1.0.1.

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanu nodrošina iestāde, lidostas ekspluatants, gaisa pārvadātājs vai tiesību subjekts, kam uzticēta atbildība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā minēto valsts civilās aviācijas drošības programmu.

1.0.2.

Šajā nodaļā par lidostas daļu uzskata gaisa kuģus, autobusus, bagāžas ratiņus vai citus transportlīdzekļus, kā arī pārejas vai izejas uz gaisa kuģiem.

Šajā nodaļā “nodrošināta bagāža” ir pārbaudīta izlidojošā reģistrētā bagāža, kas ir fiziski aizsargāta tā, lai tajā nevarētu ievietot nekādus priekšmetus.

1.0.3.

Neskarot Regulā (EK) Nr. 272/2009 paredzētos izņēmumu piešķiršanas kritērijus, dienās, kad nav plānoti vairāk kā astoņi izlidojošie reisi, pilnvarotā iestāde var atļaut piemērot īpašas drošības procedūras vai atbrīvojumus lidostu kontrolējamās teritorijas aizsardzībai un drošībai ar noteikumu, ka ierobežotas iekļuves drošības zonas kritiskajā daļā vai lidostā, kas neietilpst 1.1.3. punkta darbības jomā, vienlaikus ir tikai viens gaisa kuģis, kurš uzņem/izkrauj kravu vai uzņem/izlaiž pasažierus.

1.1.1.1.

Katrā lidostā ir skaidri norobežotas atklātās teritorijas, kontrolējamās teritorijas, ierobežotas iekļuves drošības zonas, kritiskās daļas un attiecīgos gadījumos norobežotas zonas, lai katrā no šīm zonām varētu veikt atbilstošus drošības pasākumus.

1.1.1.2.

Atklātās teritorijas un kontrolējamās teritorijas robeža ir fizisks šķērslis, kas ir skaidri redzams plašai sabiedrībai un liedz nesankcionētu piekļuvi.

1.1.2.1.

Ierobežotas iekļuves drošības zonas ir vismaz:

1.1.2.2.

Lidostas daļu uzskata par ierobežotas iekļuves drošības zonu vismaz tik ilgi, kamēr turpinās 1.1.2.1. punktā minētās darbības.

Nosakot ierobežotas iekļuves drošības zonu, tieši pirms šādas zonas noteikšanas tajā veic drošības pārmeklēšanu vietās, kurās varētu būt atstāti nepiederoši priekšmeti, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka tur nav aizliegtu priekšmetu. Šo noteikumu uzskata par izpildītu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas pakļauti gaisa kuģu drošības pārmeklēšanai.

1.1.2.3.

Ja ierobežotas iekļuves drošības zonā varētu būt iekļuvušas nepiederošas personas, pēc iespējas drīzāk veic drošības pārmeklēšanu vietās, kurās varētu būt atstāti nepiederoši priekšmeti, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka tur nav aizliegtu priekšmetu. Šo noteikumu uzskata par izpildītu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas pakļauti gaisa kuģu drošības pārmeklēšanai.

1.1.3.1.

Kritiskās daļas nosaka lidostās, kurās vairāk nekā 40 personām ir lidostas identitātes kartes, kas ļauj piekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonām.

1.1.3.2.

Kritiskās daļas ir vismaz:

Lidostas daļu uzskata par kritisko daļu vismaz tik ilgi, kamēr turpinās a) vai b) apakšpunktā minētās darbības.

1.1.3.3.

Nosakot kritisko daļu, tieši pirms šādas daļas noteikšanas tajā pēc iespējas drīzāk veic drošības pārmeklēšanu vietās, kurās varētu būt atstāti nepiederoši priekšmeti, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka tur nav aizliegtu priekšmetu. Šo noteikumu uzskata par izpildītu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas pakļauti gaisa kuģu drošības pārmeklēšanai.

1.1.3.4.

Ja kritiskajās daļās varētu būt iekļuvušas nepārmeklētas personas, pēc iespējas drīzāk veic drošības pārmeklēšanu vietās, kurās varētu būt atstāti nepiederoši priekšmeti, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka tur nav aizliegtu priekšmetu.

Šo noteikumu uzskata par izpildītu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas pakļauti gaisa kuģu drošības pārmeklēšanai vai pārbaudei.

Šo noteikumu nepiemēro, ja šajās daļās ir iekļuvušas personas, uz kurām attiecas 1.3.2. un 4.1.1.7. punkts.

Personas, kas ierodas no trešām valstīm, kuras nav 4.B papildinājumā minētās valstis, uzskata par nepārbaudītām personām.

1.2.1.1.

Personas un transportlīdzekļi kontrolējamā teritorijā var iekļūt vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls tur atrasties.

1.2.1.2.

Lai persona varētu iekļūt kontrolējamā teritorijā, tai jābūt atļaujai.

1.2.1.3.

Lai transportlīdzeklis varētu iekļūt kontrolējamā teritorijā, tam jābūt transportlīdzekļa caurlaidei.

1.2.1.4.

Personas, kas atrodas kontrolējamā teritorijā, pēc pieprasījuma uzrāda atļauju pārbaudei.

1.2.2.1.

Personas un transportlīdzekļi ierobežotas iekļuves drošības zonās var iekļūt vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls tur atrasties.

1.2.2.2.

Lai persona varētu iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, tai jāuzrāda kāda no šīm atļaujām:

1.2.2.3.

Lai transportlīdzeklis varētu iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, tam jābūt derīgai transportlīdzekļa caurlaidei.

1.2.2.4.

Iekāpšanas karti vai līdzvērtīgu dokumentu, kas minēts 1.2.2.2. punkta a) apakšpunktā, pirms personas ielaišanas ierobežotas iekļuves drošības zonās pārbauda, lai pamatoti pārliecinātos par tā derīgumu.

Attiecīgi 1.2.2.2. punkta b)–e) apakšpunktā minēto karti pirms personas ielaišanas ierobežotas iekļuves drošības zonās pārbauda, lai pamatoti pārliecinātos par tās derīgumu un atbilstību turētājam.

1.2.2.5.

Lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonām, piekļuves punktus kontrolē:

1.2.2.6.

Transportlīdzekļa caurlaidi pirms transportlīdzekļa ielaišanas ierobežotas iekļuves drošības zonās pārbauda, lai pārliecinātos par tās derīgumu un atbilstību transportlīdzeklim.

1.2.2.7.

Uz piekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonām attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.2.3.1.

Kopienas gaisa pārvadātāja apkalpes locekļa apkalpes identitātes karti var izdot tikai dienesta vajadzībām un ja attiecīgais darbinieks ir veiksmīgi izturējis iepriekšējās darbības pārbaudi saskaņā ar 11.1.3. punktu.

1.2.3.2.

Apkalpes un lidostas identitātes kartes izdod ilgākais uz pieciem gadiem.

1.2.3.3.

Ja persona neiztur iepriekšējās darbības pārbaudi, identitātes karti nekavējoties anulē.

1.2.3.4.

Kartes turētājs nēsā identitātes karti redzamā vietā, vismaz atrodoties ierobežotas iekļuves drošības zonās.

Persona, kas nenēsā karti redzamā vietā ierobežotas iekļuves drošības zonās, kurās neatrodas pasažieri, saņem aizrādījumu no personām, kas atbild par 1.5.1. punkta c) apakšpunkta izpildi, un vajadzības gadījumā par pārkāpumu tiek ziņots.

1.2.3.5.

Identitātes karti nekavējoties atdod izdevējiestādei:

1.2.3.6.

Par identitātes kartes nozaudēšanu, zādzību vai neatdošanu nekavējoties ziņo izdevējiestādei.

1.2.3.7.

Pēc kartes atdošanas, derīguma termiņa beigām, anulēšanas vai paziņojuma par nozaudēšanu, zādzību vai neatdošanu elektronisku karti nekavējoties atspējo.

1.2.3.8.

Uz Kopienas apkalpes identitātes kartēm un lidostas identitātes kartēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.2.4.1.

Kopienas gaisa pārvadātāja apkalpes locekļa apkalpes identitātes kartē norāda:

1.2.5.1.

Lidostas identitātes kartē norāda:

Nosaukumus un piekļuves zonas var aizstāt ar līdzvērtīgu identifikāciju.

1.2.5.2.

Lai novērstu lidostas identitātes karšu ļaunprātīgu izmantošanu, izveido sistēmu, kas pamatoti ļauj atklāt nozaudētu, zagtu vai neatdotu karšu izmantošanas mēģinājumus. Atklājot šādus mēģinājumus, seko atbilstoša rīcība.

1.2.6.1.

Transportlīdzekļa caurlaidi var izdot tikai dienesta vajadzībām.

1.2.6.2.

Transportlīdzekļa caurlaidi izdod konkrētam transportlīdzeklim un tajā norāda:

Uz elektroniskām transportlīdzekļu caurlaidēm nav jānorāda zonas, kurām transportlīdzeklim atļauts piekļūt, un derīguma termiņa pēdējā diena, ja šī informācija ir elektroniski nolasāma un to pārbauda pirms transportlīdzekļa ielaišanas ierobežotas iekļuves drošības zonās.

1.2.6.3.

Elektronisku transportlīdzekļa caurlaidi transportlīdzeklim piestiprina tā, lai tā nebūtu nododama citam.

1.2.6.4.

Transportlīdzeklim atrodoties kontrolējamā teritorijā, transportlīdzekļa caurlaide ir piestiprināta redzamā vietā.

1.2.6.5.

Transportlīdzekļa caurlaidi nekavējoties atdod izdevējiestādei:

1.2.6.6.

Par transportlīdzekļa caurlaides nozaudēšanu, zādzību vai neatdošanu nekavējoties ziņo izdevējiestādei.

1.2.6.7.

Pēc transportlīdzekļa caurlaides atdošanas, derīguma termiņa beigām vai paziņojuma par nozaudēšanu, zādzību vai neatdošanu elektronisku transportlīdzekļa caurlaidi nekavējoties atspējo.

1.2.6.8.

Lai novērstu transportlīdzekļu caurlaižu ļaunprātīgu izmantošanu, izveido sistēmu, kas pamatoti ļauj atklāt nozaudētu, zagtu vai neatdotu transportlīdzekļu caurlaižu izmantošanas mēģinājumus. Atklājot šādus mēģinājumus, seko atbilstoša rīcība.

1.2.7.1.

Apkalpes locekļi, kam nav derīgas lidostas identitātes kartes, ierobežotas iekļuves drošības zonās vienmēr uzturas pilnvarotas personas pavadībā, izņemot:

1.2.7.2.

Izņēmuma kārtā personu var atbrīvot no 1.2.5.1. punkta prasībām un iepriekšējās darbības pārbaudes prasības, ja šī persona ierobežotas iekļuves drošības zonās vienmēr uzturas pilnvarotas personas pavadībā.

1.2.7.3.

Pavadītājam ir:

1.2.7.4.

Transportlīdzekli var atbrīvot no 1.2.6. punkta prasībām, ja šis transportlīdzeklis kontrolējamās teritorijās vienmēr atrodas pilnvarotas personas pavadībā.

1.3.1.1.

Tādu personu pārbaudes, kas nav pasažieri, un līdzi paņemtu priekšmetu pārbaudes veic tāpat kā attiecīgi pasažieru un rokas bagāžas pārbaudes.

1.3.1.2.

Šīs nodaļas 4.1.1.1.–4.1.1.6. un 4.1.1.8. punkts attiecas uz tādu personu pārbaudēm, kas nav pasažieri.

