Padomes Regula(Euratom) Nr. 1074/1999

(1999. gada 25. maijs)

par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Revīzijas tiesas atzinumu [3],

(1) Tā kā iestādes un dalībvalstis piegriež lielu vērību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu un pret citām pretlikumīgām darbībām, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm; tā kā šajā sakarā Kopienas atbildība ir cieši saistīta ar tās pienākumu izpildīt budžetu, ievērojot Līguma 179. pantu; tā kā šā iemesla dēļ veicamo darbību svarīgumu apstiprina Euratom Līguma 183. pants;

(2) Tā kā Kopienas finanšu interešu aizsardzība aptver ne vien budžeta asignējumu pārvaldīšanu, bet arī visus pasākumus, kas ietekmē vai var ietekmēt tās aktīvus;

(3) Tā kā šā mērķa sasniegšanai ir pilnīgi jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, jo īpaši, Kopienai uzlikto izmeklēšanas pienākumu kontekstā, jo ir jāsaglabā pašreizējais atbildības sadalījums un līdzsvars starp valstu un Kopienas līmeņiem;

(4) Tā kā lai pastiprinātu krāpšanas apkarošanai pieejamos līdzekļus, ievērojot katras iestādes iekšējās organizatoriskās autonomijas principu, Komisija ar Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom [4] kā savu nodaļu ir izveidojusi Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (še turpmāk "Birojs"), kas atbild par administratīvas krāpšanas izmeklēšanu; tā kā Komisija izmeklēšanas funkciju veikšanai Birojam ir piešķīrusi pilnīgu neatkarību;

(5) Tā kā Komisijas noteiktā Biroja atbildība ietver ne vien finanšu interešu aizsardzību, bet arī visas darbības, kas attiecas uz Kopienas interešu aizsardzību pret nelikumīgu rīcību, kura ir par cēloni administratīvai lietai vai tiesvedībai;

(6) Tā kā ir lietderīgi paredzēt, ka Birojs nodrošina sadarbību dalībvalstu un Komisijas starpā, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses;

(7) Tā kā, ņemot vērā to, ka jāpastiprina cīņa pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm, Birojam ir jāspēj veikt iekšēju izmeklēšanu visās iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās, kuru izveidošanu nosaka EK un Euratom līgumi, vai kuras ir izveidotas, pamatojoties uz šiem līgumiem (še turpmāk "iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras");

(8) Tā kā Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom, paredz, ka Birojs, veicot izmeklēšanu, īsteno Kopienas likumdevēju iestāžu piešķirtās pilnvaras, uz ko attiecas šajā Lēmumā izklāstītie ierobežojumi un nosacījumi;

(9) Tā kā Birojam būtu jāuztic īstenot ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Komisijai piešķirtās pilnvaras attiecībā uz pārbaudēm un inspekcijām, ko Komisija veic uz vietas, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām [5]; tā kā Birojam ir arī jāatļauj īstenot citas Komisijai piešķirtās pilnvaras veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas dalībvalstīs, īpaši lai atklātu nelikumības, kā to prasa 9. pants Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [6];

(10) Tā kā šī izmeklēšana jāveic saskaņā ar Līgumu un īpaši saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās, ievērojot Amatpersonu nolikumu un pārējo Eiropas Kopienu darbinieku darba līgumu noteikumus (še turpmāk "Amatpersonu nolikums") un pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, īpaši taisnīguma principu, ievērojot iesaistīto personu tiesības izteikt savus uzskatus par faktiem, kas uz viņām attiecas, un ievērojot principu, ka izmeklēšanas secinājumi var pamatoties vienīgi uz elementiem, kam ir pierādījumu vērtība; tā kā tālab iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām ir jāizstrādā noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic tādu iekšēju izmeklēšanu; tā kā attiecīgi būtu jāgroza Amatpersonu nolikums, lai noteiktu amatpersonu un citu darbinieku tiesības un pienākumus sakarā ar iekšējo izmeklēšanu;

