31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/16

(1)

Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, un tā ievērojami uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī viņu sociālās un ekonomiskās intereses.

(2)

Īstenojot Kopienas politikas nostādnes, būtu jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.

(3)

Šī regula aizstāj agrākās direktīvas un lēmumus par pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikā, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tostarp patērētāju interešu aizsardzību, piemērojot visaptverošas un vienkāršotas procedūras.

(4)

Ar šo regulu Kopienas līmenī saskaņo pārtikas piedevu lietojumu pārtikā. Tā attiecas arī uz pārtikas piedevu lietojumu pārtikā, kā noteikts Padomes Direktīvā 89/398/EEK (1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem (3), un dažu pārtikas krāsvielu lietojumu gaļas izstrādājumu veselīguma marķēšanai un olu dekorēšanai un marķēšanai. Ar šo regulu saskaņo arī pārtikas piedevu lietojumu pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, tādējādi nodrošinot to nekaitīgumu un kvalitāti un atvieglojot to glabāšanu un izmantošanu. Tas līdz šim nav reglamentēts Kopienas līmenī.

(5)

Pārtikas piedevas ir vielas, ko pašas par sevi uzturā parasti nelieto, bet ko šajā regulā aprakstītu tehnoloģisku apsvērumu dēļ ar nolūku pievieno pārtikai, piemēram, lai to saglabātu. Šai regulai būtu jāattiecas uz visām pārtikas piedevām, un tādēļ funkcionālo grupu saraksts būtu jāatjaunina, ņemot vērā zinātniskos sasniegumus un tehnoloģiju attīstību. Tomēr vielas nav uzskatāmas par pārtikas piedevām, ja tās lieto, lai piešķirtu aromātu un/vai garšu vai uzturvērtības nolūkos, piemēram, sāls aizstājēji, vitamīni vai minerālvielas. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī vielas, kuras uzskata par pārtiku, bet var izmantot tehnoloģiskos nolūkos, piemēram, nātrija hlorīds vai safrāns, ko lieto kā krāsvielu, kā arī pārtikas fermenti. Tomēr šīs regulas nozīmē par piedevām būtu jāuzskata no pārtikas iegūti preparāti un citi dabīgu izejvielu materiāli, kas ir paredzēti, lai tehnoloģiski ietekmētu galaproduktu, un ko iegūst no uzturvielām vai aromātiskajām sastāvdaļām radniecīgu sastāvdaļu (piem., pigmentu) selektīvā ekstrakcijā. Visbeidzot, uz pārtikas fermentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (4), kas izslēdz šīs regulas piemērošanu.

(6)

No šīs regulas darbības jomas būtu izslēdzamas vielas, ko pašas par sevi uzturā nelieto, bet ko apzināti izmanto pārtikas pārstrādē un kas gatavā pārtikā paliek vienīgi atlieku veidā, un galaproduktu tehnoloģiski neietekmē (pārstrādes palīglīdzekļi).

(7)

Pārtikas piedevas būtu jāatļauj un jālieto vienīgi tad, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas piedevas, tām jābūt nekaitīgām, to lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai, un to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus, kā arī patērētājiem jāgūst labums no tām. Patērētāja maldināšana ir saistīta ar lietoto sastāvdaļu īpašībām, svaigumu un kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu vai produkta uzturvērtību, tostarp augļu un dārzeņu saturu produktā, vai ar citiem iespējamiem aspektiem. Pārtikas piedevu apstiprināšanā būtu jāņem vērā arī citi ar konkrēto jautājumu saistīti faktori, tostarp sociāli, ekonomiski, ar tradīcijām saistīti, kā arī ētikas un vides faktori, piesardzības princips un kontroles iespējamība. Nosakot pārtikas piedevu lietošanu un maksimālo līmeni, būtu jāņem vērā attiecīgās pārtikas piedevas uzņemšana no citiem avotiem un tās izmantošana pārtikā, ko lieto īpašas patērētāju grupas (piemēram, alerģiski patērētāji).

