēģija |
1 200 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
1 200 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.) |
|
|
Dānija |
1 400 |
|
|
|
|
Francija |
1 400 |
|
|
|
|
Savienība |
2 800 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
2 040 |
|
|
|
|
Francija |
328 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
182 |
|
|
|
|
Savienība |
2 550 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1/2INT) |
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (POK/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
52 |
|
|
|
|
Vācija |
322 |
|
|
|
|
Francija |
1 571 |
|
|
|
|
Nīderlande |
52 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
603 |
|
|
|
|
Savienība |
2 600 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
25 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
25 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
50 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1/2INT) |
|
|
Savienība |
900 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1GRN.) |
|
|
Vācija |
1 925 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
1 925 (1) |
|
|
|
|
Norvēģija |
575 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N. |
||||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL) |
|
|
Vācija |
4 289 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
226 |
|
|
|
|
Savienība |
4 515 (1) |
|
|
|
|
Norvēģija |
575 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
110 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Jāzvejo ar ne vairāk kā 6 kuģiem vienlaikus. |
||||
|
Suga: |
Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214S) |
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
|
Spānija |
0 |
|
|
|
|
Francija |
0 |
|
|
|
|
Īrija |
0 |
|
|
|
|
Latvija |
0 |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Polija |
0 |
|
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214D) |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īrija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Polija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Portugāle |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1)
Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:
(2) Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
766 |
|
|
|
|
Spānija |
95 |
|
|
|
|
Francija |
84 |
|
|
|
|
Portugāle |
405 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
150 |
|
|
|
|
Savienība |
1 500 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1/2INT) |
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
13 168 (3) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Zvejniecību slēdz, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. No slēgšanas dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju. (2) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa. (3) Provizorisks nozvejas limits, kas noteikts, lai ņemtu vērā visu NEAFC līgumslēdzēju pušu nozveju. |
||||
|
Suga: |
Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (RED/N1G14P) |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Fēru Salas |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Drīkst zvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim. (2)Drīkst zvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
(3) Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekšminētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos. (4) Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
1 976 (1) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
10 (1) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
14 (1) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
2 000 (1) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1)
Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, ko nosaka šādas koordinātas:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (RED/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
1 |
|
|
|
|
Vācija |
92 |
|
|
|
|
Francija |
6 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 |
|
|
|
|
Savienība |
100 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
117 (1) |
|
|
|
|
Francija |
47 (1) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
186 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
350 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Citas sugas (1) |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (OTH/05B-F.) |
|
|
Vācija |
281 |
|
|
|
|
Francija |
253 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
166 |
|
|
|
|
Savienība |
700 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas. |
||||
|
Suga: |
Plekstveidīgās zivis |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (FLX/05B-F.) |
|
|
Vācija |
9 |
|
|
|
|
Francija |
7 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
34 |
|
|
|
|
Savienība |
50 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Piezveja (1) |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi (B-C/GRL) |
|
|
Savienība |
1 050 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.) |
||||
IC PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA
NAFO KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 2J3KL (COD/N2J3KL) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3NO (COD/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3M (COD/N3M.) |
|
|
Igaunija |
195 |
|
|
|
|
Vācija |
815 |
|
|
|
|
Latvija |
195 |
|
|
|
|
Lietuva |
195 |
|
|
|
|
Polija |
664 |
|
|
|
|
Spānija |
2 504 |
|
|
|
|
Francija |
349 |
|
|
|
|
Portugāle |
3 433 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 630 |
|
|
|
|
Savienība |
9 980 |
|
|
|
|
KPN |
17 500 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3L (WIT/N3L.) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3NO (WIT/N3NO.) |
|
|
Igaunija |
52 |
|
|
|
|
Latvija |
52 |
|
|
|
|
Lietuva |
52 |
|
|
|
|
Savienība |
156 |
|
|
|
|
KPN |
1 175 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3M (PLA/N3M.) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3LNO (PLA/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
Zona: |
NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.) |
|
|
Igaunija |
128 (1) |
|
|
|
|
Latvija |
128 (1) |
|
|
|
|
Lietuva |
128 (1) |
|
|
|
|
Polija |
227 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
34 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Jāzvejo no 2019. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. (2) Savienības daļa nav noteikta. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 29 467 |
||||
|
Suga: |
Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea |
Zona: |
NAFO 3LNO (YEL/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
17 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko apjomu). Tomēr tad, ja dzeltenastes plekstes kvota, ko NAFO iedalījusi līgumslēdzējām pusēm bez konkrētas krājuma daļas, ir pilnībā apgūta, piezvejas limiti ir šādi: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
NAFO 3NO (CAP/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
(PRA/N3LNO.) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunija |
0 (3) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvija |
0 (3) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuva |
0 (3) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Polija |
0 (3) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
0 (3) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Portugāle |
