L_2006058LV.01000101.xml

28.2.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 318/2006

(2006. gada 20. februāris)

par cukura tirgu kopīgu organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. pantu un 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai būtu jānotiek līdztekus kopējās lauksaimniecības politikas izstrādei, un tas jo īpaši ietver lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju, kas atkarībā no produkta var izpausties dažādi.

(2)

Kopienas cukura tirgus pamatā ir principi, kuri citām kopīgo tirgu organizācijām ir būtiski reformēti. Lai ievērotu Līguma 33. pantā noteiktos mērķus, it īpaši lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni cukura nozarē nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem, ir būtiski jāpārskata cukura tirgus kopīgā organizācija.

(3)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (3) būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)

Salīdzināmās cenas būtu jānosaka par standarta kvalitātes balto cukuru un jēlcukuru. Šādai standarta kvalitātei vajadzētu būt vidējai kvalitātei, kas ir raksturīga Kopienā ražotam cukuram un ko nosaka, pamatojoties uz cukura tirdzniecībā izmantotajiem kritērijiem. Tāpat vajadzētu būt iespējai pārskatīt šo standarta kvalitāti, lai jo īpaši ņemtu vērā tirdzniecības prasības un tehniskās analīzes attīstību.

(5)	Lai iegūtu uzticamu informāciju par Kopienas tirgus cenām cukuram, būtu jāizveido cenu paziņošanas sistēma, pamatojoties uz kuru varētu noteikt baltā cukura tirgus cenas līmeni.

(6)	Lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni Kopienas cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, ir jānosaka minimālā kvotas cukurbiešu cena atbilstīgi standarta kvalitātei, kas vēl būtu jādefinē.

(7)

Lai nodrošinātu cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu sadalījumu, ir vajadzīgi konkrēti instrumenti. Tādēļ ir jāizstrādā standarta noteikumi, ar ko reglamentētu cukurbiešu pircēju un pārdevēju līgumattiecības. Dabas apstākļu, ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība apgrūtina vienotu noteikumu piemērošanu cukurbiešu iepirkšanai viscaur Kopienā. Jau patlaban pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Tādējādi ar vispārīgajiem noteikumiem jānosaka tikai minimālās garantijas, kas nepieciešamas gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu darbību, un jāparedz iespēja nozares nolīgumos atkāpties no dažiem šiem noteikumiem.

(8)

Vēl joprojām ir spēkā iemesli, kas reiz Kopienai lika pieņemt ražošanas kvotu sistēmu cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam. Tomēr, ņemot vērā notikumus Kopienas un starptautiskajā līmenī, ražošanas sistēma ir jāpielāgo, lai paredzētu jaunu režīmu un samazinātu kvotas. Saskaņā ar iepriekšējo kvotu sistēmu dalībvalstij būtu jāpiešķir kvotas savā teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem. Jaunajā cukura tirgu kopīgajā organizācijā būtu jāsaglabā kvotu tiesiskais statuss, ciktāl saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi kvotu sistēma veido cukura tirgus regulēšanas mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu.

(9)

Atbilstīgi nesenajiem lēmumiem, ko eksporta subsīdiju sakarā pieņēmusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas grupa un Apelāciju iestāde jautājumos par ES eksporta subsīdijām cukuram, un, lai Kopienas uzņēmējiem nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējās kvotu sistēmas uz pašreizējo sistēmu, būtu jāpastāv iespējai, ka cukura ražošanas uzņēmumiem 2006./2007. tirdzniecības gadā piešķir papildu kvotu ar nosacījumiem, kuros ņem vērā zemāko C cukura cenu.

(10)

Lai līdzsvarotu cukura cenu samazinājuma ietekmi uz izoglikozi, kā arī būtu jāpiešķir papildu kvotas pašreizējiem izoglikozes kvotu saņēmējiem, lai izvairītos no sodiem par konkrētas kvalitātes izoglikozes ražošanu. Turklāt, lai ļautu pielāgoties dažu dalībvalstu saldinātāju nozarei, ar nosacījumiem, kas paredzēti piešķirot papildu cukura kvotu, vajadzētu būt pieejamām papildkvotām.

(11)	Lai nodrošinātu to, ka Kopienā pienācīgi samazina cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanu, Komisijai pēc restrukturizācijas fonda darbības pārtraukšanas 2010. gadā, vajadzētu būt tiesīgai koriģēt kvotas līdz ilgtspējīgam līmenim.

(12)

Ņemot vērā vajadzību pēc zināma elastīguma valsts līmenī attiecībā uz strukturāliem pielāgojumiem pārstrādes rūpniecībā un cukurbiešu un cukurniedru audzēšanā laikposmā, kurā tiks piemērotas kvotas, dalībvalstīm noteiktās robežās būtu jāatļauj mainīt uzņēmumiem piešķirtās kvotas, tomēr neizrobežojot restrukturizācijas fonda darbību, kas izveidots kā instruments ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (4).

(13)

Cukura kvotas piešķir vai samazina pēc uzņēmumu apvienošanās vai uzņēmuma pārņemšanas, rūpnīcas pārņemšanas vai rūpnīcas izīrēšanas. Būtu jāizstrādā nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis koriģē attiecīgo uzņēmumu kvotas, un vienlaikus jānodrošina tas, ka izmaiņas cukura ražošanas uzņēmumiem piešķirtajās kvotās nekaitē attiecīgo cukurbiešu vai cukurniedru audzētāju interesēm.

(14)

Tā kā ražošanas kvotu piešķiršana uzņēmumiem ir veids, kādā nodrošināt to, ka cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem maksā Kopienas cenas un ka viņu produkcijai ir noieta tirgus, tādēļ, pārdalot kvotas ražošanas reģionos, būtu jāņem vērā visu attiecīgo pušu, jo īpaši cukurbiešu un cukurniedru audzētāju intereses.

(15)

Lai paplašinātu cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa noietu Kopienas iekšējā tirgū, vajadzētu būt iespējamam cukuru, izoglikozi un inulīna sīrupu, ko Kopienā izmanto tādu konkrētu produktu kā ķīmisku vielu, zāļu, spirta vai ruma ražošanā, uzskatīt par ārpuskvotu produkciju saskaņā ar nosacījumiem, kuri vēl jāparedz.

(16)	Daļa ārpuskvotu produkcijas būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi visattālākajiem reģioniem, vai arī to varētu eksportēt saskaņā ar Kopienas saistībām PTO.

(17)

Ja saražotais cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa daudzums pārsniedz kvotas, tad, lai izvairītos no tā, ka cukura pārpalikums izkropļo cukura tirgu, vajadzētu būt iespējamam izveidot mehānismu, ar ko cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa pārpalikumu varētu pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu un uzskatīt par nākamā gada kvotu produkciju.

(18)	Saistībā ar ārpuskvotu produkciju ir pieejami konkrēti mehānismi. Ja attiecībā uz noteiktiem daudzumiem netiek izpildīti spēkā esošie nosacījumi, būtu jāuzliek pārpalikuma nodeva, lai novērstu šādu daudzumu uzkrāšanos, kas varētu apdraudēt tirgus situāciju.

(19)	Lai palīdzētu segt izdevumus, kas rodas saistībā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju, ir jāievieš ražošanas nodeva.

(20)	Lai nodrošinātu efektīvu cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kontroli, būtu jāizveido ražotāju atzīšanas sistēma, un ražotājiem būtu jāiesniedz attiecīgajai dalībvalstij sīkas ziņas par savu ražošanas darbību.

(21)	Lai dotu ieguldījumu tirgus stabilizācijā gadījumiem, ja tirgus cenas konkrētā tirdzniecības gadā nokristu zem noteiktās salīdzināmās cenas nākamam tirdzniecības gadam, būtu jāsaglabā pagaidu un ierobežota intervences sistēma iepirkšanai.

(22)

Būtu jāievieš jauni tirgus instrumenti, ko pārvalda Komisija. Pirmkārt, ja baltā cukura tirgus cenas samazinās tiktāl, ka tās ir mazākas par salīdzināmo cenu, ražotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot privātās uzglabāšanas shēmu saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai vēl jāparedz. Otrkārt, lai saglabātu cukura tirgu strukturālo līdzsvaru cenu līmenī, kas maz atšķiras no salīdzināmās cenas, ir jābūt iespējamam Komisijai pieņemt lēmumu par cukura izņemšanu no tirgus uz tik ilgu laiku, kamēr tirgus atkal ir līdzsvarā.

(23)

Vienota Kopienas cukura tirgus izveide nozīmē arī tirdzniecības sistēmas ieviešanu uz Kopienas ārējām robežām. Šādā tirdzniecības sistēmā vajadzētu būt ietvertai ievedmuitai un eksporta kompensācijām, un principā tai būtu jāstabilizē Kopienas tirgus. Minētās tirdzniecības sistēmas pamatā vajadzētu būt saistībām, par kurām ir panākta vienošanās daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(24)	Lai pārraudzītu apjomu, kādā notiek labības tirdzniecība ar trešām valstīm, būtu jāparedz importa un eksporta licenču režīms, kas ietvertu nodrošinājuma iemaksu, lai nodrošinātu, ka faktiski veic tos darījumus, par kuriem ir pieprasītas šādas licences.

(25)	Lai nodrošinātu to, ka šis tirdzniecības režīms var pienācīgi darboties, būtu jāparedz iespēja regulēt, vai, ja stāvoklis tirgū to prasa, aizliegt veikt ievešanu pārstrādei.

(26)

Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez jebkādiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Ārkārtas apstākļos iekšējā tirgus un nodokļu mehānisms varētu izrādīties nepietiekams. Tādā gadījumā, lai neatstātu Kopienas tirgu bez aizsardzības pret traucējumiem, kas varētu rasties, Kopienai būtu jāspēj nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus. Minētajiem pasākumiem būtu jāatbilst Kopienas starptautiskiem pienākumiem.

(27)	Vairumā gadījumu muitas nodokļi, ko saskaņā ar PTO nolīgumiem piemēro lauksaimniecības produktiem, ir noteikti kopējā muitas tarifā. Tomēr attiecībā uz dažiem produktiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, papildu mehānismu ieviešana rada vajadzību nodrošināt izņēmumu pieļaušanas iespēju.

(28)	Lai novērstu vai neitralizētu to nelabvēlīgo ietekmi uz Kopienas tirgu, kas varētu rasties konkrētu lauksaimniecības produktu importa dēļ, šādu produktu imports būtu jāapliek ar papildu nodokli, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(29)	Ir lietderīgi ar konkrētiem nosacījumiem piešķirt Komisijai pilnvaras atvērt un pārvaldīt tarifu kvotas, kuras izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no Padomes pieņemtiem citiem tiesību aktiem.

(30)

Kopienai ir vairāki preferenču nolīgumi ar trešām valstīm par pieeju tirgum, kas ļauj šīm valstīm ar labvēlīgiem nosacījumiem uz Kopienu eksportēt cukurniedru cukuru. Tādēļ ir jāizvērtē rafinēšanas uzņēmumu vajadzība pēc rafinēšanai paredzēta cukura, un importa licences ar konkrētiem nosacījumiem jāpiešķir specializētiem uzņēmumiem, kas izmanto ievērojamu daudzumu importēta niedru jēlcukura un kuri uzskatāmi par pilnas slodzes Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem.

(31)

Noteikumi tādas kompensācijas piešķiršanai par eksportu uz trešām valstīm, kuras pamatā ir cenu starpība Kopienas un pasaules tirgū un kura nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti atbilstīgi EK saistībām PTO, būtu jāizmanto, lai nodrošinātu iespējamo Kopienas līdzdalību starptautiskajā cukura tirdzniecībā. Uz subsidēto eksportu jāattiecina daudzuma un budžeta izdevumu ierobežojumi.

