31.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 285/1

(1)

Padome 2001. gada 2. februārī ar Regulu (EK) Nr. 230/2001 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumus dažu Čehijas, Krievijas, Taizemes un Turcijas (trīs pēdējās valstis turpmāk “attiecīgās valstis”) izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu (“SWR”) importam. 2001. gada 2. augustā ar Regulu (EK) Nr. 1601/2001 (3) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja galīgos antidempinga pasākumus SWR importam. Pasākumus, kurus piemēroja Čehijas izcelsmes SWR importam, pārtrauca pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā.

(2)

Komisija 2001. gada 26. jūlijā ar Lēmumu 2001/602/EK (4) pieņēma saistības, ko saistībā ar 1. apsvērumā minētajiem antidempinga pasākumiem piedāvāja viens eksportētājs no Krievijas un viens eksportētājs no Taizemes.

(3)

Padome 2005. gada 8. novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (5) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus dažu Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam (“paralēlais process”).

(4)

Komisija 2004. gadā saņēma divus daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumus atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījumus attiecībā tikai uz dempingu iesniedza attiecīgi atvērtā akciju sabiedrība Cherepovetsky Staleprokatny Zavod (ChSPZ) un akciju sabiedrība Beloretsk Iron & Steel Works (BMK), kas abi ir SWR ražotāji eksportētāji Krievijā.

(5)

Kā skaidrots paziņojumā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6), ChSPZ nosaukums tika nomainīts uz slēgtu akciju sabiedrību Severstal-Metiz (SSM) pēc apvienošanās ar atklātu akciju sabiedrību Orlovsky Staleprokatny Zavod (OSPAZ) un ar slēgtu akciju sabiedrību Severstal-Metiz. Šī nosaukuma maiņa ir spēkā no 2006. gada 1. janvāra.

(6)

Saskaņā ar pieteikuma iesniedzēju sniegto informāciju apstākļi, kuros tika noteikti pasākumi, bija mainījušies, un šīs izmaiņas bija ilglaicīgas. Turklāt abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu apjoms vairs nav vajadzīgs, lai neitralizētu dempingu.

(7)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu divas starpposma pārskatīšanas, Komisija tās sāka 2004. gada 10. augustā (7).

(8)

Pēc paziņojuma par gaidāmo termiņa izbeigšanos (8) publicēšanas Komisija 2006. gada 28. aprīlī saņēma starpposma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam (saņemts kopā ar pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. panta 2. punktu (“termiņa beigu pārskatīšana”), kas minēts turpmāk 12. un 15. apsvērumā).

(9)

Pieprasījumu iesniedza ES Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (“EWRIS” jeb “pieteikuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no dažu dzelzs un tērauda trošu un tauvu kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

(10)

Pieteikuma iesniedzēja pieprasījums par starpposma pārskatīšanu attiecās uz viena Turcijas ražotāja eksportētāja (kam patlaban ir nulles nodokļa likme) dempinga apmēru. Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka spēkā esošie pasākumi vairs nav pietiekami, lai novērstu kaitējošo dempingu.

(11)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija to sāka 2006. gada 3. augustā (9).

(12)

Pēc paziņojuma par gaidāmo termiņa izbeigšanos publicēšanas Komisija 2006. gada 28. aprīlī saņēma pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu (saņemts kopā ar starpposma pārskatīšanas pieprasījumu, kas minēts iepriekš 8.–11. apsvērumā).

(13)

Pieprasījumu iesniedza ES Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (“EWRIS” jeb “pieteikuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no dažu dzelzs un tērauda trošu un tauvu kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

(14)

Pieprasījums veikt termiņa beigu pārskatīšanu bija saistīts ar visām valstīm, uz kurām patlaban attiecas pamatregula, un tā pamatojums bija, ka pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(15)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija to sāka 2006. gada 3. augustā.

(16)

Komisija saņēma daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam. Pieprasījumu, kas attiecās tikai uz dempingu, iesniedza Usha Siam Steel Industries Public Company Ltd. – SWR ražotājs eksportētājs no Taizemes.

(17)

Saskaņā ar pieteikuma iesniedzēju sniegto informāciju apstākļi, kuros tika noteikti pasākumi, bija mainījušies, un šīs izmaiņas bija ilglaicīgas. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu apjoms vairs nav vajadzīgs, lai neitralizētu dempingu.

(18)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija to sāka 2007. gada 22. martā (10).

(19)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, eksportētājvalstu pārstāvjus, importētājus, Kopienas ražotājus, pieteikuma lietotājus un pieteikuma iesniedzēju par termiņa beigu pārskatīšanas un daļējās starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(20)

Ņemot vērā lielo Kopienas ražotāju skaitu, tika uzskatīts, ka ir lietderīgi pārbaudīt, vai termiņa beigu pārskatīšanā ir jāizmanto pārbaude izlases veidā atbilstīgi pamatregulas 17. pantam. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, atbilstīgi pamatregulas 17. panta 2. punktam Kopienas ražotāji tika aicināti paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc attiecīgo pārskatīšanas procesu sākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(21)

Pēc informācijas pārbaudes, ko sniedza 17 Kopienas ražotāji, tika uzskatīts, ka atlasei jāizraugās pieci uzņēmumi, jo īpaši pamatojoties uz to ražošanas un pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā. Izlasē ir šādi uzņēmumi:

(22)

Ņemot vērā lielo Kopienas importētāju skaitu (pieteikumā uzskaitītie 32 importētāji), tika uzskatīts, ka ir lietderīgi pārbaudīt, vai termiņa beigu pārskatīšanā ir jāizmanto pārbaude izlases veidā atbilstīgi pamatregulas 17. pantam. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, atbilstīgi 17. panta 2. punktam Kopienas importētāji tika aicināti paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc attiecīgo pārskatīšanas procesu sākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(23)

Tomēr, atbildot uz izlases anketas jautājumiem, par sevi paziņoja tikai viens importētājs, tāpēc tika pieņemts lēmums, ka šajā gadījumā nav pamatoti veikt pārbaudi izlases veidā.

(24)

Tādēļ anketas tika nosūtītas visiem zināmiem attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem, 23. apsvērumā minētajam importētājam, atlasītajiem Kopienas ražotājiem un lietotājiem.

(25)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no:

(26)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzei, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(27)

Saistībā ar termiņa beigu pārskatīšanu veica izmeklēšanu par laikposmu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (“termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “BPIP”) attiecībā uz dempinga un kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību. Tendenču izpēti saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izvērtēšanu veica par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz BPIP beigām (“attiecīgais periods”).

(28)

Izmeklēšanas periods, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu paredzēts daļējai starpposma pārskatīšanai attiecībā uz importu no diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“Krievijas starpposma pārskatīšanas periods”).

(29)

Izmeklēšanas periods attiecībā uz daļējo starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu par importu no Turcijas ražotāja eksportētāja (“Turcijas starpposma pārskatīšanas periods”) ir tāds pats kā BPIP.

(30)

Izmeklēšanas periods attiecībā uz daļējo starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu par importu no Taizemes ražotāja eksportētāja aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“Taizemes starpposma pārskatīšanas periods”).

(31)

Visām ieinteresētajām personām tika darīti zināmi būtiski fakti un apsvērumi, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt piemērot galīgu antidempinga maksājumu dažu Krievijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam un beigt izmeklēšanu par antidempinga pasākumiem, ko piemēro dažu Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importam. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes pēc minētās informācijas saņemšanas. Šīs piezīmes tika izskatītas un attiecīgos gadījumos ņemtas vērā.

(32)

Ražojums, uz ko attiecas šī termiņa beigu pārskatīšana, ir tas pats ražojums, kas definēts sākotnējā regulā, t.i., troses un tauvas, ietverot slēgtas konstrukcijas tauvas, no dzelzs vai tērauda, izņemot nerūsējošu tēraudu, ar maksimālo šķērsgriezuma laukumu virs 3 mm, ar garnitūru vai bez tās, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs (“attiecīgais ražojums”). SWR patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98.

(33)

Viena ieinteresētā persona iesniedza argumentus, ka attiecīgais ražojums jāiedala divās dažādās grupās, proti, a) vispārējas nozīmes SWR un b) paaugstinātas stiprības SWR. Tā apgalvoja arī, ka pēdējā grupa, ko neražojot eksportētājās valstīs, nav jāiekļauj procedūrā, jo saskaņā ar dažu importētāju sniegto informāciju minētās kategorijas SWR veidi atšķiras no otras kategorijas SWR, un ka starp šīm SWR nav konkurences.

(34)

Pirmkārt, ieinteresētā persona nesniedza nekādas liecības, kas pierādītu, ka no attiecīgajām valstīm importētais ražojums nav līdzīgs tam, kādu ražo Kopienas ražošanas nozare, vai ka attiecīgie SWR savā starpā nekonkurē vai nav savstarpēji aizstājami. Tāpēc prasība tika noraidīta.