0 (3) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
0 (3) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
0 (3) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1)
Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
Zveja ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 200 metriem, apgabalā uz rietumiem no līnijas, ko norobežo šādas koordinātas:
(3) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3M (1) (PRA/*N3M.) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro (2) |
|
Analītiska KPN
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1)
Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:
Neattiecas. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO) |
|
|
Igaunija |
332 |
|
|
|
|
Vācija |
339 |
|
|
|
|
Latvija |
47 |
|
|
|
|
Lietuva |
24 |
|
|
|
|
Spānija |
4 537 |
|
|
|
|
Portugāle |
1 898 |
|
|
|
|
Savienība |
7 177 |
|
|
|
|
KPN |
12 242 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Raju dzimtas zivis Rajidae |
Zona: |
NAFO 3LNO (SKA/N3LNO.) |
|
|
Igaunija |
283 |
|
|
|
|
Lietuva |
62 |
|
|
|
|
Spānija |
3 403 |
|
|
|
|
Portugāle |
660 |
|
|
|
|
Savienība |
4 408 |
|
|
|
|
KPN |
7 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3LN (RED/N3LN.) |
|
|
Igaunija |
895 |
|
|
|
|
Vācija |
615 |
|
|
|
|
Latvija |
895 |
|
|
|
|
Lietuva |
895 |
|
|
|
|
Savienība |
3 300 |
|
|
|
|
KPN |
18 100 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3M (RED/N3M.) |
|
|
Igaunija |
1 571 (1) |
|
|
|
|
Vācija |
513 (1) |
|
|
|
|
Latvija |
1 571 (1) |
|
|
|
|
Lietuva |
1 571 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
233 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
2 354 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
7 813 (1) |
|
|
|
|
KPN |
10 500 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2019. gada 1. jūlijam (neieskaitot) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 5 250 |
||||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3O (RED/N3O.) |
|
|
Spānija |
1 771 |
|
|
|
|
Portugāle |
5 229 |
|
|
|
|
Savienība |
7 000 |
|
|
|
|
KPN |
20 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.) |
|
|
Latvija |
0 (1) |
|
|
|
|
Lietuva |
0 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimums 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu). |
||||
|
Suga: |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis |
Zona: |
NAFO 3NO (HKW/N3NO.) |
|||||||
|
Spānija |
255 |
|
|
|||||||
|
Portugāle |
333 |
|
|
|||||||
|
Savienība |
588 (1) |
|
|
|||||||
|
KPN |
1 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
(1)
Ja saskaņā ar NAFOsaglabāšanas un noteikumu izpildes panākšanas pasākumu IA pielikumu līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:
|
||||||||||
ID PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Zilā tunzivs Thunnus thynnus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE45WM) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kipra |
153,40 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Grieķija |
285,11 (7) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Horvātija |
862,79 (6) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Itālija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Malta |
353,48 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Portugāle |
520,21 (7) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Citas dalībvalstis |
61,69 (1) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
32 240 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. (2)Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):
Īpašs nosacījums: audzēšanas nolūkos gūtai tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, šīs KPN robežās ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303F):
Ikgadējā ICCATsanāksmē 2018. gadā tika panākta vienošanās, ka 2019. gadā Eiropas Savienība papildus piešķirtajai kvotai, proti, 17 536 tonnām, papildus saņems 87 tonnas, kas paredzētas vienīgi nerūpnieciskās zvejas kuģiem no konkrētiem arhipelāgiem Grieķijā (Jonijas salas), Spānijā (Kanāriju salas) un Portugālē (Azoru salas un Madeira). Šo papildu daudzumu attiecīgajām dalībvalstīm piešķir šādi (BFT/AVARCH):
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) |
|
|
Spānija |
6 212,95 (2) |
|
|
|
|
Portugāle |
1 010,39 (2) |
|
|
|
|
Citas dalībvalstis |
|
|
||
|
Savienība |
7 385,7 |
|
|
|
|
KPN |
13 200 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā. (2) Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N). |
||||
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) |
|
|
Spānija |
4 587,53 (1) |
|
|
|
|
Portugāle |
340,69 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
4 928,22 |
|
|
|
|
KPN |
14 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N). |
||||
|
Suga |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Vidusjūra (SWO/MED) |
|
|
Horvātija |
15,05 (1) |
|
|
|
|
Kipra |
55,45 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
1 713,11 (1) |
|
|
|
|
Francija |
119,39 (1) |
|
|
|
|
Grieķija |
1 134,04 (1) |
|
|
|
|
Itālija |
3 512,11 (1) |
|
|
|
|
Malta |
416,70 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
6 965,85 (1) |
|
|
|
|
KPN |
9 870 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. decembrim. |
||||
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N) |
|
|
Īrija |
2 854,3 |
|
|
|
|
Spānija |
16 603,8 |
|
|
|
|
Francija |
7 653,5 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
431,1 |
|
|
|
|
Portugāle |
1 994,2 |
|
|
|
|
Savienība |
29 536,8 (1) |
|
|
|
|
KPN |
33 600 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) To Savienības zvejas kuģu skaits, kas (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 [1] 12. pantu ir šāds: 1 253 . |
||||
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N) |
|
|
Spānija |
905,86 |
|
|
|
|
Francija |
297,70 |
|
|
|
|
Portugāle |
633,94 |
|
|
|
|
Savienība |
1 837,50 |
|
|
|
|
KPN |
24 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BET/ATLANT) |
|
|
Spānija |
9 415,3 |
|
|
|
|
Francija |
4 167,7 |
|
|
|
|
Portugāle |
3 574,5 |
|
|
|
|
Savienība |
17 157,6 |
|
|
|
|
KPN |
57 850 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT) |
|
|
Spānija |
0,00 |
|
|
|
|
Francija |
477,56 |
|
|
|
|
Portugāle |
50,44 |
|
|
|
|
Savienība |
528,00 |
|
|
|
|
KPN |
1 985 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Baltais marlīns Tetrapturus albidus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT) |
|
|
Spānija |
0,00 |
|
|
|
|
Portugāle |
0,00 |
|
|
|
|
Savienība |
0,00 |
|
|
|
|
KPN |
355 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
Atlantijas okeāns (YFT/ATLANT) |
|
|
KPN |
110 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W (SAI/AE45W) |
|
|
KPN |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45°W (SAI/AW45W) |
|
|
KPN |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Zilā haizivs Prionace glauca |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (BSH/AN05N) |
|
|
KPN |
39 102 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto nozvejas limitu noteikšanai attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu. |
||||
IE PIELIKUMS
ANTARKTIKA
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Minētās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
Ja vien nav norādīts citādi, minētās KPN piemēro no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim.