(32)

Nosakot eksporta kompensācijas, jānodrošina atbilstība minētajiem vērtības ierobežojumiem, pārraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu. Pārraudzību var veicināt, uzliekot par pienākumu iepriekš obligāti noteikt eksporta kompensācijas, vienlaikus pieļaujot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt noteikto galamērķi tā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā, uz kuru attiecas vienota eksporta kompensācijas likme. Galamērķa maiņas gadījumā būtu jāmaksā faktiskajam galamērķim piemērojamā eksporta kompensācija, ievērojot maksimālo apjomu, ko piemēro iepriekš noteiktajam galamērķim.

(33)

Atbilstība daudzuma ierobežojumiem būtu jānodrošina ar drošu un efektīvu pārraudzības sistēmu. Tādēļ eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir tikai tad, ja ir izdota eksporta licence. Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir, nepārsniedzot apjomu, kas pieejams attiecībā uz katru konkrēto produktu. Izņēmumi no šā noteikuma būtu pieļaujami tikai tiem pārstrādātiem produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā un kuriem nepiemēro daudzuma ierobežojumi. Būtu jāparedz atkāpe no prasības par precīzu atbilstību pārvaldības noteikumiem, ja eksports, par ko saņem eksporta kompensācijas, visticamāk, nepārsniegs noteikto daudzumu.

(34)

Piešķirot valsts atbalstu, apdraudētu uz kopējām cenām pamatotā vienotā tirgus pareizu darbību. Tādēļ Līguma noteikumi, ar ko reglamentē valsts atbalstu, būtu jāpiemēro produktiem, uz kuriem attiecas šī kopīgā tirgus organizācija. Tomēr, lai mazinātu cukura nozares reformas gaidāmo ietekmi, konkrētos apstākļos būtu jāatļauj valsts atbalsta piešķiršana.

(35)

Dalībvalstīs, kurās gaidāms būtisks cukura kvotu samazinājums, cukurbiešu ražotāji saskarsies ar īpaši grūtām pielāgošanās problēmām. Šādos gadījumos pārejas posma Kopienas atbalsts cukurbiešu audzētājiem nebūs pietiekams, lai pilnībā risinātu cukurbiešu audzētāju grūtības. Tādēļ dalībvalstīm, kuras kvotu samazinājušas par vairāk kā 50 %, kamēr piemēro pārejas posma Kopienas atbalstu, būtu jāatļauj cukurbiešu ražotājiem sniegt valsts atbalstu. Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis piešķir valsts atbalstu apjomā, kas pārsniedz cukurbiešu audzētāju vajadzības, attiecīgā valsts atbalsta noteikšana būtu jāapstiprina Komisijai, izņemot Itāliju, kur maksimālo vajadzību, lai produktīvākie cukurbiešu ražotāji pielāgotos tirgus apstākļiem pēc reformas, var novērtēt EUR 11 apmērā par katru saražoto cukurbiešu tonnu. Turklāt, ņemot vērā īpašās Itālijā gaidāmās problēmas, būtu jāizstrādā noteikumi kārtībai, kas cukurbiešu audzētājiem no izsniegtiem valsts atbalstiem ļautu gūt tiešu vai netiešu labumu.

(36)

Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas papildus vispārējai cukura sektora reformas ietekmei negatīvi ietekmē audzēšanu. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikums, ar ko šai dalībvalstij pastāvīgi ļautu cukurbiešu audzētājiem izsniegt pienācīgu valsts atbalsta summu.

(37)	Ir lietderīgi paredzēt pasākumus, kas jāveic, ja Kopienas tirgu apdraud vai var apdraudēt ievērojams cenu kāpums vai kritums. Ar šiem pasākumiem var uz vajadzīgo laiku atvērt pazemināta tarifa kvotu cukura importam no pasaules tirgus.

(38)	Tā kā kopējais cukura tirgus nepārtraukti attīstās, tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju par būtiskākajiem notikumiem.

(39)	Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(40)	Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ārkārtas situācijā risinātu konkrētas praktiskas problēmas.

(41)

Cukura ražošana attālākajos Kopienas reģionos noris citādi nekā pārējās Kopienas daļās. Tādēļ šajos reģionos nozare būtu finansiāli jāatbalsta, piešķirot minēto reģionu lauksaimniekiem resursus pēc to atbalsta programmu stāšanās spēkā, kas paredzētas, lai atbalstītu vietējo ražošanu, un ko dalībvalstis izstrādā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr 247/2006 (2006. gada 30. janvāris), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (6). Šā paša iemesla dēļ Francijai būtu jāatļauj sniegt konkrētu valsts atbalsta summu tās visattālākajiem reģioniem.

(42)

Izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, pildot no šīs regulas piemērošanas izrietošās saistības, būtu jāsedz Kopienai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7), un no 2007. gada 1. janvāra – saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.

(43)

Pāreja no Regulas (EK) Nr. 1260/2001 pasākumiem uz tiem pasākumiem, kurus paredz ar šo regulu, kā arī pāreja no tirgus situācijas 2005./2006. tirdzniecības gadā uz tirgus situāciju 2006./2007. tirdzniecības gadā un centieni nodrošināt, ka Kopiena ievēro starptautiskos pienākumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 13. pantā minēto C cukuru, var radīt grūtības, kas šajā regulā nav skartas. Lai risinātu šādas grūtības, Komisija vajadzētu būt pilnvarām paredzēt pārejas posma pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1. Cukura tirgu kopīgā organizācija, kas paredzēta ar šo regulu, attiecas uz šādiem produktiem.

CN Kods		Apraksts
a)	1212 91	Cukurbietes
a)	1212 99 20	Cukurniedres
b)	1701	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā
c)	1702 20	Kļavu cukurs un kļavu sīrups
	1702 60 95 un 1702 90 99	citi cukuri cietā stāvokli un cukuru sīrupi, kam nav pievienoti aromatizētāji vai krāsvielas, izņemot laktozi, glikozi, maltodekstrīnu un izoglikozi
	1702 90 60	Mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabīgo medu
	1702 90 71	Grauzdētais cukurs, kam saharozes saturs sausnā ir 50 % no svara vai vairāk
	2106 90 59	Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozes, laktozes, glikozes un maltodekstrīna sīrupu
d)	1702 30 10 1702 40 10 1702 60 10 1702 90 30	Izoglikoze
e)	1702 60 80 1702 90 80	Inulīna sīrups
f)	1703	Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru
g)	2106 90 30	Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi
h)	2303 20	Cukurbiešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atlikumi

2. Visiem 1. punktā minētiem produktiem tirdzniecības gads sākas 1. oktobrī un beidzas nākamā gada 30. septembrī.

Tomēr 2006./2007. gada tirdzniecības gads sākas 2006. gada 1. jūlijā un beidzas 2007. gada 30. septembrī.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

1)	“baltie cukuri” ir cukuri, kas nav aromatizēti vai krāsoti un nesatur nekādus citus piemaisījumus un kam sausā veidā saharozes saturs, kuru nosaka ar polarimetrisko metodi, ir 99,5 % vai vairāk no svara;

2)	“jēlcukuri” ir cukuri, kas nav aromatizēti vai krāsoti un nesatur nekādus citus piemaisījumus un kam sausā veidā saharozes saturs, kuru nosaka ar polarimetrisko metodi, ir mazāk nekā 99,5 % no svara;

3)	“izoglikoze” ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem un kam sausā veidā fruktozes saturs ir vismaz 10 % no svara;

“inulīna sīrups” ir nepastarpināts produkts, ko iegūst inulīna vai oligofruktožu hidrolīzē un kas sausā veidā satur vismaz 10 % fruktozes brīvā veidā vai kā saharozi, un kas izteikts kā cukura/izoglikozes ekvivalents; Lai izvairītos no tirgus ierobežojumu uzlikšanas produktiem ar zemu saldinātspējas pakāpi, ko ražo inulīna šķiedru pārstrādes uzņēmumi bez inulīna sīrupa kvotas, šo definīciju var grozīt saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

5)	“kvotas cukurs”, “kvotas izoglikoze” un “kvotas inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums saražotā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa, kas ietilpst attiecīgā uzņēmuma kvotā konkrētam tirdzniecības gadam;

6)	“rūpnieciskais cukurs” ir jebkurš daudzums saražotā cukura, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas pārsniedz 5. punktā minētos attiecīgos daudzumus, un kas paredzēts 13. panta 2. punktā minēta produkta rūpnieciskai ražošanai;

7)	“rūpnieciskā izoglikoze” un “rūpnieciskais inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums saražotās izoglikozes vai inulīna sīrupa, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas paredzēts 13. panta 2. punktā minētā produkta rūpnieciskai ražošanai;

8)	“pārpalikuma cukurs”, “pārpalikuma izoglikoze” un “pārpalikuma inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas pārsniedz 5., 6. un 7. punktā minētos attiecīgos daudzumus;

9)	“kvotas cukurbietes” ir visas cukurbietes, kas pārstrādātas kvotas cukurā;

10)	“piegādes līgums” ir līgums, ko pārdevējs un uzņēmums noslēdz par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai;

11)

“nozares nolīgums” ir kāds no šādiem nolīgumu veidiem:

a)	nolīgums, kas noslēgts Kopienas līmenī pirms jebkādiem piegādes līgumiem, starp uzņēmumu valsts organizāciju grupu, no vienas puses, un pārdevēju valsts organizāciju grupu, no otras puses,

b)	nolīgums, kas noslēgts pirms jebkādiem piegādes līgumiem, starp attiecīgās dalībvalsts atzītiem uzņēmumiem vai uzņēmumu organizāciju, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts atzītu pārdevēju asociāciju, no otras puses,

c)	ja neeksistē neviens no a) vai b) apakšpunktā minētajiem nolīgumiem – likums par uzņēmumiem un likums par kooperatīviem, ciktāl tie reglamentē cukurbiešu piegādi, ko veic cukura ražošanas uzņēmuma vai kooperatīva akcionāri vai dalībnieki,

ja neeksistē neviens no a) vai b) apakšpunktā minētajiem nolīgumiem – vienošanās, kas pastāv pirms jebkādiem piegādes līgumiem, ja vien pārdevēji, uz kuriem attiecas minētā vienošanās, piegādā vismaz 60 % no kopējā cukurbiešu daudzuma, ko uzņēmums iepērk cukura ražošanai vienā vai vairākās rūpnīcās;

(12)

“ĀKK/Indijas cukurs” ir cukurs ar KN kodu 1701 un ar izcelsmi valstīs, kas uzskaitītas VI pielikumā, importēts Kopienā saskaņā ar:

—	ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolu vai

—	Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumu par cukurniedru cukuru (8);

(13)

“Pilna laika rafinētājs” ir ražotne:

—	kuras vienīgā darbība ir importēta niedru jēlcukura rafinēšana, vai

—	kura 2004./2005. tirdzniecības gadā rafinēja vismaz 15 000 tonnu importēta niedru jēlcukura.

II SADAĻA

IEKŠĒJAIS TIRGUS

1. NODAĻA

Cenas

3. pants

Salīdzināmās cenas

1. Salīdzināmā cena baltajam cukuram ir šāda:

a)	EUR 631.9 par tonnu 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā;

b)	EUR 541,5 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

c)	EUR 404,4 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

2. Salīdzināmā cena jēlcukuram ir šāda:

a)	EUR 496,8 par tonnu 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā;

b)	EUR 448.8 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

c)	EUR 335,2 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

3. Panta 1. un 2. punktā minētās salīdzināmās cenas piemēro neiepakotam cukuram, kas ir izvests no rūpnīcas. Tās piemēro baltajam cukuram un jēlcukuram, kuru standarta kvalitāte atbilst I pielikumā aprakstītajai kvalitātei.