(11) Tā kā šo iekšējo izmeklēšanu var veikt tikai tad, ja Birojam ir garantēta iekļūšana visās iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru telpās tam ir pieejama visa to dokumentācija;

(12) Tā kā, lai nodrošinātu to, ka Birojs, veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, ir neatkarīgs, tā direktoram ir jādod tiesības sākt izmeklēšanu pēc savas ierosmes;

(13) Tā kā kompetentām valsts iestādēm vai attiecīgos gadījumos iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām ir jāizlemj, kā rīkoties pēc pabeigtas izmeklēšanas, pamatojoties un Biroja sagatavotu ziņojumu; tā kā tomēr Biroja direktora pienākums ir tieši nodot attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm Biroja iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju par stāvokļiem, kas var būt par cēloni krimināllietām;

(14) Tā kā ir jāizstrādā noteikumi, saskaņā ar kuriem Biroja darbinieki pildīs savus pienākumus, un noteikumi, kas regulē, kā direktors īstenos atbildību par Biroja darbinieku veikto izmeklēšanu;

(15) Tā kā, lai Birojs, dalībvalstis un attiecīgās iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras veiksmīgi sadarbotos, ir jāorganizē savstarpēja informācijas apmaiņa saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, nodrošinot pienācīgu datu aizsardzību, ja uz informāciju attiecas profesionāla slepenība;

(16) Tā kā, lai nodrošinātu to, ka Biroja darbinieku veiktās izmeklēšanas rezultātus ņem vērā un ka seko vajadzīgā turpmākā rīcība, ziņojumiem būtu jāpiešķir administratīvās lietās un tiesvedībā izmantojamu pierādījumu statuss; tā kā tādēļ ziņojumi būtu jāsagatavo tā, lai tie būtu saderīgi ar noteikumiem, kas dalībvalstīs regulē administratīvos ziņojumus;

(17) Tā kā Birojam, veicot savu darbību, būtu jābūt neatkarīgam; tā kā, lai pastiprinātu šo neatkarību, Biroja izmeklēšanas darbības būtu regulāri jāuzrauga Uzraudzības komitejai, kas būtu izveidota no nepiederīgām neatkarīgām personām, kurām būtu augsta kvalifikācija Biroja darbības jomā; tā kā Komitejas pienākums būtu arī palīdzēt Biroja direktoram pildīt viņa pienākumus;

(18) Tā kā administratīvā izmeklēšana būtu jāveic Biroja direktora vadībā pilnīgi neatkarīgi gan no iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām, gan no Uzraudzības komitejas;

(19) Tā kā Biroja direktora pienākums būtu nodrošināt personas datu aizsardzību un ievērot izmeklēšanā savāktās informācijas konfidencialitāti; tā kā amatpersonām un citiem Kopienu darbiniekiem būtu jānodrošina juridiskā aizsardzība, kas būtu līdzvērtīga Amatpersonu nolikuma 90. un 91. pantā paredzētajai juridiskai aizsardzībai;

(20) Tā kā Biroja darbība būtu jānovērtē pēc trim gadiem;

(21) Tā kā šī regula nekādi nemazina dalībvalstu pilnvaras un atbildību veikt pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses; tā kā uzticēt neatkarīgam Birojam uzdevumu veikt ārējo administratīvo izmeklēšanu šajā jomā pilnīgi atbilst subsidiaritātes principam; tā kā ir sagaidāms, ka Biroja darbība pastiprinās cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, un tādēļ Biroja darbība ir saderīga ar proporcionalitātes principu;

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi un uzdevumi

1. Lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām pretlikumīgām darbībām, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, ar Komisijas Lēmumu (1999/352/EK, EOTK, Euratom) nodibinātais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (še turpmāk "Birojs") īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kuras piešķirtas Komisijai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, regulām un nolīgumiem, kuri šajās jomās ir spēkā.

