L_2008158LV.01000501.xml

ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. pantu,

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

Šā regula stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8) Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ekspertu grupas bioloģiskās bīstamības jautājumos zinātniskais ziņojums “Zinātnisks un tehnisks skaidrojums par to, kā interpretēt un pārbaudīt atsevišķus secinājumus 2007. gada 8. marta atzinumā “Noteikti aspekti, kas saistīti ar risku, ko rada transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE) aitām un kazām””, EPNI Vēstnesis (2008), 626, 1.–11. lpp.

(9) Zinātnieku grupas bioloģiskās bīstamības jautājumos pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sagatavotais atzinums “Kvantitatīvā riska novērtējums attiecībā uz nenovērsto GSE risku aitu gaļā un gaļas produktos”, EPNI Vēstnesis (2007) 442, 1.–44. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu.

“A NODAĻA

Pasākumi pēc apstiprinājuma saņemšanas par saslimšanu ar TSE

Izmeklēšanā, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jānosaka:

liellopiem:

—	visi pārējie atgremotāji tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība,

—	ja slimības diagnoze ir apstiprināta sieviešu kārtas dzīvniekam, tā pēcnācēji, kas dzimuši divu gadu laikā pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās,

—	visi tā dzīvnieka kohortas dzīvnieki, kuriem apstiprināta slimība,

—	slimības iespējamā izcelsme,

—	citi dzīvnieki tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība, vai citās saimniecībās, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas saskārušās ar to pašu barību vai infekcijas avotu,

—	iespējami inficētas barības un citu materiālu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuri var pārnest TSE ierosinātāju uz minēto saimniecību vai no tās;

aitām un kazām:

—	visi pārējie atgremotāji, kas nav aitas un kazas, tā dzīvnieka saimniecībā, kuram ir apstiprināta slimība,

—	ciktāl iespējams identificēt, vecāki un attiecībā uz sieviešu kārtas dzīvniekiem visi embriji, olšūnas un pēdējais pēcnācējs sieviešu kārtas dzīvniekam, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

—	papildus otrajā ievilkumā minētajiem dzīvniekiem arī visas pārējās aitas un kazas tā dzīvnieka saimniecībā, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

—	iespējamā slimības izcelsme un citas saimniecības, kurās ir dzīvnieki, embriji vai olšūnas, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas ir saskārušies ar to pašu barību vai infekcijas avotu,

—	varbūtēji inficētas barības un citu audu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuru rezultātā TSE ierosinātājs varētu būt pārnests uz minēto saimniecību vai no tās.

Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie pasākumi iekļauj vismaz šādus pasākumus.

2.1.

Ja GSE apstiprina govīm, to govju nokaušana un pilnīga iznīcināšana, kuras noteiktas, veicot 1. punkta a) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu; tomēr dalībvalsts var nolemt:

—	nenokaut un neiznīcināt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētās kohortas dzīvniekus, ja ir pierādījumi, ka šiem dzīvniekiem nav bijusi pieejama tā pati barība, ko uzturā lietojis inficētais dzīvnieks,

—	atlikt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto kohortu dzīvnieku nokaušanu un iznīcināšanu līdz to produktīvā perioda beigām ar nosacījumu, ka tie ir buļļi, kurus visu laiku tur spermas savākšanas centrā, un iespējams nodrošināt, ka pēc nāves tie tiek pilnībā iznīcināti.

2.2.

Ja ir aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu ar TSE kādā dalībvalsts saimniecībā, visām pārējām šīs saimniecības aitām un kazām līdz pārbaudes rezultātu uzzināšanai nosaka oficiālu pārvietošanas ierobežojumu. Ja ir pierādījumi, ka maz ticams, ka saimniecība, kurā dzīvnieks atradies, kad radās aizdomas par tā inficēšanos ar TSE, ir saimniecība, kurā dzīvnieks varētu būt inficējies ar TSE, kompetentā iestāde atkarībā no pieejamās epidemioloģiskās informācijas var pieņemt lēmumu par oficiālas kontroles piemērošanu citām saimniecībām vai tikai apdraudētajai saimniecībai.

2.3.