1.3.1.3.

Šīs nodaļas 4.1.2.1.–4.1.2.9. un 4.1.2.12. punkts attiecas uz personu, kas nav pasažieri, līdzi paņemtu priekšmetu pārbaudēm.

1.3.1.4.

Priekšmetus, kas minēti 4.C papildinājumā, var ņemt līdzi tikai tad, ja attiecīgajai personai tas ir atļauts, lai veiktu ar lidostas iekārtu vai gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus būtiski svarīgus uzdevumus vai pienākumus lidojumā.

1.3.1.5.

Ja personas, kas nav pasažieri, un līdzi paņemti priekšmeti jāpārbauda pastāvīgi izlases kārtā, pārbaužu biežumu nosaka pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu.

1.3.1.6.

Uz tādu personu pārbaudēm, kas nav pasažieri, un līdzi paņemtu priekšmetu pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.3.2.1.

Pamatojoties uz objektīviem iemesliem, pilnvarotā iestāde var atļaut atbrīvot personas, kas nav pasažieri, no pārbaudēm vai piemērot šīm personām īpašas pārbaudes procedūras, ja tās pavada saskaņā ar 1.2.7.3. punktu pilnvarots pavadītājs.

1.3.2.2.

Pārbaudītas personas, kas nav pasažieri un īslaicīgi atstāj kritiskās daļas, atgriežoties var atbrīvot no pārbaudēm, ja šīs personas ir pastāvīgi atradušās pilnvarotu personu uzraudzībā, kura ir pietiekama, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka šīs personas kritiskajās daļās neievietos aizliegtus priekšmetus.

1.3.2.3.

Uz atbrīvojumiem un īpašām pārbaudes procedūrām attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.4.1.1.

Pirms iekļūšanas kritiskajās daļās visus transportlīdzekļus pārbauda. No pārbaudes beigām līdz iekļūšanai kritiskajās daļās tos aizsargā pret nelikumīgu iejaukšanos.

1.4.1.2.

Pārbaudes laikā autovadītājs un visas pārējās personas no transportlīdzekļa izkāpj. Transportlīdzeklī esošās personīgās mantas ņem līdzi, lai tās pārbaudītu.

1.4.1.3.

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu pārbaudāmo daļu nejaušu izvēli, izstrādā attiecīgas metodes.

1.4.1.4.

Uz transportlīdzekļiem, kas iekļūst kritiskajās daļās, attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.4.2.1.

Pārbaudes laikā autovadītājs un visas pārējās personas no transportlīdzekļa izkāpj. Transportlīdzeklī esošās personīgās mantas ņem līdzi, lai tās pārbaudītu.

1.4.2.2.

Lai nodrošinātu pārbaudāmo transportlīdzekļu un transportlīdzekļu pārbaudāmo daļu nejaušu izvēli, izstrādā attiecīgas metodes.

1.4.2.3.

Uz transportlīdzekļiem, kas iekļūst ierobežotas iekļuves drošības zonās, izņemot kritiskās daļas, attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.4.3.1.

Pārmeklēšana ar rokām ir izvēlēto transportlīdzekļa daļu rūpīga manuāla pārbaude, ieskaitot to saturu, lai pamatoti pārliecinātos, ka tajās neatrodas aizliegti priekšmeti.

1.4.3.2.

Šādas metodes var izmantot vienīgi kā papildu pārbaudes līdzekļus:

1.4.3.3.

Uz pārbaudes metodēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.4.4.1.

Pamatojoties uz objektīviem iemesliem, pilnvarotā iestāde var atļaut atbrīvot transportlīdzekļus no pārbaudes vai piemērot tiem īpašas pārbaudes procedūras, ja tos pavada saskaņā ar 1.2.7.3. punktu pilnvarots pavadītājs.

1.4.4.2.

Uz atbrīvojumiem un īpašām pārbaudes procedūrām attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

1.5.1.

Novērošanu un patruļas veic, lai uzraudzītu:

1.5.2.

Novērošanas un patruļu biežumu un to veikšanas līdzekļus nosaka pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, kurā ņem vērā:

Atbilstības uzraudzībai riska novērtējuma daļas, kas attiecas uz novērošanas un patruļu biežumu un to veikšanas līdzekļiem, pēc pieprasījuma uzrāda rakstveidā.

1.5.3.

Novērošanu un patruļas neveic pēc paredzamas shēmas. Identitātes karšu derīgumu pārbauda izlases kārtā.

1.5.4.

Veic pasākumus, lai personas atturētu no pārkāpumiem drošības kontrolpunktos un lai pārkāpumu gadījumos pārkāpumus un to sekas varētu nekavējoties novērst un labot.

3.0.1.

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanu attiecībā uz tā gaisa kuģiem nodrošina gaisa pārvadātājs.

3.0.2.

Trešās valstis, kurās piemērotos drošības standartus attiecībā uz gaisa kuģu drošību atzīst par līdzvērtīgiem kopīgajiem pamatstandartiem, ir uzskaitītas 3.B papildinājumā.

3.0.3.

Gaisa kuģa drošības pārbaude nav jāveic. Gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu veic saskaņā ar 3.1. punktu.

3.0.4.

Lidostas ekspluatants gaisa pārvadātājam pēc tā pieprasījuma paziņo, vai tā gaisa kuģis atrodas vai neatrodas kritiskajā daļā. Neskaidrību gadījumā pieņem, ka gaisa kuģis atrodas lidostas daļā, kas nav kritiskā daļa.

3.0.5.

Ja kādu zonu vairs neuzskata par kritisko daļu, jo ir mainījies tās drošības statuss, lidosta par to informē pārvadātājus, uz kuriem tas attiecas.

3.1.1.1.

Gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu veic vienmēr, ja ir pamatotas aizdomas, ka tajā varētu būt iekļuvušas nepiederošas personas.

3.1.1.2.

Veicot gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu, pārbauda noteiktas, atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētas gaisa kuģa zonas.

3.1.1.3.

Ja gaisa kuģis ierodas kritiskajā daļā no 3.B papildinājumā neminētas trešās valsts, tā drošības pārmeklēšanu veic jebkurā laikā pēc pasažieru izkāpšanas un/vai kravas izkraušanas.

3.1.1.4.

Gaisa kuģi, kas ierodas no kādas dalībvalsts, kurā tas uzturējies tranzītā pēc ierašanās no 3.B papildinājumā neminētas trešās valsts, uzskata par gaisa kuģi, kas ieradies no trešās valsts.

3.1.1.5.

Uz gadījumiem, kad jāveic gaisa kuģa drošības pārmeklēšana, attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

—

reisa numuru un

—

galamērķi, un

—

iepriekšējā reisa izlidošanas lidostu, un

—

norādi par to, vai ir/nav notikusi gaisa kuģa drošības pārmeklēšana.

—

gaisa kuģa drošības pārmeklēšanas dienu un laiku un

—

par gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu atbildīgās personas vārdu/uzvārdu un parakstu.

3.2.1.1.

Neatkarīgi no tā, kurā lidostas daļā gaisa kuģis ir novietots, to aizsargā pret nesankcionētu piekļuvi:

3.2.1.2.

Šīs nodaļas 3.2.1.1. punktu nepiemēro gaisa kuģiem, kas novietoti angārā, kurš ir slēgts vai citādi aizsargāts pret nesankcionētu piekļuvi.

3.2.2.1.

Ja ārējās durvis ir aizvērtas un gaisa kuģis atrodas lidostas daļā, kas nav kritiskā daļa, katras ārējās durvis aizsargā:

Šā punkta a) apakšpunktu nepiemēro durvīm, kam var piekļūt no zemes.

3.2.2.2.

Ja no durvīm, kam nevar piekļūt no zemes, novāc piekļuves palīglīdzekļus, tos novieto pietiekami tālu no gaisa kuģa, lai pamatoti liegtu piekļuvi.

3.2.2.3.

Ja ārējās durvis aizslēdz, tās var atslēgt vienīgi personas, kas pilda dienesta pienākumus.

3.2.2.4.

Ja ārējās durvis uzrauga, uzraudzību veic tā, lai nodrošinātu, ka nesankcionēta piekļuve gaisa kuģim tiek nekavējoties atklāta.

3.2.2.5.

Uz tādu gaisa kuģu aizsardzību, kuru ārējās durvis ir aizvērtas un kuri atrodas lidostas daļā, kas nav kritiskā daļa, attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

4.0.1.

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanu nodrošina iestāde, lidostas ekspluatants, gaisa pārvadātājs vai tiesību subjekts, kam uzticēta atbildība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā minēto valsts civilās aviācijas drošības programmu.

4.0.2.

Trešās valstis, kurās piemērotos drošības standartus attiecībā uz pasažieriem un rokas bagāžu atzīst par līdzvērtīgiem kopīgajiem pamatstandartiem, ir uzskaitītas 4.B papildinājumā.

4.0.3.

Pasažierus un viņu rokas bagāžu, kas ierodas no kādas dalībvalsts, kurā tie uzturējušies tranzītā pēc ierašanās no 4.B papildinājumā neminētas trešās valsts, uzskata par pasažieriem un rokas bagāžu, kas ieradušies no trešās valsts, ja nav apstiprinājuma, ka šie pasažieri un viņu rokas bagāža šajā dalībvalstī ir pārbaudīta.

4.0.4.

Šajā nodaļā “šķidrumi, aerosoli un geli” ir pastas, losjoni, šķidrumu/cietvielu maisījumi un spiedientvertņu saturs, piemēram, zobu pasta, matu želeja, dzērieni, zupas, sīrupi, smaržas, skūšanās putas un citas līdzīgas konsistences vielas.

4.1.1.1.

Pirms pārbaudēm pasažieri novelk mēteļus un virsjakas, ko pārbauda kā rokas bagāžu.

4.1.1.2.

Pasažieru pārbaudēm izmanto:

Ja pārbaudītājs nevar noteikt, vai pasažierim ir līdzi paņemti aizliegti priekšmeti vai šādu priekšmetu nav, pasažierim liedz iekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonās vai pārliecības iegūšanas nolūkā viņu pārbauda atkārtoti.

4.1.1.3.

Pārmeklēšanu ar rokām veic tā, lai pamatoti pārliecinātos, ka pasažierim nav līdzi paņemtu aizliegtu priekšmetu.

4.1.1.4.

Ja ieslēdzas WTMD trauksmes signāls, noskaidro trauksmes cēloni.

4.1.1.5.

Rokas metāla detektorus (HHMD) var izmantot tikai kā papildu pārbaudes līdzekli. Tie neaizstāj prasības attiecībā uz pārmeklēšanu ar rokām.

4.1.1.6.

Ja gaisa kuģa salonā ir atļauts ņemt līdzi dzīvniekus, tos pārbauda kā pasažierus vai kā rokas bagāžu.

4.1.1.7.

Pamatojoties uz objektīviem iemesliem, pilnvarotā iestāde var noteikt pasažieru kategorijas, kurām piemēro īpašas pārbaudes procedūras vai kuras atbrīvo no pārbaudēm. Par noteiktajām kategorijām informē Komisiju.

4.1.1.8.

Uz pasažieru pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

4.1.2.1.

Pārnēsājamos datorus un citas lielas elektroierīces pirms pārbaudes izņem no rokas bagāžas un pārbauda atsevišķi.

4.1.2.2.

