L_2007283LV.01003701.xml

par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi

ņemot vērā Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (2), un jo īpaši tās 6. panta 1. un 3. punktu, 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 8. panta 3. punktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 11. un 12. pantu un 19. panta trešo daļu,

Šī regula paredz noteikumus saistībā ar infekciozo katarālo drudzi tādu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem, kuri minēti Direktīvas 2000/75/EK 2. panta c) punktā, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām.

Šajā regulā piemēro Direktīvas 2000/75/EK 2. pantā minētās definīcijas.

Dalībvalstis ziņo par infekciozā katarālā drudža primāriem uzliesmojumiem un uzliesmojumiem, izmantojot dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmu un kodificētās veidlapas un kodus, kas noteikti Lēmumā 2005/176/EK.

Dalībvalstis ievieš šādas programmas saskaņā ar obligātajām prasībām, kas noteiktas I pielikumā:

1. Infekciozā katarālā drudža lietojumprogrammai (BT-Net system), kas izveidota ar Lēmumu 2007/367/EK, dalībvalstis nosūta informāciju par infekciozo katarālo drudzi, kas savākta infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programmu īstenošanas laikā, un jo īpaši:

1. Dalībvalstis 24 stundu laikā ziņo Komisijai par aizliegtajām zonām un jebkurām izmaiņām, kas notikušas šajās zonās.

2. Pirms pieņemt lēmumu izslēgt epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisku apgabalu no aizliegtās zonas, dalībvalsts iesniedz Komisijai pamatotu informāciju, kas pierāda, ka šajā apgabalā divu gadu laikā pēc infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas īstenošanas nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija.

3. Komisija ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē dalībvalstis par aizliegto zonu sarakstu.

4. Dalībvalstis izstrādā un regulāri atjaunina savas teritorijas aizliegto zonu sarakstu, un dara to pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

5. Savā tīmekļa vietnē tikai informācijas nolūkā Komisija publicē aizliegto zonu atjaunināto sarakstu.

Šajā sarakstā ietver informāciju par infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu, kas cirkulē katrā aizliegtajā zonā, tādējādi dodot iespēju 7. un 8. panta piemērošanas nolūkā identificēt katrā dalībvalstī norobežotās aizliegtās zonas, kurās cirkulē viens un tas pats infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips.

1. Dzīvnieku pārvietošanu tādas aizliegtās zonas robežās, kurā cirkulē viens un tas pats infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips vai serotipi, atļauj kompetenta iestāde ar nosacījumu, ka pārvietojamajiem dzīvniekiem pārvietošanas dienā nav infekciozā katarālā drudža klīnisko simptomu.

2. Tomēr dzīvnieku pārvietošana no aizsardzības zonas uz uzraudzības zonu ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka:

3. Izcelsmes dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 2. punkta b) apakšpunktā minētajām dzīvnieku veselības garantijām.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

Nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu lai atbrīvojumu no Direktīvā 2000/75/EK noteiktā izvešanas aizlieguma

1. Uz dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu no saimniecības vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centra, kas atrodas aizliegtajā zonā, uz citu saimniecību vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centru neattiecas izvešanas aizliegums saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 10. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji:

2. Izcelsmes dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 1. punkta b) apakšpunktā minētajām dzīvnieku veselības garantijām.

3. Galamērķa vietas kompetentā iestāde kontrolē virzīšanas procedūras izveidi, lai novērstu to dzīvnieku, viņu spermas, olšūnu un embriju tālāku pārvietošanu uz citu dalībvalsti, kuri ir pārvietoti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji atbilst 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Uz tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvietošanu no saimniecības, kas atrodas aizliegtā zonā, neattiecas izvešanas aizliegums, kas noteikts Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 10. panta 1. punktā, ja:

5. Neatkarīgi no 4. punkta b) apakšpunkta galamērķa vietas kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, var pieprasīt izcelsmes vietas kompetentajām iestādēm izveidot virzīšanas procedūru, lai tajā minētos dzīvniekus transportētu uz izraudzītām kautuvēm.

Visas šādas izraudzītās kautuves jānosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, kurā ņemti vērā IV pielikuma kritēriji.

Informāciju par izraudzītajām kautuvēm dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Minēto informāciju dara pieejamu, arī izmantojot BT-Net sistēmu.

