L_2004246LV.01000101.xml

20.7.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1321/2004

(2004. gada 12. jūlijs)

par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas satelītu radionavigācijas politiku pašlaik īsteno, izmantojot divas programmas – EGNOS un GALILEO.

(2)

GALILEO ir pirmā Eiropas kosmosa programma, ko finansē un vada Eiropas Savienība sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA). Ir paredzēts veicināt attīstību vairākās nozarēs, kas tieši vai netieši ir saistītas ar Kopienas politiku, piemēram, tādās jomās kā transports (kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšana un ātruma mērīšana), apdrošināšana, autoceļu nodevas, tiesību aktu īstenošana (aizdomās turamo personu novērošana, pasākumi noziedzības apkarošanai), muitas un akcīzes pasākumi (izmeklēšana uz vietas u. c.), lauksaimniecība (labības vai pesticīdu daudzumu pielāgojumi atkarībā no vietas u. c.), zvejniecība (kuģu pārvietošanās uzraudzība).

(3)	EGNOS ir trīspusēja programma, kurā piedalās Eiropas Kopiena, ESA un Eurocontrol, un tās mērķis ir papildināt Amerikas GPS un Krievijas GLONASS signālus, lai nodrošinātu uzticamību plašā ģeogrāfiskā apvidū. Šī programma ir neatkarīga no GALILEO un papildina to.

(4)

Secinājumos, kas pieņemti Eiropadomes Ķelnes (1999. gada 3. un 4. jūnijs), Feiras (2000. gada 19. un 20. jūnijs), Nicas (2000. gada 7. līdz 11. decembris), Stokholmas (2001. gada 23. un 24. marts), Lākenas (2001. gada 14. un 15. decembris), Barselonas (2002. gada 15. un 16. marts) un Briseles (2003. gada 20. un 21. marts) sanāksmēs, ir uzsvērta GALILEO stratēģiskā nozīme.

(5)

Ņemot vērā Eiropas satelītu radionavigācijas programmu stratēģisko nozīmi un vajadzību nodrošināt, ka sabiedrības būtiskas intereses ir atbilstīgi aizsargātas un pārstāvētas, ir absolūti nepieciešams uzraudzīt sistēmas nākamās fāzes un programmām piešķirto Kopienas līdzekļu izmantošanu, ievērojot Padomes attiecīgās politiskās ievirzes un budžeta lēmējiestāžu finanšu lēmumus. Tādēļ ir jāizveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) Uzraudzības iestāde (turpmāk – “Iestāde”).

(6)	Vairākos gadījumos, un jo īpaši 2001. gada 5. aprīļa un 2002. gada 26. marta secinājumos, Padome ir uzsvērusi, ka ievērojama privātā sektora dalība ir viens no pamatelementiem, lai nodrošinātu GALILEO izvēršanas un darbības fāzes veiksmīgu norisi.

(7)	Šajā sakarā Iestādei būtu jānoslēdz koncesijas līgums ar jebkuru konsorciju, ko izraugās GALILEO izstrādes fāzes noslēgumā, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais konsorcijs izpilda koncesijas līgumā noteiktās saistības, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu saistības.

(8)	Iestādei jābūt vienīgajam koncesijas īpašnieka partnerim attiecībā uz frekvencēm.

(9)

Vienlaikus dalībvalstīm, kas ir iesniegušas ziņas Starptautiskajai Telekomunikāciju savienībai attiecībā uz frekvenču izmantošanu, kuras ir nepieciešamas sistēmas darbības nodrošināšanai, būtu jāļauj Iestādei arī piešķirt koncesijas īpašniekam tiesības izmantot šīs frekvences koncesijas laikā, lai koncesijas īpašnieks varētu nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus, kas noteikti specifikācijās.

(10)	Iestādei vajadzētu būt atbildīgai par to līdzekļu pārvaldību un kontroli, kas tai īpaši piešķirti programmu vajadzībām.