Šķidrumus, aerosolus un gelus pirms pārbaudes izņem no rokas bagāžas un pārbauda atsevišķi, izņemot gadījumus, kad ar rokas bagāžas pārbaudes ierīcēm ir iespējams pārbaudīt vairākas slēgtas šķidrumu, aerosolu un gelu tvertnes rokas bagāžā.

Ja šķidrumus, aerosolus un gelus izņem no rokas bagāžas, pasažieris uzrāda:

4.1.2.3.

Rokas bagāžas pārbaudēm izmanto:

Ja pārbaudītājs nevar noteikt, vai rokas bagāžā ir aizliegti priekšmeti vai šādu priekšmetu nav, rokas bagāžu aizliedz ienest gaisa kuģī vai pārliecības iegūšanas nolūkā pārbauda atkārtoti.

4.1.2.4.

Rokas bagāžas pārmeklēšana ar rokām ir bagāžas, tostarp tās satura, manuāla pārbaude, lai pamatoti pārliecinātos, ka tajā nav aizliegtu priekšmetu.

4.1.2.5.

Ja izmanto rentgena vai EDS iekārtas, pārbaudītājs aplūko katru attēlu.

4.1.2.6.

Ja izmanto rentgena vai EDS iekārtas, pārbaudītājs noskaidro katras trauksmes cēloni, lai pamatoti pārliecinātos, ka pasažieris ierobežotas iekļuves drošības zonā vai gaisa kuģī neienes aizliegtus priekšmetus.

4.1.2.7.

Ja izmanto rentgena vai EDS iekārtas, no rokas bagāžas izņem visus priekšmetus, kuru blīvums neļauj pārbaudītājam pienācīgi analizēt rokas bagāžas saturu. Bagāžu pārbauda atkārtoti un attiecīgo priekšmetu pārbauda atsevišķi kā rokas bagāžu.

4.1.2.8.

Ja izrādās, ka bagāžā atrodas liela elektroierīce, bagāžu bez šīs ierīces pārbauda atkārtoti un šo elektroierīci pārbauda atsevišķi.

4.1.2.9.

Suņus, kas apmācīti pazīt sprāgstvielas, un sprāgstvielu palieku detektorus (ETD) var izmantot vienīgi kā papildu pārbaudes līdzekļus.

4.1.2.10.

Pamatojoties uz objektīviem iemesliem, pilnvarotā iestāde var noteikt rokas bagāžas kategorijas, kurām piemēro īpašas pārbaudes procedūras vai kuras atbrīvo no pārbaudēm. Par noteiktajām kategorijām informē Komisiju.

4.1.2.11.

Pilnvarotā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no pārbaudēm vai noteikt īpašas drošības procedūras diplomātu bagāžai ar noteikumu, ka ir ievērotas Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām prasības.

4.1.2.12.

Uz rokas bagāžas pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

4.1.3.1.

Šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudēm izmanto:

4.1.3.2.

Kā papildu pārbaudes līdzekļus var izmantot nogaršošanu vai pārbaudes uz ādas.

4.1.3.3.

Uz šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

4.1.3.4.

Pasažieru līdzi paņemtos šķidrumus, aerosolus un gelus var atbrīvot no pārbaudēm, ja tie ir:

4.3.1.

Kompetentā iestāde iepriekš paziņo gaisa pārvadātājam, ka ar tā gaisa kuģi paredzēts pārvadāt īpaši uzmanāmu pasažieri.

4.3.2.

Paziņojumā norāda šādu informāciju:

Gaisa pārvadātājs šo informāciju paziņo gaisa kuģa kapteinim pirms pasažieru iekāpšanas gaisa kuģī.

4.3.3.

Kompetentā iestāde nodrošina, lai tiesas uzraudzībā esošām personām vienmēr būtu pavadītāji.

4.4.1.

Pasažieriem nav atļauts ienest ierobežotas iekļuves drošības zonās un gaisa kuģī 4.C papildinājumā minētos priekšmetus.

4.4.2.

Attiecībā uz 4.4.1. punktu var piešķirt izņēmumu ar nosacījumu, ka:

Gaisa kuģī šos priekšmetus novieto drošos apstākļos.

4.4.3.

Gaisa pārvadātājs gādā, lai pasažieri saņemtu informāciju par 4.C papildinājumā minētajiem aizliegtajiem priekšmetiem pirms reģistrācijas beigām.

5.0.1.

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanu nodrošina iestāde, lidostas ekspluatants, gaisa pārvadātājs vai tiesību subjekts, kam uzticēta atbildība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā minēto valsts civilās aviācijas drošības programmu.

5.0.2.

Trešās valstis, kurās piemērotos drošības standartus attiecībā uz reģistrēto bagāžu atzīst par līdzvērtīgiem kopīgajiem pamatstandartiem, ir uzskaitītas 5.A papildinājumā.

5.0.3.

Reģistrēto bagāžu, kas ir atvesta no kādas dalībvalsts, kurā gaisa kuģis uzturējies tranzītā pēc ierašanās no 5.A papildinājumā neminētas trešās valsts, uzskata par reģistrētu bagāžu, kas atvesta no trešās valsts, ja nav apstiprinājuma, ka šī reģistrētā bagāža šajā dalībvalstī ir pārbaudīta.

5.0.4.

Šajā nodaļā “nodrošināta bagāža” ir pārbaudīta izlidojošā reģistrētā bagāža, kas ir fiziski aizsargāta tā, lai tajā nevarētu ievietot nekādus priekšmetus.

5.1.1.

Reģistrētās bagāžas pārbaudēm atsevišķi vai kopā izmanto šādas metodes:

Ja pārbaudītājs nevar noteikt, vai reģistrētajā bagāžā ir aizliegti priekšmeti vai šādu priekšmetu nav, reģistrēto bagāžu nepieņem vai pārliecības iegūšanas nolūkā pārbauda atkārtoti.

5.1.2.

Pārmeklēšana ar rokām ir bagāžas, tostarp visa tās satura, manuāla pārbaude, lai pamatoti pārliecinātos, ka tajā nav aizliegtu priekšmetu.

5.1.3.

Ja izmanto rentgena vai EDS iekārtas, tādus priekšmetus, kuru blīvums neļauj pārbaudītājam pienācīgi analizēt bagāžas saturu, pārbauda ar citiem pārbaudes līdzekļiem.

5.1.4.

Pārbaude ar sprāgstvielu palieku detektoru (ETD) ir no bagāžas iekšpuses un ārpuses, kā arī no tās satura ņemtu paraugu analīze. Bagāžas satura pārbaudei var izmantot arī pārmeklēšanu ar rokām.

5.1.5.

Pamatojoties uz objektīviem iemesliem, pilnvarotā iestāde var noteikt reģistrētās bagāžas kategorijas, kurām piemēro īpašas pārbaudes procedūras vai kuras atbrīvo no pārbaudēm. Par noteiktajām kategorijām informē Komisiju.

5.1.6.

Uz reģistrētās bagāžas pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

5.2.1.

Pasažieriem liedz piekļuvi pārbaudītai reģistrētai bagāžai, izņemot gadījumus, kad tā ir viņu bagāža un pasažierus uzrauga, lai nodrošinātu, ka viņi:

5.2.2.

Reģistrēto bagāžu, kas nav bijusi aizsargāta pret neatļautu iejaukšanos, pārbauda atkārtoti.

5.2.3.

Uz reģistrētās bagāžas aizsardzību attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

5.3.1.1.

Gaisa pārvadātājs gādā, lai iekāpšanas laikā pasažieris uzrādītu derīgu iekāpšanas karti vai līdzvērtīgu dokumentu, kas atbilst pasažiera reģistrētajai bagāžai.

5.3.1.2.

Gaisa pārvadātājs gādā par attiecīgu procedūru, kas ļauj identificēt tādu pasažieru reģistrēto bagāžu, kuri nav iekāpuši gaisa kuģī vai ir to atstājuši pirms izlidošanas.

5.3.1.3.

Ja pasažieris neatrodas gaisa kuģī, viņa iekāpšanas kartei vai līdzvērtīgam dokumentam atbilstošo reģistrēto bagāžu uzskata par bagāžu, kuras īpašnieks neatrodas gaisa kuģī.

5.3.1.4.

Gaisa pārvadātājs gādā, lai katra tādas reģistrētās bagāžas vienība, kuras īpašnieks neatrodas gaisa kuģī, būtu skaidri identificējama kā bagāža, ko atļauts pārvadāt ar gaisa transportu.

5.3.2.1.

Iemeslu, kāpēc bagāža kļuvusi par bagāžu, kuras īpašnieks neatrodas gaisa kuģī, reģistrē pirms tās iekraušanas gaisa kuģī, izņemot gadījumus, kad ir veikta 5.3.3. punktā minētā drošības kontrole.

5.3.2.2.

Sīki izstrādāti papildu noteikumi par neatkarīgiem bagāžas nošķiršanas iemesliem ir paredzēti atsevišķā Komisijas lēmumā.

5.3.3.1.

Reģistrēto bagāžu, kuras īpašnieks neatrodas gaisa kuģī un uz kuru neattiecas 5.3.2. punkts, pārbauda, izmantojot kādu no 5.1.1. punktā paredzētajām metodēm, un attiecīgos gadījumos piemēro atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētās papildu prasības.

5.3.3.2.

Reģistrēto bagāžu, kas kļūst par bagāžu, kuras īpašnieks neatrodas gaisa kuģī, 5.3.2. punktā neminētu iemeslu dēļ, atkārtoti pārbauda pēc izkraušanas no gaisa kuģa un vēlreiz pirms iekraušanas gaisa kuģī.

5.3.3.3.

Sīki izstrādāti papildu noteikumi par atbilstošiem drošības kontroles pasākumiem reģistrētai bagāžai, kuras īpašnieks neatrodas gaisa kuģī, ir paredzēti atsevišķā Komisijas lēmumā.

5.4.1.

Reģistrētajā bagāžā pasažieriem nav atļauts pārvadāt 5.B papildinājumā minētos priekšmetus.

5.4.2.

Attiecībā uz 5.4.1. punktu var piešķirt izņēmumu ar nosacījumu, ka:

5.4.3.

Pasažierus informē par 5.B papildinājumā minētajiem aizliegtajiem priekšmetiem pirms reģistrācijas beigām.

6.0.1.

Šajā nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanu nodrošina šajā nodaļā norādītā iestāde, lidostas ekspluatants, gaisa pārvadātājs vai tiesību subjekts.

6.0.2.

Kravas sūtījumos par aizliegtiem uzskata šādus priekšmetus:

6.0.3.

Pasta sūtījumos par aizliegtiem uzskata šādus priekšmetus:

6.1.1.

Pirms iekraušanas gaisa kuģī visus kravas un pasta sūtījumus pārbauda pilnvarotais pārstāvis, izņemot gadījumus, kad:

6.1.2.

Ja ir pamatotas aizdomas, ka sūtījums, kam veikta drošības kontrole, no drošības kontroles piemērošanas brīža ir izmainīts vai nav bijis aizsargāts pret neatļautu iejaukšanos, to pirms iekraušanas gaisa kuģī pārbauda pilnvarotais pārstāvis.

6.1.3.

Personas, kam ir atļauts bez pavadības piekļūt identificējamai gaisa kravai vai identificējamam gaisa pastam, kuriem veikta vajadzīgā drošības kontrole, ir veiksmīgi izturējušas vai nu iepriekšējās darbības pārbaudi, vai pārbaudi pirms stāšanās darbā saskaņā ar 11.1. punktu.