(35)

Turklāt minētā persona nevarēja pierādīt, ka attiecīgā ražojuma definīcija un apraksts pagaidu regulas 10. līdz 13. apsvērumā būtu kļūdains.

(36)

Tāpēc attiecīgā ražojuma definīcija sākotnējā regulā ir apstiprināta.

(37)

Sākotnējās regulas 14. līdz 19. apsvērumā tika secināts, ka attiecīgajam ražojumam – SWR, ko ražoja un pārdeva Kopienas ražotāji, un SWR, ko ražoja attiecīgo valstu iekšējā tirgū un eksportēja uz Kopienu, – ir vienādas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības. Šos ražojumus uzskatīja par vienādiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(38)

Viena ieinteresētā persona argumentēja, ka importētās SWR būtiski atšķiras no Kopienā ražotajām un pārdotajām, tāpēc tās nav salīdzināmas pašreizējo izmeklēšanu nolūkā. Minētā persona argumentēja, ka uz Kopienu importētie ražojumi tieši nekonkurē ar Kopienā ražotajām SWR.

(39)

Tādi paši argumenti bija izvirzīti izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pausti pagaidu regulas 15. apsvērumā izklāstītie secinājumi. Tā kā ieinteresētā persona neiepazīstināja ar citām liecībām, kas pierādītu, ka no attiecīgajām valstīm importētais ražojums nav vienāds ar Kopienā izgatavoto un pārdoto ražojumu, prasība tika noraidīta.

(40)

Tāpēc var apstiprināt sākotnējās regulas 14. līdz 19. apsvērumā izklāstītos secinājumus par līdzīgo ražojumu.

(41)

Atbilstības apsvērumu dēļ, pirmkārt, ir pārbaudīts, vai pašlaik ir konstatējams dempings un vai spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanās varētu izraisīt dempinga turpināšanos. Otrkārt, saskaņā ar pamatregulu ir pārbaudīta starpposma pārskatīšanas procesu iespējamā ietekme uz sākotnējās regulas konstatējumiem katrā valstī.

(42)

Turpmāk izklāstītā vispārīgā metodika ir izmantota attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs un ir tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi atzinumos par dempingu saistībā ar katru valsti ir aprakstīti tikai tie fakti, kas raksturīgi katrai eksportētājvalstij.

(43)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju tika noteikts, vai tā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū būtu uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējiem pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus iekšējā tirgū uzskatīja par reprezentatīviem, ja katra ražotāja eksportētāja pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(44)

Pēc tam tika noteikti tie attiecīgā ražojuma veidi, kurus ražotāji eksportētāji bija pārdevuši iekšzemes tirgū kopumā reprezentatīvos apjomos un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu.

(45)

Par katru SWR veidu, ko ražotāji eksportētāji pārdeva iekšzemes tirgū un par kuru konstatēja, ka tas ir tieši salīdzināms ar tiem SWR veidiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi iekšējā tirgū bija pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā SWR veida pārdošanas apjomu iekšējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū BPIP vai attiecīga starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā SWR veida pārdošanas kopapjoma, kas eksportēts uz Kopienu.

(46)

Tika arī pārbaudīts, vai katra SWR veida pārdošanas apjomus var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, katram attiecīgās valsts ražotājam eksportētājam izmeklēšanas periodā nosakot rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū katra attiecīgā ražojuma eksportētajam veidam.

(47)

Gadījumos, kur bija jāaprēķina saliktā normālā vērtība, to aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, t.i., pamatojoties uz attiecīgā veida ražošanas izmaksām, pieskaitot pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izmaksu summu un peļņas normu. PVA apjoms bija summa, ko ražotājs eksportētājs maksāja par līdzīgo ražojumu, un peļņas apmērs tika pielīdzināts vidējai peļņai, ko ražotājs eksportētājs guvis no līdzīga ražojuma pārdošanas parastā tirdzniecības apritē.

(48)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(49)

Ja pārdošana tika veikta, izmantojot saistītu importētāju vai tirgotāju, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz minētā saistītā importētāja tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika veiktas korekcijas par visām izmaksām posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un pamatotu peļņas normu. Atbilstīgu peļņas normu noteica, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Kopienas tirgū esoši nesaistīti tirgotāji/importētāji, kuri sadarbojās.

(50)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Attiecīgās korekcijas veica visos gadījumos, kad tās uzskatīja par pamatotām, precīzām un pierādītām.

(51)

Korekcijas veica par sauszemes un jūras transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas un iepakošanas izmaksām, kredītu izmaksām un ievedmuitas nodokļiem; šīs summas tika atņemtas no tālākpārdošanas cenas, lai iegūtu ražotāja cenu.

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katra ražotāja eksportētāja dempinga starpību aprēķināja, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(53)

Tām valstīm, kurām tika konstatēts augsts sadarbības līmenis (vairāk nekā 80 % no visiem BPIP vai attiecīgajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP) Kopienā ievestajiem apjomiem) un attiecībā uz kurām nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs nebūtu sadarbojies, atlikusī dempinga starpība tika noteikta tā ražotāja eksportētāja līmenī, kurš sadarbojās un kuram bija augstākā dempinga starpība, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti.

(54)

Tām valstīm, kurām tika konstatēts zems sadarbības līmenis (mazāk nekā 80 % no visiem BPIP vai attiecīgajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Kopienā ievestajiem apjomiem), atlikušo dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t.i., pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(55)

Krievijā ir divi ražotāji eksportētāji, par kuriem zināms, ka tie ražo SWR: Severstal-Metiz Čerepovecā (SSM) un BMK Beloreckā (BMK). Tādējādi tie veido 100 % Krievijas ražošanas, kas ir 1,5 % no importa Kopienas tirgū BPIP. Abi ražotāji sadarbojās starpposma pārskatīšanā, bet tikai viens sadarbojās termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Otrs ražotājs norādīja, ka nevēlas sadarboties termiņa beigu pārskatīšanā. Ražotājs savu rīcību argumentēja, ka uzņēmums Krievijas starpposma pārskatīšanas periodā uz ES eksportējis tikai nelielus daudzumus, turklāt uzņēmuma situācija pēc starpposma pārskatīšanas, kas tika sākta 2004. gada augustā, nav būtiski mainījusies (sk. iepriekš 4.–7. apsvērumu).

(56)

Daļējā starpposma pārskatīšana attiecās tikai uz abu zināmo Krievijas ražotāju dempinga līmeni ES. No abiem tika saņemtas pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(57)

Normālo vērtību noteica saskaņā ar iepriekš 43. un 47. apsvērumā aprakstīto vispārīgo metodiku.

(58)

Saskaņā ar iepriekš 46. apsvērumā izklāstīto metodiku vienam Krievijas ražotājam eksportētājam normālo vērtību pamatoja uz faktiskajām pārdošanas cenām iekšzemes tirgū. Otram Krievijas ražotājam eksportētājam normālo vērtību pamatoja galvenokārt uz faktiskajām cenām iekšzemes tirgū, taču dažiem ražojumu veidiem bija jāaprēķina saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš 47. apsvērumā izskaidroto metodiku.

(59)

Eksporta cenas noteikšanai piemēroja iepriekš 48. un 49. apsvērumā sīki izskaidrotos principus.

(60)

Attiecībā uz eksporta tirdzniecību Kopienā, ko viens Krievijas ražotājs eksportētājs veica ar saistīta Šveices tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām, ko Krievijas starpposma pārskatīšanas periodā minētajam uzņēmumam faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā vai kuras tam bija jāmaksā šim uzņēmumam.

(61)

Jāņem vērā, ka gandrīz visu eksporta tirdzniecību Kopienā viens Krievijas eksportētājs veica saskaņā ar cenu saistībām, kuras 2001. gada augustā pieņēma Komisija. Saistībā ar šo, nosakot eksporta cenas, nepietiek tikai ar eksportētāju iepriekšējās rīcības izvērtēšanu, bet ir jāizskata arī iespējamā eksporta cenu attīstība turpmāk. Jo īpaši tika pārbaudīts, vai šīs saistības ir ietekmējušas eksporta cenu līmeni, padarot tās neuzticamas turpmākā eksporta režīma noteikšanai.

(62)

Tika pārbaudīts arī, vai eksporta cenas, ko eksportētājs pieprasīja klientiem Kopienā, bija uzticamas un vai tās ir atbilstīgs pamats dempinga starpības aprēķināšanai attiecīgajā izmeklēšanā, neskatoties uz cenu saistībām. Jo īpaši izmeklēšanas mērķis bija noskaidrot, vai pašreizējās eksporta cenas uz Kopienu nav mākslīgi noteiktas attiecībā pret viszemākajām importa cenām (“VIC”) un vai tādēļ tās būs vai nebūs ilgtspējīgas arī turpmāk. Tomēr izmeklēšanā atklāja, ka ražojumu kontroles numuru (“RKN”) noteikšanai šajā izmeklēšanā izmantotā sistēma bija sarežģītāka nekā klasifikācijas sistēma, ko izmantoja 2001. gadā, kad tika pieņemtas saistības. Tā rezultātā tika secināts, ka VIC izmantoto un šajā izmeklēšanā izmantoto RKN salīdzināšana nebūtu uzticama.