6. Šā panta 1. un 4. punktā minēto dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai kas minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

2. Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

3. Ja ir pagājušas vairāk nekā 60 dienas pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvais laikposms, kas noteikts V pielikumā, šā panta 1. punktu vairs nepiemēro infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvas zonas epidemioloģiski atbilstīgam ģeogrāfiskam apgabalam.

Tomēr šo atbrīvojumu vairs nepiemēro pēc tam, kad beidzies slimības pārnēsātāja sezonāli brīvais laikposms, pamatojoties uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmu.

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

Obligātās prasības attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām (minētas 4. pantā)

1. Obligātās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām aizliegtajās zonās

Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas aizliegtajās zonās īsteno, lai iegūtu informāciju par izmaiņām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi zonās, kurās jau ir noteikti ierobežojumi.

Ģeogrāfiskā atsauces vienība ir 45 × 45 km liels kvadrāts (aptuveni 2 000 km2), izņemot gadījumus, kad īpašu vides apstākļu dēļ piemērotāks ir cits izmērs. Dažās dalībvalstīs uzraudzības mērķiem kā ģeogrāfisko atsauces vienību var izmantot “reģionu”, kas definēts Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā.

Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām obligāti jāietver turpmāk nosauktie elementi.

1.1.

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem

—

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem ir aktīva ikgadēja kontroldzīvnieku testēšanas programma, kuras mērķis ir novērtēt infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulāciju aizliegtajās zonās. Ja iespējams, kontroldzīvniekiem jābūt liellopiem. Dzīvniekiem nedrīkst būt antivielu, ko pierāda ar sākotnēju seronegatīvu testu, un tiem jāatrodas aizliegtās zonas apgabalos, kuros pēc riska analīzes, ņemot vērā entomoloģiskus un ekoloģiskus novērtējumus, ir apstiprināta slimības pārnēsātāja esība vai kuros ir dzīvotnes, kas piemērotas, lai slimības pārnēsātājs vairotos.

—

Kontroldzīvniekus testē ne retāk kā reizi mēnesī attiecīgā slimības izraisītāja (ja tas ir zināms) aktivitātes periodā. Ja nav informācijas par slimības izraisītāju, kontroldzīvniekus visu gadu testē ne retāk kā reizi mēnesī. Tomēr testēšanas biežumu var pielāgot epidemioloģiskās situācijas sezonālajām pārmaiņām gada laikā, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācijas sākumu un beigas aizliegtajās zonās.

—	Minimālajam kontroldzīvnieku skaitam uz vienu ģeogrāfisko vienību ir jābūt reprezentatīvam un pietiekoši lielam, lai katrā ģeogrāfiskajā vienībā ar 95 % ticamību noteiktu 2 % serokonversijas (1) gadījumu mēnesī.

1.2.

Entomoloģiskais monitorings

—

Entomoloģiskais monitorings ietver aktīvu programmu, kuras laikā ķer slimības pārnēsātājus, izmantojot pastāvīgi izvietotus kukaiņu pievilinātājus, lai noteiktu Culicoides ģints populācijas dinamiku un pārziemošanas īpatnības par paraugu ņemtajā vietā; programmas mērķis ir saskaņā ar V pielikumu noteikt no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvu laikposmu zonā, kurā sezonāli nav infekciozā katarālā drudža.

—

Saskaņā ar sākotnēji apstiprinātajiem protokoliem izmanto tikai kukaiņu pievilinātājus ar gaisa ieplūdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu. Kukaiņu pievilinātājus darbina visu nakti un ne retāk kā vienu nakti nedēļā vismaz tajā gada periodā, kas vajadzīgs, lai noteiktu no slimības pārnēsātāja sezonāli brīva laikposma sākumu un beigas. Aizliegtajā zonā katrā ģeogrāfiskajā vienībā novieto vismaz vienu kukaiņu pievilinātāju. Kukaiņu pievilinātāju darbības biežumu pielāgo epidemioloģiskās situācijas sezonālajām pārmaiņām gada laikā, lai veiksmīgāk noteiktu Culicoides ģints kukaiņu populācijas dinamiku un pārziemošanas īpatnības; biežumu var mainīt, ņemot vērā pierādījumus, kas iegūti kukaiņu pievilinātāju darbības pirmo triju gadu laikā. Attiecīgu daļu no knišļiem, kas savākti ar kukaiņu pievilinātāju, nosūta uz specializētu laboratoriju, kas regulāri veic Culicoides ģints kukaiņu skaitīšanu un identificēšanu.