(8)

Pārtikas piedevām jāatbilst apstiprinātajām specifikācijām, kurās būtu jāiekļauj informācija, kas pienācīgi identificē attiecīgo pārtikas piedevu, tostarp tās izcelsmi, un apraksta pieņemamos tīrības kritērijus. Agrāk izstrādātās pārtikas piedevu specifikācijas, kas ir iekļautas Komisijas Direktīvā 95/31/EK (1995. gada 5. jūlijs) par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem (5), Komisijas Direktīvā 95/45/EK (1995. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (6), un Komisijas Direktīvā 96/77/EK (1996. gada 2. decembris) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (7), būtu jāsaglabā spēkā līdz attiecīgo piedevu iekļaušanai šīs regulas pielikumos. Tad specifikācijas, kas attiecas uz šīm piedevām, būtu jāizklāsta regulā. Minētajām specifikācijām būtu tieši jāattiecas uz Kopienas sarakstos iekļautajām piedevām, kas noteiktas šīs regulas pielikumos. Tomēr, ņemot vērā šādu specifikāciju sarežģītību un saturu, skaidrības labad tās pašas par sevi nebūtu jāiekļauj Kopienas sarakstos, bet jāizklāsta vienā vai vairākās atsevišķās regulās.

(9)

Dažu pārtikas piedevu īpašs lietojums ir atļauts atsevišķās ar vīndarību saistītās atļautās darbībās un procesos. Šīs pārtikas piedevas būtu jālieto saskaņā ar šo regulu un konkrētajiem attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem.

(10)

Lai nodrošinātu saskaņotību, pārtikas piedevu risku novērtējums un atļauju piešķiršana būtu jāveic saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (8).

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9), par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “Iestāde”).

(12)

Pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (10), atļaujas būtu jāpiešķir gan saskaņā ar minēto regulu, gan arī saskaņā ar šo regulu.

(13)

Gadījumos, kad pārtikas piedevas, kas jau ir atļautas saskaņā ar šo regulu, ražo, izmantojot metodes vai izejmateriālus, kuri būtiski atšķiras no tiem, kas ir iekļauti Iestādes risku novērtējumā, vai atšķiras no tiem, kas ir minēti izstrādātajās specifikācijās, šīs pārtikas piedevas būtu jādod pārbaudīt Iestādei. “Būtiski atšķirīgs” var nozīmēt, inter alia, ražošanas metodes maiņu, augu ekstraktu vietā izmantojot fermentāciju kāda mikroorganisma vai ģenētiski modificēta mikroorganisma iedarbībā, izejmateriālu maiņu vai daļiņu izmēra maiņu, tostarp nanotehnoloģiju izmantošanu.

(14)

Pārtikas piedevas būtu nepārtraukti jāpārrauga un vajadzības gadījumā jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietojuma nosacījumu izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju. Vajadzības gadījumā Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāapsver atbilstoša rīcība.

(15)

Dalībvalstīm, kas 1992. gada 1. janvārī ir saglabājušas aizliegumus lietot atsevišķas piedevas dažos īpašos, par tradicionāliem uzskatāmos pārtikas produktos, ko ražo to teritorijā, būtu jāļauj saglabāt spēkā šos aizliegumus. Turklāt attiecībā uz tādiem produktiem kā, piemēram, “Feta” vai “Salame cacciatore” šī regula nedrīkstētu ierobežot stingrākos ar atsevišķu kategoriju lietojumu saistītos noteikumus, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (11) un Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (12).

(16)

Ja nav noteikti nekādi papildu ierobežojumi, piedeva var atrasties pārtikā nevis tiešas pievienošanas rezultātā, bet kā pārnesums no sastāvdaļas, kurā šī piedeva bija atļauta, ar nosacījumu, ka piedevas līmenis gala produktā nav lielāks par to, kāds tas būtu bijis, ja to pievienotu ar sastāvdaļu palīdzību, piemērotos tehniskos apstākļos un izmantojot labu ražošanas praksi.