(63)

Tika salīdzinātas katra ražojuma veida eksporta cenas uz Kopienu ar eksporta cenām uz citām trešām valstīm. Šajā salīdzinājumā atklāja, ka eksporta cenas uz trešām valstīm vidēji bija būtiski zemākas. Tāpēc secināja, ka šā uzņēmuma eksporta cenas uz Kopienu nevar izmantot, lai noteiktu ticamas eksporta cenas pamatregulas 2. panta 8. punkta nozīmē saistībā ar pašreizējo pārskatīšanu. Minētās eksporta cenas aizstāja ar pārdošanas cenām uz citām valstīm, jo trūka ticamu eksporta pārdošanas cenu uz ES-15 valstīm.

(64)

Salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu, izmantoja 50. apsvērumā aprakstīto metodi.

(65)

Tā kā ar vienu no Krievijas ražotāju eksportētāju saistītajam tirgotājam Šveicē ir līdzīgas funkcijas kā pārstāvim, kas darbojas uz komisijas maksas pamata, tika veikta eksporta cenas korekcija, ņemot vērā komisijas maksu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Komisijas maksas apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz tiešiem pierādījumiem par to, ka ir uzcenojumi, kas saistīti ar šādām funkcijām.

(66)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(67)

Kā turpmāk skaidrots 104. līdz 107. apsvērumā, salīdzinājuma rezultātā tika atklāts, ka BMK ilgstoši veic tirdzniecību par dempinga cenām. Attiecībā uz SSM salīdzinājums starp vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto pārdošanas cenu uz valstīm, kurās nebija spēkā esošu saistību, arī liecināja, ka dempings turpinās.

(68)

Konstatēja, ka BMK dempinga starpība bija 36,2 %, izsakot procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu nomaksas. Aprēķinot tādā pašā veidā konstatēja, ka SSM dempinga starpība bija 9,7 %.

(69)

Ņemot vērā starpposma pārskatīšanu izmeklēšanās konstatētās dempinga starpības, tiek uzskatīts par atbilstīgu grozīt BMK piemērojamo antidempinga maksājumu, nosakot to 36,2 % apmērā un SSM piemērojamo maksājumu 9,7 % apmērā.

(70)

No diviem zināmajiem Krievijas SWR ražotājiem izmeklēšanā termiņa beigu pārskatīšanas procesā sadarbojās tikai uzņēmums SSM. Pamatojoties uz ievākto informāciju, šis uzņēmums veidoja gandrīz 100 % Krievijas kopējā eksporta uz Kopienu BPIP. Uzņēmums veidoja arī apmēram 50 % no visa Krievijas ražošanas apjoma. Eksporta apjoms Kopienā bija zems, un BPIP tas bija apmēram 3 300 tonnu, kas ir 1,5 % no ES patēriņa. Šī šķietami nelielā tirgus daļa nedrīkst aizēnot faktu, ka Krievijai ir liela rezerves ražošanas jauda. Šī uzņēmuma, kas sadarbojās izmeklēšanā, uz Kopienu veiktā eksporta īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā bija mazāk nekā 5 %. Kā minēts iepriekš 61. apsvērumā, gandrīz visu eksporta tirdzniecību Kopienā šis uzņēmums veica saskaņā ar vienošanos par cenu saistībām.

(71)

Gadījumos, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenu, par kādu SSM konkrēto ražojuma veidu pārdeva iekšzemes tirgū, jo iekšzemes tirgū šis ražojuma veids netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, bija jāpiemēro cita metode. Tā kā nebija citas pamatotas metodes, tika izmantota saliktā normālā vērtība katram ražojuma veidam, ko sniedza SSM un pārbaudīja Komisija.

(72)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām SSM apgalvoja, ka uz ES eksportētajiem ražojumiem bija atšķirīga izmaksu struktūra Kopienas un Krievijas tirgū atšķirīgo tehnisko standartu dēļ. Saskaņā ar uzņēmuma apgalvojumiem Kopienas tirgū pārdotajām SWR ir jāatbilst tā dēvētajam DIN standartam, kas Krievijas tirgū netiek prasīts. Tabulā, kurā bija iekļautas iekšzemes tirgū un Kopienas tirgū pārdoto SWR ražošanas izmaksas, bija redzams, ka dažādie veidi būtiski neatšķiras. Dažu iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu veidu ražošanas izmaksas bija nedaudz augstākas, bet citu ražojumu izmaksas bija nedaudz zemākas nekā Kopienas tirgū pārdoto ražojumu ražošanas izmaksas. Tāpēc tika secināts, ka pēc uzņēmuma apgalvojumiem pastāvošā atšķirība nevarēja ietekmēt dempinga starpības aprēķinus.

(73)

Attiecībā uz eksportu uz Kopienu, izņemot vienu darījumu, ražotājs attiecīgo ražojumu Kopienā pārdeva tieši, neiejaucoties nevienai saistītai personai. Eksportētājs iesniedza pierādījumus, ka šis viens darījums neattiecās uz attiecīgo ražojumu, un tādēļ to aprēķinos neņēma vērā.

(74)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas atbilstīgas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, pamatojoties uz katra ražojuma veida vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šis salīdzinājums apliecināja, ka termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempinga nebija.

(76)

Salīdzinot datus par eksportu uz Kopienu, ko sniedza ražotāji un eksportētāji, ar kopējo importa apjomu, kas iegūts no Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistikas, izrādījās, ka sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, veido gandrīz visu Krievijas importu Kopienā izmeklēšanas periodā.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu, kādu neatkarīgie klienti maksāja vai kāda tiem bija jāmaksā parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū. Taizemes starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums attiecīgo ražojumu iekšzemes tirgū pārdeva tieši lietotājiem. Normālo vērtību noteica, pamatojoties tikai uz rentabliem pārdošanas darījumiem.

(78)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu, kādu neatkarīgie klienti maksāja vai kāda tiem bija jāmaksā parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(79)

Pieteikuma iesniedzējs un ražotājs, kas sadarbojās, Usha Siam, Taizemes starpposma pārskatīšanas laikā uz Kopienu eksportēja ierobežotu daudzumu SWR. Šo eksportu veica saskaņā ar cenu saistībām.

(80)

Eksporta cenas tiešajai tirdzniecībai Kopienas tirgū noteica, pamatojoties uz cenu, kādu neatkarīgie pircēji Kopienā maksāja vai kāda tiem bija jāmaksā parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(81)

Eksporta tirdzniecībai, ko veica ar saistīta importētāja Usha Martin UK starpniecību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika aprēķinātas saliktās eksporta cenas, pamatojoties uz cenām, par kurām importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tika veiktas korekcijas, ņemot vērā visas izmaksas laikā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, ietverot pārdošanas, vispārīgās un administratīvās izmaksas, un peļņu, kādu izmeklēšanas periodā Kopienā guva saistītais importētājs.

(82)

Normālo vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemti vērā faktori, par kuriem apgalvoja un pierādīja, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas par sauszemes un jūras transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas un iepakošanas izmaksām, kredītu izmaksām un ievedmuitas nodokļiem; šīs summas tika atņemtas no tālākpārdošanas cenas, lai iegūtu ražotāja cenu.

(83)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu vienā tirdzniecības līmenī. Šis salīdzinājums apliecināja, ka starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempinga nebija.

(84)

No trim zināmajiem Taizemes SWR ražotājiem viens uzņēmums sadarbojās izmeklēšanā. Pamatojoties uz ievākto informāciju, šis uzņēmums veidoja gandrīz 100 % kopējā eksporta uz Kopienu Taizemes BPIP. Uzņēmums veidoja arī apmēram 80 % no visa Taizemes ražošanas apjoma. Eksporta apjoms Kopienā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zems. Uzņēmums, kurš sadarbojās, veica eksportu uz Kopienu saskaņā ar cenu saistībām.

(85)

Tika konstatēts, ka visu eksportēto ražojuma veidu pilnās ražošanas izmaksas BPIP ir augstākas nekā iekšzemes tirgū. Tāpēc normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz cenām, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu neatkarīgi pircēji maksā vai kuras tiem jāmaksā parastā tirdzniecības apritē par jebkuru SWR veidu, ko eksportē šis Taizemes ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās izmeklēšanā.

(86)

Saliktās cenas iekšzemes tirgū tika aprēķinātas, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja ražošanas un pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem un pieņemamu peļņas normu 5 % apmērā, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu un saskaņā ar tās 2. panta 3. punktu.