4. pants

Cenu paziņošana

Komisija izveido informācijas sistēmu par cenām cukura tirgū, tai skaitā sistēmu cukura tirgus cenu līmeņa publicēšanai.

Minētās sistēmas pamatā ir informācija, ko iesniedz baltā cukura ražošanas uzņēmumi vai citi uzņēmēji, kas darbojas cukura tirdzniecībā. Šo informāciju apstrādā, ievērojot konfidencialitāti. Komisija nodrošina, ka publicētā informācija neļauj uzzināt atsevišķu uzņēmumu vai uzņēmēju cenas.

5. pants

Minimālā cukurbiešu cena

1. Minimālā kvotas cukurbiešu cena ir šāda:

a)	EUR 32,86 par tonnu 2006./2007. tirdzniecības gadā;

b)	EUR 29,78 par tonnu 2007./2008. tirdzniecības gadā;

c)	EUR 27,83 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

d)	EUR 26,29 par tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā.

2. Minimālo cenu, kas minēta 1. punktā, piemēro cukurbietēm, kuru standarta kvalitāte atbilst I pielikumā aprakstītajai kvalitātei.

3. Cukura ražošanas uzņēmumi, kuri iepērk kvotas cukurbietes, kas ir piemērotas pārstrādei cukurā un paredzētas pārstrādei kvotas cukurā, maksā vismaz minimālo cenu, ko koriģē, šo cenu palielinot vai samazinot, lai ņemtu vērā atkāpes no standarta kvalitātes.

4. Attiecībā uz cukurbiešu daudzumiem, kas atbilst rūpnieciskā cukura vai pārpalikuma cukura daudzumiem, kam piemēro 15. pantā paredzēto pārpalikuma maksājumu, attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums koriģē pirkuma cenu tā, lai šī cena būtu vismaz vienāda ar kvotas cukurbiešu minimālo cenu.

6. pants

Starpnozaru nolīgumi

1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst 3. punkta prasībām un iepirkuma noteikumiem, kas paredzēti II pielikumā, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.

2. Cukurbiešu un cukurniedru iepirkšanas noteikumus reglamentē ar nozares nolīgumiem, kas noslēgti starp šo izejvielu audzētājiem Kopienā un Kopienas cukura ražošanas uzņēmumiem.

3. Piegādes līgumos ir jānošķir tas, vai cukura daudzumi, ko paredzēts saražot no piegādātajām cukurbietēm, ir

—	kvotas cukurs vai

—	ārpuskvotas cukurs.

4. Ikviens cukura ražošanas uzņēmums dalībvalstij, kurā tas ražo cukuru, iesniedz šādu informāciju:

a)	šā panta 3. punkta pirmajā ievilkumā minēto cukurbiešu daudzums, par ko uzņēmums ir noslēdzis pirmssēšanas piegādes līgumus, un cukura sastāvs, kas ņemts vērā minētajos līgumos;

b)	atbilstīgā prognozētā raža.

Dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.

5. Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssēšanas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, pieprasa samaksāt vismaz minimālo kvotas cukurbiešu cenu.

6. Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares nolīgumos var pieļaut atkāpes no 3. un 4. punkta noteikumiem.

7. Ja nozares nolīgumu nav, attiecīgā dalībvalsts veic tādus pasākumus saskaņā ar šo regulu, kas vajadzīgi, lai aizsargātu attiecīgo pušu intereses.

2. NODAĻA

Kvotu produkcija

7. pants

Kvotu piešķiršana

1. Cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kvotas valsts vai reģiona līmenī ir noteiktas III pielikumā.

2. Dalībvalstis piešķir kvotas katram cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumam, kas ir reģistrēts tās teritorijā un atzīts saskaņā ar 17. pantu.

Katram uzņēmumam piešķirtā kvota ir vienāda ar A un B kvotas kopējo daudzumu, ko uzņēmumam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001 piešķīra par 2005./2006. tirdzniecības gadu.

3. Ja kvotu piešķir cukura ražošanas uzņēmumam, kuram ir vairākas ražotnes, dalībvalstis paredz pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pienācīgi aizsargātu cukurbiešu un cukurniedru audzētāju intereses.

8. pants

Cukura papildu kvota

1. Vēlākais līdz 2007. gada 30. septembrim jebkurš cukura ražošanas uzņēmums var lūgt dalībvalstij, kurā tas ir reģistrēts, piešķirt papildu cukura kvotu.

Maksimālās katrai dalībvalsti pieejamās papildu cukura kvotas ir noteiktas IV pielikuma 1. punktā.

2. Pamatojoties uz lūgumiem, dalībvalsts atbilstīgi mērķim un nediskriminējošiem kritērijiem paredz pieņemamos daudzumus. Ja summa šiem lūgumiem par papildu daudzumiem pārsniedz valstij pieejamo daudzumu, attiecīgā dalībvalsts paredz pieņemamo daudzumu proporcionālu samazinājumu. Rezultātā iegūtais daudzums ir papildu kvota, ko piešķir attiecīgam uzņēmumam.

3. Par papildu kvotām, kas uzņēmumam piešķirtas saskaņā ar 1. un 2. punktu, uzliek vienreizēju nodevu EUR 730 apmērā. To iekasē par katru piešķirtās papildu kvotas tonnu.

4. Vienreizējo nodevu, ko maksā saskaņā ar 3. punktu, kopumā dalībvalsts uzliek uzņēmumiem, kas atrodas tās teritorijā un kam ir piešķirta papildu kvota.

Attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums vienreizējo nodevu samaksā termiņā, ko nosaka dalībvalsts. Šis termiņš nedrīkst būt vēlāks kā 2008. gada 28. februāris.

5. Ja cukura ražošanas uzņēmums nav samaksājis vienreizējo nodevu līdz 2008. gada 28. februārim, uzskata, ka papildu kvotas attiecīgajam cukura ražošanas uzņēmumam nav piešķirtas.

9. pants

Izoglikozes papildu kvota un papildkvota

1. Izoglikozes kopējo kvotu, kas noteikta III pielikumā, 2006./2007. tirdzniecības gadā papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā. Pēc tam gan 2007./2008., gan 2008./2009. tirdzniecības gadā iepriekšējam tirdzniecības gadam noteikto kvotu vēlreiz papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā.

Papildu kvotas dalībvalstis uzņēmumiem piešķir proporcionāli izoglikozes kvotai, kas piešķirta saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

2. Itālija, Lietuva un Zviedrija pēc jebkura šo valstu attiecīgajā teritorijā reģistrēta uzņēmuma lūguma laikposmā no 2006./2007. tirdzniecības gada līdz 2009./2010. tirdzniecības gadam var piešķirt izoglikozes papildkvotu. Maksimālās katrai dalībvalsti pieejamās papildkvotas ir noteiktas IV pielikuma II punktā.

3. Par papildkvotām, kas uzņēmumam piešķirtas saskaņā 2. punktu, uzliek vienreizēju nodevu EUR 730 apmērā. To iekasē par katru piešķirtās papildu kvotas tonnu.

10. pants

Kvotu pārvaldība

1. Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru kvotas, kas noteiktas III pielikumā, koriģē vēlākais līdz 2006. gada 30. septembrim par 2006./2007. tirdzniecības gadu un vēlākais līdz februāra beigām par iepriekšējo tirdzniecības gadu attiecībā uz 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šīs regulas 8. un 9. pantu, šā panta 2. punktu, 14. pantu un 19. pantu un Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu.

2. Ņemot vērā Padomes Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija vēlākais līdz 2010. gada februāra beigām saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, kādā procentuālā apjomā jāsamazina esošās cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības sākot ar 2010./2011. tirdzniecības gadu.

3. Dalībvalstis attiecīgi koriģē katram uzņēmumam piešķirto kvotu.

11. pants

Kvotu pārdale valsts līmenī

1. Dalībvalsts var samazināt cukura vai izoglikozes kvotu, kas piešķirta to teritorijā reģistrētam uzņēmumam:

—	par vairāk nekā 25 % attiecībā uz 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadu, vienlaicīgi ievērojot uzņēmumu brīvību ņemt dalību mehānismos, kas izveidoti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006, un

—	par vairāk nekā 10 % attiecībā uz 2008./2009. un turpmākiem tirdzniecības gadiem.

2. Dalībvalstis var pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem un atbilstīgi visu iesaistīto pušu, jo īpaši cukurbiešu un cukurniedru audzētāju interesēm.

3. Daudzumus, kas samazināti saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts piešķir vienam vai vairākiem tās teritorijā esošiem uzņēmumiem, kuriem kvota jau ir vai vēl nav piešķirta.

3. NODAĻA

Ārpuskvotu produkcija

12. pants

Piemērošanas joma

Tirdzniecības gadā saražotā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzumu, kas pārsniedz 7. pantā minēto kvotu, var:

a)	izlietot konkrētu produktu pārstrādei, kā minēts 13. pantā,

b)	pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkciju saskaņā ar 14. pantu,

c)	izmantot īpašam piegādes režīmam attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 II sadaļu, vai

d)	eksportēt atbilstīgi daudzumam, kas noteikts saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, ievērojot saistības, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem.

Pārējiem daudzumiem piemēro pārpalikuma maksājumu, kas minēts 15. pantā.

13. pants

Rūpnieciskais cukurs

1. Rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu rezervē kāda 2. punktā minēta veida produktu ražošanai, ja:

a)	uz tiem attiecas piegādes līgums, ko pirms tirdzniecības gada beigām noslēguši ražotājs un lietotājs, kas abi ir atzīti saskaņā ar 17. pantu;

b)	tie ir piegādāti lietotājam vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 30. novembrim.

2. Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija sastāda to produktu sarakstu, kuru ražošanā izmanto rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu.

Šajā sarakstā jo īpaši ietver:

a)	bioetanolu, spirtu, rumu, dzīvo raugu un sīrupu daudzumus, kas paredzēti ziedēm, un tos, ko pārstrādās produktā ar nosaukumu “Rinse appelstroop”;

b)	daži rūpnieciskie produkti, kas nesatur cukuru, bet kuru apstrādē izmanto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu;

c)	daži ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības produkti, kuru sastāvā ir cukurs, izoglikoze vai inulīna sīrups.

3. Ražošanas kompensāciju par produktiem, kas minēti 1. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, var piešķirt tad, ja pārpalikuma cukurs vai importētais cukurs, pārpalikuma izoglikoze vai pārpalikuma inulīna sīrups nav pieejami par cenu, kas atbilst šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās produkcijas ražošanas cenai pasaules tirgū.

Ražošanas kompensācijas apjomu nosaka, jo īpaši ņemot vērā ar importētā cukura izmantošanu saistītās izmaksas, kas nozarei būtu jāsedz, veicot piegādes pasaules tirgū, un Kopienas tirgū pieejamā pārpalikuma cukura cenu vai salīdzināmo cenu, ja pārpalikuma cukura nav.

14. pants

Pārpalikuma cukura pārnešana

1. Uzņēmums var nolemt pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu visu produkciju vai daļu no produkcijas, kas saražota, pārsniedzot šim uzņēmumam piešķirto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa kvotu, un uzskatīt to par daļu no nākamajā tirdzniecības gadā saražotās produkcijas. Neierobežojot 3. punkta noteikumus, minētais lēmums ir neatsaucams.