6.2.1.1.

Veicot kravas un pasta pārbaudes:

6.2.1.2.

Ja pārbaudītājs nav pamatoti pārliecināts, ka sūtījumā nav aizliegtu priekšmetu, sūtījumu nepieņem vai pārliecības iegūšanas nolūkā pārbauda atkārtoti.

6.2.1.3.

Uz kravas un pasta pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

6.3.1.1.

Pilnvarotos pārstāvjus apstiprina pilnvarotā iestāde.

Pilnvarotos pārstāvjus apstiprina to atrašanās vietās.

Pilnvarotā pārstāvja apstiprinājumu piešķir ikvienam tiesību subjektam, kas veic 6.3.2. punktā minēto drošības kontroli. Šeit ietilpst trešo pušu loģistikas pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina integrētus noliktavu un transporta pakalpojumus, gaisa pārvadātāji un kravu apstrādes pārstāvji.

Pilnvarotais pārstāvis var slēgt apakšlīgumus:

6.3.1.2.

Katras dalībvalsts pilnvarotā iestāde savā valsts civilās aviācijas drošības programmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā, nosaka ar turpmāk izklāstītās pilnvaroto pārstāvju apstiprināšanas procedūras īstenošanu saistītos pienākumus:

6.3.1.3.

Pilnvarotais pārstāvis katrā atrašanās vietā izraugās vismaz vienu personu, kas atbild par iesniegtās drošības programmas īstenošanu. Šī persona ir veiksmīgi izturējusi iepriekšējās darbības pārbaudi saskaņā ar 11.1. punktu.

6.3.1.4.

Periodiski, ne retāk kā reizi piecos gados, pilnvaroto pārstāvi apstiprina atkārtoti. Tas ietver pārbaudi uz vietas, lai novērtētu, vai pilnvarotais pārstāvis joprojām atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām.

Par pārbaudi uz vietas var uzskatīt pārbaudi, ko pilnvarotā pārstāvja telpās veic pilnvarotā iestāde saskaņā ar valsts kvalitātes kontroles programmu, ja šī pārbaude aptver visas apstiprināšanai vajadzīgās prasības.

6.3.1.5.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka pilnvarotais pārstāvis atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām, tā norādītajā atrašanās vietā vai vietās anulē pilnvarotā pārstāvja statusu.

Pēc pilnvarotā pārstāvja statusa anulēšanas pilnvarotā iestāde uzreiz un noteikti 24 stundās nodrošina, lai pārstāvja statusa maiņa būtu norādīta “EK pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju datubāzē”.

6.3.1.6.

Neskarot ikvienas dalībvalsts tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 6. pantu piemērot stingrākus pasākumus, saskaņā ar 6.3. punktu apstiprinātu pilnvaroto pārstāvi atzīst visās dalībvalstīs.

6.3.1.7.

Izņemot 6.3.1.2. punkta d) apakšpunktu, 6.3.1. punkta prasības nepiemēro, ja pilnvarotā pārstāvja apstiprinājums jāpiešķir pilnvarotajai iestādei.

6.3.2.1.

Pieņemot sūtījumus, pilnvarotais pārstāvis noskaidro, vai tiesību subjekts, no kura tas saņem sūtījumus, ir pilnvarotais pārstāvis, zināmais nosūtītājs, pazīstamais nosūtītājs vai neviens no minētajiem.

6.3.2.2.

Persona, kas piegādā sūtījumus pilnvarotajam pārstāvim vai gaisa pārvadātājam, uzrāda identitātes karti, pasi, autovadītāja apliecību vai citu dokumentu ar personas fotogrāfiju, kuru ir izdevusi vai atzinusi attiecīgā valsts iestāde. Karti vai dokumentu izmanto, lai noteiktu tās personas identitāti, kas piegādā sūtījumus.

6.3.2.3.

Pieņemot sūtījumus, kuriem iepriekš nav piemēroti visi vajadzīgie drošības kontroles pasākumi, pilnvarotais pārstāvis gādā, lai tos pārbaudītu saskaņā ar 6.2. punktu.

6.3.2.4.

Pēc tam, kad ir veikta šīs regulas 6.3.2.1.–6.3.2.3. punktā un atsevišķa Komisijas lēmuma 6.3. punktā minētā drošības kontrole, pilnvarotais pārstāvis nodrošina, lai:

6.3.2.5.

Pēc šīs regulas 6.3.2.1.–6.3.2.4. punktā minētās drošības kontroles piemērošanas pilnvarotais pārstāvis nodrošina, lai visiem sūtījumiem, kas nodoti gaisa pārvadātājam vai citam pilnvarotajam pārstāvim, būtu atbilstoši pavaddokumenti – elektroniska vai izdrukāta gaisa kravas pavadzīme vai atsevišķa deklarācija.

6.3.2.6.

Pilnvarotā iestāde jebkurā laikā pirms sūtījuma iekraušanas gaisa kuģī var pārbaudīt pavaddokumentus, kuros jānorāda šāda informācija:

6.3.2.7.

Konsolidētu sūtījumu gadījumos 6.3.2.6. punkta c), e), f) un g) apakšpunkta prasības uzskata par izpildītām, ja sūtījumu revīzijas liecību izsekojamība ļauj pilnvarotajam pārstāvim jebkurā laikā pirms sūtījuma iekraušanas gaisa kuģī un pēc iekraušanas visā lidojuma laikā vai 24 stundās atkarībā no tā, kas ir ilgāk, noteikt attiecīgi sūtījuma satura veidu, drošības statusa piešķiršanas pamatojumu un/vai tās personas, kas piešķīrusi drošības statusu, vārdu/uzvārdu un statusa piešķiršanas dienu un laiku.

6.3.2.8.

Pieņemot sūtījumus, kam iepriekš nav piemēroti visi vajadzīgie drošības kontroles pasākumi, pilnvarotais pārstāvis var izvēlēties neveikt 6.3.2. punktā minēto drošības kontroli, bet nodot sūtījumus citam pilnvarotajam pārstāvim, kurš gādā par šīs drošības kontroles piemērošanu.

Pilnvarotā pārstāvja veiktajām drošības kontrolēm piemēro arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētos papildu noteikumus.

6.4.1.1.

Zināmos nosūtītājus apstiprina pilnvarotā iestāde.

Zināmos nosūtītājus apstiprina to atrašanās vietās.

6.4.1.2.

Katras dalībvalsts pilnvarotā iestāde savā valsts civilās aviācijas drošības programmā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantam nosaka pienākumus, kas saistīti ar turpmāk izklāstītās zināmo nosūtītāju apstiprināšanas procedūras īstenošanu:

6.4.1.3.

Zināmais nosūtītājs katrā atrašanās vietā izraugās vismaz vienu personu, kas šajā atrašanās vietā atbild par drošības kontroles uzraudzību un īstenošanu. Šī persona ir veiksmīgi izturējusi iepriekšējās darbības pārbaudi.

6.4.1.4.

Periodiski, ne retāk kā reizi piecos gados, zināmo nosūtītāju apstiprina atkārtoti. Tas ietver pārbaudi uz vietas, lai novērtētu, vai zināmais nosūtītājs joprojām atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām.

Par pārbaudi uz vietas var uzskatīt pārbaudi, ko zināmā nosūtītāja telpās veic pilnvarotā iestāde saskaņā ar valsts kvalitātes kontroles programmu, ja šī pārbaude aptver visas jomas, kas norādītas 6.C papildinājumā iekļautajā kontrolsarakstā.

6.4.1.5.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka zināmais nosūtītājs atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām, tā norādītajā atrašanās vietā vai vietās anulē zināmā nosūtītāja statusu.

Pēc zināmā nosūtītāja statusa anulēšanas pilnvarotā iestāde uzreiz un noteikti 24 stundās nodrošina, lai nosūtītāja statusa maiņa būtu norādīta “EK pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju datubāzē”.

6.4.1.6.

Neskarot ikvienas dalībvalsts tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 6. pantu piemērot stingrākus pasākumus, saskaņā ar 6.4. punktu apstiprinātu zināmo nosūtītāju atzīst visās dalībvalstīs.

Saskaņā ar 6.4.1.2. punkta d) apakšpunktu apstiprinātajiem zināmajiem nosūtītājiem piemēro arī papildu noteikumus, kas paredzēti atsevišķa Komisijas lēmuma 6.4. punktā.

6.4.2.1.

Zināmais nosūtītājs nodrošina, lai:

Ja šī drošības kontrole kādam sūtījumam kāda iemesla dēļ nav veikta vai ja zināmais nosūtītājs nav pārsūtījis sūtījumu savām vajadzībām, zināmais nosūtītājs to skaidri dara zināmu pilnvarotajam pārstāvim, lai varētu piemērot 6.3.2.3. punktu.

6.4.2.2.

Zināmais nosūtītājs piekrīt, ka sūtījumus, kam nav piemēroti atbilstoši drošības kontroles pasākumi, pārbauda saskaņā ar 6.2.1. punktu.

6.5.1.

Pazīstamos nosūtītājus izraugās pilnvarotais pārstāvis.

6.5.2.

Lai izraudzītos pazīstamo nosūtītāju, piemēro šādu procedūru:

6.5.3.

Pilnvarotais pārstāvis uztur datubāzi, kurā ir 6.5.2. punkta c) apakšpunktā minētā informācija. Datubāze ir pieejama pilnvarotajai iestādei pārbaudes veikšanai.

6.5.4.

Ja pazīstamais nosūtītājs divus gadus nav pārsūtījis gaisa kravu vai gaisa pastu savām vajadzībām, pazīstamā nosūtītāja statuss zaudē spēku.

6.5.5.

Ja pilnvarotā iestāde vai pilnvarotais pārstāvis zaudē pārliecību, ka pazīstamais nosūtītājs ievēro 6.D papildinājumā ietvertos norādījumus, pilnvarotais pārstāvis nekavējoties anulē pazīstamā nosūtītāja statusu.

6.5.6.

Ja “Aviācijas drošības norādījumos pazīstamajiem nosūtītājiem” minētā drošības kontrole kādam sūtījumam kāda iemesla dēļ nav piemērota vai ja pazīstamais nosūtītājs nav pārsūtījis sūtījumu savām vajadzībām, pazīstamais nosūtītājs to skaidri dara zināmu pilnvarotajam pārstāvim, lai varētu piemērot 6.3.2.3. punktu.

6.6.1.1.

Lai pēc vajadzīgās drošības kontroles piemērošanas nodrošinātu sūtījumu aizsardzību pret neatļautu iejaukšanos transportēšanas laikā:

6.6.1.2.

Šīs nodaļas 6.6.1.1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro transportēšanas laikā kontrolējamā teritorijā.

6.6.2.1.

Kravas un pasta sūtījumus, kas atrodas kritiskajā daļā, uzskata par aizsargātiem pret neatļautu iejaukšanos.

6.6.2.2.