(11)	Iestādei būtu jāsniedz palīdzība Komisijai jautājumos, kas saistīti ar satelītu radionavigāciju, jo īpaši gadījumos, kad ir jāveic likumdošanas un regulatīvie pasākumi.

(12)

Iestādei ir jāizmanto jau iesākti pētniecības, attīstības un tehnoloģiskā izvērtējuma pasākumi, jo īpaši tie, kurus veic ESA. Ņemot vērā Padomes 2000. gada 16. novembra Rezolūciju par Eiropas kosmosa stratēģiju (2), sadarbībā ar ESA atbilstīgos gadījumos ir pilnībā jāizmanto iespējas, ko piedāvā Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Eiropas Kosmosa aģentūru.

(13)	Iestādei vajadzētu aizstāvēt un attīstīt Kopienas ieguldījumu, kas jau īstenots kosmosa tehnoloģijā un infrastruktūrā.

(14)

Pēc GALILEO kopuzņēmuma likvidēšanas saskaņā ar attiecīgiem Statūtu noteikumiem tam būtu jānodod viss iegūtais īpašums Iestādei. Viss īpašums, ko koncesijas īpašnieks ir radījis izvietošanas fāzes laikā, ir jānodod Iestādei, ja vien iepriekš nav panākta cita vienošanās, jo programmas definēšanas, izstrādes un izvērtēšanas fāzes ir gandrīz pilnībā finansētas no publiskiem līdzekļiem, un tāpēc visi šādi izstrādātie elementi būtu jānodod koncesijas īpašnieka rīcībā.

(15)	Iestādes juridiskajam statusam jābūt tādam, lai dotu tai iespēju rīkoties kā juridiskai personai, pildot savus pienākumus.

(16)

Lai faktiski nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Administratīvajā padomē, kam ir nepieciešamās pilnvaras, lai izstrādātu budžetu, veiktu tā izpildes pārbaudi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, izstrādātu pārredzamu procedūru Iestādes lēmumu pieņemšanai, apstiprinātu tās darba programmu un ieceltu izpilddirektoru.

(17)

Iestādes sekmīgai darbībai ir vajadzīgs, lai izpilddirektors tiktu iecelts, pamatojoties uz viņa nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi, un lai viņš pildītu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi attiecībā uz Iestādes iekšējās darbības organizēšanu. Izpilddirektoram ir jāsagatavo un jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Iestādes darba programmas pareizu izpildi, katru gadu jāsagatavo vispārējā ziņojuma projekts, kas jāiesniedz Administratīvajai padomei, jāsastāda Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts un jāīsteno budžets.

(18)	Procedūrām, saskaņā ar kurām ieceļ amatpersonas, ir jābūt pārskatāmām.

(19)	Administratīvajai padomei jādod iespēja izveidot Zinātnes un tehnikas komiteju, kas palīdz Iestādei tehniskos jautājumos un sistēmas modernizācijas jomā.

(20)	Jāizveido Sistēmas drošības un aizsardzības komiteja, kas palīdz Iestādei visos jautājumos, kas saistīti ar sistēmas drošību un aizsardzību.

(21)

Lai nodrošinātu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tiek uzskatīts par nepieciešamu tai piešķirt autonomu budžetu, kura ieņēmumus galvenokārt veidotu Kopienas ieguldījums. Kopienas budžeta procedūru turpina piemērot tiktāl, ciktāl tas attiecas uz subsīdijām no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Turklāt Revīzijas palātai ir jāveic pārskatu revīzija.

(22)	Saistībā ar darbības jomu, mērķiem un pienākumu izpildi Iestādei ir jo īpaši jāievēro noteikumi, ko piemēro Kopienas iestādēm.

(23)	Iestādei jāpiemēro attiecīgi Kopienas tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem un personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, un tāpat tai ir jāievēro drošības principi, ko piemēro Padomes un Komisijas dienestiem.

(24)	Trešām valstīm būtu jādod iespēja līdzdarboties Iestādē, ja tās ir iepriekš ar Kopienu noslēgušas nolīgumu šajā sakarā, jo īpaši gadījumos, kad šīs valstis ir bijušas iesaistītas programmas iepriekšējās fāzēs, līdzdarbojoties ESA GALILEOSAT programmā.