(87)

Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, eksportēja attiecīgo ražojumu ar saistīta Kopienas uzņēmuma starpniecību. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika aprēķinātas saliktās eksporta cenas, pamatojoties uz cenām, par kurām importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tika veiktas korekcijas, ņemot vērā visas izmaksas laikā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, ietverot pārdošanas, vispārīgās un administratīvās izmaksas, un peļņu, kādu izmeklēšanas periodā Kopienā guva saistītais importētājs.

(88)

Normālo vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības faktoros, par kuriem apgalvoja un pierādīja, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Veica korekcijas par sauszemes un jūras transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas un iepakošanas izmaksām, kredītu izmaksām un ievedmuitas nodokļiem; šīs summas tika atņemtas no tālākpārdošanas cenas, lai iegūtu ražotāja cenu.

(89)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu vienā tirdzniecības līmenī. Šajā salīdzinājumā tika konstatēts salīdzinoši zems dempings BPIP, salīdzinot ar sākotnējo regulu. Vidējā svērtā dempinga starpība, izsakot procentos no CIF vērtības pie Kopienas robežas, bija 7,6 %.

(90)

Turcijā bija divi ražotāji eksportētāji. Gan Celik Halat (“Halat”), gan Has Celik (“Has”) sadarbojās termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā, un Has sadarbojās starpposma pārskatīšanā par tā dempinga apmēru. Šie divi ražotāji veido 100 % Turcijas eksporta uz ES.

(91)

Jāatgādina, ka daļējā starpposma pārskatīšana, kas minēta 10. apsvērumā, attiecas uz vienu Turcijas eksportētāju, kas, iespējams, importē SWR uz Kopienu par dempinga cenām.

(92)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka lielākā daļa pārdošanas darījumu iekšzemes tirgū, ko izmantoja eksportēto ražojumu normālās vērtības noteikšanai, bija rentabli. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu izmantoja cenu, ko iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē maksāja neatkarīgi pircēji vai kas tiem bija jāmaksā.

(93)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu dažiem ražojuma veidiem tika aprēķināta saliktā normālā vērtība, pamatojoties uz ražotāja pašu ražošanas izmaksām, iekļaujot PVA un pieņemamu peļņas normu 5 % apmērā.

(94)

Attiecībā uz eksportu uz Kopienu attiecīgais Turcijas ražotājs attiecīgo ražojumu Kopienā pārdeva tieši, neiejaucoties nevienai saistītai personai. Tāpēc par eksporta cenu uzskatīja par ražojumu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, pārdodot ražojumu eksportam no eksportētājas valsts uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(95)

Normālo vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, aprēķinos tika ņemtas vērā atšķirības tajos faktoros, par kuriem apgalvoja un pierādīja, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Veica korekcijas par sauszemes un jūras transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas un iepakošanas izmaksām, kredītu izmaksām un ievedmuitas nodokļiem; šīs summas tika atņemtas no tālākpārdošanas cenas, lai iegūtu ražotāja cenu.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu vienādā tirdzniecības līmenī. Kopumā šajā salīdzinājumā konstatēja, ka vidējā svērtā dempinga starpība, izsakot procentos no CIF vērtības pie Kopienas robežas, bija 0,12 %, proti, minimālā apmērā.

(97)

Pēc pārbaudēm, kas aprakstītas vispārīgajā metodikā 46. apsvērumā, tika konstatēts, ka vairākumam viena Turcijas ražotāja eksportētāja uz Kopienu eksportēto SWR veidu ir jāaprēķina saliktā normālā vērtība. Tāpēc normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz ražotāja pašu ražošanas izmaksām, iekļaujot pieņemamu peļņas normu 5 % apmērā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(98)

Kā izskaidrots iepriekš 92. un 93. apsvērumā, vairākumam otrā ražotāja ražojumu veidu normālās vērtības noteikšanai varēja izmantot pārdošanas cenu iekšzemes tirgū. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu, kādu neatkarīgie klienti maksāja vai kāda tiem bija jāmaksā parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū.

(99)

Attiecībā uz eksportu uz Kopienu Turcijas ražotāji attiecīgo ražojumu Kopienā pārdeva tieši, neiejaucoties nevienai saistītai personai. Par eksporta cenu uzskatīja par ražojumu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, pārdodot ražojumu eksportam no eksportētājas valsts uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(100)

Normālo vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem apgalvoja un pierādīja, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas par sauszemes un jūras transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas un iepakošanas izmaksām, kredītu izmaksām un ievedmuitas nodokļiem; šīs summas tika atņemtas no tālākpārdošanas cenas, lai iegūtu ražotāja cenu.

(101)

Salīdzinot katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu ar normālo vērtību, konstatēja, ka dempingu veic tikai viens Turcijas ražotājs, bet otram ražotājam konstatēja dempingu minimālā apmērā (sk. 96. apsvērumu). Minētā ražotāja dempinga starpība, izsakot procentos no CIF vērtības pie Kopienas robežas, bija 33,6 %.

(102)

Jāpiezīmē, ka šim eksportētājam pirmajā izmeklēšanā konstatēja augstu dempinga starpību (virs 50 %), tāpēc saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu tika noteikts maksājums, pamatojoties uz kaitējuma starpību. Šajā pārskatīšanā veiktajā izmeklēšanā atklājās, ka, pat samazinoties eksporta apjomiem, joprojām notiek tirdzniecība par dempinga cenām, kaut gan zemākā apmērā.

(103)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai attiecīgajās pārskatīšanās konstatētās izmaiņas apstākļos var būt pamatoti ilglaicīgas.

(104)

Šim uzņēmumam pašlaik piemēro atlikušo maksājumu 50,7 % apmērā, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā, pamatojoties uz datiem saistībā ar otru Krievijas eksportētāju, jo BMK nesadarbojās izmeklēšanā. Tomēr šī brīža dempinga starpību, kas noteikta 36,2 % apmērā, aprēķināja, pamatojoties uz informāciju par BMK visā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(105)

Turklāt nebija norādes par to, ka normālās vērtības apmērs vai šajā izmeklēšanā noteiktās BMK eksporta cenas nebūtu uzticamas. Konstatēja, ka BMK eksporta cena Kopienā PIP ir līdzīga uzņēmuma eksporta cenai uz citām valstīm, kur uzņēmums pārdeva ievērojami lielāku daudzumu PIP.

(106)

Kaut gan PIP konstatētās dempinga starpības aprēķināšanas pamatā bija salīdzinoši zems SWR eksporta apmērs Kopienā, ir iemesli uzskatīt, ka konstatētās dempinga starpības pamatā ir ilglaicīgi mainījušies apstākļi.

(107)

Ir svarīgi atgādināt, ka SSM eksporta cenas uz Kopienu nosaka cenu saistības, kuras sāka piemērot eksportam uz 10 jaunajām dalībvalstīm (ES-10), kas pievienojās ES Krievijas starpposma pārskatīšanas perioda pēdējo divu mēnešu sākumā, proti, 2004. gada maijā. Kaut gan tās eksporta cenas, kas bija jāmaksā pircējiem 15 dalībvalstīs, kuras veidoja ES pirms 2004. gada maija, bija saistībās noteiktajā līmenī, tika konstatēts, ka pārdošanas darījumi pircējiem ES-10 valstīs veikti par zemākām cenām. Turklāt tika konstatēts, ka eksports uz citām trešām valstīm Krievijas starpposma pārskatīšanas periodā bija veikts par būtiski zemākām cenām un būtiski lielākā apjomā nekā uz Kopienu veiktais eksports.

(108)

Uzņēmuma SSM nelielo SWR eksporta apmēru uz Kopienu, ko veica Krievijas starpposma pārskatīšanas periodā, nevar attiecināt uz jaudas ierobežojumiem, jo tika konstatēts, ka uzņēmumam bija pietiekama rezerves ražošanas jauda. Tādējādi ir skaidrs, ka eksporta nelielā apmēra cēlonis ir cenu saistību noteiktās cenas. Tas liecina, ka, ja cenu saistības izbeigtos, ir ļoti iespējams, ka SSM pārdotu Kopienas tirgū lielākus daudzumus par zemākām cenām (tādējādi veicot importa dempingu).

(109)

Kā norādīts iepriekš, šajā analīzē ir ņemta vērā visa eksporta tirdzniecība – gan uz Kopienu, gan uz trešām valstīm.

(110)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka SSM ir rezerves jauda, ar ko tas var palielināt savu eksportu gan uz Kopienu, gan uz trešām valstīm. Ja SSM mēģinātu atgūt tirgus daļu, kas tam bija Kopienas tirgū pirms pasākumu piemērošanas, kas ir ticami, tas varētu to atgūt, pārdodot ražojumus Kopienas tirgū par dempinga cenām. Turklāt cenas citās valstīs vidēji bija zemākas nekā cenas Kopienas tirgū, un izmeklēšanā secināja, ka attiecīgo ražojumu trešās valstīs tirgo par dempinga cenām.