(17)

Pārtikas piedevas turpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (13) un – attiecīgos gadījumos – Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (14). Turklāt šajā regulā būtu jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi pārtikas piedevām, ko ražotājiem vai galapatērētājiem pārdod kā pārtikas piedevas.

(18)

Saldinātājus, kas atļauti saskaņā ar šo regulu, drīkst izmantot galda saldinātājos, ko tieši pārdod patērētājiem. Šādu produktu ražotājiem, izmantojot piemērotus līdzekļus, informācija būtu jādara pieejama patērētājiem, lai patērētāji droši varētu lietot šos produktus. Šo informāciju var darīt pieejamu dažādos veidos, tostarp, izmantojot produktu marķējumu, interneta tīmekļa vietnes, informatīvās tālruņu līnijas patērētājiem vai informācijas sniegšanu pārdošanas vietā. Lai pieņemtu vienotu pieeju attiecībā uz šīs prasības īstenošanu, iespējams, ir vajadzīgas Kopienas mēroga pamatnostādnes.

(19)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(20)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šīs regulas pielikumus un pieņemt vajadzīgos pārejas posma pasākumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(21)

Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu noteiktus II un III pielikuma grozījumus, kas attiecas uz vielām, kas citos Kopienas tiesību aktos jau ir atļautas, kā arī jebkādus piemērotus pārejas posma pasākumus, kas saistīti ar šīm vielām.

(22)

Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas piedevām saistītos tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru ieteicams finansēt Kopienai. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (16).

(23)

Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt Kopienas noteikumus par pārtikas piedevām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tirgus vienotības un augsta līmeņa patērētāju aizsardzības interesēs minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākums, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas dalību būtu jāveic visu pastāvošo atļauju pārbaude attiecībā uz pārējiem kritērijiem, izņemot nekaitīgumu, piemēram, attiecībā uz pārtikas piedevu patēriņa devām, tehnoloģisko nepieciešamību un patērētāju iespējamu maldināšanu. Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, būtu jāiekļauj šīs regulas II un III pielikuma Kopienas sarakstos. Būtu jāpapildina šīs regulas III pielikums, tajā iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, kā arī uzturvielu nesējvielās, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem]. Lai nodrošinātu piemērotu pārejas periodu, III pielikums, izņemot noteikumus attiecībā uz pārtikas piedevu nesējvielām un pārtikas piedevām aromatizētājos, nebūtu jāpiemēro līdz 2011. gada 1. janvārim.

(26)

Kamēr nav sagatavoti jaunie Kopienas pārtikas piedevu saraksti, jāparedz vienkāršota procedūra, kā atjaunināt pašreizējos pārtikas piedevu sarakstus esošajās direktīvās.

(27)

Neskarot 25. apsvērumā minētās pārbaudes iznākumu, viena gada laikā pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai būtu jāizstrādā novērtēšanas programma, saskaņā ar kuru Iestāde atkārtoti novērtē Kopienā iepriekš atļauto pārtikas piedevu nekaitīgumu. Programmā būtu jānosaka vajadzības un prioritāšu secība, kas jāievēro, pārbaudot atļautās pārtikas piedevas.