|
Suga: |
Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (ANI/F483.) |
|
|
KPN |
3 269 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (1) (ANI/F5852.) |
|
|
KPN |
443 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1)
Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija: — kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli, — tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, — tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam, — tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, — tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un — tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. |
||||
|
Suga: |
Melnspuru leduszivs Chaenocephalus aceratus |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (SSI/F483.) |
|
|
KPN |
2 200 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (LIC/F5852.) |
|
|
KPN |
1 663 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (TOP/F483.) |
|||||||
|
KPN |
2 600 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
(1) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikā no 2019. gada 16. aprīļa līdz 14. septembrim un zvejai ar zivju ķeramajiem groziem laikā no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim. Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi (TOP/F484N.) |
|
|
KPN |
26 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) o KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni un 57°20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni. |
||||
|
Species: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (TOP/F5852.) |
|
|
KPN |
3 525 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′ E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta. |
||||
|
Suga: |
Antarktikas ilkņzivs Dissostichus mawsoni |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktikas dienvidi (TOA/F484S.) |
|
|
KPN |
37 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55°30′ S un 57°20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29°30′ W garuma meridiāni, un 57°20′ S un 60°00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29°00′ W garuma meridiāni. |
||||
|
Suga: |
Krils Euphausia superba |
Zona: |
FAO 48 (KRI/F48.) |
|||||||||
|
KPN |
5 610 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot kopējās kombinētās nozvejas limitu 620 000 tonnu apjomā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||||||
|
Suga: |
Krils Euphausia superba |
Zona: |
FAO 58.4.1. Antarktika (KRI/F5841.) |
|||||
|
KPN |
440 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||
|
Suga: |
Krils Euphausia superba |
Zona: |
FAO 58.4.2. Antarktika (KRI/F5842.) |
|||||
|
KPN |
2 645 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
||||||||
|
Suga: |
Lielacu garaste un cekulzvīņu garaste Macrourus holotrachys un Macrourus carinatus |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (GR1/F5852.) |
|
|
KPN |
360 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Antarktikas garaste un Vitsona garaste Macrourus caml un Macrourus whitsoni |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (GR2/F5852.) |
|
|
KPN |
409 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (GRV/F483.) |
|
|
KPN |
130 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktika (GRV/F484.) |
|
|
KPN |
10,1 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Zaļā nototēnija Notothenia gibberifrons |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (NOG/F483.) |
|
|
KPN |
1 470 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Marmora nototēnija Notothenia rossii |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (NOR/F483.) |
|
|
KPN |
300 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Pelēkā nototēnija Notothenia squamifrons |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (NOS/F483.) |
|
|
KPN |
300 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Pelēkā nototēnija Notothenia squamifrons |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (NOS/F5852.) |
|
|
KPN |
80 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Krabji Paralomis spp. |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (PAI/F483.) |
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (SGI/F483.) |
|
|
KPN |
300 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (SRX/F483.) |
|
|
KPN |
130 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktika (SRX/F484.) |
|
|
KPN |
3,2 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (SRX/F5852.) |
|
|
KPN |
120 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (OTH/F5852.) |
|
|
KPN |
50 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
IF PIELIKUMS
DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS
SEAFO KONVENCIJAS APGABALS
Minētās KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
SEAFO (ALF/SEAFO) |
|
|
KPN |
200 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1) B1. rajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas. |
||||
|
Suga: |
Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (1) (GER/F47NAM) |
|
|
KPN |
171 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1)
Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un — austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
||||
|
Suga: |
Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (GER/F47X) |
|
|
KPN |
200 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO D apakšapgabals (TOP/F47D) |
|
|
KPN |
275 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO, izņemot D apakšapgabalu (TOP/F47-D) |
|
|
KPN |
0 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (1) (ORY/F47NAM) |
|
|
KPN |
0 (2) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1)
Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un — austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. (2) Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA). |
||||
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (ORY/F47X) |
|
|
KPN |
50 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Bruņgalvji Pseudopentaceros spp. |
Zona: |
SEAFO (EDW/SEAFO) |
|
|
KPN |
135 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
IG PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI
|
Suga: |
Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii |
Zona: |
Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81) |
|
|
Savienība |
11 (1) |
|
|
|
|
KPN |
17 647 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