Kravas un pasta sūtījumus, kas atrodas lidostas daļā, kura nav kritiskā daļa, uzskata par aizsargātiem pret neatļautu iejaukšanos, ja:

—

uzņēmuma drošības programmā ietvertā informācija ir patiesa un precīza,

—

šajā drošības programmā izklāstīto praksi un procedūras īstenos un uzturēs visās atrašanās vietās, ko aptver programma,

—

šo drošības programmu precizēs un pielāgos, lai tā atbilstu visiem turpmākiem attiecīgiem EK tiesību aktu grozījumiem, ja vien [uzņēmums (nosaukums)] nebūs paziņojis [pilnvarotajai iestādei (nosaukums)], ka vairs nevēlas nodarboties ar tirdzniecību pilnvarotā pārstāvja statusā,

—

[uzņēmums (nosaukums)] rakstiski paziņos [pilnvarotajai iestādei (nosaukums)]:

—

lai nodrošinātu attiecīgo EK tiesību aktu prasību izpildi, [uzņēmums (nosaukums)] visu veicamo pārbaužu laikā pilnīgi sadarbosies ar inspektoriem un nodrošinās piekļuvi visiem vajadzīgajiem dokumentiem,

—

[uzņēmums (nosaukums)] paziņos [pilnvarotai iestādei (nosaukums)] par ikvienu nopietnu drošības pārkāpumu un visiem aizdomīgajiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt gaisa kravas / gaisa pasta drošību, jo īpaši par ikvienu mēģinājumu paslēpt sūtījumos aizliegtus priekšmetus,

—

[uzņēmums (nosaukums)] gādās, lai visi attiecīgie darbinieki būtu atbilstoši apmācīti un informēti par saviem drošības pienākumiem saskaņā ar uzņēmuma drošības programmu, un

—

[uzņēmums (nosaukums)] informēs [pilnvaroto iestādi (nosaukums)], ja tas:

a)

sūtījumus pirms transportēšanas aizzīmogo;

b)

transportuzņēmējs, kas veic transportēšanu pazīstamā nosūtītāja vārdā, paraksta transportuzņēmēja paziņojumu saskaņā ar 6.E papildinājumu.

a)

tie ir nošķirti no pazīstamā nosūtītāja sūtījumiem;

b)

uz sūtījuma vai tā pavaddokumentos ir skaidri norādīta tā izcelsme.

—

[uzņēmums (nosaukums)] ievēro šos “Aviācijas drošības norādījumus pazīstamajiem nosūtītājiem”,

—

[uzņēmums (nosaukums)] gādā, lai par šiem norādījumiem būtu informēti darbinieki, kam ir piekļuves tiesības gaisa kravai / gaisa pastam,

—

[uzņēmums (nosaukums)] nodrošina gaisa kravas / gaisa pasta drošību līdz tā nodošanai pilnvarotajam pārstāvim,

—

[uzņēmums (nosaukums)] piekrīt, ka sūtījumiem var piemērot drošības kontroli, tostarp pārbaudes, un

—

[uzņēmums (nosaukums)] piekrīt, ka tās dalībvalsts pilnvarotā iestāde, kurā tas atrodas, tā telpās veic pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma, lai pārliecinātos, vai [uzņēmums (nosaukums)] izpilda šos norādījumus.

—

visi darbinieki, kas transportē minēto gaisa kravu / gaisa pastu, būs apmeklējuši drošības izpratnes mācības,

—

pieņemot darbā personas ar piekļuves tiesībām gaisa kravai / gaisa pastam, tiks veikta šo personu profesionālā godīguma pārbaude. Šī pārbaude aptvers vismaz personas identitātes pārbaudi (ja iespējams, lūdzot uzrādīt identitātes karti, autovadītāja apliecību vai pasi ar fotogrāfiju) un autobiogrāfijas un/vai iesniegto rekomendāciju pārbaudi,

—

transportlīdzekļu kravas nodalījumu aizslēgs vai aizzīmogos. Transportlīdzekļus ar sānu tentu nostiprinās ar TIR auklām. Platformas transportlīdzekļu kravas platformu gaisa kravas transportēšanas laikā uzraudzīs,

—

tieši pirms iekraušanas kravas nodalījumu pārmeklēs un šīs pārmeklēšanas integritāti saglabās līdz iekraušanas beigām,

—

katram autovadītājam būs līdzi identitātes karte, pase, autovadītāja apliecība vai cits valsts iestāžu izdots vai atzīts dokuments ar personas fotogrāfiju,

—

no kravas savākšanas brīža līdz piegādei autovadītāji neplānoti neapstāsies. Ja no šādas apstāšanās nevarēs izvairīties, autovadītājs pēc atgriešanās transportlīdzeklī pārbaudīs kravas drošību un atslēgu un/vai plombu integritāti. Ja autovadītājs atklās iejaukšanās pazīmes, viņš par to paziņos savam uzraugam un gaisa kravu / gaisa pastu galamērķī nepiegādās bez attiecīga paziņojuma,

—

par transportēšanu netiks slēgti apakšlīgumi ar trešām pusēm, izņemot gadījumus, kad attiecīgā trešā puse arī būs noslēgusi nolīgumu par transportēšanas pakalpojumiem ar [iepriekš minētais pilnvarotā pārstāvja / zināmā nosūtītāja / pazīstamā nosūtītāja nosaukums vai tās pilnvarotās iestādes nosaukums, kas transportuzņēmēju ir apstiprinājusi vai atestējusi], un

—

par citiem pakalpojumiem (piemēram, glabāšanu) netiks slēgti apakšlīgumi ar citām pusēm, izņemot pilnvaroto pārstāvi vai tiesību subjektu, ko pilnvarotā iestāde ir atestējusi vai apstiprinājusi un iekļāvusi šo pakalpojumu sniedzēju sarakstā.

7.1.1.

Pirms iekraušanas gaisa kuģa kravas nodalījumā gaisa pārvadātāja pastu un gaisa pārvadātāja materiālus pārbauda un aizsargā saskaņā ar 5. nodaļas noteikumiem vai tiem piemēro drošības kontroli un aizsargā saskaņā ar 6. nodaļas noteikumiem.

7.1.2.

Pirms iekraušanas jebkurā gaisa kuģa daļā, kas nav kravas nodalījums, gaisa pārvadātāja pastu un gaisa pārvadātāja materiālus pārbauda un aizsargā saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem par rokas bagāžu.

7.1.3.

Uz gaisa pārvadātāja pastu un gaisa pārvadātāja materiāliem, ko paredzēts iekraut gaisa kuģī, attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

7.2.1.

Lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi, aizsargā vai uzrauga gaisa pārvadātāja materiālus, ko izmanto pasažieru reģistrācijai un bagāžas apstrādei un ko varētu izmantot, lai apdraudētu aviācijas drošību.

Pašreģistrāciju un piemērojamās interneta procedūras, ko pasažieriem atļauts izmantot, uzskata par atļautu piekļuvi šādiem materiāliem.

7.2.2.

Iznīcina vai padara nederīgus izbrāķētus materiālus, ko varētu izmantot, lai atvieglotu nesankcionētu piekļuvi vai pārvietotu bagāžu uz ierobežotas iekļuves drošības zonu vai gaisa kuģi.

7.2.3.

Izlidošanas kontroles sistēmas un reģistrācijas sistēmas pārvalda tā, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi.

Pašreģistrāciju, ko pasažieriem atļauts izmantot, uzskata par atļautu piekļuvi šādām sistēmām.

8.0.1.

Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanu nodrošina iestāde, lidostas ekspluatants, gaisa pārvadātājs vai tiesību subjekts, kam uzticēta atbildība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā minēto valsts civilās aviācijas drošības programmu.

8.0.2.

Šajā nodaļā “lidojuma laikā patērējamie krājumi” ir visi priekšmeti, ko paredzēts uzņemt gaisa kuģī, lai lidojuma laikā tos izmantotu, patērētu vai iegādātos pasažieri vai apkalpe, izņemot:

Šajā nodaļā “lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotais piegādātājs” ir piegādātājs, kura procedūras atbilst kopīgiem drošības noteikumiem un standartiem, kas ir pietiekami, lai ļautu lidojuma laikā patērējamos krājumus piegādāt tieši uz gaisa kuģi.

Šajā nodaļā “lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmais piegādātājs” ir piegādātājs, kura procedūras atbilst kopīgiem drošības noteikumiem un standartiem, kas ir pietiekami, lai ļautu lidojuma laikā patērējamos krājumus piegādāt gaisa pārvadātājam vai pilnvarotajam piegādātājam, bet ne tieši uz gaisa kuģi.

8.0.3.

Krājumus uzskata par lidojuma laikā patērējamiem krājumiem no brīža, kad tie kļūst identificējami kā gaisa kuģī uzņemami krājumi, lai lidojuma laikā tos izmantotu, patērētu vai iegādātos pasažieri vai apkalpe.

8.1.1.1.

Lidojuma laikā patērējamos krājumus pārbauda pirms to nogādāšanas ierobežotas iekļuves drošības zonā, izņemot gadījumus, kad:

8.1.1.2.

Ja ir redzams, ka no pilnvarotā piegādātāja vai zināmā piegādātāja saņemtie lidojuma laikā patērējamie krājumi ir izmainīti, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka no kontroles piemērošanas brīža tie nav bijuši aizsargāti pret neatļautu iejaukšanos, tos pārbauda.

8.1.1.3.

Uz lidojuma laikā patērējamo krājumu drošības kontroli attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

8.1.2.1.

Veicot lidojuma laikā patērējamo krājumu pārbaudes, izmantotais līdzeklis vai metode atbilst krājumu veidam un standartam, kas ir pietiekams, lai ļautu pamatoti pārliecināties, ka krājumos nav paslēpti aizliegti priekšmeti.

8.1.2.2.

Uz lidojuma laikā patērējamo krājumu pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

8.1.3.1.

Pilnvarotos piegādātājus apstiprina pilnvarotā iestāde.

Pilnvarotos piegādātājus apstiprina to atrašanās vietās.

Pilnvarotā piegādātāja apstiprinājumu piešķir ikvienam tiesību subjektam, kas nodrošina 8.1.5. punktā minēto drošības kontroli un piegādā lidojuma laikā patērējamos krājumus tieši gaisa kuģim. Tas neattiecas uz gaisa pārvadātājiem, kas paši veic šo drošības kontroli un piegādā krājumus tikai saviem gaisa kuģiem.

8.1.3.2.

Katras dalībvalsts pilnvarotā iestāde savā valsts civilās aviācijas drošības programmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantu nosaka pienākumus, kas saistīti ar turpmāk izklāstītās pilnvaroto piegādātāju apstiprināšanas procedūras īstenošanu:

8.1.3.3.

Periodiski, ne retāk kā reizi piecos gados, pilnvaroto piegādātāju apstiprina atkārtoti. Tas ietver pārbaudi uz vietas, lai novērtētu, vai pilnvarotais piegādātājs joprojām atbilst 8.1.5. punkta prasībām.

Par pārbaudi uz vietas var uzskatīt pārbaudi, ko pilnvarotā piegādātāja telpās veic pilnvarotā iestāde saskaņā ar valsts kvalitātes kontroles programmu, ja šī pārbaude aptver visas 8.1.5. punkta prasības.

8.1.3.4.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka pilnvarotais piegādātājs atbilst 8.1.5. punkta prasībām, tā norādītajās atrašanās vietās anulē pilnvarotā piegādātāja statusu.

8.1.3.5.

Neskarot ikvienas dalībvalsts tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 6. pantu piemērot stingrākus pasākumus, saskaņā ar 8.1.3. punktu apstiprinātu pilnvaroto piegādātāju atzīst visās dalībvalstīs.

8.1.4.1.

Uzņēmums var izraudzīties par zināmo piegādātāju ikvienu tiesību subjektu, kas ir tā piegādātājs, ja tas nodrošina 8.1.5.1. punktā minēto drošības kontroli un piegādā lidojuma laikā patērējamos krājumus, bet ne tieši uz gaisa kuģi. Tas neattiecas uz pilnvarotajiem piegādātājiem.