(25)	Eiropas GNSS ir uzskatāma par jutīgu infrastruktūru, ciktāl tas attiecas uz drošību un uzticamību.

(26)	Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu sistēmas drošību un uzticamību attiecībā pret uzbrukumiem (ļaunprātīgiem vai citādiem) un lai novērstu tās izmantošanu mērķiem, kas varētu apdraudēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību.

(27)	Procedūra, kas izklāstīta Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP par Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas iespaido Eiropas Savienības drošību (3), ir jāpiemēro gadījumos, kad kāda dalībvalsts uzskata, ka pastāv draudi tās nacionālajai drošībai.

(28)	Šīs regulas pieņemšanai Līgums paredz vienīgi pilnvaras, kas noteiktas tā 308. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un uzdevums

Ar šo regulu izveido Kopienas aģentūru, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS Uzraudzības iestāde (turpmāk – “Iestāde”), lai nodrošinātu sabiedrības intereses saistībā ar Eiropas GNSS programmām un īstenotu Eiropas satelītu GNSS programmu vadību.

2. pants

Pienākumi

1. Iestāde pilda šādus pienākumus:

Iestāde ir struktūra, kas izsniedz licenci privātajam koncesijas īpašniekam, kurš ir atbildīgs par GALILEO izvēršanas un darbības fāzes īstenošanu un vadību (turpmāk – “koncesijas īpašnieks”); saskaņā ar šo uzdevumu tā noslēdz koncesijas līgumu ar koncesijas īpašnieku; Iestāde nodrošina, ka koncesijas īpašnieks pilda koncesijas līguma noteikumus un ievēro tam pievienotās specifikācijas, kā arī veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja koncesijas īpašnieks nepilda savas saistības; Iestāde uz koncesijas laiku piešķir koncesijas īpašniekam tiesības izmantot materiālos un nemateriālos aktīvus, kas minēti 3. panta 1. punktā;

b)	Iestāde pārvalda līdzekļus, kas tai īpaši piešķirti Eiropas GNSS programmām un uzrauga to vispārējo finanšu pārvaldību, lai sniegtu ierosinājumus attiecībā uz publiskā sektora ieguldījumiem;

Iestādei nodod atbildību – pārņemot to no GALILEO kopuzņēmuma – pārvaldīt nolīgumu, kas noslēgts ar EGNOS ekonomisko operatoru, un izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz turpmāko politiku saistībā ar EGNOS, atbilstīgi ņemot vērā to personu viedokļus, kas devušas ieguldījumu EGNOS izstrādes un izvēršanas fāzes finansēšanā;

Iestāde koordinē dalībvalstu darbības attiecībā uz frekvencēm, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu sistēmas darbību; tai ir tiesības izmantot visas šīs frekvences neatkarīgi no sistēmas atrašanās vietas; jautājumos, kas saistīti ar šo frekvenču izmantošanu, Iestāde tieši kontaktējas ar koncesijas īpašnieku;

e)	lai palīdzētu Komisijai sagatavot priekšlikumus par Eiropas GNSS programmām, kurus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un pieņemt īstenošanas noteikumus, Iestāde sagatavo šo priekšlikumu un noteikumu projektus;

f)	Iestāde ir atbildīga par sistēmas modernizāciju un tās jauno paaudžu izstrādi;