2. Uzņēmumi, kas pieņem 1. punktā minēto lēmumu:

informē attiecīgo dalībvalsti pirms dienas, ko šī dalībvalsts konkretizēs:

—	starp kārtējā tirdzniecības gada 1. februāri un 30. jūniju par pārnestajiem cukurniedru cukura daudzumiem,

—	starp kārtējā tirdzniecības gada 1. februāri un 15. aprīli par pārnestajiem citiem cukura vai inulīna sīrupa daudzumiem;

b)	apņemas šādus daudzumus uz sava rēķina glabāt līdz kārtējā tirdzniecības gada beigām.

3. Ja attiecīgajā tirdzniecības gadā uzņēmuma galīgā produkcija bijusi mazāka, nekā to aptuveni novērtēja laikā, kad pieņēma lēmumu saskaņā ar 1. punktu, tad pārnesto daudzumu var koriģēt ar atpakaļejošu spēku vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 31. oktobrim.

4. Pārnestos daudzumus uzskata par pirmajiem kvotas daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā.

15. pants

Pārpalikuma maksājums

1. Pārpalikuma maksājumu piemēro daudzumiem, kas atbilst:

a)	konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, izņemot daudzumus, kas pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkcija un glabāti saskaņā ar 14. pantu, vai 12. panta c) un d) punktā minētos daudzumus;

b)	rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi 13. panta 2. punktā minēta veida produkcijā;

c)	cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 19. pantu un attiecībā uz ko nav izpildīti 19. panta 3. punktā paredzētie pienākumi.

2. Pārpalikuma maksājumu nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru un pietiekami augstā līmenī, lai novērstu 1. punktā minēto daudzumu uzkrāšanos.

3. Pārpalikuma maksājumu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts tās teritorijā esošiem uzņēmumiem uzliek atbilstīgi 1. punktā minēto produktu daudzumiem, kas attiecīgajā tirdzniecības gadā konstatēti konkrētajiem uzņēmumiem.

4. NODAĻA

Tirgus pārvaldība

16. pants

Ražošanas nodeva

1. Sākot no 2007./2008. tirdzniecības gada cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumiem uzliek ražošanas nodevu par tiem piešķirto cukura kvotu, izoglikozes kvotu vai inulīna sīrupa kvotu.

2. Ražošanas nodeva ir EUR 12,00 par tonnu kvotas cukura un tonnu kvotas inulīna sīrupa. Ražošanas nodeva izoglikozei ir 50 % no cukuram piemērojamās nodevas.

3. Ražošanas nodevu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, kopumā dalībvalsts piemēro uzņēmumiem, kuri atrodas tās teritorijā, atbilstīgi konkrētā tirdzniecības gada kvotai, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam.

Uzņēmumi veic maksājumus vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada februāra beigām.

4. Kopienas cukura un inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumi var pieprasīt, lai cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji vai cigoriņu piegādātāji sedz līdz 50 % no attiecīgās ražošanas nodevas.

17. pants

Atzītie uzņēmēji

1. Pēc pieprasījuma dalībvalstis oficiāli atzīst cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumu vai arī uzņēmēju, kurš šos produktus pārstrādā tādos, kas minēti 13. panta 2. punktā, ja konkrētais uzņēmējs:

a)	pierāda savu profesionālās ražošanas spēju;

b)	piekrīt sniegt jebkuru šajā regulā paredzēto informāciju un tikt pakļauts šajā regulā paredzētajām pārbaudēm;

c)	nav iesaistīts atzīšanas procedūras apturēšanā vai atsaukšanā.

2. Atzītie uzņēmumi sniedz dalībvalstij, kuras teritorijā notiek cukurbiešu vai cukurniedru novākšana vai arī rafinēšana, šādu informāciju:

a)	cukurbiešu vai cukurniedru daudzumi, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums, kā arī atbilstīgā prognozētā cukurbiešu vai cukurniedru raža un attiecīgi iegūstamais cukura daudzums no hektāra;

b)	dati par provizoriskajām un faktiskajām cukurbiešu, cukurniedru un jēlcukura piegādēm, cukura ražošanu un cukura krājumiem;

c)	pārdotā baltā cukura daudzumi un atbilstīgās cenas un nosacījumi.

18. pants

Privātā uzglabāšana un intervence

1. Ja vidējā Kopienā reģistrētā cena reprezentatīvā laika posmā ir un, visticamāk, saglabāsies mazāka par salīdzināmo cenu, tad, ņemot vērā situāciju tirgū, uzņēmumiem, kuriem ir cukura kvota, var piešķirt atbalstu baltā cukura privātai uzglabāšanai.

2. 2006./2007., 2007./2008., 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā katras cukura ražotājas dalībvalsts izraudzīta intervences aģentūra katrā tirdzniecības gadā Kopienai uzpērk līdz pat, izsakot ar balto cukuru, 600 000 tonnu jebkuru tai piedāvāto balto cukuru vai jēlcukuru, ja:

—	tas ir ražots saskaņā ar kvotu un izgatavots no cukurbietēm vai cukurniedrēm, kas ievāktas Kopienas teritorijā;

—	uz to attiecas glabāšanas līgums, kas noslēgts starp pārdevēju un intervences aģentūru.

Intervences aģentūras iepirkšanas cena ir 80 % no 3. pantā noteiktās salīdzināmās cenas nākamam tirdzniecības gadam pēc tirdzniecības gada, kurā iesniedza piedāvājumu. Ja cukura kvalitāte atšķiras no kvalitātes standarta, attiecībā uz kuru noteica salīdzināmo cenu, tad šo cenu attiecīgi palielina vai samazina.

3. Intervences aģentūras var pārdot cukuru tikai par cenu, kas ir augstāka par noteikto salīdzināmo cenu tirdzniecības gadam, kurā notiek pārdošana.

Tomēr saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, ievērojot saistības, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem, var pieņemt lēmumu, ka intervences aģentūras:

var pārdot cukuru par cenu, kas ir vienāda ar pirmajā daļā minēto salīdzināmo cenu vai zemāka par to, ja cukuru paredzēts:

—	izmantot dzīvnieku barībai, vai

—	izmantot eksportam vai nu bez papildu pārstrādes, vai pastrādājot to produktos, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, vai precēs, kuras uzskaitītas šīs regulas VII pielikumā.

dara to pārvaldībā esošo nepārstrādāto pārtikā lietojamo cukuru pieejamu iekšējā Kopienas tirgū tām labdarības organizācijām, ko atzīst attiecīgās dalībvalstis, vai Komisija, ja dalībvalsts nav atzinusi nevienu šādu organizāciju, par cenu, kas ir zemāka par esošo salīdzināmo cenu vai par brīvu, lai to izdalītu ārkārtas situāciju individuālās palīdzības operācijās.

19. pants

Cukura izņemšana

1. Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenas līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas pienākumus, kuras izriet no nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam no tirgus var izņemt visām dalībvalstīm vienādu kvotas cukura, kvotas izoglikozes un kvotas inulīna sīrupa procentuālo daļu.

Minētajā gadījumā attiecībā uz ievestā jēlcukura rafinēšanu ierastās vajadzīgās piegādes, kas minētas šīs regulas 29. panta 1. punktā, konkrētajam tirdzniecības gadam samazina par tādu pašu procentuālo daļu.

2. Izņemamo procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, nosaka vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim, pamatojoties uz minētajam tirdzniecības gadam prognozētajām tirgus tendencēm.

3. Ikviens uzņēmums, kam ir piešķirta kvota, izņemšanas periodā uz sava rēķina glabā cukura daudzumus, kas atbilst 1. punktā minētajai procentuālajai daļai, kuru piemēro šā uzņēmuma kvotu produkcijai konkrētajā tirdzniecības gadā.

Tirdzniecības gadā izņemtos cukura daudzumus uzskata par pirmajiem kvotā ietilpstošajiem daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā. Tomēr, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu izņemto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu vai daļu no tā uzskata par:

—	pārpalikuma cukuru, pārpalikuma izoglikozi vai pārpalikuma inulīna sīrupu, kas ir pieejams kā rūpnieciskais cukurs, rūpnieciskā izoglikoze vai rūpnieciskais inulīna sīrups, vai

—	papildkvotas produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot saistības, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem.

4. Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka noteiktu daudzumu izņemtā cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa drīkst pārdot Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām.

20. pants

Uzglabāšana saskaņā ar atšķirīgiem pasākumiem

Cukuru, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar vienu no 14. pantā, 18. pantā vai 19. pantā minētajiem pasākumiem, nedrīkst privātās vai valsts glabātuvēs uzglabāt saskaņā ar jebkuru citu no šiem noteikumiem.

III SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

1. NODAĻA

Kopēji importa un eksporta noteikumi

21. pants

Kombinētā nomenklatūra

Šīs regulas aptverto produktu tarifu klasifikācijā piemēro vispārīgos kombinētās nomenklatūras interpretēšanas noteikumus un konkrētos tās piemērošanas noteikumus. Tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.

22. pants

Vispārējie principi

Ja vien šajā regulā vai noteikumos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, nav paredzēts citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegts:

a)	iekasēt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim;

b)	piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus, kam ir līdzvērtīga ietekme.

23. pants

Eksporta un importa licences

1. Lai Kopienā importētu vai no tās eksportētu jebkurus 1. panta 1. punktā minētos produktus, izņemot h) apakšpunktā minētos, jāuzrāda importa un eksporta licence. Tomēr var paredzēt atkāpes, ja konkrētu cukura importa gadījumu pārvaldībai licences nav nepieciešamas.

2. Dalībvalstis izsniedz licences jebkuram pretendentam neatkarīgi no tā, kur Kopienā šis pretendents ir reģistrēts, un neierobežojot pasākumus, ko veic, lai piemērotu šīs regulas 28. un 32. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 980/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (9) 12. panta 5. punktu un nolīgumus, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 133. vai 300. pantu.

3. Importa un eksporta licences ir spēkā visā Kopienā.

Licences izdod ar noteikumu, ka ir iemaksāts nodrošinājums, ar ko garantē to, ka produktus importē vai eksportē licences derīguma termiņa laikā. Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja minētajā laika posmā importu vai eksportu neveic vai veic tikai daļēji.

4. Licences derīguma termiņu nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

24. pants

Ievešana pārstrādei

Ciktāl tas vajadzīgs, lai cukura tirgus kopīgā organizācija darbotos pareizi, ievešanu pārstrādei attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem var pilnībā vai daļēji aizliegt saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

25. pants

Aizsardzības pasākumi

1. Ja viena vai vairāku 1. panta 1. punktā minēto produktu imports vai eksports Kopienas tirgū rada vai var radīt nopietnus traucējumus, kas var apdraudēt Līguma 33. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, tad, kamēr minētais traucējums vai traucējuma draudi ir novērsti, ievērojot Kopienas starptautiskās saistības, tirdzniecībā var piemērot atbilstīgus pasākumus.

2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par vajadzīgajiem pasākumiem.

Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu trīs darbdienu laikā pēc šā lūguma saņemšanas.

Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kas ir piemērojami nekavējoties.

3. Pasākumus, par kuriem Komisija pieņēmusi lēmumus saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē trīs darbdienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk nekavējoties. Ar kvalificētu balsu vairākumu tā var grozīt vai atcelt attiecīgos pasākumus mēneša laikā no dienas, kurā tos iesniedza izskatīšanai Padomē.

4. Tomēr pasākumus, kas attiecas uz PTO dalībvalstīm un ko pieņem saskaņā ar šo pantu, piemēro, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 3285/94 (1994. gada 22. decembris) par kopējiem importa noteikumiem un Regulas (EK) Nr. 518/94 atcelšanu (10).