IH PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (SWO/F7120S) |
|
|
Savienība |
3 170,36 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
IJ PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Čīles stavrida Trachurus murphyi |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO) |
|
|
Vācija |
9 079,65 |
|
|
|
|
Nīderlande |
9 841,41 |
|
|
|
|
Lietuva |
6 317,86 |
|
|
|
|
Polija |
10 863,08 |
|
|
|
|
Savienība |
36 102 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Ilkņzivs Dissostichus spp. |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (TOP/SPRFMO) |
|
|
KPN |
45 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
(1)
Šī KPN attiecas vienīgi uz izpētes zveju. Zveja notiek vienīgi šādos pētniecības blokos (A-E): — pētniecības bloks A: apgabals, ko norobežo 47° 15′ S un 48 15′ S platuma paralēles un 146° 30′ E un 147° 30′ E garuma meridiāni, — pētniecības bloks B: apgabals, ko norobežo 47° 15′ S un 48 15′ S platuma paralēles un 147° 30′ E un 148° 30′ E garuma meridiāni, — pētniecības bloks C: apgabals, ko norobežo 47° 15′ S un 48 15′ S platuma paralēles un 148° 30′ E un 150° 00′ E garuma meridiāni, — pētniecības bloks D: apgabals, ko norobežo 48° 15′ S un 49 15′ S platuma paralēles un 149° 00′ E un 150° 00′ E garuma meridiāni, — pētniecības bloks E: apgabals, ko norobežo 48° 15′ S un 49 30′ S platuma paralēles un 150° 00′ E un 151° 00′ E garuma meridiāni. |
||||
IK PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
Dzeltenspuru tunzivs nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.
|
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC) |
|
|
Francija |
29 501 |
|
|
|
|
Itālija |
2 515 |
|
|
|
|
Spānija |
45 682 |
|
|
|
|
Savienība |
77 698 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
IL PIELIKUMS
GFCM NOLĪGUMA APGABALS
|
Suga: |
Mazās pelaģiskās sugas (Eiropas anšovs un sardīne) Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA (SP1/GF1718) |
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Maksimālais nozvejas apjoms. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas. (2) Tikai Horvātija, Itālija un Slovēnija. |
||||
▼M2 —————
IIB PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. DARBĪBAS JOMA
1.1. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.
1.2. Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:
a) šādi kuģi 2017. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);
b) šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;
c) katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2019. gada 31. jūlijam un 2020. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2019. gadā.
Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.
2. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
a) “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:
i) rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks; un
ii) stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;
b) “reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;
c) “apgabals” ir ICES 7.e rajons;
d) “pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2018. gada 1. februāra līdz 2019. gada 31. janvārim.
3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, attiecīgajā apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II NODAĻA
Atļaujas
4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE KUĢI
4.1. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2017. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.
4.2. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.
4.3. Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.
III NODAĻA
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem
5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
|
Reglamentētais zvejas rīks |
Maksimālais dienu skaits |
|
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
BE |
176 |
|
FR |
188 |
|
|
UK |
222 |
|
|
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
BE |
176 |
|
FR |
191 |
|
|
UK |
176 |
|
6. KILOVATDIENU SISTĒMA
6.1. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem var atļaut kuģim pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.
6.2. Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.
6.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:
a) zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to CFR un dzinēja jauda;
b) to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.
6.4. Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.
7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZVEJAS DARBĪBU PILNĪGU IZBEIGŠANU
7.1. Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.
7.2. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.
7.3. Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.
7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
a) zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to CFR un dzinēja jauda;
b) šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.
7.5. Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
7.6. Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.
7.7. Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.
8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU PASTIPRINĀTU IZVIETOŠANU
8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2018. gada 1. februāra līdz 2019. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Regulā (ES) 2017/2004 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.
8.2. Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.
8.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.
8.4. Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kurš 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8.5. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.
IV NODAĻA
Pārvaldība
9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. PĀRVALDĪBAS PERIODI
10.1. Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.
10.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.
10.3. Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.
V NODAĻA
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
11.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.
11.2. Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.
11.3. Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.
11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
Ziņošanas pienākumi
13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.