Iestāde var veikt budžeta izpildes uzdevumus, ko tai uzticējusi Komisija un kas ir saistīti ar Eiropas GNSS programmām, kā noteikts 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4);

h)	Iestāde nodrošina, ka sistēmas sastāvdaļas ir atbilstīgi sertificētas; tā dod attiecīgām atzītām sertifikācijas struktūrām tiesības izsniegt attiecīgos sertifikātus un uzraudzīt, ka tiek ievēroti attiecīgie standarti un tehniskās specifikācijas;

i)	Iestāde nodrošina, ka koncesijas īpašnieks ievēro norādījumus, kuri izdoti saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP, un tā veic pārbaudes šajā sakarā;

neskarot šīs regulas 22. pantu, Iestādes pārziņā ir visi aspekti, kas saistīti ar sistēmas drošību un aizsardzību. Tā jo īpaši:

i)	apstiprina rūpniecisko līgumu pielikumus, kas attiecas uz aizsardzību;

ii)	nosaka sistēmas un tās sastāvdaļu aizsardzības specifikācijas, kā arī informācijas aprites tehnisko paņēmienu aizsardzības standartus;

iii)	nosaka kriptogrāfiju, kurai vajadzīgs valdības apstiprinājums;

iv)	nodrošina to, ka Eiropas GNSS signālus/pakalpojumus kontrolē saskaņā ar aizsardzības kritērijiem, kas paredzēti šā apakšpunkta i) un ii) punktā;

v)	ir Eiropas GNSS aizsardzības akreditācijas iestāde, ierosina un uzrauga aizsardzības procedūru īstenošanu un veic sistēmas aizsardzības pārbaudes;

vi)

attiecībā uz Regulētajiem publiskajiem pakalpojumiem (PRS):

—	tā nosaka PRS uztvērēju ražošanas specifikācijas un instrukcijas saskaņā ar Padomes noteikto politiku attiecībā uz piekļuvi PRS,

—	sniedz norādes PRS pārvaldības noteikumu piemērošanai dalībvalstīs;

vii)	nodrošina, ka koncesijas īpašnieks ievēro starptautiskos noteikumus un nolīgumus (Wassenaar, raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu, starptautiskos nolīgumus u. c.) un veic pārbaudes šajā sakarā;

viii)

īsteno attiecīgos noteikumus par klasificētās informācijas apriti, rīkošanos ar to un tās glabāšanu;

ix)	izstrādā procedūras, lai aizsardzības jautājumu sakarā sadarbotos un apspriestos ar Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru, Augsto Pārstāvi Kopīgās ārpolitikas un drošības politikas lietās (ĢS/AP);

identificē iespējamos pasākumus, ko Padome varētu veikt gadījumā, ja Eiropas Savienības vai kādas dalībvalsts drošībai rastos draudi, kurus izraisījusi sistēmas darbība vai lietošana, vai gadījumā, ja tiktu apdraudēta sistēmas darbība, jo īpaši starptautiskas krīzes dēļ, un informē par šiem pasākumiem Padomi;

xi)	sniedz ieteikumus Padomei, ja tai ir izteikts šāds lūgums saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP;

xii)	sniedz ieteikumus par drošības politikas jautājumiem starptautiskos nolīgumos, kas saistīti ar Eiropas GNSS programmām.

2. ESA tiek lūgta sniegt Iestādei tehnisko un zinātnisko atbalstu.

3. pants

Īpašuma tiesības

1. Iestādei pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko tai pēc attīstības fāzes pabeigšanas nodod GALILEO kopuzņēmums un ko koncesijas īpašnieks varētu radīt vai izstrādāt izvēršanas un darbības fāzes laikā.

2. Procedūras, kas reglamentē īpašuma turpmāku nodošanu, nosaka – attiecībā uz GALILEO kopuzņēmumu – likvidācijas procedūras gaitā, kā noteikts GALILEO kopuzņēmuma statūtu 21. pantā, kuri ir pievienoti Regulai (EK) Nr. 876/2002 (5), un – attiecībā uz koncesijas īpašnieku – koncesijas līgumā.

3. Iestādei pieder visi materiālie un nemateriālie EGNOS aktīvi saskaņā ar vienošanos, ko ar EGNOS investoriem noslēdz par noteikumiem un nosacījumiem, atbilstīgi kuriem ESA nodod īpašuma tiesības uz visām EGNOS iekārtām un aprīkojumu vai kādu to daļu.