2. Obligātās prasības, kas jāpilda dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmām ārpus aizliegtajām zonām

Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ārpus aizliegtajām zonām ir paredzētas vīrusa cirkulācijas noteikšanai dalībvalstīs, kurās nav infekciozā katarālā drudža, vai epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā apgabalā, un tām obligāti jāietver šādi elementi.

2.1.

Pasīvā klīniskā uzraudzība:

—

ir oficiāla un pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir konstatēt infekciozo katarālo drudzi un izmeklēt aizdomas par to, tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomīgiem gadījumiem. Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kā arī veterinārārsti nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm par jebkādām aizdomām par infekciozo katarālo drudzi. Visus iespējamos infekciozā katarālā drudža gadījumus nekavējoties izmeklē,

—	ir jāpastiprina vīrusa pārnēsātāja aktivitātes sezonas laikā, jo īpaši – tās sākumā,

—	nodrošina, ka tiek īstenotas izpratni veicinošas kampaņas, kuru īpašais mērķis ir palīdzēt veterinārārstiem un lauksaimniekiem identificēt infekciozā katarālā drudža pazīmes.

2.2.

Seroloģiskā uzraudzība:

—

ir aktīva ikgadēja uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās testēšanas programma, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai, veicot nejauši atlasītu vai konkrēti izvēlētu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu proporcionāli inficēšanās riskam dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt serokonversiju,

—

jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi attiecībā uz liellopu populāciju dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai attiecīgajā dalībvalstī vai ģeogrāfiskajā apgabalā ar 95 % ticamību varētu noteikt 0,5 % izplatību liellopu populācijā,

—

jāparedz tādā veidā, lai nodrošinātu, ka paraugu lielums ir pielāgots par paraugu ņemtās liellopu populācijas struktūrai un mērķtiecīgai uzraudzībai, paraugu ņemšanu uzraudzības vajadzībām īpaši vēršot uz augsta riska populāciju, kurā ir konkrētie vispārzināmie riska faktori. Mērķtiecīgo uzraudzību paredz tā, lai nodrošinātu, ka seropozitīvie dzīvnieki no vakcinētām vai imunizētām populācijām, kas minēti III pielikuma A daļas 5., 6. un 7. punktā, infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmā netiek ņemti vērā.

2.3.

Entomoloģiskā uzraudzība:

—	ir aktīva ikgadēja programma, kuras laikā ķer slimības pārnēsātājus un kuras mērķis ir savākt informāciju par pierādītām un iespējamām slimības pārnēsātāju sugām dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kā arī par to izvietojumu un sezonālajām īpatnībām,

—	tiek īstenota visās dalībvalstīs, kurās nav informācijas par pierādītām un iespējamām slimības pārnēsātāju sugām, to izvietojumu un sezonālajām īpatnībām.

(1) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.

II PIELIKUMS

Informācija, ko dalībvalstis nosūta BT-Net sistēmai (minēta 5. panta 2. punktā)

Dalībvalstis BT-Net sistēmai obligāti nosūta vismaz turpmāk minēto informāciju.

1. Infekciozā katarālā drudža seroloģiskie/virusoloģiskie dati:

a)	administratīvā nodaļa/vienība;

b)	testētās dzīvnieku sugas;

c)	uzraudzības sistēmas shēma (“kontrolsistēma” vai “periodisks apsekojums”);

d)	veikto diagnostikas testu veids (ELISA, seruma neitralizācija, PĶR, vīrusa izolācija);

e)	mēnesis un gads;

f)	testēto dzīvnieku skaits (1);

g)	dzīvnieku skaits, kuriem testa rezultāti bija pozitīvi;

h)	seroloģiski vai virusoloģiski noteiktais serotips (dati jāiesniedz, ja ir pozitīvi seruma neitralizācijas vai vīrusa izolēšanas testu rezultāti).

2. Infekciozā katarālā drudža entomoloģiskie dati:

a)	administratīvā nodaļa;

b)	vietas unikālais apzīmējums (katra kukaiņu pievilinātāja unikālais kods);

c)	vākšanas datums;

d)	ģeogrāfiskās koordinātes (garums un platums);

e)	savākto Culicoides spp. kopējais skaits;

f)	savākto C. imicola skaits (ja tādi ir);

g)	savākto C. obsoletus Complex skaits (ja tādi ir);

h)	savākto C. obsoletus sensu strictu skaits (ja tādi ir);

i)	savākto C. scoticus skaits (ja tādi ir);

j)	savākto C. Pulicaris Complex skaits (ja tādi ir);

k)	savākto C. Nubeculosus complex skaits (ja tādi ir);

l)	savākto C. dewulfii skaits (ja tādi ir);

m)	citi svarīgi dati.