14. ATTIECĪGO DATU VĀKŠANA
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2018. un 2019. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Pārvaldības periods |
Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
(1) Dalībvalsts |
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|
(2) Zvejas rīks |
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
(3) Pārvaldības periods |
4 |
|
Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam |
|
(4) Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
7 |
R |
Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā |
|
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos. |
|||
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotais zvejas rīks |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks |
Dienu nodošana |
|||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
(1) Dalībvalsts |
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|
(2) CFR |
12 |
|
Savienības zvejas flotes reģistra numurs (CFR) Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|
(3) Ārējais marķējums |
14 |
L |
Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 |
|
(4) Pārvaldības perioda ilgums |
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|
(5) Paziņotie zvejas rīki |
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
(6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam |
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|
(7) Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks |
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|
(8) Dienu nodošana |
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– [nodoto dienu skaits]” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ [nodoto dienu skaits]” |
|
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos. |
|||
IIC PIELIKUMS
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ
Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.
|
Tūbīšu pārvaldības apgabals |
ICES statistiskie taisnstūri |
|
1r |
31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5 |
|
2r |
35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38-41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1 |
|
3r |
41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0 |
|
4 |
38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0 |
|
5r |
47–52 F1–F5 |
|
6 |
41–43 G0–G3; 44 G1 |
|
7r |
47–52 E6–F0 |
IIC pielikuma papildinājums
Tūbīšu pārvaldības apgabali
III PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
77 |
DK |
25 |
57 |
|
DE |
5 |
||||
|
FR |
1 |
||||
|
IE |
8 |
||||
|
NL |
9 |
||||
|
PL |
1 |
||||
|
SV |
10 |
||||
|
UK |
18 |
||||
|
Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
80 |
DE |
16 |
50 |
|
|
IE |
1 |
||||
|
ES |
20 |
||||
|
FR |
18 |
||||
|
PT |
9 |
||||
|
UK |
14 |
||||
|
Nav piešķirtas |
2 |
||||
|
Makrele (1) |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
70 |
||
|
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
480 |
DK |
450 |
150 |
|
|
UK |
30 |
||||
|
Fēru Salu ūdeņi |
Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām |
26 |
BE |
0 |
13 |
|
DE |
4 |
||||
|
FR |
4 |
||||
|
UK |
18 |
||||
|
Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W |
8 (2) |
Nepiemēro |
4 |
||
|
Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijas. Apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām šie kuģi darboties drīkst laikposmā no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
70 |
BE |
0 |
26 |
|
|
DE |
10 |
||||
|
FR |
40 |
||||
|
UK |
20 |
||||
|
Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W |
70 |
DE (3) |
8 |
20 (4) |
|
|
FR (3) |
12 |
||||
|
Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes |
70 |
Nepiemēro |
22 (4) |
||
|
Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru Salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals” |
34 |
DE |
2 |
20 |
|
|
DK |
5 |
||||
|
FR |
4 |
||||
|
NL |
6 |
||||
|
UK |
7 |
||||
|
SE |
1 |
||||
|
ES |
4 |
||||
|
IE |
4 |
||||
|
PT |
1 |
||||
|
Zveja ar āķu rindām |
10 |
UK |
10 |
6 |
|
|
Makrele |
20 |
DK |
2 |
12 |
|
|
BE |
1 |
||||
|
DE |
2 |
||||
|
FR |
2 |
||||
|
IE |
3 |
||||
|
NL |
2 |
||||
|
SE |
2 |
||||
|
UK |
6 |
||||
|
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
20 |
DK |
5 |
20 |
|
|
DE |
2 |
||||
|
IE |
2 |
||||
|
FR |
1 |
||||
|
NL |
2 |
||||
|
PL |
1 |
||||
|
SE |
3 |
||||
|
UK |
4 |
||||
|
1, 2b (5) |
Sniega krabju zveja ar zivju ķeramajiem groziem |
20 |
EE |
1 |
nav |
|
ES |
1 |
||||
|
LV |
11 |
||||
|
LT |
4 |
||||
|
PL |
3 |
||||
|
(1) Neskarot papildu licences, kuras saskaņā ar iedibināto praksi Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai. (2) Daļa no zvejas atļauju skaita, kas attiecas uz visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām. (3) Jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālais skaits. (4) Daļa no kuģu skaita, kas attiecas uz “zveju ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijām”. (5) Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |
|||||
IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS ( 20 )
1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
60 |
|
Francija |
37 |
|
Savienība |
97 |
2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
364 |
|
Francija |
130 |
|
Itālija |
30 |
|
Kipra |
20 (1) |
|
Malta |
54 (1) |
|
Savienība |
598 |
|
(1) Šis skaitlis var palielināties, ja kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāj ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulas 4. zemsvītras piezīmi vai 6. zemsvītras piezīmi. |
|
3. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Horvātija |
16 |
|
Itālija |
12 |
|
Savienība |
28 |
4. ►M2 To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ◄
A tabula
|
|
Zvejas kuģu skaits (1) |
|||||||
|
|
Kipra (2) |
Grieķija (3) |
Horvātija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta (4) |
Portugāle |
|
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
1 |
1 (5) |
16 |
19 |
22 |
6 |
1 |
0 |
|
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
23 (6) |
0 |
0 |
35 |
8 |
49 |
61 |
0 |
|
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
0 |
0 |
0 |
37 |
69 |
0 |
76 (7) |
|
Rokas āķu rindas |
0 |
0 |
12 |
0 |
33 (8) |
1 |
0 |
0 |
|
Traleris |
0 |
0 |
0 |
0 |
57 |
0 |
0 |
0 |
|
Mazapjoma |
0 |
13 |
0 |
0 |
130 |
599 |
52 |
0 |
|