8.1.4.2.

Lai tiesību subjektu izraudzītos par zināmo piegādātāju, tas iesniedz “Lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja paziņojumu par saistībām” saskaņā ar 8.B papildinājumu katram uzņēmumam, kura piegādātājs tas ir. Šo paziņojumu paraksta juridiskais pārstāvis vai par drošību atbildīgā persona.

Parakstīto paziņojumu kā apstiprinājuma līdzekli glabā uzņēmums, kuram zināmais piegādātājs veic piegādes.

8.1.4.3.

Ja divus gadus nav veiktas piegādes, zināmā piegādātāja statuss zaudē spēku.

8.1.4.4.

Ja pilnvarotā iestāde vai uzņēmums, kuram zināmais piegādātājs veic piegādes, zaudē pārliecību, ka zināmais piegādātājs ievēro 8.1.5.1. punkta prasības, attiecīgais uzņēmums anulē zināmā piegādātāja statusu.

8.1.5.1.

Gaisa pārvadātājs, lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotais piegādātājs un zināmais piegādātājs:

Šā punkta e) apakšpunktu nepiemēro transportēšanas laikā kontrolējamā teritorijā.

8.1.5.2.

Uz drošības kontrolēm, ko veic gaisa pārvadātājs un pilnvarotais piegādātājs, attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

—

uzņēmuma drošības programmā ietvertā informācija ir patiesa un precīza,

—

šajā drošības programmā izklāstīto praksi un procedūras īstenos un uzturēs visās atrašanās vietās, ko aptver programma,

—

šo drošības programmu precizēs un pielāgos, lai tā atbilstu visiem turpmākiem attiecīgiem EK tiesību aktu grozījumiem, ja vien [uzņēmums (nosaukums)] nebūs paziņojis [pilnvarotajai iestādei (nosaukums)], ka vairs nevēlas piegādāt lidojuma laikā patērējamos krājumus tieši uz gaisa kuģi (un tātad vairs nevēlas nodarboties ar tirdzniecību pilnvarotā piegādātāja statusā),

—

[uzņēmums (nosaukums)] rakstiski paziņos [pilnvarotajai iestādei (nosaukums)]:

—

lai nodrošinātu attiecīgo EK tiesību aktu prasību izpildi, [uzņēmums (nosaukums)] visu veicamo pārbaužu laikā pilnīgi sadarbosies ar inspektoriem un nodrošinās piekļuvi visiem vajadzīgajiem dokumentiem,

—

[uzņēmums (nosaukums)] paziņos [pilnvarotajai iestādei (nosaukums)] par ikvienu nopietnu drošības pārkāpumu un visiem aizdomīgajiem apstākļiem, kas varētu attiekties uz lidojuma laikā patērējamiem krājumiem, jo īpaši par ikvienu mēģinājumu paslēpt krājumos aizliegtus priekšmetus,

—

[uzņēmums (nosaukums)] gādās, lai visi attiecīgie darbinieki būtu atbilstoši apmācīti un informēti par saviem drošības pienākumiem saskaņā ar uzņēmuma drošības programmu, un

—

[uzņēmums (nosaukums)] informēs [pilnvaroto iestādi (nosaukums)], ja tas:

—

[uzņēmums (nosaukums)] ievēro EK tiesību aktu prasības,

—

lai nodrošinātu attiecīgo EK tiesību aktu prasību izpildi, [uzņēmums (nosaukums)] visu veicamo pārbaužu laikā pilnīgi sadarbosies ar inspektoriem un nodrošinās piekļuvi visiem vajadzīgajiem dokumentiem,

—

[uzņēmums (nosaukums)] paziņos [gaisa pārvadātājam vai pilnvarotajam piegādātājam, kuram tas piegādā lidojuma laikā patērējamos krājumus] par ikvienu nopietnu drošības pārkāpumu un visiem aizdomīgajiem apstākļiem, kas varētu attiekties uz lidojuma laikā patērējamiem krājumiem, jo īpaši par ikvienu mēģinājumu paslēpt krājumos aizliegtus priekšmetus,

—

[uzņēmums (nosaukums)] gādās, lai visi attiecīgie darbinieki būtu atbilstoši apmācīti un informēti par saviem drošības pienākumiem, un

—

[uzņēmums (nosaukums)] informēs [gaisa pārvadātāju vai pilnvaroto piegādātāju, kuram tas piegādā lidojuma laikā patērējamos krājumus], ja tas:

9.0.1.

Ja nav noteikts citādi un ja pārbaudes neveic atbildīgā iestāde vai tiesību subjekts, šajā nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanu nodrošina lidostas ekspluatants.

9.0.2.

Šajā nodaļā:

9.0.3.

Krājumus uzskata par lidostu krājumiem no brīža, kad tie kļūst identificējami kā krājumi, ko paredzēts tirgot, lietot vai darīt pieejamus lidostu ierobežotas iekļuves drošības zonās.

9.1.1.1.

Lidostu krājumus pārbauda pirms to nogādāšanas ierobežotas iekļuves drošības zonās, izņemot gadījumus, kad drošības kontroli ir veicis zināmais piegādātājs un krājumi no kontroles piemērošanas brīža līdz to nogādāšanai ierobežotas iekļuves drošības zonā ir bijuši aizsargāti pret neatļautu iejaukšanos.

9.1.1.2.

Lidostu krājumus, kuru izcelsmes vieta ir ierobežotas iekļuves drošības zona, var atbrīvot no šīs drošības kontroles.

9.1.1.3.

Ja ir redzams, ka no zināmā piegādātāja saņemtie lidostu krājumi ir izmainīti, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka no kontroles piemērošanas brīža šie krājumi nav bijuši aizsargāti pret neatļautu iejaukšanos, tos pārbauda.

9.1.1.4.

Pēc lidostu krājumu nogādāšanas tirdzniecības vietā, kas atrodas ierobežotas iekļuves drošības zonā, šīs tirdzniecības vietas darbinieki veic krājumu vizuālu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka krājumi nav izmainīti.

9.1.2.1.

Veicot lidostu krājumu pārbaudes, izmantotais līdzeklis vai metode atbilst krājumu veidam un standartam, kas ir pietiekams, lai ļautu pamatoti pārliecināties, ka krājumos nav paslēpti aizliegti priekšmeti.

9.1.2.2.

Uz lidostu krājumu pārbaudēm attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētie papildu noteikumi.

9.1.3.1.

Lidostas ekspluatants var izraudzīties par zināmo piegādātāju ikvienu tiesību subjektu, kas nodrošina 9.1.4. punktā minēto drošības kontroli un piegādā lidostu krājumus.

9.1.3.2.

Lai tiesību subjektu izraudzītos par zināmo piegādātāju, tas iesniedz lidostas ekspluatantam “Lidostu krājumu zināmā piegādātāja paziņojumu par saistībām” saskaņā ar 9.A papildinājumu. Šo paziņojumu paraksta juridiskais pārstāvis vai par drošību atbildīgā persona.

Parakstīto paziņojumu kā apstiprinājuma līdzekli glabā lidostas ekspluatants.

9.1.3.3.

Ja divus gadus nav veiktas piegādes, zināmā piegādātāja statuss zaudē spēku.

9.1.3.4.

Ja pilnvarotā iestāde vai lidostas ekspluatants zaudē pārliecību, ka zināmais piegādātājs ievēro 9.1.4. punkta prasības, lidostas ekspluatants anulē zināmā piegādātāja statusu.

a)

ieceļ personu, kas uzņēmumā atbild par drošību; un

b)

nodrošina, lai personas ar piekļuves tiesībām lidostu krājumiem pirms šo tiesību īstenošanas apmeklētu drošības izpratnes mācības; un

c)

nepieļauj nesankcionētu piekļuvi savām telpām un lidostu krājumiem; un

d)

pamatoti nodrošina, lai lidostu krājumos netiktu paslēpti aizliegti priekšmeti; un

e)

visus transportlīdzekļus un/vai tvertnes, kurās transportē lidostu krājumus, aizzīmogo ar neizmaināmām plombām vai fiziski aizsargā.

—

[uzņēmums (nosaukums)] ievēro EK tiesību aktu prasības,

—

lai nodrošinātu attiecīgo EK tiesību aktu prasību izpildi, [uzņēmums (nosaukums)] visu veicamo pārbaužu laikā pilnīgi sadarbosies ar inspektoriem un nodrošinās piekļuvi visiem vajadzīgajiem dokumentiem,

—

[uzņēmums (nosaukums)] paziņos [pilnvarotajai iestādei un lidostas ekspluatantam] par ikvienu nopietnu drošības pārkāpumu un visiem aizdomīgajiem apstākļiem, kas varētu attiekties uz lidostu krājumiem, jo īpaši par ikvienu mēģinājumu paslēpt krājumos aizliegtus priekšmetus,

—

[uzņēmums (nosaukums)] gādās, lai visi attiecīgie darbinieki būtu atbilstoši apmācīti un informēti par saviem drošības pienākumiem, un

—

[uzņēmums (nosaukums)] informēs [lidostas ekspluatantu], ja tas:

11.0.1.

Iestāde, lidostas ekspluatants, gaisa pārvadātājs vai tiesību subjekts, kas norīko darbā personas, kuras īsteno tos pasākumus vai atbild par to pasākumu īstenošanu, kas ir tā pārziņā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā minēto valsts aviācijas drošības programmu, nodrošina, lai šīs personas atbilstu šajā nodaļā izklāstītajiem standartiem.

11.0.2.

Šajā nodaļā “atestācija” ir pilnvarotās iestādes vai tās vārdā veikts oficiāls novērtējums un apstiprināšana, apliecinot, ka persona ir sekmīgi beigusi attiecīgās mācības un šai personai ir vajadzīgā kvalifikācija, lai prasībām atbilstošā līmenī pildītu uzticētos pienākumus.

11.0.3.

Šajā nodaļā “dzīvesvietas valsts” ir jebkura valsts, kurā persona ir pastāvīgi uzturējusies vismaz sešus mēnešus, un “pārtraukums” izglītības vai darba gājumā ir jebkurš pārtraukums, kura ilgums pārsniedz 28 dienas.

11.0.4.

Novērtējot nepieciešamību veikt apmācību saskaņā ar šo nodaļu, var ņemt vērā kvalifikāciju, ko persona ieguvusi pirms pieņemšanas darbā.

11.1.1.

Personas, ko pieņem darbā, lai tās īstenotu pārbaudes, piekļuves kontroli un citus drošības kontroles pasākumus vai atbildētu par drošības kontroli ierobežotas iekļuves drošības zonā, ir veiksmīgi izturējušas iepriekšējās darbības pārbaudi.

11.1.2.

Personas, ko pieņem darbā, lai tās īstenotu pārbaudes, piekļuves kontroli un citus drošības kontroles pasākumus vai atbildētu par drošības kontroli citur, nevis ierobežotas iekļuves drošības zonā, ir veiksmīgi izturējušas iepriekšējās darbības pārbaudi vai pārbaudi pirms stāšanās darbā. Ja šajā regulā nav norādīts citādi, pilnvarotā iestāde saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem nosaka, vai personai jāveic iepriekšējās darbības pārbaude vai pārbaude pirms stāšanās darbā.

11.1.3.

Saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu noteikumiem iepriekšējās darbības pārbaudē vismaz:

11.1.4.

Saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu noteikumiem pārbaudē pirms stāšanās darbā vismaz:

11.1.5.