Ja TSE diagnozi apstiprina aitām vai kazām:

ja saslimšanu ar GSE nevar izslēgt pēc starplaboratoriju pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, visu to izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušana un embriju un olšūnu pilnīga iznīcināšana, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkta otrais līdz piektais ievilkums;

ja GSE saslimšanu izslēdz saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, atbilstīgi kompetentās iestādes lēmumam:

vai nu

i)	veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas identificēti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu, un saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus; vai

ii)

veic visu 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, izņemot:

—	ARR/ARR genotipa vaislas aunus,

—	vaislas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, un, ja šādas aitas ir grūsnas izmeklēšanas laikā, jērus, kas pēc tam dzimuši, ja to genotips atbilst šā punkta prasībām,

—	aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un kuras ir paredzētas tikai kaušanai,

—	ja kompetentā iestāde nolemj, aitas un kazas, kas jaunākas par trim mēnešiem, kuras paredzētas tikai kaušanai.

Saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus;

vai

iii)

dalībvalsts var nolemt nenokaut un neiznīcināt 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificētos dzīvniekus gadījumos, kad grūti aizvietot zināma genotipa aitas vai ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, vai pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotiem apsvērumiem. Saimniecībai piemēro 4. punktā paredzētos nosacījumus;

c)	atkāpjoties no b) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem un tikai tad, ja apstiprinātais TSE gadījums saimniecībā ir atipiskas skrepi slimības gadījums, dalībvalsts var izlemt piemērot 5. punktā paredzētos pasākumus;

dalībvalstis var nolemt:

i)	aizstāt visu b) apakšpunkta i) punktā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā;

ii)

aizstāt visu b) apakšpunkta ii) punktā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā, ar nosacījumu, ka:

—	dzīvniekus nokauj attiecīgās dalībvalsts teritorijā,

—	visus dzīvniekus, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem ir izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi, un kurus nokauj lietošanai pārtikā, pārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām laboratorijas metodēm;

e)	saskaņā ar b) apakšpunkta i) un iii) punktu jānosaka nokauto un iznīcināto vai lietošanai pārtikā nokauto aitu prionu proteīnu genotips (ne vairāk kā 50 aitām);

f)	gadījumos, kad ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, dalībvalsts var nolemt atlikt dzīvnieku iznīcināšanu, kā minēts 2.3. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, uz laiku līdz pieciem vaislas gadiem.

2.4.

Ja inficētais dzīvnieks ievests no citas saimniecības, dalībvalsts, pamatojoties uz attiecīgā gadījuma vēsturi, var nolemt piemērot apkarošanas pasākumus ne tikai saimniecībā, kurā infekcija tika apstiprināta, bet arī izcelsmes saimniecībā vai arī tikai izcelsmes saimniecībā; ja zeme tikusi izmantota kā ganības vairākiem ganāmpulkiem, dalībvalstis var nolemt piemērot šos pasākumus tikai vienam ganāmpulkam, balstoties uz pamatotiem visu epidemioloģijas faktoru apsvērumiem; ja vienā saimniecībā tiek turēti vairāki ganāmpulki, dalībvalstis var nolemt piemērot šos pasākumus tikai tam vienam ganāmpulkam, kurā apstiprināts TSE slimības gadījums, ja pārliecinās, ka ganāmpulki tikuši turēti atsevišķi viens no otra un ka infekcijas izplatīšanās starp ganāmpulkiem tieša vai netieša kontakta veidā ir maz ticama.

Piemērojot saimniecībai 2.3. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētos pasākumus:

3.1.

Saimniecībā(-ās) var ieviest tikai šādus dzīvniekus:

a)	aunus ar ARR/ARR genotipu;

b)	aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu;

kazas ar noteikumu, ka:

i)	saimniecībā ir tikai a) un b) apakšpunktā minēto genotipu aitas, ko tur vaislai;

ii)	pēc ganāmpulku iznīcināšanas telpās ir veikta visu dzīvnieku novietņu tīrīšana un dezinfekcija.

3.2.

Saimniecībā(-ās) var izmantot tikai šādus aitu vaislas materiālus:

a)	ARR/ARR genotipa aunu spermu;

b)	embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu.

3.3.