3. Infekciozā katarālā drudža vakcinācijas dati:

a)	administratīvā nodaļa;

b)	gads/semestris;

c)	vakcīnas tips;

d)	serotipa kombinācija;

e)	vakcinētās dzīvnieku sugas;

f)	kopējais ganāmpulku skaits dalībvalstī;

g)	kopējais dzīvnieku skaits dalībvalstī;

h)	vakcinācijas programmā iekļauto ganāmpulku kopējais skaits;

i)	vakcinācijas programmā iekļauto dzīvnieku kopējais skaits;

j)	kopējais vakcinēto ganāmpulku skaits;

k)	vakcinēto dzīvnieku skaits (ja vakcinēšanas tips – “jaunlopu vakcinēšana”);

l)	vakcinēto jaunlopu skaits (ja vakcinēšanas tips – “masveida vakcinēšana”);

m)	vakcinēto pieaugušo dzīvnieku skaits (ja vakcinēšanas tips – “masveida vakcinēšana”);

n)	vakcīnas noteiktās devas.

(1) Ja izmanto serumu kopumu, ir jāiekļauj testēto serumu kopumam atbilstošo dzīvnieku skaita aplēse.

III PIELIKUMS

Nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu izvešanas aizlieguma atbrīvojumu (minēti 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā)

A. Dzīvnieki

Dzīvnieki jāsargā no slimības pārnēsātājiem – Culicoides ģints kukaiņiem – pārvadāšanas laikā līdz galamērķim.

Turklāt jāizpilda vismaz viens no nosacījumiem, kas aprakstīti 1. līdz 7. punktā.

Līdz nosūtīšanai, ko veic saskaņā ar V pielikumu noteiktā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, dzīvnieki kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas turēti zonā, kurā sezonāli nav infekciozā katarālā drudža, un tiem veikts aģenta noteikšanas tests saskaņā ar Starptautiskā epizootiju biroja (OIE) Diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatu sauszemes dzīvniekiem (1) (“OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”); testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.

Taču aģenta noteikšanas testu nav jāveic dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu.

Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.	Līdz nosūtīšanai vismaz 60 dienas pirms tam dzīvnieki turēti apstākļos, kur tie ir aizsargāti pret slimības pārnēsātājiem.

Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 28 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts seroloģiskais tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas; šā testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts vismaz 28 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.

Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 14 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts aģentu noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; šā testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.

Dzīvnieku izcelsme ir ganāmpulkā, kas vakcinēts saskaņā ar kompetentās iestādes pieņemtu vakcinācijas programmu, un dzīvnieki ir vakcinēti pret serotipu(-iem), kuri ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā izcelsmes apgabalā; dzīvniekiem vēl rit garantētais imunitātes laikposms, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā, un dzīvnieki atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a)	tie vakcinēti ne mazāk kā 60 dienas pirms pārvietošanas;

tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne mazāk kā 14 dienas pēc imunitātes izveidošanās, ko nosaka saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikāciju;

c)	tie bijuši agrāk vakcinēti un ir revakcinēti ar inaktivētu vakcīnu garantētajā imunitātes laikposmā, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā;

no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms vakcinācijas turēti no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvā zonā un ir vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk.

Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirdzniecībā vai izvest uz trešu valsti, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Dzīvnieks(-i) vakcinēts(-i) pret infekciozā katarālā drudža serotipu … (ierakstīt serotipu/-us) ar … (ierakstīt vakcīnas nosaukumu) inaktivētu/modificētu dzīvu vakcīnu (norādīt atbilstošo) … (ierakstīt datumu) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1266/2007 (2).

Dzīvnieki vienmēr turēti epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā izcelsmes apgabalā, kurā ir vai varētu būt tikai viens serotips, un

a)	tiem veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas; testa rezultāti ir pozitīvi; un tas veikts 60 līdz 360 dienas pirms pārvietošanas; vai

tiem veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas, un testa rezultāti ir pozitīvi; tests jāveic vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne vairāk kā 7 dienas pirms pārvietošanas.

“Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 (3) III pielikuma 6. punkta prasībām.