(111)

SSM normālā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika pamatota uz lielu apjomu (ražošanas apjoma lielāko daļu), kas pārdots parastā tirdzniecības apritē konkurētspējīgā iekšzemes tirgū. Tas liecina, ka konkrētajā izmeklēšanā konstatētais normālās vērtības līmenis ir ilgstošs.

(112)

Tāpēc tika uzskatīts, ka, pārtraucot antidempinga pasākumus, SSM eksporta apjomi uz Kopienu krasi pieaugtu, bet eksporta cenas būtiski pazeminātos. Attiecīgi jāsecina, ka minēto apstākļu maiņu attiecībā uz SSM eksporta cenām nevar uzskatīt par pamatoti ilgstošu.

(113)

Starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Taizemes uzņēmums, kas sadarbojās, neveica eksporta tirdzniecību Kopienā par dempinga cenām. Tāpat tika konstatēts, ka Taizemes uzņēmuma pieprasītās eksporta cenas Kopienas tirgū bija līdzīgas cenām, ko pieprasīja personām no citām valstīm, kur tika pārdoti lielāki daudzumi.

(114)

Turklāt konstatēja, ka Taizemes eksportētājs bija izveidojis savu izplatītāju tīklu un piegādāja SWR plašam pircēju lokam citur pasaulē. Austrālijā, Singapūrā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir nodibināti tirdzniecības meitasuzņēmumi. Tāpēc nelielo SWR eksporta apjomu, ko uz Kopienu veicis uzņēmums Usha, nevar attiecināt uz jaudas ierobežojumiem, jo uzņēmumam praktiski nav rezerves jaudas.

(115)

Tiek uzskatīts, ka, pārtraucot antidempinga pasākumus (t.i., pašlaik – cenu saistības), uzņēmuma Usha eksporta apjomi Kopienā būtiski nepieaugtu un tā eksporta cenas tikpat kā netiktu ietekmētas. Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un apsvērumiem, ir jāsecina, ka, tā kā uzņēmumam nav būtiskas rezerves jaudas un ņemot vērā to, ka uzņēmums galvenokārt virza savu eksporta tirdzniecību uz vairākiem citiem tirgiem (nevis Kopienas tirgu), kuros eksporta cenas ir būtiski augstākas nekā Kopienas tirgū, konstatēto apstākļu maiņu attiecībā uz uzņēmumu Usha var uzskatīt par ilgstošu.

(116)

Turcijas izcelsmes SWR imports Kopienā kopš 2005. gada ir būtiski palielinājies. Tajā laikā starpposma pārskatīšanā tika secināts, ka ir piemēroti atcelt pasākumus, ciktāl tie atteicās uz pieteikuma iesniedzēju Turcijas eksportētāju, jo dempinga nebija.

(117)

Pašreizējā starpposma pārskatīšanā attiecībā uz to pašu ražotāju tika apstiprināts, ka tā eksports uz Kopienu netika veikts par dempinga cenām. Turklāt tika konstatēts, ka šī uzņēmuma ražošanas jauda salīdzinājumā ar Kopienas patēriņu ir ierobežota. Līdz ar to var secināt, ka starpposma pārskatīšanā konstatētā apstākļu maiņa ir ilgstoša.

(118)

Ražotāji, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, veido gandrīz visu importa apjomu ES no attiecīgajām valstīm. Tāpēc pārbaude attiecībā uz dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā lielā mērā tika pamatota uz informāciju, ko sniedza šie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Jo īpaši tika pārbaudītas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, cenu veidošanas tendences citos eksporta tirgos, to produkcija, ražošanas jauda un krājumi.

(119)

Lai noteiktu, vai pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, Komisija apskatīja pašreizējo situāciju attiecīgajās valstīs un uzņēmumos, uz ko attiecās izmeklēšana. Attiecīgos gadījumos tā apskatīja arī iespējamu dempingu eksporta tirdzniecībā uz Kopienu. Tika analizētas arī citu to attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju cenu veidošanas režīma, ražošanas un ražošanas jaudas izmaiņas, uz kurām procedūra attiecas. Šīs analīzes pamatā bija tirgus izpētes dati, ko sniedza Kopienas ražošanas nozare un ražotāji eksportētāji, Statistikas biroja dati un, attiecīgos gadījumos, arī attiecīgo valstu eksporta statistikas dati.

(120)

Salīdzinājumā ar 2005. gadu termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā SSM palielināja ražošanu par 7 %.

(121)

Kaut gan ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila, tika konstatēts, ka vidējais ražošanas jaudas izmantošanas līmenis Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram no 60 līdz 65 %. Tādējādi var secināt, ka Krievijas ražotāji eksportētāji spēj palielināt eksportu uz Kopienas tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(122)

Turklāt Krievijas kopējā attiecīgā produkta ražošanas jauda sasniedz aptuveni ES kopējā patēriņa līmeni BPIP, proti, 220 000 tonnu. Tā kā Krievijas tirgus nevar patērēt šādu piedāvājumu, ja pasākumi tiktu atcelti, Krievijas ražotāji var izlemt pārvirzīt šo rezerves jaudu uz Kopienu par dempinga cenām.

(123)

61. un 62. apsvērumā ir skaidrots, ka cenu saistību dēļ eksports Kopienā netika veikts par dempinga cenām. Tika arī pierādīts, ka ar cenu saistību noteiktās viszemākās importa cenas ietekmēja attiecīgā Krievijas uzņēmuma cenu veidošanas režīmu Kopienas tirgū. Tāpēc tika secināts, ka eksporta cena uz Kopienu nav uzticama pamatregulas 2. panta 8. punkta nozīmē.

(124)

Tāpēc eksporta cenas trešo valstu tirgos tika uzskatītas par uzticamākām, jo uz tām BPIP neattiecās nekādi ierobežojumi.

(125)

BPIP Krievijas eksporta cenas uz trešām valstīm bija kopumā zemākas par cenu līmeni Kopienas tirgū. Tādējādi, ja pasākumi tiktu atcelti, Krievijas eksportētāji var eksportēt uz Kopienu lielus daudzumus SWR par zemākām cenām nekā ar pašreizējām cenu saistībām noteiktās cenas. Tādējādi ir iespējams, ka, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi, dempings atkārtotos. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pašreizējo situāciju attiecībā uz cenu saistībām.

(126)

Krievijas eksportētāju rīcība un ietekme uz eksporta cenas līmeni Kopienā, trešās valstīs dominējošais zemākais cenu līmenis un lielā ražošanas rezerves jauda skaidri liecina par to, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, Krievijas ražotāji varētu atsākt eksportēt ražojumus uz Kopienas tirgu būtiskos daudzumos par dempinga cenām.

(127)

Taizemes ražotājs, kas sadarbojās, ir ražotājs ar dominējošu pozīciju Taizemē, kas veido lielāko daļu, proti, apmēram 80 % Taizemē uzstādīto SWR ražošanas iekārtu jaudas un faktiskās SWR ražošanas. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka šis ražotājs darbojas ar pilnu jaudu un ka pārējie divi zināmie Taizemes ražotāji gandrīz nemaz nav pārstāvēti Kopienas tirgū, kā arī ka tiem nav lielas ražošanas rezerves jaudas.

(128)

Izmeklēšanā pierādījās, ka pat tad, ja Taizemes ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, tirgojās Kopienas tirgū par dempinga cenām, tā pārdošanas apjomi bija ārkārtīgi mazi. Pamatojoties uz uzņēmuma veikto eksporta tirdzniecību pasaulē, tika novērots, ka uzņēmums virza savu eksportu uz vairākiem citiem tirgiem, galvenokārt Amerikas Savienoto Valstu, Singapūras, Indonēzijas, Austrālijas, Japānas un Malaizijas, nevis Kopienas tirgu. Iepriekšminētajās valstīs ir pat nodibināti tirdzniecības meitasuzņēmumi.

(129)

Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, ievēroja cenu saistības un, ņemot vērā pašlaik augstās tirgus cenas, daudzos gadījumos pārdeva ražojumus par cenām virs noteiktā minimālā līmeņa. Taizemē nav citu uzņēmumu, kas eksportē attiecīgo ražojumu Kopienas tirgū

(130)

BPIP Usha pārdošanas apjoms citur pasaulē bija būtiski lielāks nekā pārdošanas apjoms Kopienā, neņemot vērā faktu, ka eksporta cenu līmenis Kopienā bija vidēji par 9,5 % augstāks nekā citur pasaulē.

(131)

Ņemot vērā iepriekšminētos faktus un apsvērumus, ir maz ticams, ka Taizemes ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēs lielus ražojuma daudzumus Kopienas tirgū, pat ja pasākumi tiktu atcelti. Pārējiem diviem Taizemes ražotājiem, šķiet, nav starptautiska izplatīšanas tīkla, kas ļautu tiem spēji ienākt Kopienas tirgū un iegūt tirgus daļu.