Dzīvnieku pārvietošana no saimniecības ir pakļauta šādiem nosacījumiem:

a)	ARR/ARR aitu izvešanai no saimniecības nepiemēro nekādus ierobežojumus;

aitas, kam ir tikai viena ARR alēle, pārvieto no saimniecības tikai tieši nokaušanai, lai pēc tam lietotu pārtikā, vai arī iznīcināšanai; tomēr:

—	jēru mātes, kam ir viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, var pārvietot uz citām saimniecībām, kuras pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā vai 4. punktā minēto pasākumu piemērošanas ir pakļautas ierobežojumiem,

—

ja kompetentā iestāde nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tikai nobarošanai pirms nokaušanas; galamērķa saimniecībā nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas nokaušanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

kazas drīkst pārvietot ar nosacījumu, ka saimniecībā veic intensīvu TSE slimības uzraudzību, ieskaitot visu kazu pārbaudi, kas vecākas par 18 mēnešiem, un:

i)	tās tiek nokautas lietošanai pārtikā to produktīvā perioda beigās vai

ii)	tās nobeigušās vai nokautas saimniecībā un atbilst III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

d)	ja dalībvalsts nolemj, jērus un kazlēnus, kas jaunāki par trim mēnešiem, var tieši no saimniecības pārvietot nokaušanai lietošanai pārtikā.

3.4.

Ierobežojumus, kas paredzēti 3.1., 3.2. un 3.3. punktā, saimniecībai turpina piemērot divus gadus, sākot no:

a)	dienas, kurā visām aitām saimniecībā piešķir ARR/ARR statusu; vai

b)	pēdējās dienas, kad saimniecībā tika turētas aitas vai kazas; vai

c)	dienas, kad tika uzsākta pastiprinātā TSE uzraudzība, kas paredzēta 3.3. punkta c) apakšpunktā; vai

dienas, kad visi vaislas auni saimniecībā ir ARR/ARR genotipa auni un visām vaislas jēru mātēm ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, ar nosacījumu, ka aitām, kas vecākas par 18 mēnešiem, divu gadu laikā tiek veiktas TSE pārbaudes un pārbaudēm ir negatīvi rezultāti:

—	ikgadējais kazu skaits, ko nokauj to produktīvā perioda beigās lietošanai pārtikā, saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 5. punkta tabulā norādīto skaitu, un

—	visas aitas, kuras nobeigušās vai nokautas saimniecībā un uz kurām attiecas III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punkts.

Pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minēto pasākumu piemērošanas saimniecībā un divus vaislas gadus pēc pēdējā TSE gadījuma atklāšanas:

a)	nosaka visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

visas aitas un kazas saimniecībā var pārvietot tikai attiecīgās valsts teritorijā un vienīgi, lai tās tiktu nokautas lietošanai pārtikā vai iznīcinātas; visi dzīvnieki, kas vecāki par 18 mēnešiem un kas nokauti lietošanai pārtikā, jāpārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar laboratorijas metodēm, kas noteiktas X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā;

c)	kompetentā iestāde nodrošina, ka embriji un olšūnas netiek nosūtītas no saimniecības;

d)	saimniecībā var izmantot tikai ARR/ARR genotipa aunu spermu un embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu;

e)	visas aitas un kazas, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā, pārbauda attiecībā uz TSE;

f)	saimniecībā var ievest tikai ARR/ARR genotipa aunus un aitas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

g)	saimniecībā var ievest tikai kazas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

h)	uz visām aitām un kazām saimniecībā attiecas kopīgi ganību ierobežojumi, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotiem apsvērumiem;

atkāpjoties no b) apakšpunkta, ja kompetentā iestāde nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tajā pašā dalībvalstī tikai nobarošanai pirms nokaušanas, ja galamērķa saimniecībā nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas nokaušanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Pēc 2.3. punkta c) apakšpunktā paredzētās atkāpes izmantošanas piemēro šādus pasākumus:

a)	veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas noteikti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu. Dalībvalstis var izlemt par nokauto un iznīcināto aitu prionu proteīnu genotipa noteikšanu;

vai divus vaislas gadus pēc pēdējā TSE saslimšanas gadījuma atklāšanas piemēro vismaz šādus pasākumus:

i)	nosaka visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

ii)	divus gadus saimniecībā jāveic pastiprināta TSE uzraudzība, ieskaitot visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kas nokautas lietošanai pārtikā, kā arī visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā;

iii)	kompetentā iestāde nodrošina, ka ne dzīvas aitas un kazas, ne embriji un olšūnas netiek nosūtītas uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

Dalībvalstis, kas piemēro 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzētos pasākumus vai 2.3. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētās atkāpes, paziņo Komisijai par to piešķiršanas apstākļiem un kritērijiem. Gadījumā, kad ganāmpulkā, kuram tiek piemērotas atkāpes, atklāj papildu TSE saslimšanas gadījumus, minēto atkāpju piešķiršanu pārskata.”