(28)

Ar šo regulu tiek atcelti un aizstāti šādi tiesību akti: Padomes Direktīva (1962. gada 23. oktobris) par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz krāsvielām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturam paredzētos pārtikas produktos (17), Padomes Direktīva 65/66/EEK (1965. gada 26. janvāris), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus konservantiem, ko atļauts lietot pārtikas produktos, kuri paredzēti lietošanai cilvēku pārtikā (18), Padomes Direktīva 78/663/EEK (1978. gada 25. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos (19), Padomes Direktīva 78/664/EEK (1978. gada 25. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus antioksidantiem, ko atļauts izmantot pārtikas produktos, kuri paredzēti lietošanai cilvēku pārtikā (20), Komisijas Pirmā direktīva 81/712/EEK (1981. gada 28. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem (21), Padomes Direktīva 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris), par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/35/EK (1994. gada 30. jūnijs) par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/36/EK (1994. gada 30. jūnijs) par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/2/EK (1995. gada 20. februāris) par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (25), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 292/97/EK (1996. gada 19. decembris) par to valsts tiesību aktu paturēšanu spēkā, ar ko aizliedz konkrētu piedevu izmantošanu dažu īpašu pārtikas produktu ražošanā (26), un Komisijas Lēmums 2002/247/EK (2002. gada 27. marts), ar ko tiek apturēta tādu želejveida konditorejas izstrādājumu laišana tirgū un imports, kuri satur pārtikas piedevu E 425 konjac  (27). Tomēr ir vēlams, lai daži šo tiesību aktu noteikumi paliktu spēkā pārejas periodā, lai dotu laiku sagatavot šīs regulas pielikumos noteiktos Kopienas sarakstus,

a)

Kopienas atļauto pārtikas piedevu sarakstus, kā izklāstīts II un III pielikumā;

b)

nosacījumus pārtikas piedevu lietošanai pārtikā, tostarp pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1332/2008 [par pārtikas fermentiem], un pārtikas aromatizētājos, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas aromatizētājiem un konkrētām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāja īpašībām lietošanai pārtikā un uz tās (28);

c)

marķēšanas noteikumus pārtikas piedevām, ko pārdod kā pārtikas piedevas.

a)

pārstrādes palīglīdzekļiem;

b)

vielām, ko izmanto augu un augu valsts produktu aizsardzībai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz augu aizsardzību,

c)

vielām, ko pievieno pārtikai kā uzturvielas,

d)

dzeramā ūdens attīrīšanai izmantojamajām vielām, uz ko attiecas Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (29).

e)

aromatizētājiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1334/2008 [par pārtikas aromatizētājiem un konkrētām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāja īpašībām lietošanai pārtikā un uz tās].

a)

īpašā pārtikā;

b)

mērķiem, uz ko neattiecas šīs regulas darbības joma.

a)

“pārtikas piedeva” ir jebkura viela, ko pašu par sevi uzturā parasti nelieto un ko parasti neizmanto kā raksturīgu pārtikas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir uzturvērtība vai tās nav, bet kura pati par sevi vai tās blakusprodukti tieši vai netieši kļūst vai ir pamatoti domājams, ka var kļūt par pārtikas sastāvdaļu vai citādi ietekmēt tās īpašības pēc tam, kad šī viela tehnoloģisku apsvērumu dēļ ir ar nolūku pievienota pārtikai šīs pārtikas ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā;

Par pārtikas piedevām neuzskata:

b)

“pārstrādes palīglīdzeklis” ir jebkura viela:

c)

“funkcionālā grupa” ir viena no I pielikumā noteiktajām kategorijām, kuru pamatā ir attiecīgo pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas pārtikā;

d)

“neapstrādāta pārtika” ir pārtika, kas nav bijusi pakļauta apstrādei, kuras rezultātā ir būtiski mainījies tās sākotnējais sastāvs; šajā nozīmē pie darbībām, ko jo īpaši uzskata par tādām, kuru rezultātā nenotiek būtiskas pārmaiņas, pieder dalīšana, atkaulošana, kapāšana, ādas atdalīšana, mizošana, malšana, griešana, tīrīšana, dziļa sasaldēšana, sasaldēšana, atdzesēšana, drupināšana, lobīšana, iepakošana vai izpakošana;

e)

“pārtika bez pievienota cukura” ir pārtika, kurai:

f)