4. pants

Tiesiskais statuss, vietējie biroji

1. Iestāde ir Kopienas organizācija. Tā ir tiesību subjekts.

2. Visās dalībvalstīs Iestādei ir visplašākā tiesībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

3. Iestāde var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai citās valstīs, kas piedalās programmā saskaņā ar 21. pantu.

4. Iestādi pārstāv tās izpilddirektors.

5. pants

Administratīvā padome

1. Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. punktā uzskaitītos uzdevumus.

2. Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts, un viens Komisijas iecelts pārstāvis. Padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šo amata pilnvaru laiku var pagarināt vienu reizi.

3. Vajadzības gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību un tās nosacījumus paredz noteikumos, kas minēti 21. pantā.

4. Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi ar pusi gadi, un tas beidzas, kad priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis. Šo amata pilnvaru laiku var pagarināt vienu reizi.

5. Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

Apspriedēs piedalās Iestādes izpilddirektors.

Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Ja tiek apspriesti aizsardzības jautājumi, sanāksmēs novērotāja statusā piedalās ĢS/AP pārstāvis un Sistēmas drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Iestāde.

6. Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

7. Katram tās loceklim ir viena balss. Iestādes izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

Reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem viens loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

6. pants

Administratīvās padomes uzdevumi

Administratīvā padome:

a)	ieceļ izpilddirektoru, kā paredzēts 7. panta 2. punktā;

b)	līdz katra gada 30. novembrim pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Iestādes darba programmu nākošajam gadam un nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Šo darba programmu pieņem, neskarot Kopienas ikgadējo budžeta procedūru;

c)	pilda savus uzdevumus saistībā ar Iestādes budžetu, kā paredzēts 11. un 12. pantā;

d)	ir atbildīga par lēmumiem, kuri attiecas uz 2. panta j) punktā paredzētajiem uzdevumiem un kurus vienmēr pieņem, iepriekš apspriežoties ar Sistēmas drošības un aizsardzības komiteju vai pēc tās priekšlikuma;

e)	īsteno disciplināro uzraudzību attiecībā uz izpilddirektora darbību;

f)	pieņem īpašus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tiesības piekļūt Iestādes dokumentiem, kā paredzēts 19. pantā;

pieņem gada ziņojumu par Iestādes darbību un plāniem un līdz katra gada 15. jūnijam nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Iestāde nosūta budžeta lēmējiestādei visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru iznākumu;

h)	pieņem savu reglamentu.

7. pants

Izpilddirektors

1. Iestādi vada tās izpilddirektors, kurš savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs, neskarot Komisijas un Administratīvās padomes attiecīgās pilnvaras.

2. Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Administratīvā padome ir tiesīga atlaist izpilddirektoru, ievērojot šo pašu procedūrai.

Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šo amata pilnvaru laiku var pagarināt vienu reizi.

3. Eiropas Parlaments un Padome var prasīt, lai izpilddirektors iesniedz ziņojumu par savu pienākumu izpildi.

8. pants

Izpilddirektora pienākumi

Izpilddirektors:

a)	ir atbildīgs par Iestādes pārstāvēšanu un tās vadību;

b)	sagatavo Administratīvās padomes darbu. Viņš piedalās padomes darbā bez balsstiesībām;

c)	Administratīvās padomes uzraudzībā atbild par Iestādes gada darba programmas īstenošanu;

d)	veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un sniedz paziņojumus, lai nodrošinātu Iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

e)	sastāda Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 11. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 12. pantu;

f)	katru gadu sagatavo vispārējā ziņojuma projektu un iesniedz to Administratīvajai padomei;

g)	nosaka Iestādes organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai. Izpilddirektors izveido atbilstīgu pastāvīgu struktūru, lai īstenotu ar aizsardzību saistītos lēmumus un nodrošinātu ar aizsardzību saistīto saziņu darbības gaitā;

h)	attiecībā uz darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 16. pantā;

i)	iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, var paredzēt pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs, kā noteikts 4. pantā.