2. NODAĻA

Importam piemērojamie noteikumi

26. pants

Ievedmuita

1. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, uz 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem attiecina kopējā muitas tarifa ievedmuitas likmes.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu konkrētiem daudzumiem turpmāk minēto produktu, lai šādi nodrošinātu to, ka Kopienas tirgum tos piegādā pietiekamā apjomā, ievedot no trešām valstīm:

—	rafinēšanai paredzēts jēlcukurs ar KN kodu 1701 11 10 un 1701 12 10,

—	melase ar KN kodu 1703.

3. Lai garantētu piegādes, kas vajadzīgas, lai ražotu 13. panta 2. punktā minētos produktus, Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu konkrētiem daudzumiem baltā cukura ar KN kodu 1701 un izoglikozes ar KN kodu 1702 30 10, 1702 40 10, 1702 60 10 un 1702 90 30.

27. pants

Importa pārvaldība

1. Lai nepieļautu vai novērstu tādu nelabvēlīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko rada dažu 1. panta 1. punktā uzskaitītu konkrētu lauksaimniecības produktu imports, viena vai vairāku šādu produktu importam saskaņā ar kopējā muitas tarifā noteikto ievedmuitas likmi uzliek papildu ievedmuitu, ja ir izpildīti nosacījumi, ko paredzēs atbilstīgi 40. panta 1. punkta e) apakšpunktam, izņemot, ja ir maz ticams, ka šis imports varētu traucēt Kopienas tirgu vai ja rezultāts nebūtu samērojams ar paredzēto mērķi.

2. Importam par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Kopiena paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai (“sprūda cena”), var uzlikt papildu ievedmuitu.

Importa cenas, kas jāņem vērā, uzliekot minēto papildu ievedmuitu, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

Tādēļ CIF importa cenas salīdzina ar konkrētā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai Kopienas importa tirgū.

3. Papildu ievedmuitu var uzlikt arī tad, ja importa apjoms tajā gadā, kurā rodas vai var rasties 1. punktā minētā nelabvēlīgā ietekme, pārsniedz līmeni, kas pamatots ar tirgus piekļuves iespējām, kuras definētas kā attiecīgā vietējā patēriņa procentuālā daļa iepriekšējos trīs gados (“sprūda apjoms”).

28. pants

Tarifu kvotas

1. Tarifu kvotas 1. panta 1. punktā minēto produktu ievešanai, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, vai no kāda cita Padomes dokumenta, Komisija atver un pārvalda saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko pieņem atbilstīgi šīs regulas 39. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

2. Tarifu kvotas pārvalda tā, lai novērstu attiecīgo uzņēmēju diskrimināciju, un to veic, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

a)	metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);

b)	kad pieteikumi jau ir iesniegt, metode, kas paredz sadalīt proporcionāli prasītajiem daudzumiem (“vienlaicīgā pārbaude”);

c)	metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus (“tradicionālā/jaunpienācēju metode”).

3. Ar izvēlēto pārvaldības metodi vajadzības gadījumā pienācīgi ievēro prasības attiecībā uz piegādēm Kopienas tirgum un arī vajadzību saglabāt tirgus līdzsvaru.

29. pants

Ierastās vajadzīgās piegādes rafinēšanas nozarē

1. Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, ierastās vajadzīgās piegādes cukura rafinēšanas nozarei Kopienā, izsakot ar balto cukuru, ir 1 796 351 tonnas vienam tirdzniecības gadam.

2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam ierastās vajadzīgajās piegādes sadalīs šādi:

—	296 627 tonnas Francijai;

—	291 633 tonnas Portugālei;

—	19 585 tonnas Slovēnijai;

—	59 925 tonnas Somijai;

—	1 128 581 tonnas Apvienotajai Karalistei.

2. Ierastās vajadzīgās piegādes, kas minētas 1. punkta pirmajā daļā palielina:

a)	par 50 000 tonnām 2007./2008. tirdzniecības gadā un par 100 000 tonnām, sākot no 2008./2009. tirdzniecības gada. Šos daudzumus Itālijai dara pieejamus 2007./2008. tirdzniecības gadā un 2008./2009. tirdzniecības gadā;

b)	par 30 000 tonnām no 2006./2007. tirdzniecības gada un par papildu 35 000 tonnām no tirdzniecības gada, kurā cukura kvotu samazināja vismaz par 50 %.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie daudzumi attiecas uz niedru jēlcukuru un 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā tie ir rezervēti vienīgajai cukurbiešu pārstrādes rūpnīcai, kas darbojas Portugālē 2005. gadā. Šo pārstrādes rūpnīcu uzskata par pilnas slodzes rafinētāju.

3. Rafinēšanai paredzēta cukura importa licences izsniedz tikai pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, ja attiecīgie daudzumi nepārsniedz daudzumus, ko var importēt atbilstīgi 1. un 2. punktā minētajām ierastajām vajadzīgajām piegādēm. Attiecīgās licences var nodot tikai citiem pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, un šo licenču derīguma termiņš beidzas tā tirdzniecības gada beigās, kuram tās ir izsniegtas.

Šo punktu piemēro attiecībā uz 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadu un attiecībā uz turpmāko tirdzniecības gadu pirmajiem trim mēnešiem.

4. Ievedmuitas piemērošanu rafinēšanai paredzētam niedru cukuram ar KN kodu 1701 11 10 un ar izcelsmi valstīs, kas minētas VI pielikumā, aptur attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem.

Papildu daudzumu nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz attiecību starp 1. punktā minētajām ierastajām vajadzīgajām piegādēm un prognozētajām rafinējamā cukura piegādēm attiecīgajā tirdzniecības gadā. Šo attiecību var pārskatīt tirdzniecības gada gaitā saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, un to var pamatot ar kādreizējo vienotas likmes summu novērtējumu attiecībā uz patēriņam paredzēto jēlcukuru.

30. pants

Garantētā cena

1. ĀKK/Indijas cukuram noteikto garantēto cenu piemēro standarta kvalitātes jēlcukura un baltā cukura importam no

a)	mazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar režīmu, kas minēts 12. un 13. pantā Regulā (EK) Nr. 980/2005;

b)	šīs regulas VI pielikumā minētajām valstīm par papildu daudzumu, kas minēts 29. panta 4. punktā.

2. Kopā ar importa licences pieteikumiem par cukuru, kam piemēro garantēto cenu, iesniedz eksportētājvalsts iestāžu izdotu eksporta licenci, ar ko apliecina konkrētā cukura atbilstību attiecīgajos nolīgumos paredzētajiem noteikumiem.

31. pants

Cukura protokolā paredzētās saistības

Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ĀKK/Indijas cukuru Kopienā importē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolā un Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumā par cukurniedru cukuru. Ar minētajiem pasākumiem vajadzības gadījumā var paredzēt atkāpi no šīs regulas 29. panta.

3. NODAĻA

Eksportam piemērojamie noteikumi

32. pants

Eksporta kompensāciju piemērošanas joma

1. Ciktāl tas vajadzīgs, lai 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos produktus varētu eksportēt bez turpmākas šo produktu pārstrādes vai VII pielikumā minēto pārstrādāto produktu veidā, pamatojoties uz cukura kursu vai cenām pasaules tirgū un ievērojot ierobežojumus, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem, minēto kursu vai cenu un Kopienas cenu starpību var segt ar eksporta kompensāciju palīdzību.

2. Var paredzēt eksporta kompensāciju piešķiršanu par produktiem, kas minēti 1. panta 1. punkta d) un g) apakšpunktā un ko eksportē bez turpmākas pārstrādes vai VII pielikumā minēto pārstrādāto produktu veidā.

Tādā gadījumā kompensācijas summu par tonnu sausnas nosaka, ņemot vērā jo īpaši:

a)	kompensāciju, ko piemēro, eksportējot produktus ar KN kodu 1702 30 91,

b)	kompensāciju, ko piemēro, eksportējot 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos produktus,

c)	plānotā eksporta ekonomiskos aspektus.

3. Eksporta kompensācija par tādas standarta kvalitātes jēlcukuru, kā noteikts I pielikumā, nedrīkst pārsniegt 92 % no apjoma, kas piešķirts par balto cukuru. Tomēr šo ierobežojumu nepiemēro eksporta kompensācijām, kas jānosaka attiecībā uz lielkristālu cukuru.

4. Eksporta kompensācijas par produktiem, ko eksportē VII pielikumā minēto pārstrādāto produktu veidā, nedrīkst pārsniegt kompensācijas, ko piemēro tādiem pašiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas pārstrādes.

33. pants

Eksporta kompensāciju noteikšana

1. Daudzumus, ko drīkst eksportēt ar eksporta kompensāciju, piešķir pēc metodes, kura

a)	ir vispiemērotākā attiecīgajam produktu veidam un stāvoklim konkrētajā tirgū un ļauj visefektīvāk izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, nediskriminējot attiecīgos uzņēmējus, konkrēti lielos vai mazos uzņēmējus;

b)	administratīvā ziņā no uzņēmēju viedokļa ir visvienkāršākā, bet apmierina administratīvās prasības.

2. Eksporta kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tomēr attiecīgā gadījumā pasaules tirgus stāvokļa vai konkrētu tirgu īpašo prasību dēļ tās var atšķirties atkarībā no galamērķa.

Eksporta kompensācijas nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kompensācijas var noteikt šādi:

a)	ar regulāriem starplaikiem;

b)	konkursa kārtībā produktiem, kuriem kādreiz ir bijusi paredzēta šī procedūra.

Ja eksporta kompensācijas nosaka ar regulāriem starplaikiem, vajadzības gadījumā Komisija starplaikā vai nu pēc dalībvalsts lūguma, vai pati pēc savas ierosmes var šīs kompensācijas grozīt.

3. Eksporta kompensācijas par produktiem, kas minēti 32. panta 1. un 2. punktā un ko eksportē bez turpmākās pārstrādes, piešķir tikai tad, ja ir iesniegts pieteikums un uzrādīta eksporta licence.

Eksporta kompensācija, ko piemēro 32. panta 1. un 2. punktā minētajiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas pārstrādes, ir tā kompensācija, ko piemēro licences pieteikuma iesniegšanas dienā, un – diferencētas kompensācijas gadījumā – ko piemēro tajā pašā dienā attiecībā uz

a)	licencē norādīto galamērķi, vai

b)	attiecīgā gadījumā, faktisko galamērķi, ja tas atšķiras no licencē norādītā galamērķa, un šādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko piemēro attiecībā uz licencē norādīto galamērķi.

4. Šā panta 3. punkta piemērošanas jomu var paplašināt, attiecinot to arī uz konkrētiem produktiem, ko eksportē kā pārstrādātus produktus, kuri minēti VII pielikumā, un to veic saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 16. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 3448/93 (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (11). Saskaņā ar minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.

34. pants

Eksporta robežlielumi

To apjoma saistību ievērošanu, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta licencēm, kas izdotas par atskaites periodu, kuru piemēro attiecīgajiem produktiem.

35. pants

Eksporta ierobežojumi

1. Ja viena vai vairāku 1. panta 1. punktā minēto produktu kursi vai cenas pasaules tirgū sasniedz tādu līmeni, kas traucē vai varētu traucēt piegādes pieejamību Kopienas tirgū, un ja minētā situācija varētu turpināties un pasliktināties, galējas nepieciešamības gadījumos var veikt attiecīgus pasākumus.

2. Pasākumus, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, piemēro, ievērojot saistības, kuras izriet no nolīgumiem, kas noslēgti atbilstīgi Līguma 300. panta 2. punktam.