Citi amatierzvejas kuģi (9) |
0 |
42 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
(1) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības. (2) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām. (3) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem. (4) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām. (5) Šo kuģi neizmantos 2019. gadā. (6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem. (7) Laivas zvejai ar ēsmu tālākajos reģionos Azoru salās un Madeirā. (8) Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā. (9) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām). |
||||||||
▼M2 —————
5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
Dalībvalsts |
Zivju krātiņveida lamatu skaits (1) |
|
Spānija |
5 |
|
Itālija |
6 |
|
Portugāle |
3 |
|
(1) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības. |
|
6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
|
Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |
||
|
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
|
Spānija |
10 |
11 852 |
|
Itālija |
13 |
12 600 |
|
Grieķija |
2 |
2 100 |
|
Kipra |
3 |
3 000 |
|
Horvātija |
7 |
7 880 |
|
Malta |
6 |
12 300 |
B tabula (1)
|
Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālā ielaide (tonnās) |
|
|
Spānija |
6 300 |
|
Itālija |
3 764 |
|
Grieķija |
785 |
|
Kipra |
2 195 |
|
Horvātija |
2 947 |
|
Malta |
8 786 |
|
Portugāle |
350 |
|
(1) Portugāles kopējo audzēšanas kapacitāti, proti, 500 tonnas (kas atbilst audzēšanas ielaidkapacitātei – 350 tonnas), sedz Savienības neizmantotā kapacitāte, kas iekļauta A tabulā. |
|
7. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Īrija |
50 |
|
Spānija |
730 |
|
Francija |
151 |
|
Apvienotā Karaliste |
12 |
|
Portugāle |
310 |
8. To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri zvejo lielacu tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā, ir šāds:
|
Dalībvalsts |
Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits |
Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits |
|
Spānija |
23 |
190 |
|
Francija |
11 |
— |
|
Portugāle |
— |
79 |
|
Savienība |
34 |
269 |
V PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
A DAĻA
SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ
|
Mērķsuga |
Zona |
Aizlieguma periods |
|
Haizivis (visas sugas) |
Konvencijas apgabals |
No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Notothenia rossii |
FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju |
No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Zivis |
FAO 48.1. Antarktika (1) FAO 48.2. Antarktika (1) |
No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Notothenia gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Notothenia squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1) |
FAO 48.3. |
No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Dissostichus spp. |
FAO 48.5. Antarktika |
No 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim |
|
Dissostichus spp. |
FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.7. Antarktika (1) |
No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Notothenia squamifrons |
No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
|
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides |
FAO 58.5.2. Antarktika |
No 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim |
|
Dissostichus spp. |
FAO 48.4. Antarktika (1), izņemot apgabalu, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni, un 57°20′ S un 60°00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29°00′ W garuma meridiāni. |
No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām. (2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ). |
||
B DAĻA
KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2018./2019. GADĀ
|
Apakšapgabals/rajons |
Reģions |
Sezona |
SSRU |
Dissostichus mawsoni nozvejas limits (tonnās) |
|
Piezvejas limits (tonnās) |
|||
|
SSRU |
Limits |
|
|
Rajveidīgās zivis |
Macrourus spp. |
Citas sugas |
|||
|
58.4.1. |
Vissl rajons |
No 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim (bet specializētā zveja 2018. un 2019. gadā nenotiek) |
A, B, D, F, H |
0 |
579 |
5841-1 |
6 |
18 |
18 |
|
C (tostarp 58.4.1_1, 58.4. 1_2) |
231 |
5841-2 |
6 |
19 |
19 |
||||
|
5841-3 |
7 |
24 |
24 |
||||||
|
E (58.4.1_3, 58.4.1_4) |
168 |
5841-4 |
1 |
3 |
3 |
||||
|
5841-5 |
3 |
8 |
8 |
||||||
|
G (arī 58.4.1_5, 58.4.1_6) |
180 |
5841-6 |
7 |
21 |
21 |
||||
|
58.4.2. |
Viss rajons |
No 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim |
A, B, C, D |
0 |
50 |
|
3 |
8 |
8 |
|
E (arī 58.4.2_1) |
50 |
|
|||||||
|
58.4.3a. |
Viss rajons 58.4.3a._1 |
No 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim (bet specializētā zveja 2018. un 2019. gadā nenotiek) |
|
|
30 |
|
2 |
5 |
5 |
|
88.1. |
Viss apakšapgabals |
No 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 31. augustam |
A, B, C, G, H, I, J, K |
A, B, C, G (5) |
30 |
96 |
30 |
||
|
G, H, I, J, K (6) |
104 |
317 |
104 |
||||||
|
Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona |
464 (7) |
Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona (5) |
23 |
72 |
23 |
||||
|
88.2. |
Viss apakšapgabals (8) |
No 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 31. augustam |
D, E, F, G (882_1) |
240 |
1 000 |
C, D, E, F, G, H, I |
10 |
32 |
32 |
|
C, D, E, F, G (882_2) |
240 |
|
|
|
|
||||
|
C, D, E, F, G (882_3) |
160 |
|
|
|
|
||||
|
C, D, E, F, G (882_4) |
160 |
|
|
|
|
||||
|
H |
200 |
|
|
|
|
||||
|
I |
0 |
|
|
|
|
||||
|
(1) Arī 88.2 A un B ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas. (2) Uz ziemeļiem no 70° S var zvejot ne vairāk kā 587 tonnas. Ja tomēr uz ziemeļiem no 70° S ir nozvejots vairāk nekā 587 tonnu, tad apjomu, ko var zvejot uz dienvidiem no 70° S, samazina par apjomu, par kādu ir pārsniegtas 587 tonnas, kas nozvejotas uz ziemeļiem no 70° S. (3) Arī 65 tonnas uzskaitei Rosa jūrā. (4) Arī 88.2 A un B ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas. (5) Arī 88.2 A un B ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° S. (6) Arī 88.2 A un B ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° S. (7) Arī 88.2 A Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašajā pētniecības zonā. (8) Izņemot 88.2 A un B, kas ietilpst 88.1. |
|||||||||