9. pants

Zinātnes un tehnikas komiteja

1. Neskarot 2. punktu, Administratīvā padome var izveidot Zinātnes un tehnikas komiteju, kā arī iecelt tās locekļus un priekšsēdētāju no atzītu ekspertu vidus, kuri ir no dalībvalstīm un Komisijas. Dalībvalstis un Komisija šim nolūkam piedāvā kandidātus. Vajadzības gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību Komitejā un tās nosacījumus paredz noteikumos, kas minēti 21. pantā.

2. Zinātnes un tehnikas komitejai var nodot atbildību:

a)	sniegt atzinumus par tehniskiem jautājumiem vai priekšlikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas Eiropas GNSS sistēmas uzbūvē;

b)	sniegt ieteikumus attiecībā uz sistēmas modernizāciju;

c)	veikt jebkādus citus uzdevumus, kas vajadzīgi zināšanu attīstīšanai satelītu radionavigācijas jomā.

3. Zinātnes un tehnikas komiteja izstrādā savu reglamentu, un to apstiprina Administratīvā padome.

10. pants

Sistēmas drošības un aizsardzības komiteja

1. Administratīvā padome izveido Sistēmas drošības un aizsardzības komiteju. Tajā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens pārstāvis no Komisijas, un viņus izraugās no atzītu drošības ekspertu vidus. ĢS/AP pārstāvis var piedalīties Komitejas sanāksmēs kā novērotājs.

2. Ar Komiteju apspriežas par drošības un aizsardzības jautājumiem, kas minēti 2. panta j) apakšpunktā, un tā sniedz atzinumus par šiem jautājumiem.

3. Komiteja no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un izstrādā savu reglamentu.

11. pants

Budžets

1. Neskarot citus resursus un vēl nedefinētus maksājumus, Iestādes ieņēmumi ietver Kopienas subsīdiju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem.

2. Iestādes izdevumi ietver personāla, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, darbības izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar Zinātnes un tehnikas komitejas un Komitejas darbību, kā arī ar līgumiem un nolīgumiem, ko Iestāde noslēdz ar mērķi īstenot Eiropas GNSS programmas.

3. Izpilddirektors sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam gadam, un to nosūta Administratīvajai padomei kopā ar štatu saraksta projektu.

4. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5. Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, Administratīvā padome katru gadu sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam saimnieciskajam gadam.

6. Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un valstīm, ar kurām Kopiena ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 21. pantu.

7. Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (abi kopā turpmāk – “budžeta lēmējiestāde”) kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu.

8. Ņemot par pamatu tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā iekļauj tos tāmes aprēķinus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem saistībā ar štatu sarakstu, un subsīdijas apjomu, kas maksājams no vispārējā budžeta, un iesniedz to budžeta lēmējiestādei saskaņā ar Līguma 272. pantu.

9. Budžeta lēmējiestāde piešķir apropriācijas Iestādes subsidēšanai un pieņem Iestādes štatu sarakstu.

10. Administratīvā padome pieņem budžetu. Tas kļūst par budžeta galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to atbilstīgi pielāgo.

11. Administratīvā padome iespējami ātri paziņo budžeta lēmējiestādei par tās nodomu īstenot ikvienu projektu, kas var nozīmīgi finansiāli ietekmēt budžeta finansēšanu, jo īpaši par visiem projektiem, kas saistīti ar īpašuma jautājumiem, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Administratīvā padome par to informē Komisiju.

12. Ja kāda no budžeta lēmējiestādēm ir paziņojusi par tās nodomu iesniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta Administratīvajai padomei sešās nedēļās no attiecīgā projekta paziņošanas dienas.

12. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Iestādes budžetu izpilda izpilddirektors.

2. Pēc katra finanšu gada beigām Iestādes grāmatvedis līdz 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskus pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto organizāciju provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 128. pantu.

3. Pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Iestādes provizoriskos pārskatus Revīzijas palātai kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors sagatavo Iestādes gala pārskatus, par to uzņemoties personisku atbildību, un iesniedz tos Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.

5. Administratīvā padome sniedz atzinumu par Iestādes gala pārskatu.

6. Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam nosūta gala pārskatus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai kopā ar Administratīvās padomes atzinumu.