2. Birojs sniedz dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, lai koordinētu to darbību Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs dod savu ieguldījumu metožu izstrādāšanā un attīstībā, lai apkarotu krāpšanu un citas pretlikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Atomenerģijas kopienas finanšu intereses.

3. Iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās, kuru izveidošanu nosaka Līgumi, vai kuras ir izveidotas, pamatojoties uz šiem Līgumiem (še turpmāk "iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras"), Birojs veic administratīvas izmeklēšanas, lai:

- apkarotu krāpšanu, korupciju un citas pretlikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Atomenerģijas kopienas finanšu intereses,

- šajā nolūkā izmeklētu nopietnus jautājumus, kas attiecas uz profesionālo pienākumu veikšanu, tādus kā amatpersonu un citu Kopienas darbinieku pienākumu nepildīšana, kas var būt par cēloni disciplinārlietai vai, attiecīgos gadījumos, krimināllietai, vai tamlīdzīga pienākumu nepildīšana no iestāžu un organizāciju locekļu, biroju vai aģentūru vadītāju vai iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru darbinieku puses, uz kuriem neattiecas Eiropas Kopienu Amatpersonu nolikums un pārējo darbinieku darba līguma noteikumi ("Amatpersonu nolikums").

2. pants

Administratīva izmeklēšana

Šajā regulā "administratīva izmeklēšana" (še turpmāk "izmeklēšana") ir visas inspekcijas, pārbaudes un citi pasākumi, ko Biroja darbinieki veic, pildot savus pienākumus saskaņā ar 3. un 4. pantu, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un vajadzības gadījumā konstatētu izmeklējamo darbību nelikumību. Šī izmeklēšana neietekmē dalībvalstu pilnvaras ierosināt krimināllietas.

3. pants

Ārējā izmeklēšana

Birojs īsteno pilnvaras, kas ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 uzliktas Komisijai, lai veiktu inspekcijas un pārbaudes uz vietas dalībvalstīs, kā arī trešās valstīs, ievērojot spēkā esošus sadarbības nolīgumus.

Kā daļu no izmeklēšanas funkcijām Birojs veic Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajos nozaru noteikumos paredzētās inspekcijas un pārbaudes dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības nolīgumiem — trešās valstīs.

4. pants

Iekšēja izmeklēšana

1. Regulas 1. pantā minētajās jomās Birojs veic administratīvu izmeklēšanu iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās (še turpmāk "iekšējā izmeklēšana").

Šo iekšējo izmeklēšanu veic saskaņā ar Līgumu noteikumiem, īpaši saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās, un pienācīgi ievērojot Amatpersonu nolikumu saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru pieņemtajos lēmumos. Iestādes savā starpā apspriežas par noteikumiem, kas jāpieņem ar šādiem lēmumiem.

2. Ja ir izpildīti 1. punkta noteikumi:

- Birojam ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru informācijai un telpām. Birojam ir tiesības pārbaudīt iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru grāmatvedības pārskatus. Birojs var nokopēt jebkuru iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru dokumentu vai informācijas nesēja saturu un izdarīt no tiem izrakstus un vajadzības gadījumā uzņemties šādu dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātu, ka nepastāv to pazušanas iespēja,

- Birojs no iestāžu un organizāciju locekļiem, no biroju un aģentūru vadītājiem un no iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru darbiniekiem var lūgt mutisku informāciju.

3. Saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām Birojs var veikt pēkšņas pārbaudes attiecīgu uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai par iespējamiem pārkāpumiem, kuru varētu glabāt šādi uzņēmēji.

Birojs turklāt ikvienu attiecīgu personu var lūgt sniegt tādu informāciju, ko tas uzskata par noderīgu izmeklēšanai.

4. Vienmēr, kad Biroja darbinieki veic izmeklēšanu iestādes, organizācijas, biroja un aģentūras telpās, izskata to glabāto dokumentu vai lūdz to glabāto informāciju, viņi šādas iestādes, organizācijas, birojus un aģentūras par to informē.