IV SADAĻA

VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Vispārējie noteikumi

36. pants

Valsts atbalsts

1. Ja šajā regulā nav noteikts citādi, to produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas minēti 1. panta 1. punktā, piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu, izņemot valsts atbalstu, kas noteikts šā panta 2. un 3. punktā.

2. Dalībvalstis, kas samazina cukura kvotas par vairāk nekā 50 %, var piešķirt pagaidu valsts atbalstu uz laiku, kurā cukurbiešu audzētājiem maksā pārejas posma atbalstu saskaņā ar 10.f nodaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 319/2006 (2006. gada 20. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (12). Komisija, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pieteikumu, lemj par kopējo valsts atbalsta apjomu, kas pieejams šim pasākumam.

Attiecībā uz Itāliju pirmajā daļā minētais pagaidu atbalsts nepārsniedz kopējo summu EUR 11 vienā tirdzniecības gadā par vienu cukurbiešu tonnu, ko piešķir cukurbiešu audzētājiem un cukurbiešu transportēšanai.

3. Somija var piešķirt atbalstu cukurbiešu audzētājiem līdz pat EUR 350 par hektāru vienā tirdzniecības gadā.

4. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski saņemto valsts atbalstu.

37. pants

Traucējumu klauzula

Ja Kopienas tirgū reģistrē būtisku cenu kāpumu vai kritumu un, ja

—	ir veikti visi pasākumi, kas pieejami atbilstīgi pārējiem šīs regulas pantiem, un

—	minētā situācija, visticamāk, turpināsies, radot vai draudot radīt traucējumus tirgū,

var veikt turpmākus vajadzīgos pasākumus.

38. pants

Paziņošana

Dalībvalstis un Komisija apmainās ar informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu un ievērotu starptautiskās saistības attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem.

39. pants

Cukura pārvaldības komiteja

1. Komisijai palīdz Cukura pārvaldības komiteja (turpmāk – “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

40. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai. Jo īpaši tur iekļauj:

a)	sīki izstrādātus noteikumus 3. līdz 6. panta piemērošanai, jo īpaši saistībā ar cenu palielinājumu un samazinājumu, kas jāpiemēro gadījumos, kad rodas novirze no standarta salīdzināmās cenas, kas minēta 3. panta 3. punktā, un no minimālās cenas, kas minēta 5. panta 3. punktā;

b)	sīki izstrādātus noteikumus 7. līdz 10. panta piemērošanai;

c)	sīki izstrādātus noteikumus 12., 13., 14. un 15. panta piemērošanai, jo īpaši nosacījumus, ar kādiem piešķir ražošanas kompensācijas, šādu kompensāciju apjomu un atbilstīgos daudzumus;

d)	sīki izstrādātus noteikumus 8., 9., 15. un 16. pantā minēto apjomu noteikšanai un paziņošanai;

sīki izstrādātus noteikumus 26., 27. un 28. panta piemērošanai. Šajos noteikumos jo īpaši iekļauj

i)	apturēšanu, kas minēta 26. panta 2. un 3 punktā un ko varētu noteikt ar konkursa izsludināšanas procedūru,

ii)	to produktu specifikāciju, kuriem var uzlikt papildu ievedmuitu saskaņā ar 27. pantu,

iii)

ikgadējās tarifu kvotas saskaņā ar 28. panta 1. punktu, vajadzības gadījumā sadalot tās pa periodiem gada laikā, un tādas izmantojamās pārvaldības metodes noteikšanu, kurā attiecīgā gadījumā ietver

—	garantijas, kas attiecas uz produkta īpašībām, izcelsmes vietu un izcelsmi,

—	norādi par dokumentu, ko lieto pirmajā ievilkumā minēto garantiju apstiprināšanai,

—	nosacījumus, ar kādiem izdod importa licences, un to derīguma termiņu;

f)	sīki izstrādātus noteikumus 36. un 38. panta piemērošanai;

sīki izstrādātus noteikumus III sadaļas 3. nodaļas piemērošanai. Šajos noteikumos jo īpaši iekļauj:

i)	sīki izstrādātus noteikumus par to eksportējamo daudzumu pārdali, kas nav piešķirti vai izlietoti,

ii)	atbilstīgus pasākumus, kā minēts 35. pantā.

2. Turklāt saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt

a)	kritērijus, ko cukura ražošanas uzņēmumi piemēro, cukurbiešu pārdevējiem iedalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecina pirms sēšanas piegādes līgumus, kā minēts 6. panta 4. punktā;

b)	grozījumus I un II pielikumā;

c)	atkāpes no 14. panta 2. punktā paredzētajiem datumiem;

sīki izstrādātus noteikumus 16. līdz 19. panta piemērošanai un jo īpaši:

i)	papildinformāciju, kas jāiesniedz atzītajiem uzņēmējiem,

ii)	kritērijus sankcijām pret atzītiem uzņēmējiem, atzīšanas apturēšanai vai atsaukšanai,

iii)	atbalsta piešķīrumu un atbalsta apjomu privātai uzglabāšanai, kas paredzēta 18. panta 1. punktā,

iv)	obligātās kvalitātes un kvantitātes prasības, piemērojamos cenu paaugstinājumus un samazinājumus, un procedūras un prasības intervences aģentūru veiktajai pārņemšanai, kā arī intervences iepirkumu veikšanai, kā paredzēts 18. panta 2. punktā;

v)	izņemtā kvotas cukura procentuālo daļu, kas minēta 19. panta 1. punktā,

vi)	nosacījumus par minimālās cenas maksāšanu tad, ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū saskaņā ar 19. panta 4. punktu;

e)	noteikumus 23. panta 1. punktā paredzētās atkāpes piemērošanai;

sīki izstrādātus noteikumus 29. un 30. panta piemērošanai un jo īpaši starptautisko saistību izpildei:

i)	grozījumus 2. panta 11. punktā paredzētajā definīcijā,

ii)	grozījumus VI pielikumā;

g)	pasākumus, lai piemērotu 37. pantu.

41. pants

Regulas (EK) Nr. 247/2006 grozījums

Regulu (EK) Nr. 247/2006 groza šādi:

regulas 16. pantam pievieno šādu tekstu:

“3. Francija var piešķirt valsts atbalstu cukura nozarei Francijas visattālākos reģionos līdz 60 miljoniem EUR 2005./2006. tirdzniecības gadā un līdz 90 miljoniem EUR, sākot no 2006./2007. tirdzniecības gada.

Šajā punktā minētajam atbalstam nepiemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.

Francija informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski piešķirtā atbalsta apjomu.”

;

regulas 23. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Kopiena finansē pasākumus, kas paredzēti šīs regulas II un III sadaļā, šādā ikgadējas maksimālās summas apjomā:

(milj. EUR)
	2007. finanšu gadā	2008. finanšu gadā	2009. finanšu gadā	2010. finanšu gadā un turpmāk
Francijas aizjūras departamenti	126,6	133,5	140,3	143,9
Azoru salas un Madeira	77,9	78,0	78,1	78,2
Kanāriju salas	127,3	127,3	127,3	127,3”

42. pants

Īpaši pasākumi

Pasākumus, kas ārkārtējā situācijā ir gan vajadzīgi, gan pamatoti, lai varētu risināt konkrētas praktiskas problēmas, pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

Minētie pasākumi var ietvert atkāpi no šīs regulas noteikumiem, bet tikai tiktāl un tikai uz tādu laiku, kāds ir vajadzīgs.

43. pants

Finanšu noteikumi

Attiecībā uz izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, pildot no šīs regulas izrietošās saistības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1258/1999 un, no 2007. gada 1. janvāra – Regulu (EK) Nr. 1290/2005, un tās īstenošanas noteikumus.

2. NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

44. pants

Pārejas posma pasākumi

Ievērojot 39. panta 2. punktā minēto procedūru, var pieņemt pasākumus:

lai atvieglinātu pāreju no tirgus situācijas 2005./2006. tirdzniecības gadā uz tirgus situāciju 2006./2007. tirdzniecības gadā, jo īpaši – samazinot daudzumu, ko var saražot saskaņā ar kvotu – un lai atvieglinātu pāreju no Regulas (EK) Nr. 1260/2001 noteikumiem uz tiem noteikumiem, kurus paredz ar šo regulu,

b)	lai nodrošinātu, ka Kopiena ievēro starptautiskās saistības attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 13. pantā minēto C cukuru, vienlaikus novēršot cukura tirgus traucējumus Kopienā.

45. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1260/2001 atceļ.

46. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

To piemēro no 2006./2007. tirdzniecības gada. Tomēr 39., 40., 41. un 44. pantu piemēro no dienas, kad stājas spēkā šī regula. Regulas II sadaļu piemēro līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. februārī.

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. PRÖLL

(1) Atzinums sniegts 2006. gada 19. janvārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Atzinums sniegts 2005. gada 26. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(4) Skat. šī Oficiālā Vēstneša 42 lappusi.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6) OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(7) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

(8) OV L 190, 23.7.1975., 36. lpp.

(9) OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

(10) OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2200/2004 (OV L 374, 22.12.2004., 1. lpp.).

(11) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(12) Skat. šī Oficiālā Vēstneša 32 lappusi.

I PIELIKUMS

STANDARTA KVALITĀTE

I IEDAĻA

Cukurbiešu standarta kvalitāte

Standarta kvalitātes cukurbietes ir

a)	nebojātas un labā tirdzniecības kvalitātē;

b)	pieņemšanas punktā to cukura saturs ir 16 %.

II IEDAĻA

Baltā cukura standarta kvalitāte

Standarta kvalitātes baltais cukurs ir

a)	nebojāts, īsts un labā tirdzniecības kvalitātē; sauss, ar viendabīgiem granulētiem kristāliem, labi birstošs;

b)	ar minimālo polarizāciju 99,7°;

c)	ar maksimālo mitruma līmeni 0,06 %;

d)	ar maksimālo invertcukura saturu 0,04 %;

saskaņā ar 2. punktu noteiktais punktu skaits kopā nepārsniedz 22 punktus vai:

15 punktus par pelnu saturu,

9 punktus par krāsas tipu, ko nosaka ar Brunsvikas Zemkopības tehnoloģiju institūta metodi, turpmāk – “Brunsvikas metode”,

6 punktus par šķīduma krāsu, ko nosaka saskaņā ar Starptautiskās Vienoto cukura analīzes metožu komisijas metodi, turpmāk – “ICUMSA metode”.

Viens punkts atbilst

a)	0,0018 % pelnu satura, ko nosaka saskaņā ar ICUMSA metodi pie 28° Brix;

b)	0,5 krāsas tipa vienībām, ko nosaka saskaņā ar Brunsvikas metodi;

c)	7,5 šķīduma krāsas vienībām, ko nosaka saskaņā ar ICUMSA metodi.

3.	Metodes 1. punktā minēto raksturlielumu noteikšanai ir metodes, ko izmanto, lai noteiktu šos raksturlielumus saskaņā ar intervences pasākumiem.

III IEDAĻA

Jēlcukura standarta kvalitāte

1.	Standarta kvalitātes jēlcukurs ir cukurs, kura iznākums baltajā cukurā ir 92 %.

Iznākumu no cukurbiešu jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes atņemot

a)	tā procentuālo pelnu saturu, kas reizināts ar četri;

b)	tā procentuālo invertcukura saturu, kas reizināts ar divi;

c)	skaitli 1.

3.	Iznākumu no cukurniedru jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes, kas reizināta ar 2, atņemot 100.

II PIELIKUMS

CUKURBIEŠU IEPIRKŠANAS NOTEIKUMI

I IEDAĻA

Šajā pielikumā “līgumslēdzējas puses” ir:

a)	cukura ražošanas uzņēmumi, turpmāk saukti “ražotāji”;

b)	cukurbiešu pārdevēji, turpmāk saukti “pārdevēji”.

