21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/20

(1)

Komisijas 1988. gada 16. maija Direktīva 88/301/EEK par konkurenci telekomunikāciju termināliekārtu tirgos (1) ir būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Visās dalībvalstīs telekomunikācijas pilnīgi vai daļēji bija valsts monopols, kas parasti izpaudās tā, ka vienai vai vairākām struktūrām bija īpašas vai ekskluzīvas tiesības un šīs struktūras atbildēja par tīkla infrastruktūras nodrošināšanu un darbību un ar to saistītiem pakalpojumiem. Tomēr bieži šīs tiesības bija plašākas nekā tikai tīkla nodrošināšanas pakalpojumi un ietvēra tādu lietotāju termināliekārtu piegādi, kas paredzētas pieslēgšanai tīklam. Pēdējos gadu desmitos tīklos ir notikusi ievērojama tehniska attīstība, un īpaši pārsteidzoši tā ir norisinājusies termināliekārtu jomā.

(3)

Dalībvalstīs, reaģējot uz tehnikas un ekonomikas attīstību, ir pārskatīts īpašo vai ekskluzīvo tiesību piešķīrums telekomunikāciju nozarē. Termināliekārtu tipu dažādošana un iespēja termināļus dažādi izmantot nozīmē, ka lietotājiem jāļauj brīvi izvēlēties iekārtas, lai viņiem dotu iespēju gūt maksimālu labumu no nozares tehnoloģijas sasniegumiem.

(4)

Ekskluzīvās tiesības izpaužas tādējādi, ka tās ierobežo attiecīgo telekomunikāciju termināliekārtu brīvu apriti, un tas attiecas gan uz šo iekārtu, to skaitā satelītiekārtu, ievešanu un laišanu tirgū, jo daži ražojumi netiek ielaisti tirgū, gan uz pieslēgšanu, nodošanu ekspluatācijā un apkalpošanu, jo, ņemot vērā tirgus stāvokli un it īpaši ražojumu daudzveidību un to tehnisko raksturojumu, monopolists nav ieinteresēts sniegt pakalpojumus, ja tajos izmanto ražojumus, ko viņš nav laidis tirgū vai ievedis, kā arī samērot cenas ar izmaksām, tāpēc ka viņam nedraud konkurence no jaunienācējiem tirgū. Ņemot vērā to, ka gandrīz visiem tehniskā aprīkojuma tirgiem raksturīgs plašs telekomunikāciju termināliekārtu klāsts, jebkurām īpašām tiesībām, kas tieši vai netieši ierobežo to uzņēmumu skaitu, kam atļauts ievest, laist tirgū, nodot ekspluatācijā un apkalpot šīs iekārtas, nenovēršami ir tādas pašas sekas kā ekskluzīvām tiesībām. Šādas ekskluzīvās tiesības vai īpašās tiesības ir pielīdzināmas pasākumiem, kuru sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīviem ierobežojumiem, kas ir nesavienojami ar EK Līguma 28. pantu. Tātad ir jāatceļ visas pastāvošās ekskluzīvās tiesības telekomunikāciju termināliekārtu ievešanai, laišanai tirgū, pieslēgšanai, nodošanai ekspluatācijā un apkalpošanai, kā arī tiesības, kam ir līdzvērtīgas sekas – tas ir, visas īpašās tiesības, izņemot tās, kas izpaužas juridiskās vai normatīvās priekšrocībās vienam vai vairākiem uzņēmumiem un kas vienīgi ietekmē pārējo uzņēmumu iespējas iesaistīties jebkurā no iepriekš minētajām aktivitātēm tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā būtībā līdzvērtīgos apstākļos.

(5)

Īpašās vai ekskluzīvās tiesības, kas attiecas uz termināliekārtām, ir realizētas tā, ka faktiski padara neizdevīgas iekārtas no citām dalībvalstīm, ievērojami ierobežojot lietotāju iespējas brīvi izvēlēties tās iekārtas, kuras vispilnīgāk atbilst viņu vajadzībām cenas un kvalitātes ziņā neatkarīgi no izcelsmes. Tāpēc šo tiesību realizācija nevienā dalībvalstī nav savienojama ar Līguma 31. pantu.

(6)

Uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumu nodrošinājums ir svarīgs faktors, kas nosaka termināliekārtas pirkšanu vai nomu. Ekskluzīvo tiesību paturēšana šajā jomā noteiktu arī ekskluzīvo tirdzniecības tiesību paturēšanu. Tāpēc šādas tiesības jāatceļ, lai ekskluzīvo importa un tirdzniecības tiesību atcelšanai būtu praktiska nozīme.

(7)

Termināļu uzturēšana ir pakalpojums Līguma 50. panta nozīmē. Attiecīgajam pakalpojumam, kuru no tirdzniecības viedokļa nevar atdalīt no termināliekārtu tirdzniecības, jābūt brīvi pieejamam saskaņā ar Līguma 49. pantu, īpaši tad, ja to sniedz kvalificēti operatori.

(8)

Situācija tirgū joprojām izraisa Līgumā noteikto konkurences noteikumu pārkāpumus un nevēlami ietekmē tirdzniecības attīstību tādā mērā, ka tā ir pret Kopienas interesēm. Lai paaugstinātu konkurenci termināliekārtu tirgū, jāievieš caurskatāms tehniskais raksturojums, kas atbilst galvenajām prasībām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (3) un atļauj termināliekārtu brīvu apgrozību. Savukārt šāda caurskatāmība noteikti ietver tehnisko raksturojumu publicēšanu.