5. Ja izmeklēšana atklāj, ka loceklis, vadītājs, amatpersona vai cits darbinieks var būt personiski līdzdalīgs, par to informē iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai viņš ir piederīgs.

Ja izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai tai jāvēršas pie izmeklēšanas līdzekļiem, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, šādas informācijas sniegšanu var atlikt.

6. Neskarot Līgumu noteikumus, īpaši Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās un Amatpersonu nolikuma noteikumus, lēmumos, kas jāpieņem katrai iestādei vai organizācijai saskaņā ar 1. punktu, īpaši ir jāietver noteikumi attiecībā uz:

a) iestāžu un organizāciju locekļu, amatpersonu un pārējo darbinieku, kā arī biroju un aģentūru vadītāju, amatpersonu un pārējo darbinieku pienākumu sadarboties ar Biroja darbiniekiem un sniegt viņiem informāciju;

b) procedūrām, kas jāievēro Biroja darbiniekiem, veicot iekšējo izmeklēšanu, un to personu tiesību garantijām, uz kurām attiecas iekšējā izmeklēšana.

5. pants

Izmeklēšanas uzsākšana

Ārējo izmeklēšanu uzsāk ar Biroja direktora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma.

Iekšējo izmeklēšanu uzsāk ar Biroja direktora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma, kurā ir jāveic izmeklēšana.

6. pants

Izmeklēšanas procedūra

1. Izmeklēšanu vada Biroja direktors.

2. Biroja darbinieki veic savus uzdevumus, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīta viņu identitāte un kompetence.

3. Biroja darbiniekiem katrai izmeklēšanai ir Direktora izdots rakstisks pilnvarojums, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets.

4. Inspekcijās un pēkšņās pārbaudēs Biroja darbinieki ievēro noteikumus un praksi, kas regulē attiecīgās dalībvalsts amatpersonu darbību, un ievēro Amatpersonu nolikumu un 4. panta 1. punkta otrajā daļā minētos lēmumus.

5. Izmeklēšanu veic nepārtraukti laikā, kam jābūt proporcionālam lietas apstākļiem un sarežģītībai.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentas iestādes saskaņā ar valsts noteikumiem sniedz vajadzīgo atbalstu, lai Biroja darbinieki varētu izpildīt savu uzdevumu. Iestādes un organizācijas nodrošina, ka to locekļi un darbinieki sniedz vajadzīgo palīdzību, lai Biroja darbinieki varētu izpildīt savu uzdevumu; biroji un aģentūras nodrošina, ka to vadītāji un darbinieki rīkojas tāpat.

7. pants

Pienākums informēt Biroju

1. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras tūlīt nosūta Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem vai jebkuru citu nelikumīgu darbību.

2. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras un, ciktāl valsts likumi atļauj, dalībvalstis pēc Biroja lūguma vai pēc savas ierosmes nosūta ikvienu dokumentu vai informāciju, ko tās glabā un kas attiecas uz pašreizējo iekšējo izmeklēšanu.

Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem nosūta dokumentus un informāciju, kas attiecas uz ārējo izmeklēšanu.

3. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras un, ciktāl valsts likumi atļauj, dalībvalstis Birojam nosūta arī ikvienu citu dokumentu vai informāciju, ko tās glabā un uzskata par noderīgu cīņā pret krāpšanu, korupciju un ikvienu citu pretlikumīgu darbību, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses.

8. pants

Slepenība un datu aizsardzība

1. Ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju neatkarīgi no formas aizsargā attiecīgi noteikumi.

2. Uz atsūtīto vai iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju neatkarīgi no formas attiecas profesionālais noslēpums un to aizsargā noteikumi, kas piemērojami Eiropas Kopienu iestādēm.

Šādu informāciju var darīt zināmu tikai tām personām Eiropas Kopienu vai dalībvalstu iestādēs, kurām šī informācija ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai, lai novērstu krāpšanu, korupciju vai kādu citu pretlikumīgu darbību.