(132)

Saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju ražošanas jauda izmeklēšanas laikposmā saglabājās nemainīga, bet ražošanas jaudas izmantošanas līmenis ir audzis. Tāpēc konstatēja, ka abi Turcijas uzņēmumi ir sasnieguši apmēram 90 % savas ražošanas jaudas. Turcijā nav citu uzņēmumu, kas ražo attiecīgo ražojumu.

(133)

Turklāt tika novērots, ka importa no Turcijas, kas veikts par dempinga cenām (ko veicis uzņēmums Celik Halat), īpatsvars Kopienas tirgū ir mazāks par 0,5 %, no kuriem 10 % pat nekonkurēja ar Kopienas ražošanas nozari, jo to veidoja tādi ražojuma veidi, kādus neražo Kopienas ražošanas nozare. Tā kā uzņēmuma Has rīcībā netika konstatēts dempings, importa par dempinga cenām no Turcijas tirgus daļa ir ļoti zema. Tādējādi tikai neliela eksporta daļa no Turcijas tiek veikta par dempinga cenām un tieši konkurē ar Kopienas ražošanas nozari.

(134)

Ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, ir maz ticams, ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēs lielus ražojuma daudzumus Kopienas tirgū, pat ja pasākumi tiktu atcelti. Šādos apstākļos ir skaidrs, ka dempinga atkārtošanās vai turpināšanās iespējamība nepastāv.

(135)

Kopienā SWR ražo 29 Kopienas ražotāji, un tika konstatēts, ka to produkcija BPIP bija apmēram 202 000 tonnu.

(136)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka daži Kopienas ražotāji importē attiecīgo ražojumu. Tomēr importētie daudzumi salīdzinājumā ar Kopienas ražotāju produkciju bija nenozīmīgi (mazāk nekā 1 % no Kopienas ražotāju ražošanas apjoma), un nebija importētu ražojumu ar izcelsmi attiecīgajās valstīs. Tādēļ tika secināts, ka nav pamata kādu no šiem ražotājiem izslēgt no Kopienas produkcijas definīcijas.

(137)

Tādējādi šo 29 ražotāju ražotās SWR veido Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(138)

Starpposma pārskatīšanas un termiņa beigu pārskatīšanas pieteikumu atbalstīja 22 Kopienas ražotāji, kas visi piekrita sadarboties izmeklēšanā. Tika pārbaudīts, vai šie ražotāji, kas sadarbojās, veido lielāko daļu Kopienas attiecīgā ražojuma kopējās produkcijas, un tika konstatēts, ka tie veido 87 % no Kopienas attiecīgā ražojuma kopējās produkcijas BPIP un dažādajos starpposma pārskatīšanas periodos.

(139)

Tāpēc tika uzskatīts, ka 22 Kopienas ražotāji, kas sadarbojās un atbalstīja pieteikumu, veidoja Kopienas ražošanas nozari 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk šos ražotājus dēvē par “Kopienas ražošanas nozari”.

(140)

Patēriņu Kopienas tirgū noteica, pamatojoties uz:

(141)

No 2003. gada līdz BPIP patēriņš Kopienas tirgū palielinājās vairāk nekā par 46 000 tonnām jeb par 26 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza kopējo apjomu, t.i., vairāk nekā 222 000 tonnu.

1.   tabula

(142)

Attiecīgā ražojuma importa apjomi no Krievijas Federācijas un to tirgus daļu izmaiņas ir izklāstītas turpmākajā tabulā.

2.   tabula

(143)

Attiecīgajā periodā imports no Krievijas Federācijas pieauga par 51 % – no 2 198 tonnām 2003. gadā līdz 3 323 tonnām BPIP. Importa īpatsvars Kopienas patēriņā tajā laikā palielinājās no 1,2 % līdz 1,5 % jeb par 25 %.

(144)

Cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantoja identisku pieeju tai, kāda aprakstīta pagaidu regulas 136. līdz 140. apsvērumā. Eksportētāju prasīto cenu pie Kopienas robežas katram ražojuma veidam salīdzināja ar attiecīgā ražojuma veida ražošanas cenu Kopienas ražošanas nozarē. Salīdzinājuma rezultātu izteica procentos no Kopienas ražošanas nozares ražošanas cenas.

(145)

SSM prasīto cenu līmeni Kopienas pircējiem, ļoti iespējams, ir ietekmējušas cenu saistības, ko uzņēmums pieņēma sakarā ar sākotnējo regulu. Tomēr ir konstatēts būtisks cenu samazinājuma līmenis 49 % apmērā.

(146)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus, jāsecina, ka Krievijas eksporta salīdzinoši zemā tirgus daļa noteikti ir pret Krieviju spēkā esošo antidempinga pasākumu rezultāts. Ņemot vērā Krievijas cenu līmeni un patlaban Krievijā konstatējamos dempinga apmērus, ir ļoti iespējams, ka ražošanas nozares lielo rezerves jaudu var viegli izmantot eksporta palielināšanai Kopienas tirgū.

(147)

Šīs regulas 131. un 134. apsvērumā tiek atgādināts par secinājumu, ka nepastāv Taizemes un Turcijas izcelsmes SWR importa dempinga atkārtošanās risks. Tika pārbaudītas arī attiecīgā ražojuma importa tendences no citām valstīm, uz kurām attiecas šī pārskatīšana. No citām valstīm, uz kurām attiecas šī pārskatīšana, veiktā importa apjomi un tirgus daļu izmaiņas ir bijušas šādas.

3.   tabula

(148)

Tabulā redzams, ka attiecīgajā periodā importa apjoms no Taizemes ir bijis nenozīmīgs un tā tirgus daļa BPIP ir bijusi 0,1 %.

(149)

Kopējais importa apjoms no Turcijas no 2003. gada līdz BPIP beigām ir palielinājies no 2 248 tonnām līdz 4 805 tonnām jeb par 113 %. Tā tirgus daļa ir augusi gandrīz divkārt – no 1,3 % līdz 2,2 %. Tomēr attiecībā pret Kopienas tirgus kopējiem apmēriem importa apjoms no Turcijas nav īpaši nozīmīgs.

(150)

Tomēr jāpiezīmē, ka galvenā Turcijas ražotāja eksportētāja eksportam piemēro nulles nodokli. Šāda likme, iespējams, ir ļāvusi šim ražotājam eksportētājam palielināt savu pārdošanas apjomu ES par salīdzinoši augstām cenām.

(151)

Cenu samazinājuma aprēķināšanai tika izmantota identiska pieeja tai, kāda aprakstīta pagaidu regulas 136. līdz 140. apsvērumā. Eksportētāju prasīto cenu pie Kopienas robežas katram ražojuma veidam salīdzināja ar attiecīgā ražojuma veida ražošanas cenu Kopienas ražošanas nozarē. Salīdzinājuma rezultātu izteica procentos no Kopienas ražošanas nozares ražošanas cenas.

(152)

Neņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, importam par dempinga cenām no Turcijas ir konstatēts cenu samazinājums par 24 %, turpretī Taizemes izcelsmes importam ir konstatēts cenu samazinājums apmēram par 1 %.

(153)

Jāatgādina, ka antidempinga pasākumi tiek piemēroti attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas Republikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trosēm un tauvām. Šie antidempinga pasākumi bija spēkā visā attiecīgajā periodā.

4.   tabula

(154)

Jāievēro, ka imports no valstīm, kurām tika piemēroti antidempinga pasākumi, attiecīgajā periodā būtiski palielinājās gan apjoma ziņā, kas palielinājās par 135 %, gan tirgus daļas ziņā, kas tajā pašā laikposmā palielinājās no 3,7 % līdz 7,2 %.

(155)

Šādas izmaiņas ir notikušas importā no citām trešām valstīm.

5.   tabula

(156)

Imports no valstīm, uz kurām neattiecās antidempinga pasākumi, attiecīgajā periodā palielinājās apmēram par 19 000 tonnām jeb par 44 %. Lielākā daļa no šī importa ir bijis Dienvidkorejas izcelsmes imports.

(157)

Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozari veidojošo uzņēmumu lielo skaitu, tika izlemts atlasīt Kopienas ražotāju izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, kā paskaidrots iepriekš 20. un 21. apsvērumā. Pieci Kopienas ražotāji, kurus iekļāva izlasē, tika izraudzīti, jo tie pārstāv lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko varēja pienācīgi pārbaudīt atvēlētajā laikā. Šie ražotāji ir minēti iepriekš 26. apsvērumā.