II IEDAĻA

1.	Piegādes līgumus par konkrētu kvotas cukurbiešu daudzumu sastāda rakstveidā.

2.	Piegādes līgumos norāda, vai ir iespējams piegādāt papildu cukurbiešu daudzumus, un ar kādiem noteikumiem.

III IEDAĻA

Piegādes līgumos norāda 6. panta 3. punkta pirmajā ievilkumā un – pēc vajadzības – arī otrajā ievilkumā minētā cukurbiešu daudzuma iepirkuma cenas. Attiecībā uz 6. panta 3. punkta pirmajā ievilkumā minētajiem daudzumiem, šīs cenas nedrīkst būt zemākas par 5. panta 1. punktā minēto kvotas cukurbiešu minimālo cenu.

Piegādes līgumos paredz noteiktu cukura saturu cukurbietēs. Tajos iekļauj konversijas skalu, norādot dažādos cukura satura līmeņus un faktorus, lai piegādāto cukurbiešu daudzumus pārvērstu daudzumos, kas atbilst piegādes līgumā norādītajam cukura saturam.

Skalas pamatā ir iznākumi, kas atbilst dažādiem cukura satura līmeņiem.

Ja pārdevējs ir parakstījis piegādes līgumu ar ražotāju par cukurbiešu piegādi, kā minēts 6. panta 3. punkta pirmajā ievilkumā, tad visas minētā pārdevēja piegādes, kas konvertētas saskaņā ar šīs iedaļas 2. punktu, uzskata par piegādēm 6. panta 3. punkta pirmā ievilkuma nozīmē, ievērojot piegādes līgumā precizēto cukurbiešu daudzumu.

Ražotāji, kuru saražotais cukura daudzums ir mazāks par tiem piešķirto cukurbiešu kvotu, par ko tie ir parakstījuši pirms sēšanas piegādes līgumus saskaņā ar 6. panta 3. punkta pirmo ievilkumu, cukurbiešu daudzumu, kas atbilst jebkurai papildu produkcijai minētās kvotas robežās, sadala pārdevējiem, ar kuriem ir noslēgti pirms sēšanas piegādes līgumi 6. panta 3. punkta pirmā ievilkuma nozīmē.

Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

IV IEDAĻA

1.	Piegādes līgumos iekļauj noteikumus par cukurbiešu piegādes posmiem un par piegāžu parasto ilgumu.

2.	Noteikumi, kas minēti 1. punktā, ir noteikumi, ko piemēroja iepriekšējā tirdzniecības gadā, ņemot vērā faktisko produkcijas apjomu; nozares nolīgumos var paredzēt atkāpes no tiem.

V IEDAĻA

1.	Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu savākšanas centrus.

2.	Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, savākšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties. Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

3.	Līgumos paredz, ka izmaksas par iekraušanu un transportēšanu no savākšanas centriem sedz ražotājs, ievērojot īpašas vienošanās, kuru pamatā ir vietējie noteikumi vai līdz iepriekšējam tirdzniecības gadam spēkā esošā kārtība.

Tomēr Dānijā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā, Portugālē, Somijā un Apvienotajā Karalistē, kur pārdevējs sedz izmaksas par cukurbiešu piegādi līdz fabrikai, piegādes līgumos tomēr paredz, ka ražotājiem jāpiedalās iekraušanas un transportēšanas izmaksu segšanā, un nosaka attiecīgo procentuālo daļu vai summu.

VI IEDAĻA

1.	Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu pieņemšanas punktus.

2.	Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, pieņemšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties. Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

VII IEDAĻA

1.	Piegādes līgumos paredz cukura satura noteikšanu, izmantojot polarimetrisko metodi. Pieņemšanas laikā paņem cukurbiešu paraugu.

2.	Nozares nolīgumos var paredzēt paraugu ņemšanu citā posmā. Tādos gadījumos līgumā paredz korekciju, kas vajadzīga, lai kompensētu cukura satura samazinājumu laikā no pieņemšanas līdz parauga ņemšanai.

VIII IEDAĻA

Piegādes līgumos paredz bruto svara, taras un cukura satura noteikšanu, izmantojot vienu no šādām procedūrām:

a)	ražotājs un cukurbiešu audzētāju nozares organizācija kopīgi veic noteikšanu, ja tas paredzēts nozares nolīgumā;

b)	cukurbiešu audzētāju nozares organizācijas uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs;

c)	attiecīgās dalībvalsts atzīta eksperta uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs ar noteikumu, ka pārdevējs sedz izmaksas.

IX IEDAĻA

Piegādes līgumos ražotājiem pieprasa izpildīt vienu vai vairākas no turpmāk minētajām saistībām attiecībā uz visu piegādāto cukurbiešu daudzumu:

a)	bez maksas atdot pārdevējam svaigo masu, kas iegūta no piegādāto cukurbiešu tonnas, no fabrikas;

b)	bez maksas atdot pārdevējam daļu no presētās vai žāvētās, vai žāvētas un melasi saturošās cukurbiešu masas, no fabrikas;

c)	atdot pārdevējam presēto vai žāvēto cukurbiešu masu, no fabrikas; tādā gadījumā ražotājs var prasīt, lai pārdevējs sedz presēšanas vai žāvēšanas izdevumus;

d)	izmaksāt pārdevējam kompensāciju, ņemot vērā attiecīgās cukurbiešu masas pārdošanas iespējas.

Ja kāda daļa no visu piegādāto cukurbiešu daudzuma ir pakļauta citādai apstrādei, piegādes līgums uzliek vairākas no saistībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.

2.	Nozares nolīgumos var paredzēt biešu masas piegādi citā posmā, kas nav minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

X IEDAĻA

1.	Piegādes līgumos nosaka avansa maksājumu un cukurbiešu iepirkuma cenas samaksas termiņus.

2.	Termiņi, kas minēti 1. punktā, ir tie termiņi, kas ir spēkā iepriekšējā tirdzniecības gadā. Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

XI IEDAĻA

Ja piegādes līgumos paredz noteikumus, kas attiecas uz šajā pielikumā aplūkotajiem jautājumiem, vai ja tajos ir noteikumi, kas reglamentē citus jautājumus, minēto līgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.

XII IEDAĻA

1.	Nozares nolīgumi, kas aprakstīti regulas 2. panta 11. punkta b) apakšpunktā, ietver arbitrāžas klauzulas.

2.	Ja nozares nolīgumos Kopienas, reģionālā vai vietējā līmenī paredz noteikumus, kas attiecas uz šo regulu, vai ja tajos ir noteikumi, kas reglamentē citus jautājumus, minēto nolīgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.

Nolīgumos, kas minēti 2. punktā, jo īpaši paredz

a)	noteikumus par to cukurbiešu daudzumu sadalījumu pārdevējiem, kurus ražotājs nolemj iepirkt pirms sēšanas, lai ražotu kvotas cukuru;

b)	III iedaļas 4. punktā minētos sadales noteikumus;

c)	III iedaļas 2. punktā minēto konversijas skalu;

d)	noteikumus par audzējamo cukurbiešu šķirņu sēklu izvēli un piegādi;

e)	piegādājamo cukurbiešu minimālo cukura saturu;

f)	prasību attiecībā uz ražotāja un pārdevēja pārstāvju apspriešanos, pirms noteikt cukurbiešu piegāžu sākuma datumu;

g)	piemaksu pārdevējiem par ātrām vai novēlotām piegādēm;

informāciju par

i)	IX iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā minēto cukurbiešu masas daļu,

ii)	IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētajām izmaksām,

iii)	IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā minēto kompensāciju;

i)	to, ka pārdevējs izņem biešu masu;

j)	neskarot 5. panta 1. punktu, noteikumus par to, kā starp ražotāju un pārdevējiem sadalāma cukura salīdzināmās cenas un faktiskās pārdošanas cenas starpība.

XIII IEDAĻA

Ja nav nozares nolīguma par to, kā starp pārdevējiem būtu sadalāmi cukurbiešu daudzumi, kas paredzēti kvotas cukura ražošanai un ko ražotājs piedāvā nopirkt pirms sēšanas, attiecīgā dalībvalsts pati var noteikt minētās sadales noteikumus.

Ar šiem noteikumiem tradicionālajiem cukurbiešu pārdevējiem, kas pārdod cukurbietes kooperatīviem, var piešķirt arī tādas piegādes tiesības, kas nav tiesības, kuras tie varētu izmantot, ja būtu minēto kooperatīvu locekļi.

III PIELIKUMS

VALSTS UN REĢIONĀLĀS KVOTAS

(tonnas)
Dalībvalstis vai reģioni (1)	Cukurs (2)	Izoglikoze (3)	Inulīna Sīrups (4)
Beļģija	819 812	71 592	215 247
Čehijas Republika	454 862	—	—
Dānija	420 746	—	—
Vācija	3 416 896	35 389	—
Grieķija	317 502	12 893	—
Spānija	996 961	82 579	—
Francija (Eiropas daļa)	3 288 747	19 846	24 521
Francijas aizjūras departamenti	480 245	—	—
Īrija	199 260	—	—
Itālija	1 557 443	20 302	—
Latvija	66 505	—	—
Lietuva	103 010	—	—
Ungārija	401 684	137 627	—
Nīderlande	864 560	9 099	80 950
Austrija	387 326	—	—
Polija	1 671 926	26 781	—
Portugāle (kontinentālā daļa)	69 718	9 917	—
Azoru salu autonomais apgabals	9 953	—	—
Slovākija	207 432	42 547	—
Slovēnija	52 973	—	—
Somija	146 087	11 872	—
Zviedrija	368 262	—	—
Apvienotā Karaliste	1 138 627	27 237	—
Kopā	17 440 537	507 680	320 718

IV PIELIKUMS

I PUNKTS

PAPILDU KVOTAS CUKURAM

(tonnās)
Dalībvalstis	Papildu kvota
Beļģija	62 489
Čehijas Republika	20 070
Dānija	31 720
Vācija	238 560
Grieķija	10 000
Spānija	10 000
Francija (Eiropas daļa)	351 695
Īrija	10 000
Itālija	10 000
Latvija	10 000
Lietuva	8 985
Ungārija	10 000
Nīderlande	66 875
Austrija	18 486
Polija	100 551
Portugāle (cietzeme)	10 000
Slovākija	10 000
Slovēnija	10 000
Somija	10 000
Zviedrija	17 722
Apvienotā Karaliste	82 847
Kopā	1 100 000

II PUNKTS

PAPILDU KVOTAS IZOGLIKOZEI

(tonnās)
Dalībvalstis	Jaunā kvota
Itālija	60 000
Lietuva	8 000
Zviedrija	35 000

V PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR CUKURA VAI IZOGLIKOZES KVOTU NODOŠANU

I IEDAĻA

Šajā pielikumā izmantotās definīcijas:

a)	“uzņēmumu apvienošanās” ir divu vai vairāku uzņēmumu apvienošanās vienā uzņēmumā;

b)	“uzņēmuma nodošana citam īpašniekam” ir situācija, kurā vienam vai vairākiem uzņēmumiem nodod tāda uzņēmuma aktīvus, kam ir kvotas, vai tie tos pārņem;

c)	“fabrikas nodošana citam īpašniekam” ir tehniska objekta īpašumtiesību nodošana, tostarp visu attiecīgā produkta ražošanai vajadzīgo iekārtu īpašumtiesību nodošana, vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas beidzas ar tā uzņēmuma daļēju vai pilnīgu pārņemšanu, kurš nodod savas īpašumtiesības;

“fabrikas iznomāšana” ir tāds līgums par tehniska objekta nomu, tostarp visu cukura ražošanai vajadzīgo iekārtu nomu, lai tās izmantotu saimnieciskajā darbībā, ko slēdz vismaz uz trim tirdzniecības gadiem pēc kārtas un ko puses apņemas nepārtraukt pirms trešā tirdzniecības gada beigām, ar uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta attiecīgā fabrika, ja pēc nomas līguma stāšanās spēkā uzņēmumu, kas nomā fabriku, var uzskatīt par uzņēmumu, kas nodarbojas vienīgi ar cukura ražošanu.