V pielikuma B daļas papildinājums
Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts
|
Reģions |
SSRU |
Robeža |
|
48.6 |
A |
No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1° 30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S |
|
B |
No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
C |
No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
D |
No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
E |
No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
F |
No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
G |
No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S |
|
|
58.4.1. |
A |
No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S |
|
B |
No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
C |
No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
D |
No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
E |
No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
F |
No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
G |
No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
H |
No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
58.4.2. |
A |
No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S |
|
B |
No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S |
|
|
C |
No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S |
|
|
D |
No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S |
|
|
E |
No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S |
|
|
58.4.3a. |
A |
Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S |
|
58.4.3b. |
A |
No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S |
|
B |
No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
C |
No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S |
|
|
D |
No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S |
|
|
E |
No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S |
|
|
58.4.4. |
A |
No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S |
|
B |
No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S |
|
|
C |
No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S |
|
|
D |
Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S |
|
|
58.6 |
A |
No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S |
|
B |
No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S |
|
|
C |
No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S |
|
|
D |
No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S |
|
|
58.7 |
A |
No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S |
|
88.1 |
A |
No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
B |
No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
C |
No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
D |
No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S |
|
|
E |
No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S |
|
|
F |
No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S |
|
|
G |
No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S |
|
|
H |
No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S |
|
|
I |
No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S |
|
|
J |
No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S |
|
|
K |
No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S |
|
|
L |
No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S |
|
|
M |
No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S |
|
|
88.2. |
A |
No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
B |
No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
C |
No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S |
|
|
D |
No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S |
|
|
E |
No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S |
|
|
F |
No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S |
|
|
G |
No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S |
|
|
H |
No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S |
|
|
I |
No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
88.3. |
A |
No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
B |
No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
C |
No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
D |
No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S |
C DAĻA
21-03/A PIELIKUMS
PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ
Vispārīga informācija
Loceklis: …
Zvejas sezona: …
Kuģa vārds: …
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …
Kuģa pārstrādes jauda dienā (tonnas dzīvsvara): …
Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni
Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.
|
Apakšapgabals/rajons |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
|
48.1 |
□ |
|
48.2 |
□ |
|
48.3 |
□ |
|
48.4 |
□ |
|
58.4.1 |
□ |
|
58.4.2 |
□ |
|
Zvejas paņēmiens: |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
|
|
□ Parasta tralēšana |
|
|
□ Nepārtrauktas zvejas sistēma |
|
|
□ Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |
|
|
□ Cita metode: precizējiet |
Produktu veidi un metodes krila nozveju dzīvsvara tiešai aplēšanai
|
Produkta veids |
Metode krila nozveju dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (1) |
|
Veseli saldēti |
|
|
Vārīti |
|
|
Milti |
|
|
Eļļa |
|
|
Cits produkts, precizējiet |
|
|
(1) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to |
|
Zvejas rīka konfigurācija
|
Zvejas rīka izmēri |
1. zvejas rīks |
2. zvejas rīks |
Cits zvejas rīks (rīki) |
|||
|
Zvejas rīka atvērums |
|
|
|
|||
|
Maksimālais vertikālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Maksimālais horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (1) (m) |
|
|
|
|||
|
Atvēruma laukums (m2) |
|
|
|
|||
|
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (3) (mm) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
|
1. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
2. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
3. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā plātne (āmis) |
|
|
|
|
|
|
|
(1) Paredzams darba apstākļos. (2) Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu. (3) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru. |
||||||
Zvejas rīka diagramma: …
Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt attiecīgo zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīka diagrammās jānorāda šādi parametri.
1. Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).
2. Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).
3. Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).
4. Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.
Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu
Ierīces diagramma: …
Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt attiecīgo diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.
Akustisko datu vākšana
Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.
|
Veids (piemēram, eholote, hidrolokators) |
|
|
|
|
Ražotājs |
|
|
|
|
Modelis |
|
|
|
|
Devēja frekvences (kHz) |
|
|
|
Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts): …
Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).
21-03/B PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANAI
|
Metode |
Formula (kg) |
Parametrs |
|||
|
Apraksts |
Veids |
Aplēšanas metode |
Vienība |
||
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
W * L * H * ρ * 1 000 |
W = tvertnes platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
L = tvertnes garums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
H = krila slāņa dziļums tvertnē |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Caurplūdes mērītājs (1) |
V * Fkrill * ρ |
V = krila un ūdens kopējais tilpums |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
Fkrill = krila frakcija paraugā |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija |
— |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
Caurplūdes mērītājs (2) |
(V * ρ) – M |
V = krila pastas tilpums |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
||
|
ρ = krila pastas blīvums |
Mainīgs |
Tiešs novērojums |
kg/l |
||
|
Caurplūdes svari |
M * (1 – F) |
M = krila un ūdens kopējā masa |
Iemetienam (2) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
F = ūdens frakcija paraugā |
Mainīgs |
Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija |
— |
||
|
Bloku paliktnis |
(M – Mtray) * N |
Mtray = tukša paliktņa masa |
Konstants |
Tiešs novērojums pirms zvejas |
kg |
|
M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa |
Mainīgs |
Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts) |
kg |
||
|
N = paliktņu skaits |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
— |
||
|
Miltu masas pārrēķins |
Mmeal * MCF |
Mmeal = saražoto miltu masa |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
MCF = miltu pārrēķina koeficients |
Mainīgs |
Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā |
— |
||
|
Āmja tilpums |
W * H * L * ρ * π/4 * 1 000 |
W = āmja platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
H = āmja augstums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
L = āmja garums |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Cita metode |
precizējiet |
|
|
|
|
|
(1) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. (2) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai divu stundu periods, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|||||
Novērošanas pasākumi un to biežums
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m). |
|
Katru mēnesi (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m), |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (1) |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Biežāk nekā reizi mēnesī (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un: |
|
izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri), |
|
|
pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju, |
|
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (2) |
|
|
Pirms zvejas |
Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi). |
|
Katru nedēļu (1) |
Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (2) |
Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l, |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes svari |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Katrā iemetienā (2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes svariem, |
|
noteikt krila un ūdens kopējo masu, |
|
|
pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju, |
|
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Bloku paliktnis |
|
|
Pirms zvejas |
Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg), |
|
saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus), |
|
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Miltu masas pārrēķins |
|
|
Katru mēnesi (1) |
Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000 kg krila (notecināta krila masa). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt saražoto miltu masu, |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Āmja tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Katru mēnesi (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no āmja. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m), |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
(1) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu. (2) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|
VI PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
1. To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
22 |
61 364 |
|
Francija |
27 |
45 383 |
|
Portugāle |
5 |
1 627 |
|
Itālija |
1 |
2 137 |
|
Savienība |
55 |
110 511 |
2. To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
27 |
11 590 |
|
Francija |
41 (1) |
7 882 |
|
Portugāle |
15 |
6 925 |
|
Apvienotā Karaliste |
4 |
1 400 |
|
Savienība |
87 |
27 797 |
|
(1) Šis skaits neietver Majotā reģistrētos kuģus. To nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu. |
||
|
3. |
Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis. |
|
4. |
Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis. |
VII PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivis
|
Spānija |
14 |
|
Savienība |
14 |
VIII PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
|
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Fēru Salas |
Makrele, 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 2.a, 4.a zonā (uz ziemeļiem no 59° N) Stavrida, 4., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 7.e, 7.f, 7.h zonā |
20 |
14 |
|
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
20 |
Jānosaka |
|
|
Siļķe, 3.a zonā |
4 |
4 |
|
|
Esmarka mencas rūpnieciskā zveja 4., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju) |
14 |
14 |
|
|
Jūras līdaka un brosme |
20 |
10 |
|
|
Putasu, 2., 4.a, 5., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 6.b, 7. zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W) |
20 |
20 |
|
|
Zilā jūras līdaka |
16 |
16 |
|
|
Venecuēla (1) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
|
(1) Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu. |
|||
( 1 ) Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
( 3 ) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
( 6 ) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
( 7 ) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
( 8 ) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
( 10 ) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
( 11 ) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
( 12 ) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).
( 13 ) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
( 15 ) Jebkāda tipa grunts traļi (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).
( 16 ) Jebkāda tipa zvejas vadi (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).
( 17 ) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).
( 18 ) Visi fiksētie žaunu tīkli un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, FYK, FPN un FIX).
( 19 ) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).
( 20 ) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.