(158)

Turpmāk sniegto datu par kaitējumu pamatā ir gan konstatējumi, kas iegūti no datiem par atlasītajiem Kopienas ražotājiem, gan konstatējumi, kas iegūti no datiem par 22 ražotājiem, kas veido Kopienas ražošanas nozari. Skaidrības labad ir konkrēti minēts, kuri kaitējuma faktori attiecas uz informāciju, kas iegūti no izlases. Ja šādas norādes nav, jāuzskata, ka dati ir iegūti no 22 Kopienas ražotājiem, kas veido Kopienas ražošanas nozari.

(159)

6.   tabula

(160)

Attiecīgajā periodā visas Kopienas ražošanas nozares produkcija palielinājās apmēram par 26 000 tonnām jeb par 17 %. Šis palielinājums jāskata, ņemot vērā patēriņa palielināšanos Kopienas tirgū, kas palielinājās par 46 000 tonnām jeb par 26 %, un Kopienas ražošanas nozares eksporta palielināšanos tajā pašā laikposmā.

(161)

Produkcijas palielināšanās izraisīja arī ražošanas jaudas palielināšanos par 8 %, BPIP sasniedzot gandrīz 248 000 tonnu.

(162)

Jaudas izmantošanas koeficients attiecīgā perioda pirmajos gados bija salīdzinoši stabils. Taču produkcijas palielināšanās rezultātā jaudas izmantošanas koeficients BPIP palielinājās apmēram no 65 % līdz vairāk nekā 70 %.

(163)

Krājumu apmērs attiecīgajā periodā ir saglabājies salīdzinoši stabils, jo īpaši attiecībā uz pārdošanas apjomiem.

(164)

Kopumā attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi saglabājās salīdzinoši stabili. BPIP tika konstatēta palielināšanās pārdošanās apjomā par 9 %, taču tā jāskata, ņemot vērā patēriņa attīstību Kopienas tirgū, kas palielinājās par 26 %.

(165)

Ņemot vērā patēriņa attīstību Kopienas tirgū un neskatoties uz augošajiem pārdošanas apjomiem, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa visā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Kopienas ražošanas nozare šajā laikposmā zaudēja vairāk nekā astoņus procentu punktus no tās īpatsvara Kopienas tirgū.

(166)

Kopienas ražošanas nozares kopējais pārdošanas apgrozījums attiecīgajā laikposmā palielinājās par 36 %. Tas jāskata, pirmām kārtām ņemot vērā to, ka palielinājusies pārdošanas cena par tonnu, kas galvenokārt atspoguļo izejmateriālu izmaksu un iepirkuma cenu pieaugumu.

(167)

Kopienas ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena Kopienas tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 240 EUR tonnā jeb par 13 %. Izmeklēšanā noskaidroja, ka tas nepārprotami atspoguļo izejmateriālu, galvenokārt tērauda stieples stieņu, cenu pieaugumu. Stieples stieņu iegādes izmaksas attiecīgajā periodā salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu palielinājās par 223 EUR tonnā jeb par 43 %.

(168)

Tika konstatēts, ka viens no Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļautajiem ražotājiem iegādājas izejmateriālus, tostarp stieples stieņus, no saistītām personām (“vertikāli integrētu tērauda ražošanas uzņēmumu grupas”). Tāpēc tika pārbaudīts, vai saistītu piegādātāju cenas Kopienas ražotājiem atbilda cenām, ko saistītais piegādātājs pieprasīja neatkarīgiem pircējiem. Tika konstatēts, ka cenas, ko pieprasīja Kopienas ražotājiem, atbilda cenām neatkarīgiem pircējiem un ka arī šajā pieaugumā atspoguļojas tērauda cenu vispārēja palielināšanās attiecīgajā periodā. Tādēļ tika secināts, ka aprēķinos jāiekļauj arī to Kopienas ražotāju vidējās izejmateriālu iegādes izmaksas, kas ir vertikāli integrētu uzņēmumu grupu dalībnieki.

(169)

Ņemot vērā iepriekšminēto ražošanas un pārdošanas apjoma palielināšanos, attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto skaits palielinājās par 6 %.

(170)

Attiecīgajā periodā palielinājās arī alga uz vienu darbinieku saskaņā ar vispārējo algu pieaugumu šajā periodā. Taču konstatēja, ka vidējā algu izmaksa par saražoto tonnu attiecīgajā periodā, iespējams, ir nedaudz samazinājusies.

(171)

Kopienas ražošanas nozarē novērotais ražīguma līmenis attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājies. Tas liecina, ka ražošanas nozare ir spējīga pielāgoties stāvoklim Kopienas tirgū.

(172)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā no attiecīgajām valstīm veiktā importa apjomu un cenu, šo ietekmi var uzskatīt par nenozīmīgu.

(173)

Ņemot vērā rentabilitātes pozitīvo tendenci attiecīgajā periodā, pozitīvas tendences bija vērojamas arī attiecībā uz naudas plūsmu un peļņu no aktīviem. Sākot no nelieliem zaudējumiem 2003. gadā, Kopienas ražošanas nozare ir spējusi lēnām, bet pastāvīgi palielināt peļņu gan attiecībā pret pārdošanas apjomu, gan pret tās aktīviem. Šādu rezultātu cēlonis galvenokārt ir būtiskais ražīguma pieaugums.

(174)

Tomēr jāatgādina, ka šis stāvoklis var strauji mainīties tirgū dominējošā augstā tērauda cenu līmeņa dēļ, bet jo īpaši gadījumā, ja antidempinga pasākumiem ļaus zaudēt spēku un lieliem importa apjomiem tiks dota iespēja nonākt tirgū par dempinga cenām.

13.   tabula

(175)

Atlasītajiem uzņēmumiem novērotais augstais ieguldījumu apmērs attiecīgajā periodā ir palielinājies par 21 %, un tas ir jāskata, ņemot vērā ražošanas jaudas palielināšanos.

(176)

Neviens no Kopienas ražotājiem nav informējis par īpašām problēmām saistībā ar savu spēju piesaistīt kapitālu.

(177)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka kopš antidempinga pasākumu piemērošanas SWR importam Kopienas ražošanas nozare ir spējusi uzlabot savu ekonomisko stāvokli. Ir panākts uzlabojums vairumā kaitējuma ietekmēto faktoru, piemēram, attiecībā uz pārdošanas apjomu, produkciju, ražošanas jaudu un ražīgumu. Šādi rezultāti tika sasniegti strauji augošā tirgū, patēriņam attiecīgajā periodā pieaugot par 26 %.

(178)

Tomēr fakts, ka Kopienas ražošanas nozare ir zaudējusi tirgus daļu, norāda, ka tā nav varējusi pilnībā sev par labu izmantot šo pozitīvo tendenci Kopienas tirgū.

(179)

Izmeklēšanā tika noskaidrots arī tas, ka Kopienas ražošanas nozare ir uzlabojusi savu vispārējo finanšu stāvokli. Pārdošanas cenu palielināšanās par 13 % BPIP ļāva ražošanas nozarei kļūt rentablai, neņemot vērā būtisko izejmateriālu cenu pieaugumu. Tā rezultātā attiecīgajā periodā uzlabojās arī peļņa no aktīviem un naudas plūsma. Tādēļ jāsecina, ka, kaut gan Kopienas ražošanas nozares stāvoklis salīdzinājumā ar laikposmu pirms pasākumu piemērošanas ir uzlabojies, tas joprojām ir viegli ietekmējams.

(180)

Atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju eksporta rādītāji attiecīgajā periodā ir ievērojami uzlabojušies. Eksporta pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies par 57 %. Arī proporcionāli kopējiem pārdošanas apjomiem eksporta pārdošanas apjomi ir palielinājušies no 15 % līdz 22 %.

(181)

Vidējā cena par tonnu eksporta tirdzniecībā arī ir būtiski lielāka nekā vidējā pārdošanas cena Kopienas tirgū (sk. 167. apsvērumu). Eksportēto SWR cenas ir palielinājušās tāpēc, ka tās ir sarežģītāki ražojumi, un tāpēc tiem ir lielākas izejmateriālu un ražošanas izmaksas. Neņemot vērā ražošanas izmaksu palielināšanos, Kopienas ražošanas nozares eksporta rādītāji ir devuši būtisku ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares kopējā rentabilitātē.

(182)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Krievijai ir būtiska rezerves jauda un ka nav acīmredzamu iemeslu, kas traucētu šo jaudu izmantot, ja izbeigtos pasākumu termiņš. Turklāt Krievijas ražotāji, iespējams, pārvirzīs būtisku savu pašreizējo pārdošanas apjomu no trešo valstu tirgiem uz Kopienu, ņemot vērā, ka tur dominē augstākas cenas. Tādējādi kopējais apjoms sasniegtu būtiskus apmērus, un šo procesu sekmētu tas, ka Kopienā ir stabili Krievijas eksporta izplatīšanas kanāli.