“pārtika ar pazeminātu enerģētisko vērtību” ir pārtika ar enerģētisko vērtību, kas samazināta vismaz par 30 % salīdzinājumā ar sākotnējo pārtiku vai līdzīgu produktu;

g)

“galda saldinātāji” ir atļauto saldinātāju izstrādājumi, kuri var saturēt citas pārtikas piedevas un/vai pārtikas sastāvdaļas un kurus ir paredzēts pārdot galapatērētājiem kā cukura aizstājējus;

h)

“quantum satis” nozīmē, ka nav noteikts maksimālais pieļaujamais daudzums skaitliskā izteiksmē un vielas lieto saskaņā ar labas ražošanas praksi tādās devās, kas nav lielākas kā nepieciešams, lai sasniegtu paredzētos nolūkus ar noteikumu, ka netiek maldināts patērētājs.

a)

pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tās nerada bažas par kaitīgumu patērētāju veselībai;

b)

pastāv tehnoloģiski pamatoti mērķi, ko nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem; un

c)

to lietošana nemaldina patērētāju.

a)

saglabāt pārtikas uzturvērtību;

b)

nodrošināt ar vajadzīgajām sastāvdaļām vai komponentiem pārtiku, ko ražo patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām;

c)

uzlabot pārtikas uzglabājamību vai stabilitāti vai uzlabot tās organoleptiskās īpašības ar noteikumu, ka šādas pārtikas īpašības, sastāvs vai kvalitāte nemainās tā, ka tiek maldināti patērētāji;

d)

sekmēt pārtikas, tostarp pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju ražošanu, pārstrādi, sagatavošanu, apstrādi, iepakošanu, pārvadāšanu vai glabāšanu ar noteikumu, ka attiecīgo pārtikas piedevu neizmanto, lai slēptu sekas, kas radušās sakarā ar bojātu izejvielu lietošanu vai nevēlamas prakses vai metožu izmantošanu, tostarp higiēnas prasību neievērošanu vai nehigiēnisku metožu izmantošanu kādā no šīm darbībām.

a)

attiecīgā pārtika nav parastā uztura svarīga sastāvdaļa; vai

b)

šīs pārtikas piedevas ir vajadzīgas, lai ražotu pārtiku patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām.

a)

cukura aizstāšanai, ražojot pārtiku ar pazeminātu enerģētisko vērtību, kariozi neizraisošu pārtiku vai pārtiku bez pievienota cukura; vai

b)

cukura aizstāšanai, ja tādējādi var palielināt pārtikas glabāšanas laiku; vai

c)

lai ražotu īpašas diētas produktus saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

a)

sākotnējā izskata atjaunošana tādai pārtikai, kuras krāsu ir nevēlami ietekmējusi pārstrāde, glabāšana, iepakojums un izplatīšana, pasliktinot šīs pārtikas ārējo izskatu;

b)

lai padarītu pārtiku vizuāli pievilcīgāku;

c)

lai piekrāsotu pārtiku, kas citādi būtu bezkrāsaina.

a)

šīs regulas II pielikumā noteiktajā Kopienas sarakstā; un/vai

b)

šīs regulas III pielikumā noteiktajā Kopienas sarakstā.

a)

pārtikas piedevas nosaukumu un E numuru;

b)

pārtiku, kurai pārtikas piedevu var pievienot;

c)

pārtikas piedevu lietošanas nosacījumus;

d)

attiecīgā gadījumā – ierobežojumus, kas attiecas uz pārtikas piedevas pārdošanu tieši galapatērētājiem.

a)

norāda vēlamā rezultāta panākšanai vajadzīgo vismazāko lietojamo devu;

b)

devās ņem vērā:

a)

salikta sastāva pārtikā, kas nav minēta II pielikumā, ja attiecīgo pārtikas piedevu ir atļauts lietot kādā no šādas salikta sastāva pārtikas sastāvdaļām;

b)

pārtikā, kam pievienotas pārtikas piedevas, pārtikas fermenti vai pārtikas aromatizētāji, ja attiecīgo pārtikas piedevu:

c)

pārtikā, ko paredzēts izmantot vienīgi salikta sastāva pārtikas sagatavošanā, ievērojot nosacījumu, ka salikta sastāva pārtika atbilst šīs regulas noteikumiem.