3. Direktors nodrošina, ka Biroja darbinieki un citas personas, kas rīkojas ar viņa pilnvarojumu, ievēro Kopienas un valstu noteikumus par personas datu aizsardzību, īpaši tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [7].

4. Biroja direktors un 11. pantā minētās Uzraudzības komitejas locekļi nodrošina, ka piemēro šo pantu un Līguma 194. pantu.

9. pants

Ziņojums par izmeklēšanu un pēc izmeklēšanas veicamā darbība

1. Kad pabeigta Biroja veiktā izmeklēšana, Birojs priekšsēdētāja vadībā sagatavo ziņojumu, kurā norāda konstatētos faktus, finanšu zaudējumus, ja tādi ir, un izmeklēšanas slēdzienu, ieskaitot Biroja direktora ieteikumus par veicamajām darbībām.

2. Sagatavojot šādus ziņojumus, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts likumos noteiktās procedūras prasības. Tā sagatavoti ziņojumi veido administratīvās lietās vai tiesvedībā izmantojamu pierādījumu dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana izrādās vajadzīga, tāpat un pie tiem pašiem nosacījumiem kā valsts administratīvo inspektoru sagatavotie administratīvie ziņojumi. Uz tiem attiecas tie paši vērtēšanas noteikumi kā tie, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāda pati vērtība kā šādiem ziņojumiem.

3. Pēc ārējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus noderīgus dokumentus, kas uz tiem attiecas, nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārējo izmeklēšanu.

4. Pēc iekšējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus noderīgus dokumentus, kas uz tiem attiecas, nosūta attiecīgai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai. Iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra veic tādus pasākumus, īpaši disciplinārus pasākumus vai prasības ierosināšanu tiesā, kādus prasa šīs izmeklēšanas rezultāti, un par to ziņo Biroja direktoram termiņā, kādu tas noteicis sava ziņojuma slēdzienā.

10. pants

Informācijas nodošana, ko veic Birojs

1. Neskarot šīs regulas 8., 9. un 11. panta un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs jebkurā laikā var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju.

2. Neskarot šīs regulas 8., 9. un 11. pantu, Biroja direktors nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm iekšējā izmeklēšanā Biroja iegūto informāciju par jautājumiem, kas var būt par cēloni krimināltiesvedībai. Saskaņā ar izmeklēšanas prasībām viņš reizē informē attiecīgo dalībvalsti.

3. Neskarot šīs regulas 8.un 9. pantu, Birojs var jebkurā laikā nodot attiecīgai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju.

11. pants

Uzraudzības komiteja

1. Uzraudzības komiteja stiprina Biroja neatkarību, regulāri uzraugot izmeklēšanas uzdevumu īstenošanu.

Pēc direktora lūguma vai pēc savas ierosmes Komiteja nodod direktoram atzinumus, kas attiecas uz Biroja darbību, tomēr neiejaucoties nepabeigto izmeklēšanu veikšanā.

2. Uzraudzības komitejā ir piecas neatkarīgas nepiederīgas personas, kurām ir vajadzīgā kvalifikācija, lai viņas attiecīgajās valstīs ieceltu vadošos amatos, kas attiecas uz Biroja darbības jomu. Tās, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

3. Locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi, un viņus vienreiz var iecelt amatā atkārtoti.

4. Pilnvaru laikam beidzoties, locekļi paliek amatā līdz atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

5. Pildot savus pienākumus, viņi nelūdz un nepieņem instrukcijas no nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras.

6. Uzraudzības komiteja ievēl priekšsēdētāju. Tā izstrādā savu reglamentu. Tā notur vismaz 10 sēdes gadā. Tā pieņem lēmumus ar locekļu vairākumu. Sekretariātu nodrošina Birojs.