Iepriekšējās darbības pārbaudi vai pārbaudi pirms stāšanās darbā veic pirms drošības mācībām, kas ietver piekļuvi publiski nepieejamai informācijai.

11.1.6.

Visu to personu darbā pieņemšanas process, ko pieņem darbā saskaņā ar 11.1.1. un 11.1.2. punktu, ietver vismaz rakstisku pieteikumu un pārrunu posmu, lai veiktu spēju un prasmju sākotnēju novērtējumu.

11.1.7.

Personām, ko pieņem darbā drošības kontroles īstenošanai, ir vajadzīgās garīgās un fiziskās spējas un prasmes, lai efektīvi pildītu tām paredzētos pienākumus, un šīs personas tiek informētas par šīm prasībām darbā pieņemšanas procesa sākumā.

Šīs spējas un prasmes novērtē darbā pieņemšanas procesā un pirms pārbaudes laika beigām.

11.1.8.

Visu to personu darbā pieņemšanas dokumentus, ko pieņem darbā saskaņā ar 11.1.1. un 11.1.2. punktu, tostarp novērtēšanas pārbaužu rezultātus, glabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā šo personu darba līgumi.

11.2.1.1.

Personas iegūst tiesības patstāvīgi īstenot drošības kontroli pēc sekmīgas attiecīgo mācību pabeigšanas.

11.2.1.2.

To personu apmācība, kuras pilda 11.2.3.1.–11.2.3.5. un 11.2.4. punktā minētos pienākumus, ietver teorētiskus, praktiskus un stažēšanās elementus.

11.2.1.3.

Mācību kursu saturu nosaka vai apstiprina pilnvarotā iestāde:

Datorizētās mācības var rīkot ar instruktora vai darbaudzinātāja atbalstu vai bez tā.

11.2.1.4.

Visu apmācīto personu mācību dokumentus glabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā šo personu darba līgumi.

a)

zināšanas par civilajā aviācijā agrāk notikušām nelikumīgas iejaukšanās darbībām, terora aktiem un pašreizējiem apdraudējumiem;

b)

zināšanas par tiesisko regulējumu aviācijas drošības jomā;

c)

zināšanas par aviācijas drošības mērķiem un organizāciju, tostarp par to personu saistībām un pienākumiem, kuras īsteno drošības kontroli;

d)

zināšanas par piekļuves kontroles procedūrām;

e)

zināšanas par identitātes karšu sistēmām, ko izmanto lidostā;

f)

zināšanas par patrulēšanas un aizrādīšanas kārtību un apstākļiem, kādos jāaizrāda personām vai jāziņo par pārkāpumiem;

g)

zināšanas par ziņošanas kārtību;

h)

spēju identificēt aizliegtus priekšmetus;

i)

spēju atbilstoši rīkoties ar drošību saistītos incidentos;

j)

zināšanas par to, kā cilvēku uzvedība un reakcija var ietekmēt drošības sniegumu; un

k)

spēju skaidri un pārliecināti sazināties.

11.2.3.1.

Ar darbu saistīto mācību laikā personas, kas veic personu, rokas bagāžas, līdzi paņemtu priekšmetu un reģistrētās bagāžas pārbaudes, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.2.

Mācību laikā personas, kas veic kravas un pasta pārbaudes, iegūst šādas zināšanas un prasmes:

11.2.3.3.

Mācību laikā personas, kas veic gaisa pārvadātāja pasta un materiālu, lidojuma laikā patērējamo krājumu un lidostu krājumu pārbaudes, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.4.

Ar darbu saistīto mācību laikā personas, kas veic transportlīdzekļu pārbaudes, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.5.

Ar darbu saistīto mācību laikā personas, kas lidostās īsteno piekļuves kontroli, kā arī veic uzraudzību un patruļas, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.6.

Mācību laikā personas, kas veic gaisa kuģu drošības pārmeklēšanu, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.7.

Mācību laikā personas, kas nodrošina gaisa kuģu aizsardzību, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.8.

Mācību laikā personas, kas veic bagāžas identifikāciju, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.9.

Mācību laikā personas, kas īsteno kravas un pasta drošības kontroli, izņemot pārbaudes, vai kurām ir piekļuves tiesības identificējamai gaisa kravai vai identificējamam gaisa pastam, iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.3.10.

Mācību laikā personas, kas īsteno gaisa pārvadātāja pasta un materiālu, lidojuma laikā patērējamo krājumu un lidostu krājumu drošības kontroli, izņemot pārbaudes, iegūst šādu kvalifikāciju:

a)

zināšanas par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un to izpildi;

b)

zināšanas par uzraudzības pienākumiem;

c)

zināšanas par iekšējo kvalitātes kontroli;

d)

spēju aizliegtu priekšmetu atklāšanas gadījumos atbilstoši reaģēt;

e)

zināšanas par reaģēšanas kārtību avārijas situācijās;

f)

darbaudzināšanas un stažieru apmācīšanas iemaņas un spēju motivēt citus;

un, ja to prasa personai paredzētie pienākumi:

g)

zināšanas par konfliktu pārvaldību; un

h)

zināšanas par izmantojamo drošības iekārtu un pārbaudes metožu iespējām un ierobežojumiem.

a)

zināšanas par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un to izpildi;

b)

zināšanas par iekšējo, valsts, Kopienas un starptautisko kvalitātes kontroli;

c)

spēju motivēt citus;

d)

zināšanas par izmantojamo drošības iekārtu un pārbaudes metožu iespējām un ierobežojumiem.

11.2.6.1.

Personas, kas nav pasažieri un kam bez pavadības jāiekļūst ierobežotas iekļuves drošības zonās, un kas nepieder pie 11.2.3.–11.2.5. un 11.5. punktā minētajām personām, pirms atļaujas saņemšanas, kura dod tiesības bez pavadības iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, apmeklē drošības izpratnes mācības.

11.2.6.2.

Drošības izpratnes mācību laikā minētās personas iegūst šādu kvalifikāciju:

11.2.6.3.

Visām personām, kas apmeklē drošības izpratnes mācības, pirms atļaujas saņemšanas, kura dod tiesības bez pavadības iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, jāpierāda, ka tām ir izpratne par visiem 11.2.6.2. punktā minētajiem tematiem.

11.3.1.

Personas, kas pilda 11.2.3.1.–11.2.3.5. punktā minētos pienākumus:

11.3.2.

Personas, kas strādā ar rentgena vai EDS iekārtām, sākotnējās atestācijas vai apstiprināšanas procedūras laikā veic standartizētu attēlu interpretācijas testu.

11.3.3.

Atkārtotā atestācijas vai apstiprināšanas procedūra personām, kas strādā ar rentgena vai EDS iekārtām, ietver standartizēto attēlu interpretācijas testu un darba izpildes novērtējumu.

11.3.4.

Ja persona nesāk un pamatotā laikposmā, kas parasti nepārsniedz trīs mēnešus, sekmīgi nepabeidz atkārtoto atestācijas vai apstiprināšanas procedūru, attiecīgās drošības tiesības anulē.

11.3.5.

Visu atestēto vai apstiprināto personu atestācijas vai apstiprināšanas dokumentus attiecīgi glabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā šo personu darba līgumi.

11.4.1.

Personas, kas strādā ar rentgena vai EDS iekārtām, atkārtoti apmeklē attēlu pazīšanas mācības un veic testus. Tās ir:

Testu rezultātus paziņo personai un dokumentē, un tos var ņemt vērā, kad persona veic atkārtotās atestācijas vai apstiprināšanas procedūru.

Mācības klasē un/vai datorizētās mācības ietver vismaz sešas stundas ilgas attēlu pazīšanas mācības un testus ik pēc sešiem mēnešiem. Izmanto bibliotēku, kurā ir vismaz 1 000 attēlu, kuros redzami vismaz 250 dažādu bīstamu priekšmetu attēli, ieskaitot bīstamu priekšmetu sastāvdaļu attēlus, turklāt katrs priekšmets ir uzņemts dažādos atšķirīgos rakursos. Mācību un testu laikā izmanto neprognozējami izvēlētus bibliotēkas attēlus.

Ar darbu saistītās TIP programmatūras apguvē izmanto TIP programmatūras bibliotēku, kurā ir vismaz 6 000 attēlu, kuros redzami vismaz 1 500 dažādu bīstamu priekšmetu attēli, ieskaitot bīstamu priekšmetu sastāvdaļu attēlus, turklāt katrs priekšmets ir uzņemts dažādos atšķirīgos rakursos.

11.4.2.

Personas, kas pilda 11.2. punktā minētos pienākumus, kuri nav 11.4.1. punktā minētie pienākumi, apmeklē atkārtotas mācības pietiekami bieži, lai nodrošinātu kvalifikācijas saglabāšanu un paaugstināšanu atbilstoši norisēm drošības jomā.

Atkārtotas mācības rīko:

Šā punkta a) apakšpunkta prasības neattiecas uz kvalifikāciju, kas iegūta ar darbu saistīto mācību laikā, bet personai paredzēto pienākumu izpildei vairs nav vajadzīga.

11.4.3.

Visu atkārtoti apmācīto personu mācību dokumentus glabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā šo personu darba līgumi.

11.5.1.

Pilnvarotā iestāde uztur sarakstus vai var piekļūt sarakstiem, kuros iekļauti tādu atestētu instruktoru vārdi un – attiecīgos gadījumos – neatkarīgu vērtētāju vārdi, kas ir izpildījuši 11.5.2., 11.5.3. vai 11.5.4. punktā izklāstītās prasības.

11.5.2.

Instruktori un neatkarīgie vērtētāji ir sekmīgi izturējuši iepriekšējās darbības pārbaudi saskaņā ar 11.1.3. punktu un uzrāda pierādījumus par attiecīgu kvalifikāciju vai zināšanām. Neatkarīgajiem vērtētājiem nav nekādu līgumpamatotu vai finansiālu saistību pret lidostu ekspluatantiem, gaisa pārvadātājiem vai tiesību subjektiem, kuru uzraudzībai viņi pieņemti darbā.

11.5.3.

Instruktori, kas pieņemti darbā vai ir vadījuši šajā regulā minētās mācības pirms tās stāšanās spēkā, pierāda pilnvarotajai iestādei, ka viņi atbilst šādam prasību minimumam:

11.5.4.

Neatkarīgie vērtētāji, kas pieņemti darbā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, pierāda pilnvarotajai iestādei, ka viņi atbilst šādam prasību minimumam:

11.5.5.

Lai personu atestētu kā 11.2.3.1.–11.2.3.5. un 11.2.4. un 11.2.5. punktā minēto mācību vadīšanai kvalificētu instruktoru, šai personai jābūt zināšanām par darba vidi attiecīgajā aviācijas drošības jomā un kvalifikācijai un kompetencei šādās jomās:

11.5.6.

Lai personu atestētu kā neatkarīgu vērtētāju, šai personai jābūt zināšanām par darba vidi attiecīgajā aviācijas drošības jomā un kompetencei šādās jomās:

11.5.7.

Pilnvarotā iestāde pati nodrošina instruktoru un neatkarīgo vērtētāju mācības vai apstiprina un uztur atbilstošu drošības mācību kursu sarakstu. Pilnvarotā iestāde nodrošina, lai instruktori un neatkarīgie vērtētāji regulāri apmeklētu mācības vai saņemtu informāciju par norisēm attiecīgajās jomās.