a)

konkrēta pārtika pieder vai nepieder kādai no II pielikumā minētajām pārtikas kategorijām; vai

b)

II un III pielikumā uzskaitītās pārtikas piedevas, kuras atļauts izmantot atbilstīgi “quantum satis”, lieto atbilstīgi 11. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem; vai

c)

konkrētas vielas atbilst 3. pantā noteiktajai pārtikas piedevas definīcijai.

a)

šajā regulā noteiktais katras pārtikas piedevas nosaukums un/vai E numurs vai tirdzniecības apraksts, kurā ietverts katras pārtikas piedevas nosaukums un/vai E numurs;

b)

norāde “lietošanai pārtikā” vai norāde “ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgās pārtikas piedevas paredzēto lietojumu pārtikā;

c)

vajadzības gadījumā – īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;

d)

marķējums, ar ko identificē partiju vai sēriju;

e)

lietošanas instrukcija gadījumos, kad tās neievērošanas dēļ pārtikas piedevas pienācīgs lietojums nav iespējams;

f)

ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

g)

norāde par katras tādas sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas maksimālo daudzumu, uz ko attiecas pārtikas kvantitatīvie ierobežojumi un/vai piemērota skaidra un viegli saprotama informācija, kas ļautu pircējam ievērot šīs regulas vai citu atbilstīgu Kopienas tiesību aktu prasības; ja tādi paši kvantitatīvie ierobežojumi attiecas uz kādu sastāvdaļu grupu, ko izmanto atsevišķi vai kopā, šo sastāvdaļu saturu var norādīt ar vienu skaitli; kvantitatīvos ierobežojumus izsaka vai nu skaitliski, vai piemērojot quantum satis principu,

h)

neto masa,

i)

minimālais derīguma termiņš vai izlietošanas termiņš;

j)

atbilstīgos gadījumos informācija par pārtikas piedevām vai citām vielām, kas ir minētas šajā pantā un uzskaitītas Direktīvas 2000/13/EK III a pielikumā saistībā ar norādēm uz pārtikas sastāvdaļām.

a)

šajā regulā noteiktais katras pārtikas piedevas nosaukums un E numurs vai tirdzniecības apraksts, kurā ietverts katras pārtikas piedevas nosaukums un E numurs;

b)

norāde “lietošanai pārtikā” vai norāde “ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgās pārtikas piedevas paredzēto lietojumu pārtikā;

a)

polioli – “pārmērīga lietošana var izraisīt caureju”;

b)

aspartāms/aspartāma acesulfāma sāls – “satur fenilalanīnu”.

a)

Padomes Direktīvu (1962. gada 23. oktobris) par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz krāsvielām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturam paredzētos pārtikas produktos;

b)

Direktīvu 65/66/EEK;

c)

Direktīvu 78/663/EEK;

d)

Direktīvu 78/664/EEK;

e)

Direktīvu 81/712/EEK;

f)

Direktīvu 89/107/EEK;

g)

Direktīvu 94/35/EK;

h)

Direktīvu 94/36/EK;

i)

Direktīvu 95/2/EK;

j)

Lēmumu Nr. 292/97/EK;

k)

Lēmumu 2002/247/EK.

a)

Direktīvas 94/35/EK 2. panta 1., 2. un 4. punktu un pielikumu;

b)

Direktīvas 94/36/EK 2. panta 1. līdz 6. punktu, 8., 9. un 10. punktu, un I līdz V pielikumu;

c)

Direktīvas 95/2/EK 2. un 4. pantu un I līdz VI pielikumu.