II IEDAĻA

Neskarot 2. punkta noteikumus, ja notiek cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās vai cukurfabriku īpašumtiesību nodošana, kvotas pielāgo šādi:

a)	cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās gadījumā uzņēmumam, kurš izveidots pēc apvienošanās, dalībvalsts piešķir kvotas, kas attiecīgi ir vienādas ar kvotu summu, kura pirms apvienošanās piešķirta attiecīgajiem cukura ražošanas uzņēmumiem;

b)	ja notiek cukura ražošanas uzņēmuma īpašumtiesību nodošana, dalībvalsts piešķir nodotā uzņēmuma kvotas cukura ražošanai pārņēmējam uzņēmumam, vai ja ir vairāki pārņēmēji uzņēmumi, piešķīrumu veic proporcionāli cukura ražošanai, ko katrs no tiem pārņem;

c)	cukurfabrikas pārņemšanas gadījumā dalībvalsts samazina kvotas uzņēmumam, kas nodod īpašumtiesības uz fabriku, un palielina kvotas cukura ražošanas uzņēmumam vai uzņēmumiem, kas pērk attiecīgo fabriku, par atņemto daudzumu proporcionāli pārņemtajai ražošanai.

Ja vairāki cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji, ko tieši skar kāda no 1. punktā minētajām darbībām, nepārprotami izrāda vēlēšanos piegādāt cukurbietes vai cukurniedres cukura ražošanas uzņēmumam, kas nav iesaistīts minētajās darbībās, dalībvalstis var veikt piešķīrumu, pamatojoties uz tā uzņēmuma pārņemto ražošanas apjomu, kam viņi plāno piegādāt minētās cukurbietes vai cukurniedres.

Ja apstākļos, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem, slēdz

a)	cukura ražošanas uzņēmumu,

b)	vienu vai vairākas cukura ražošanas uzņēmuma rūpnīcas,

dalībvalsts var piešķirt to kvotu daļu, kas saistīta ar attiecīgo slēgšanu, vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem.

Arī iepriekšējās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja daži attiecīgie ražotāji nepārprotami pauž vēlēšanos piegādāt cukurbietes vai cukurniedres konkrētam cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var piešķirt daļu kvotu, kas atbilst attiecīgajām cukurbietēm vai cukurniedrēm, uzņēmumam, kuram šie ražotāji plāno piegādāt minētos produktus.

4.	Ja izdara atkāpi no 6. panta 6. punkta, attiecīgā dalībvalsts var prasīt, lai tie cukurbiešu audzētāji un cukura ražotāji, uz ko attiecas minētā atkāpe, savos nozares nolīgumos iekļautu īpašu klauzulu, kas dalībvalstīm vajadzības gadījumā ļauj piemērot šīs iedaļas 2. un 3. punktu.

Ja iznomā rūpnīcu, kas pieder cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var samazināt kvotas uzņēmumam, kas izīrē rūpnīcu, un piešķirt samazināto daļu uzņēmumam, kas šo rūpnīcu nomā, lai ražotu cukuru.

Ja nomu pārtrauc I iedaļas d) punktā minēto triju tirdzniecības gadu laikā, dalībvalsts ar atpakaļejošu spēku atceļ saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veikto kvotu pielāgošanu no dienas, kurā noma stājās spēkā. Ja nomu tomēr izbeidz force majeure dēļ, dalībvalstij nav pienākuma atcelt pielāgojumu.

Ja cukura ražošanas uzņēmums vairs nevar nodrošināt savu saistību izpildi saskaņā ar Kopienas noteikumiem attiecībā uz minētajiem cukurbiešu vai cukurniedru audzētājiem un ja minēto stāvokli apstiprina attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, dalībvalsts uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem var piešķirt daļu no attiecīgajām kvotām vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem proporcionāli pārņemtajam ražošanas apjomam.

Ja dalībvalsts piešķir cukura ražošanas uzņēmumam cenu un noieta garantijas attiecībā uz cukurbiešu pārstrādi etilspirtā, dalībvalsts pēc vienošanās ar minēto uzņēmumu un attiecīgajiem cukurbiešu ražotājiem var piešķirt visas cukura ražošanas kvotas vai daļu no tām vienam vai vairākiem citiem uzņēmumiem uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem.

III IEDAĻA

Ja notiek izoglikozes ražotāju uzņēmumu apvienošanās vai īpašumtiesību nodošana vai izoglikozes ražošanas rūpnīcas īpašumtiesību nodošana, dalībvalsts var piešķirt attiecīgās izoglikozes ražošanas kvotas vienam vai vairākiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir ražošanas kvota, vai tādu nav.

IV IEDAĻA

Pasākumi, ko veic, ievērojot II un III iedaļu, var stāties spēkā tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ir ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses;

b)	attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šie pasākumi var uzlabot cukurbiešu, cukurniedru un cukura ražošanas nozaru struktūru;

c)	pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā teritorijā, kurai III pielikumā ir noteikta kvota.

V IEDAĻA

Ja uzņēmumu apvienošana vai īpašumtiesību nodošana notiek laikā no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim, II un III iedaļā minētie pasākumi stājas spēkā kārtējā tirdzniecības gadā.

Ja uzņēmumu apvienošanās vai īpašumtiesību nodošana notiek laikā no 1. maija līdz tā paša gada 30. septembrim, II un III iedaļā minētie pasākumi stājas spēkā nākamajā tirdzniecības gadā.

VI IEDAĻA

Ja piemēro 10. panta 3. punktu, dalībvalstis piešķir pielāgotās kvotas vēlākais līdz februāra beigām, lai tās piemērotu nākamajā tirdzniecības gadā.

VII IEDAĻA

Ja piemēro II un III iedaļu, dalībvalstis informē Komisiju par pielāgotajām kvotām ne vēlāk kā 15 dienas pēc V iedaļā minēto laikposmu beigām.

VI PIELIKUMS

VALSTIS, KAS MINĒTAS 2. PANTA 11. PUNKTĀ

Barbadosa

Beliza

Kotdivuāra

Kongo Republika

Fidži

Gajāna

Indija

Jamaika

Kenija

Madagaskara

Malāvija

Maurīcija

Mozambika

Sentkitsa-Nevisa – Angvilla

Surinama

Svazilenda

Tanzānija

Trinidāda un Tobāgo

Uganda

Zambija

Zimbabve

VII PIELIKUMS

PĀRSTRĀDĀTIE PRODUKTI

KN kods

Apraksts

ex 0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

0403 10

–

Jogurts:

0403 10 51 līdz 0403 10 99

– –	Aromatizēts vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu

0403 90

–

citādi:

0403 90 71 līdz 0403 90 99

– –	Aromatizēts vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu

ex 0710

–	Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

0710 40 00

–	Cukurkukurūza

ex 0711

–	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

0711 90

–	Citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

– –

Dārzeņi:

0711 90 30

–	Cukurkukurūza

1702 50 00

Ķīmiski tīra fruktoze

ex 1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas, izņemot lakricas ekstraktu apakšpozīcijā 1704 90 10

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

ex 1901

Iesala ekstrakts: no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta gatavoti pārtikas izstrādājumi, kuri nesatur kakao vai pēc svara satur mazāk par 40 % kakao, rēķinot uz pilnīgi attaukotu vielu, un kuri nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas produkti, kuri gatavoti no precēm, kas minētas pozīcijās 0401 līdz 0404., un kuri nesatur kakao pulveri vai satur mazāk nekā 5 svara % kakao, aprēķinot pilnīgi bez taukiem, un nav minēti vai iekļauti citur:

1901 10 00

–	Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai

1901 20 00

–	Maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai

1901 90

–

Citādi:

– –

Citādi:

1901 90 99

– – –

Citi

ex 1902

Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (ar gaļu vai citādi sagatavoti), piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

1902 20

–	Pildīti makaronu izstrādājumi (arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti):

– –

Citādi:

1902 20 91

– – –

Termiski apstrādāti

1902 20 99

– – –

Citi

1902 30

–	Citi makaronu izstrādājumi

1902 40

–

Kuskuss:

1902 40 90

– –

Citi

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); labība (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu vai savādāk apstrādātu graudu veidā (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāta vai citādi sagatavota, kas nav precizēta vai iekļauta citur

ex 1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

1905 10 00

–	Sausmaizītes

1905 20

–	Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

1905 31

– –	Saldie cepumi

1905 32

– –

Vafeles

1905 40

–	Sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi

1905 90

–

Citādi:

– –

Citādi:

1905 90 45

– – –

Cepumi

1905 90 55

– – –

Presēti vai uzpūsti produkti, vircoti vai sālīti

1905 90 60

– – – –

Ar saldinātāja piedevu

1905 90 90

– – – –

Citi

ex 2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

2001 90

–

Citādi:

2001 90 30

– –	Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2001 90 40

– –	Jamss, batātes un tamlīdzīgas ēdamās augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

ex 2004

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2004 10

–	Kartupeļi:

– –

Citādi:

2004 10 91

– – –

Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2004 90

–	Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

2004 90 10

– –	Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2005 20

–	Kartupeļi:

2005 20 10

– –	Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2005 80 00

–	Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2101

Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

–	Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:

– –	Izstrādājumi, kuru pamatā ir šie ekstrakti, esences vai koncentrāti, vai kafija:

2101 12 98

– – –

citi

–	Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:

– –	Izstrādājumi

2101 20 98

– – –

Citi

–	Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji, un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

– –	Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji:

2101 30 19

– – –

Citi

– –	Grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti:

2101 30 99

– – –

Citi

2105 00

Saldējums vai citāds pārtikas ledus, kas vai nu satur, vai nesatur kakao

ex 2106

Citur neminēti vai neiekļauti pārtikas izstrādājumi:

2106 90

–

Citādi:

2106 90 10

– –	Siera fondī

– –

Citādi:

2106 90 92

– – – – –

Nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk nekā 1,5 svara % piena tauku, 5 svara % saharozes vai izoglikozes, 5svara % glikozes vai cietes

2106 90 98

– – – – –

Citi

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiski dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

2205

Vermuts un pārējie vīni, kas ražoti no svaigām vīnogām un kuriem garšas uzlabošanai pievienoti augi vai aromātiskās vielas.

ex 2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilpuma %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiskie dzērieni:

2208 20

–	Stiprie alkoholiskie šķidrumi, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas:

2208 50 91 līdz 2208 50 99

Geneva (džins un kadiķu degvīns)

2208 70

Liķieri un uzlijas:

2208 90 41 līdz 2208 90 78

–

Citi

2905 43 00

Mannīts

2905 44

D–glicīts (sorbīts)

ex 3302

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus), uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes kā rūpniecības izejvielas; citi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

3302 10

–	Izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:

– –	Izmantošanai dzērienu rūpniecībā:

– – –

Izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:

– – – – –

Citi (ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nepārsniedz 0,5 %):

3302 10 29

Citi

ex nodaļa 38

Dažādi ķīmiski produkti:

3824 60

Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

翻译：