(9)

Īpašas vai ekskluzīvas tiesības importēt un laist tirgū termināliekārtas rada situāciju, kura ir pretrunā Līguma 3. panta g) punkta mērķim, ar ko ir paredzēts ieviest sistēmu, ar kuru novērstu konkurences traucējumus iekšējā tirgū un tādējādi a fortiori nepieļauj konkurences novēršanu. Saskaņā ar Līguma 10. pantu dalībvalstīm ir pienākums atturēties no jebkura pasākuma, kas var apdraudēt Līguma mērķu, to skaitā 3. panta g) punktā minēto, sasniegšanu. Tāpēc ekskluzīvās tiesības jāuzskata par nesavienojamām ar Līguma 82. pantu, ņemot vērā 3. pantu, un saskaņā ar Līguma 86. panta 1. punktu dalībvalstij ir aizliegts piešķirt vai uzturēt spēkā šādas tiesības.

(10)

Lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi termināliekārtai pēc viņu izvēles, jāzina un jādara caurskatāmi publiskā telekomunikāciju tīkla saskarpunkta raksturojumi, kur attiecīgā termināliekārta jāpieslēdz. Tāpēc dalībvalstīs jānodrošina tas, ka raksturojumus publicē un ka lietotājiem ir piekļuve publiskā telekomunikāciju tīkla saskarpunktam.

(11)

Lai varētu pārdot termināliekārtas, izgatavotājiem jāzina, kādiem tehniskiem rādītājiem iekārtām būtu jāatbilst. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāformalizē un jāpublicē raksturojumu noteikumi, kuri tām jādara zināmi Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (4). Raksturojumus var attiecināt uz ražojumiem, ko importē no citām dalībvalstīm tikai tiktāl, cik tie ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību galvenajām prasībām, kas noteiktas Direktīvas 1999/5/EK 3. pantā, ko var likumīgi prasīt saskaņā ar Kopienas tiesībām. Dalībvalstīs jebkurā gadījumā būtu jānodrošina atbilstība Līguma 28. un 30. pantam, saskaņā ar ko importētājai dalībvalstij jāļauj tās teritorijā importēt termināliekārtu, kuru likumīgi izgatavo un laiž tirgū citā dalībvalstī.

(12)

Lai nodrošinātu to, ka tehniskos rādītājus piemēro caurskatāmi, objektīvi un bez diskriminācijas, to piemērošanas uzraudzību nevar uzticēt konkurentam termināliekārtu tirgū, ņemot vērā neapšaubāmo interešu konfliktu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka atbildību par uzraudzību nodod struktūrai, kas nav atkarīga ne no tīkla operatora, ne no viena cita konkurenta attiecīgajā tirgū.

(13)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts II pielikuma B daļā,

1)

“termināliekārta”:

2)

“zemes satelītstacijas iekārtas” ir iekārtas, kuras var izmantot tikai radiosakaru signālu pārraidei vai pārraidei un uztveršanai (“pārraide/uztveršana”), vai tikai uztveršanai (“tikai uztveršanai”) ar satelītu vai citu kosmisko sistēmu palīdzību;

3)

“uzņēmums” ir publiska vai privāta struktūra, kam dalībvalsts piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības telekomunikāciju termināliekārtu importēšanai, laišanai tirgū, pieslēgšanai, nodošanai ekspluatācijā vai uzturēšanai;

4)

“īpašas tiesības” ir tiesības, ko dalībvalsts piešķir ierobežotam uzņēmumu skaitam, pamatojoties uz jebkuru normatīvu vai administratīvu aktu, un kas noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā:

a)

ierobežo uzņēmumu skaitu līdz diviem vai vairākiem uzņēmumiem, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminācijas kritērijus; vai

b)

izraugās, neievērojot a) apakšpunktā minētos kritērijus, vairākus konkurējošus uzņēmumus.

a)

attiecībā uz zemes satelītstaciju iekārtām atteikt šo iekārtu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam vai nodot tās ekspluatācijā, ja tās neatbilst attiecīgajiem vispārējiem tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK vai, ja tādi nepastāv, pamatprasībām, kas izklāstītas minētās direktīvas 3. pantā; ja nepastāv vispārēji tehniskie noteikumi vai saskaņoti reglamentējošie nosacījumi, jābūt valsts noteikumiem, kuri ir samērojami ar pamatprasībām un par kuriem paziņo Komisijai saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, ja direktīva to paredz;

b)

attiecībā uz citām termināliekārtām atteikt šo iekārtu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam, ja tās neatbilst attiecīgajiem vispārējiem tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK vai, ja tādi nepastāv, pamatprasībām, kas izklāstītas minētās direktīvas 3. pantā;

c)

ņemot vērā objektīvus, nediskriminējošus un publiski pieejamus kritērijus prasīt, lai saimnieciskās dzīves dalībniekiem ir tehniskā kvalifikācija, kas vajadzīga, lai pieslēgtu, nodotu ekspluatācijā un uzturētu termināliekārtu.