11.5.8.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka kvalificētā instruktora vadīto mācību laikā personas iegūst attiecīgo kvalifikāciju, pilnvarotā iestāde atkarībā no apstākļiem anulē mācību kursa apstiprinājumu vai nodrošina instruktora darbības apturēšanu vai viņa svītrošanu no kvalificēto instruktoru saraksta.

12.0.1.

Iestāde, darbinieks vai tiesību subjekts, kas izmanto iekārtas, lai īstenotu pasākumus, par kuriem tas atbild saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā minēto valsts aviācijas drošības programmu, veic pamatotus pasākumus, lai iekārtas atbilstu šajā nodaļā izklāstītajiem standartiem.

Informāciju, kas ir klasificēta saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (3), pilnvarotā iestāde dara zināmu ražotājiem tikai vajadzības gadījumā.

12.0.2.

Katru drošības iekārtu regulāri pārbauda.

12.1.1.1.

Arkveida metāla detektori (WTMD) spēj atklāt un ar trauksmes signālu norādīt vismaz konkrētus metāla priekšmetus gan atsevišķi, gan kopā.

12.1.1.2.

Atklāšanu ar WTMD neiespaido metāla priekšmetu novietojums un novietojuma virziens.

12.1.1.3.

WTMD ir stingri nostiprināts uz stabila pamata.

12.1.1.4.

WTMD ir vizuāls indikators, kas rāda, ka iekārta darbojas.

12.1.1.5.

WTMD metāla atklāšanas iestatījumu regulēšanas līdzekļi ir aizsargāti un pieejami vienīgi pilnvarotām personām.

12.1.1.6.

WTMD rada gan vizuālu trauksmes signālu, gan skaņas trauksmes signālu, kad tas atklāj metāla priekšmetus, kā minēts 12.1.1.1. punktā. Abu veidu trauksmes signāli ir pamanāmi divu metru rādiusā.

12.1.1.7.

Vizuālajā trauksmes signālā jābūt norādei uz WTMD atklātā signāla stiprumu.

12.1.1.8.

WTMD novieto tā, lai to nevarētu ietekmēt traucējumu avoti.

12.1.2.1.

Ir divi WTMD standarti. Sīki izklāstītas šo standartu prasības ir paredzētas atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.1.2.2.

Visi WTMD atbilst 1. standartam.

Šis standarts zaudē spēku 2011. gada 1. janvārī.

12.1.2.3.

Visiem WTMD, kas uzstādīti no 2007. gada 5. janvāra, piemēro 2. standartu, ja pirms šīs dienas nav parakstīts līgums par 1. standartam atbilstoša WTMD uzstādīšanu.

Visi WTMD atbilst 2. standartam līdz 2011. gada 1. janvārim.

a)

radīt skaņas un/vai vizuālu signālu par to personu procentuālu daļu, kas izgājušas caur WTMD un nav izraisījušas trauksmes signālu, kā minēts 12.1.1.1. punktā. Procentuālo daļu var iestatīt;

b)

skaitīt pārbaudītās personas, neskaitot personas, kas iziet caur WTMD pretējā virzienā;

c)

skaitīt trauksmes signālus;

d)

aprēķināt trauksmes signālu skaitu, kas izteikts kā pārbaudīto personu procentuāla daļa.

12.2.1.

Rokas metāla detektori (HHMD) spēj atklāt melnā un krāsainā metāla priekšmetus. Metāla atklāšanu un konstatēto atklātā metāla novietojumu norāda trauksmes signāls.

12.2.2.

HHMD jutīguma iestatījumu regulēšanas līdzekļi ir aizsargāti un pieejami vienīgi pilnvarotām personām.

12.2.3.

HHMD rada skaņas trauksmes signālu, kad tas atklāj metāla priekšmetus. Trauksmes signāls ir pamanāms viena metra rādiusā.

12.2.4.

HHMD veiktspēju neietekmē traucējumu avoti.

12.2.5.

HHMD ir vizuāls indikators, kas rāda, ka iekārta darbojas.

12.4.1.1.

Sprāgstvielu atklāšanas sistēmu (EDS) iekārtas spēj atklāt un ar trauksmes signālu norādīt uz bagāžā vai citos sūtījumos esošu sprādzienbīstamu materiālu noteiktu vai lielāku atsevišķu daudzumu.

12.4.1.2.

Atklāšanu neiespaido sprāgstvielu forma, novietojums un novietojuma virziens.

12.4.1.3.

EDS rada trauksmes signālu:

12.4.2.1.

Ir trīs EDS standarti. Sīki izklāstītas šo standartu prasības ir paredzētas atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.4.2.2.

Visas EDS atbilst 1. standartam.

Šis standarts zaudē spēku 2012. gada 1. septembrī.

Pilnvarotā iestāde var atļaut vēlākais līdz 2014. gada 1. janvārim izmantot 1. standartam atbilstošas EDS, kas uzstādītas no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 1. septembrim.

12.4.2.3.

Visām EDS, kas uzstādītas no 2007. gada 1. janvāra, piemēro 2. standartu, ja pirms 2006. gada 19. oktobra nav parakstīts līgums par 1. standartam atbilstošas EDS uzstādīšanu.

Visas EDS atbilst 2. standartam vēlākais līdz 2012. gada 1. septembrim, izņemot gadījumus, kad piemēro 12.4.2.2. punkta trešo daļu.

Šis standarts zaudē spēku 2018. gada 1. septembrī.

12.4.2.4.

Visām EDS, kas uzstādītas no 2012. gada 1. septembra, piemēro 3. standartu.

Visas EDS atbilst 3. standartam vēlākais līdz 2018. gada 1. septembrim.

12.5.1.1.

Bīstamu priekšmetu attēlu projicēšanas (TIP) programmatūra spēj projicēt bīstamu priekšmetu virtuālus attēlus bagāžas vai citu sūtījumu rentgena attēlā.

Virtuālos attēlus pārbaudāmās bagāžas un sūtījumu rentgena attēlā izkārto vienmērīgi, un to novietojums nav stingri noteikts.

Projicējamo virtuālo attēlu procentuālo daļu var iestatīt.

12.5.1.2.

TIP programmatūra nemazina rentgena iekārtas veiktspēju un normālu darbību.

Pārbaudītājs nav informēts par to, ka tiks projicēts vai ir projicēts bīstama priekšmeta virtuāls attēls līdz brīdim, kad saskaņā ar 12.5.2.2. punktu parādās ziņojums.

12.5.1.3.

TIP pārvaldības līdzekļi ir aizsargāti un pieejami vienīgi pilnvarotām personām.

12.5.2.1.

TIP programmatūrā ietilpst vismaz:

12.5.2.2.

TIP programmatūra parāda pārbaudītājam ziņojumu:

Ziņojumu parāda tā, ka tas neaizsedz tās bagāžas vai sūtījuma attēlu, uz ko tas attiecas.

Ziņojums saglabājas, līdz pārbaudītājs to nodzēš. Šā punkta a) un b) apakšpunkta gadījumā ziņojumu parāda kopā ar bīstamā priekšmeta virtuālo attēlu.

12.5.2.3.

Pārbaudītājs var piekļūt iekārtai, kurā ir uzstādīta un darbojas TIP programmatūra, izmantojot unikālu identifikatoru.

12.5.2.4.

TIP programmatūra spēj vismaz 12 mēnešus saglabāt atsevišķu pārbaudītāju reaģēšanas rezultātus formātā, kas ļauj sagatavot ziņojumus.

12.5.2.5.

Uz TIP programmatūras struktūru attiecas arī atsevišķā Komisijas lēmumā paredzētās sīki izstrādātās papildu prasības.

12.7.1.1.

Iekārtas, kas minētas 4.1.3.1. punktā un ko izmanto šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudēm, spēj atklāt un ar trauksmes signālu norādīt uz šķidrumos, aerosolos un gelos esošu bīstamu materiālu noteiktu vai lielāku atsevišķu daudzumu.

12.7.1.2.

Atklāšanu neiespaido šķidrumu, aerosolu un gelu tvertņu forma un materiāls.

12.7.1.3.

Iekārtas lieto tā, lai tvertnes novietojums un novietojuma virziens ļautu pilnīgi izmantot iekārtu atklāšanas spējas.

12.7.1.4.

Iekārta rada trauksmes signālu:

12.7.2.1.

Ir divi šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes iekārtu standarti. Sīki izklāstītas šo standartu prasības ir paredzētas atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.7.2.2.

Visas šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes iekārtas atbilst 1. standartam.

Šis standarts zaudē spēku 2014. gada 28. aprīlī.

12.7.2.3.

Visām šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes iekārtām, kas uzstādītas no 2014. gada 29. aprīļa, piemēro 2. standartu.

Visas šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes iekārtas atbilst 2. standartam vēlākais līdz 2016. gada 29. aprīlim.

12.8.1.

Dalībvalstis var atļaut pārbaudes metodes, kurās izmanto jaunas tehnoloģijas un kuras nav paredzētas šajā regulā, ja:

12.8.2.

Vismaz četrus mēnešus pirms plānotās metodes ieviešanas attiecīgā dalībvalsts rakstiski informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par ierosināto pārbaudes metodi, ko tā gatavojas atļaut, pievienojot novērtējumu, kurā norādīts, kā tā garantēs, lai jaunās metodes piemērošana atbilstu 12.8.1. punkta b) apakšpunkta prasībām. Paziņojumā iekļauj arī sīki izklāstītu informāciju par vietām, kurās paredzēts izmantot pārbaudes metodi, un plānoto novērtēšanas perioda ilgumu.

12.8.3.

Ja Komisija sniedz dalībvalstij pozitīvu atbildi vai ja trīs mēnešos no rakstiskā pieprasījuma saņemšanas nav saņemta atbilde, attiecīgā dalībvalsts var atļaut ieviest pārbaudes metodi, izmantojot jaunas tehnoloģijas.

Ja Komisijai nav pārliecības, ka ierosinātā pārbaudes metode pietiekami garantē vispārējā drošības līmeņa nodrošināšanu Kopienā, Komisija to dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij trīs mēnešos no 12.8.2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, izskaidrojot savus apsvērumus. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts līdz Komisijas atļaujas saņemšanai nesāk pārbaudes metodes ieviešanu.

12.8.4.

Maksimālais novērtēšanas periods katrai pārbaudes metodei, izmantojot jaunas tehnoloģijas, ir astoņpadsmit mēneši. Komisija var pagarināt šo novērtēšanas periodu ilgākais vēl uz divpadsmit mēnešiem ar nosacījumu, ka dalībvalsts sniedz atbilstīgu pamatojumu šādam pagarinājumam.

12.8.5.

Novērtēšanas periodā ne retāk kā reizi sešos mēnešos attiecīgās dalībvalsts pilnvarotā iestāde iesniedz Komisijai progresa ziņojumu par novērtēšanas gaitu. Komisija informē pārējās dalībvalstis par progresa ziņojuma saturu. Ja dalībvalsts neiesniedz progresa ziņojumu, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts aptur izmēģinājumu.

12.8.6.

Ja, pamatojoties uz ziņojumu, Komisija negūst pārliecību, ka izmēģināmā pārbaudes metode pietiekami garantē vispārējā aviācijas drošības līmeņa nodrošināšanu Kopienā, Komisija dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij, ka izmēģinājums tiek apturēts līdz attiecīgu garantiju saņemšanai.

12.8.7.

Novērtēšanas perioda ilgums nedrīkst pārsniegt trīsdesmit mēnešus.