(183)

Turklāt novērotais būtiskais dempinga un cenu samazinājumu apmērs, fakts, ka saistības tiek izmantotas kā minimālo cenu noteicējs, kā arī zemais cenu līmenis, kāds ir Krievijas eksportam uz citām trešām valstīm, norāda, ka, būtiski palielinoties eksporta apjomiem uz Kopienu, tas turklāt tiktu veikts par dempinga cenām, kas būtu ievērojami zemāks par Kopienas ražošanas nozares cenām un izmaksām.

(184)

Šādu eksporta apjomu un cenu kopējas ietekmes rezultātā ir iespējams, ka ievērojami pasliktināsies Kopienas ražošanas nozares stāvoklis, kas jau tā ir viegli ietekmējams. Neatkarīgi no tā, vai tādēļ samazinātos Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi (un līdz ar to ražošanas apjoms) vai cenas vai abi, finanšu kaitējums būtu ievērojams, un nozare atkal nonāktu grūtībās, kādas novērotas pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas.

(185)

Pamatojoties uz šo informāciju, jāsecina, ka pastāv nepārprotama iespējamība, ka kaitējumu nodarošs dempings atkārtosies, ja pārtrauks antidempinga pasākumus Krievijas Federācijas izcelsmes SWR importam.

(186)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu Kopienas interesēs. Kopienas intereses tika noteiktas, izvērtējot visas dažādās iesaistītās intereses. Šajā izmeklēšanā tika analizēta situācija, kurā antidempinga pasākumi ir bijuši spēkā, un tā ļauj izvērtēt jebkuru neatbilstīgu negatīvu ietekmi uz iesaistītajām personām spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ.

(187)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu radoša dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, nav pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka saglabāt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā nav Kopienas interesēs.

(188)

Kā minēts iepriekš, pastāv nepārprotama iespējamība, ka kaitējumu nodarošs dempings atkārtosies, ja pārtrauks antidempinga pasākumus Krievijas eksportētājiem.

(189)

Jāatgādina, ka 22 Kopienas ražotāji, kas kopā veido 87 % kopējās SWR produkcijas Kopienā, sadarbojās ar Komisiju izmeklēšanas procedūrā un pauda savu atbalstu pasākumu saglabāšanai.

(190)

Turpinot piemērot antidempinga pasākumus importam no attiecīgajām valstīm, palielinātos Kopienas ražošanas nozares iespējas saglabāt un pat nostiprināt savu pašreizējo stāvokli. Pastāv nepārprotama iespējamība, ka kaitējumu nodarošs dempings atkārtosies nozīmīgā apjomā, ko Kopienas ražošanas nozare nevarētu izturēt. Tādējādi, saglabājot pašreizējos antidempinga pasākumus, Kopienas ražošanas nozare turpinātu gūt labumu, jo īpaši ņemot vērā to, ka spēkā ir pasākumi arī pret ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas Republikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu.

(191)

Pagaidu regulā (tās 202. apsvērumā) tika skaidrots, ka SWR izplatīšanai Kopienā raksturīgs liels importētāju/tirgotāju skaits. Tomēr, kaut gan šīs termiņa beigu pārskatīšanas pieteikumā bija ietverts saraksts ar 32 importētājiem/tirgotājiem, kas visi tika informēti, tikai trīs importētāji sadarbojās izmeklēšanā, no kuriem par vienu importētāju tika konstatēts, ka tas importē attiecīgo ražojumu.

(192)

Šī importētāja pamatdarbība patiešām bija saistīta ar SWR (no 55 līdz 85 %), un tika konstatēts, ka spēkā esošie pasākumi nav nopietni ietekmējuši tā finanšu rezultātus.

(193)

Kā sīkāk izskaidrots pagaidu regulas 197. līdz 198. apsvērumā, galvenais SWR ražošanā izmantotais izejmateriāls ir rūpnieciskā tērauda stieple, ko ražo no tērauda stieples stieņiem.

(194)

Attiecībā uz dažiem SWR ražotājiem Kopienā tika konstatēts, ka tie ir vertikāli integrēti, t.i., tiem bija ar tiem saistīti rūpnieciskās tērauda stieples piegādātāji. Tā kā divi saistīti piegādātāji atbildēja uz anketas jautājumiem par izejmateriālu cenām (sk. iepriekš 168. apsvērumā), par sevi neziņoja neviens nesaistīts izejmateriālu piegādātājs.

(195)

Ir skaidrs, ka šiem izejmateriālu piegādātājiem Kopienā neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti vai nav, tiktu nodarīts ievērojams kaitējums, ja pasākumiem ļautu beigties, un tāpēc samazinātos Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi. Tādēļ var skaidri secināt, ka antidempinga pasākumu saglabāšana būtu Kopienas izejmateriālu piegādātāju interesēs.

(196)

Komisija tieši sazinājās ar 21 SWR lietotāju Kopienā, taču neviens lietotājs nepieteicās un nesadarbojās izmeklēšanā.

(197)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka lietotājiem nav pārliecinošu iemeslu tam, lai nesaglabātu antidempinga pasākumus.

(198)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, jāsecina, ka nav pārliecinošu iemeslu tam, lai nesaglabātu pašreizējos antidempinga pasākumus.

(199)

Kā minēts iepriekš 2. apsvērumā, ar 2001. gada 26. jūlija Lēmumu 2001/602/EK Komisija pieņēma SSM piedāvājumu uzņemties saistības. Starpposma pārskatīšanā atklājās, ka kopš saistību pieņemšanas 2001. gadā ir būtiski mainījies SSM produkcijas klāsts.

(200)

Saistībās klasificēja lielu skaitu dažāda veida SWR, ko ražo SSM un kuru cenas būtiski atšķīrās. Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka dažādo ražojumu pareiza klasifikācija atbilstīgi saistību nosacījumiem uzņēmumam sagādāja nopietnas grūtības. Daļēji šīs grūtības radīja ierobežojumi grāmatvedības sistēmā, kuru dēļ nebija iespējams nošķirt dažādos SWR ražojumu veidus. Līdzīgas problēmas konstatēja jau saistību uzraudzības laikā, tāpēc uzņēmumam nosūtīja brīdinājuma vēstuli.

(201)

Minēto iemeslu dēļ secināja, ka pašreizējās saistības vairs nav izmantojamas, tāpēc tās jāanulē ar Komisijas lēmumu.

(202)

Abi Krievijas ražotāji piedāvāja saistības termiņā, kas bija noteikts pēc galīgās paziņošanas, bet neviens nepiedāvāja pieņemamas saistības pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, proti, saistības, kurās būtu ievēroti pārskatīšanas konstatējumi un ražojumi būtu iedalīti dažādās kategorijās, kas būtu izmantojamas un kuru cenu atšķirības būtu ierobežotas.

(203)

Ņemot vērā to, ka par grūtībām, kas saistītas ar saistību anulēšanu, tika paziņots procedūras vēlīnā posmā, abiem Krievijas ražotājiem izņēmuma kārtā jāļauj pabeigt savus saistību piedāvājumus pēc parastā termiņa beigām, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs Regulas stāšanās spēkā. Vajadzības gadījumā Komisija var ierosināt atbilstīgus grozījumus šai regulai.

(204)

Visas personas tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, kas bija pamatā paredzētajam ieteikumam saglabāt spēkā esošos pasākumus pret importu no Krievijas, un ka pasākumu līmenis jāgroza, kad apstākļi to attaisno. Kad tas bija paziņots, minētajām personām tika dots laiks, kurā izteikt komentārus un sūdzības. Netika saņemti tādi komentāri, kuru dēļ vajadzētu mainīt minētos secinājumus.

(205)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumi, ko piemēro SWR ar izcelsmi attiecīgajās valstīs, ir jāsaglabā Krievijas gadījumā un jāatceļ Turcijas un Taizemes gadījumā.

(206)

Ņemot vērā secinājumus attiecībā uz dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Kopienas interesēm, ir jāapstiprina antidempinga pasākumi pret Krievijas izcelsmes SWR importu, lai novērstu Kopienas interesēm radīta kaitējuma atkārtošanos importa dempinga dēļ.

(207)

Attiecībā uz starpposma pārskatījumu konstatējumiem par diviem Krievijas uzņēmumiem uzskata par lietderīgu grozīt antidempinga maksājumu, ko piemēro BMK, nosakot to 36,2 % apmērā, un antidempinga maksājumu, ko piemēro SSM, nosakot to 9,7 % apmērā.

(208)

Tomēr, ņemot vērā konstatējumus par Turciju un to, ka nekas neliecina par dempinga turpmākas atkārtošanās riska iespējamību, antidempinga pasākumi pret šīs valsts izcelsmes SWR importu būtu jāatceļ.

(209)

Turklāt, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz Taizemi, proti, ka Taizemes starpposma periodā dempinga nebija un ka nekas neliecina par dempinga turpmākas atkārtošanās risku, antidempinga pasākumi pret šīs valsts izcelsmes SWR importu arī būtu jāatceļ,