7. Direktors katru gadu nosūta Uzraudzības komitejai šīs regulas 1. pantā minēto Biroja darbības programmu. Direktors regulāri informē Komiteju par Biroja darbību, tā veikto izmeklēšanu, izmeklēšanas rezultātiem un rīcību sakarā ar tiem. Ja izmeklēšana ir turpinājusies ilgāk par deviņiem mēnešiem, direktors informē Uzraudzības komiteju par iemesliem, kādēļ vēl nav bijis iespējams pabeigt izmeklēšanu, un par sagaidāmo pabeigšanas laiku. Direktors informē komiteju par gadījumiem, kad attiecīgā iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra nav izpildījusi sniegtos ieteikumus. Direktors informē komiteju par gadījumiem, kad informācija ir jānosūta dalībvalsts tiesu iestādēm.

8. Uzraudzības komiteja par savu darbību pieņem vismaz vienu ziņojumu gadā, ko tā nosūta iestādēm. Komiteja par Biroja veikto izmeklēšanu un par rīcību sakarā ar to var iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas tiesai.

12. pants

Direktors

1. Biroju vada direktors, ko ieceļ Komisija uz pieciem gadiem, direktoru var vienu reizi iecelt atkārtoti.

2. Lai ieceltu direktoru, Komisija pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, kuru vajadzības gadījumā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, un pēc Uzraudzības komitejas labvēlīga atzinuma sagatavo piemērotas kvalifikācijas kandidātu sarakstu. Apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, Komisija ieceļ direktoru.

3. Pildot savus pienākumus, direktors nelūdz un nepieņem instrukcijas no nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras par to, kā uzsākt un veikt ārējo un iekšējo izmeklēšanu vai sagatavot ziņojumus pēc šādas izmeklēšanas. Ja direktors uzskata, ka kāds Komisijas veikts pasākums padara apšaubāmu viņa neatkarību, viņam ir tiesības griezties Tiesā ar prasību pret iestādi.

Direktors regulāri ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas tiesai par Biroja veiktās izmeklēšanas slēdzieniem, ievērojot šīs izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus.

Iepriekšminētās iestādes nodrošina Biroja veiktās izmeklēšanas konfidencialitātes un attiecīgo personu likumīgo tiesību ievērošanu un, ja ir uzsākta tiesvedība, visu šādai tiesvedībai piemērojamo valsts noteikumu stingru ievērošanu.

4. Pirms disciplinārsodu uzlikšanas direktoram Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju. Turklāt par pasākumiem, kas attiecas uz disciplinārsodiem direktoram, ir jāpieņem pamatoti lēmumi, par ko informācija jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Finansējums

Asignējumi Birojam, kuru kopējo summu iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta uz Komisiju attiecināmās iedaļas A daļas īpašā budžeta pozīcijā, sīki norādīti minētās daļas pielikumā.

Birojam piešķirtie amati ir uzskaitīti Komisijas personāla sastāva plāna pielikumā.

14. pants

Tiesas uzraudzība

Līdz Amatpersonu nolikuma grozījumiem, pamatojoties uz šo pantu, Biroja direktoram ikviena amatpersona vai cits Eiropas Kopienas darbinieks saskaņā ar Amatpersonu nolikuma 90. panta 2. punktā izklāstītajām procedūrām var iesniegt sūdzību par Biroja rīcības, kas veikta kā daļa no iekšējās izmeklēšanas, nelabvēlīgu ietekmi uz viņu. Lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot šādas sūdzības, piemēro Amatpersonu nolikuma 91. pantu.

Iepriekšminētos noteikumus analogi piemēro iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru darbiniekiem, uz ko neattiecas Amatpersonu nolikums.

15. pants

Progresa ziņojums

Trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nodod Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu par Biroja darbību kopā ar Uzraudzības komitejas atzinumu un, vajadzības gadījumā, ar priekšlikumiem mainīt vai paplašināt Biroja uzdevumus.

16. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā 1999. gada 1. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 25. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Eichel

[1] OV C 21, 26.1.1999., 10. lpp.

[2] Atzinums nosūtīts 1999. gada 6. maijā (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] Atzinums nosūtīts 1999. gada 15. aprīlī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[4] OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

[5] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[6] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[7] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

--------------------------------------------------