Dzīvniekiem veikts atbilstošs seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu specifiskās esošo vai iespējamo infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipu antivielas; testa rezultāti ir pozitīvi attiecībā uz visiem serotipiem, kas ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, un:

a)	specifisko serotipu seroloģiskais tests veikts 60 līdz 360 dienas pirms pārvietošanas; vai

b)	specifisko serotipu seroloģiskais tests veikts vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.

“Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 (4) III pielikuma 7. punkta prasībām.

B. Dzīvnieku sperma

Spermai jābūt iegūtai no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;

b)	tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;

no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā turēti zonā, kurā nav infekciozā katarālā drudža, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms spermas vākšanas sākuma.

Taču aģenta noteikšanas tests, iespējams, nav vajadzīgs dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu.

Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un dalībvalstis;

d)	vismaz reizi 60 dienās spermas vākšanas laikā un 21 līdz 60 dienas pēc pēdējās vākšanas reizes atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai dzīvniekiem ir veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;

dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; testu veic asins paraugiem, kas iegūti:

i)	spermas vākšanas sākumā un beigās; un

ii)

spermas vākšanas laikā –

—	vismaz reizi septiņās dienās, veicot vīrusa izolēšanas testu,

—	vismaz reizi 28 dienās, veicot polimerāzes ķēdes reakcijas testu.

C. Dzīvnieku olšūnas un embriji

1.	In vivo iegūtus liellopu embrijus un olšūnas ievāc atbilstoši Padomes Direktīvai 89/556/EEK (5).

Dzīvnieku, kas nav liellopi, in vivo iegūtiem embrijiem un olšūnām un in vitro iegūtiem liellopu embrijiem jābūt iegūtiem no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;

b)	dzīvnieki ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;

c)	21 līdz 60 dienas pēc embriju/olšūnu vākšanas dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;

d)	dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; testu veic asins paraugam, kas paņemts embriju/olšūnu vākšanas dienā, un testa rezultāti ir negatīvi.

(1) http://www.oie.int/eng/normes/en_mcode.htm?e1d10

(2) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(3) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(4) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(5) OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/60/EK (OV L 31, 3.2.2006., 24. lpp.).

V PIELIKUMS

No slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanas kritēriji (minēti 9. panta 3. punktā)

Lai noteiktu no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvu zonu, kompetentajai iestādei ir jānosaka no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvs laikposms konkrētam epidemioloģiski atbilstīgam ģeogrāfiskajam apgabalam dalībvalstī (“epidemioloģiski atbilstīgs ģeogrāfiskais apgabals”), izmantojot šādus kritērijus.

1. Vispārējie kritēriji

a)	Ir ieviesta infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programma.

b)	Ņemot vērā to, ka ir pierādīts vai ir aizdomas, ka Culicoides ģints kukaiņi ir galvenie slimības pārnēsātāji epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, nosaka specifiskus kritērijus un robežvērtības, ko izmanto, lai noteiktu no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu.

c)	No slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu noteikšanai izmantotos kritērijus piemēro, ņemot vērā kārtējā gada un iepriekšējo gadu datus (vēsturiskus datus). Turklāt ņem vērā aspektus, kas saistīti ar uzraudzības datu standartizāciju.

2. Specifiskie kritēriji

a)	Epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nav infekciozā katarālā vīrusa cirkulācijas, ko pierāda infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas vai citi pierādījumi, kas liecina par infekciozā katarālā drudža vīrusa apturēšanu.

b)	Infekcijas pārnēsātāja un iespējamās vīrusa pārnēsātāja aktivitātes apstāšanās, ko apstiprina entomoloģiskā uzraudzība, kas ir daļa no infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programmām.

Culicoides ģints kukaiņi, par kuriem ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošā serotipa slimības pārnēsātāji, ir savākti mazākā skaitā, nekā to paredz savākto slimības pārnēsātāju robežvērtība, kas noteikta epidemioloģiski atbilstīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam. Ja nav pamatotu pierādījumu, kas apliecina maksimālās robežvērtības noteikšanu, vispār nevāc Culicoides imicola paraugus un izmanto mazāk nekā piecas Culicoides mātītes katrā kukaiņu pievilinātājā.

3. Papildu kritēriji

Temperatūra, kas ietekmē slimības pārnēsātāju uzvedību un aktivitāti epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Temperatūras robežvērtības nosaka, ņemot vērā Culicoides ģints kukaiņu, par kuriem ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošā slimības serotipa pārnēsātāji, ekoloģisko uzvedību.