7. Gala pārskatus publicē.

8. Līdz 30. septembrim izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Viņš nosūta šo atbildi arī Administratīvajai padomei.

9. Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu vajadzīgo informāciju, lai veiksmīgi īstenotu procedūru atbrīvošanai no atbildības par budžeta izpildi attiecīgajā finanšu gadā, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktā.

10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms n+2. gada 30. aprīļa Iestādes izpilddirektoru atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi n. gadā.

13. pants

Finanšu noteikumi

Iepriekš apspriežoties ar Komisiju, Administratīvā padome pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro Iestādei. Šie noteikumi nevar atkāpties no Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), izņemot gadījumus, ja šāda atkāpe ir noteikti vajadzīga Iestādes darbībai un ja Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

14. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7), piemēro bez ierobežojumiem.

2. Iestāde pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu 1999. gada 25. maija nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), (8) un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Iestādes darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var uz vietas pārbaudīt Iestādes finansējuma saņēmējus un pārstāvjus, kas ir atbildīgi par tā izmaksu.

15. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Iestādi attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

16. pants

Personāls

1. Uz Iestādes darbiniekiem attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Eiropas Kopienas iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai. Administratīvā padome ar Komisijas piekrišanu pieņem sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus, kas ir vajadzīgi.

2. Neskarot 8. pantu, pilnvaras, ko iecēlējiestādei paredz Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, Iestāde īsteno attiecībā uz savu personālu.

3. Iestādes personāls ir darbinieki, ko Iestāde pieņēmusi darbā, lai pildītu tās uzdevumus, bet personāls var ietvert arī ierēdņus, ko Komisija vai dalībvalstis īslaicīgi norīko vai nosūta.

17. pants

Atbildība

1. Iestādes līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajam līgumam. Tiesas piekritībā ir pieņemt spriedumu atbilstīgi šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Iestādes noslēgtajos līgumos.

2. Saistībā ar atbildību, kas nav līgumiskā atbildība, Iestāde – saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, – kompensē jebkādu kaitējumu, ko tās struktūrvienības vai darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.

3. Tiesas piekritībā ir jebkurš strīds, kas attiecas uz kompensāciju par 2. punktā minēto kaitējumu.

4. Iestādes darbinieku personisko atbildību pret Iestādi reglamentē Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, kas uz viņiem attiecas.

18. pants

Valodas

1. Uz Iestādi attiecas noteikumi, kas ietverti Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulā Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (9).

2. Iestādes darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

19. pants

Piekļuve dokumentiem un personisku datu aizsardzība

1. Uz Iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (10).

2. Administratīvā padome sešos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā pieņem noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3. Par lēmumiem, ko Iestāde pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar attiecīgi EK Līguma 195. un 230. pantu.

4. Apstrādājot datus, kas attiecas uz personām, uz Iestādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (11).

20. pants

Drošības noteikumi

Iestāde piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (12). Tas, cita starpā, attiecas uz noteikumiem par klasificētās informācijas apriti, rīkošanos ar to un tās glabāšanu.

21. pants

Trešo valstu dalība

1. Iestāde ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras šim nolūkam ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu.

2. Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek izstrādāti noteikumi, ar ko jo īpaši nosaka to, kādās jomās, kādā apjomā un kādā veidā šīs valstis piedalās Iestādes darbā, tostarp noteikumus par šo valstu dalību Iestādes iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu.

3. Par jebkuras trešās valsts dalību Iestādē paziņo Padomei, lai saņemtu tās apstiprinājumu.

22. pants

Aspekti, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību

Gadījumos, kad sistēmas darbība iespaido Savienības vai tās dalībvalstu drošību, tostarp īpašos gadījumos, kad stāvokļa steidzamības dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība, Eiropas Savienības atbildība un pilnvaras ir izklāstītas Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā desmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. BOT

(1) Atzinums sniegts 2004. gada 31. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 371, 23.12.2000., 2. lpp.

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 30 lpp.

(4) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.