2.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/12

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2) (“sākotnējā regula”) uzlika galīgo antidempinga maksājumu, inter alia, Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam. Pasākumi ir ad valorem maksājums ar likmi 9,9 %.

(2)

Komisija 2008. gada augustā atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījuma papildināšanu pabeidza 2008. gada decembrī. Pieprasījumu, kurš attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, iesniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs Eurogold Industries Ltd. (“pieprasījuma iesniedzējs” vai “EGI”). Pieprasījuma iesniedzējs sadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika iegūti sākotnējā regulā izklāstītie konstatējumi un secinājumi (“sākotnējā izmeklēšana”). Antidempinga maksājums, ko piemēro pieprasījuma iesniedzējam, kas ir vienīgais zināmais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs Ukrainā, ir 9,9 %.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā apgalvoja, ka apstākļi, uz kuru pamata bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt daļēju starpposma pārskatīšanu vienīgi attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar EGI. Komisija 2009. gada 9. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu (“paziņojums par sākšanu”) un to sāka.

(5)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir tas pats, kas apskatīts sākotnējā izmeklēšanā, t. i., Ukrainas izcelsmes gludināmie dēļi, proti, iebūvēti vai neiebūvēti, ar tvaiku uzsūcošu virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar piepūšamu virsmu vai bez tās, ieskaitot gludināmo dēli piedurknēm, un to svarīgākās sastāvdaļas, t. i., kājas, virsma un metāla rāmis, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 3924 90 00, ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00.

(6)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Ukrainā, un ražojumam, ko eksportē uz Savienību, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi, tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(8)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, un veica pārbaudes apmeklējumu minētā pieprasījuma iesniedzēja telpās:

(9)

Izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”).

(10)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms noteica, vai EGI līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma pārdevumu kopējā apjoma, kas pārdots uz Savienību. Tika konstatēts, ka EGI kopējie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi.

(11)

Par katru ražojuma veidu, kuru EGI bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida kopējā pārdevumu apjoma.

(12)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojumu veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP laikā veikti neatkarīgiem klientiem.

(13)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū bija lielāki par izmaksām un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli.

(14)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP laikā veikti iekšzemes tirgū.

(15)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot EGI pārdotā ražojuma veida iekšzemes tirgus cenas, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(16)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatoti ar faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis EGI.

(17)

Pēc konstatējumu izpaušanas EGI apgalvoja, ka procentu likme attiecībā uz pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām, ko izmantoja, aprēķinot normālo vērtību, neatbilda procentu likmei attiecībā uz pārdevumiem iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē un ka šajā ziņā bija noteiktas pārāk lielas atsevišķas aprēķinātās normālās vērtības.

(18)

Apgalvojumu pārbaudīja, taču konstatēja, ka tam nav pamata, jo izmantotā pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu procentu likme attiecās arī uz pārdevumiem iekšzemes tirgū un bija tā pati neatkarīgi no tā, vai tirdzniecību veica parastajā apritē, jo to izsaka procentuāli no apgrozījuma. Tāpēc prasību noraidīja.

(19)

EGI veica eksporta pārdevumus uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai ar saistītā uzņēmuma EGS (atrodas Šveicē) starpniecību.

(20)

Ja eksporta pārdevumi uz Savienību tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(21)

Ja eksporta pārdevumus uz Savienību realizēja ar saistītā uzņēmuma EGS starpniecību, kas veica visas importa funkcijas saistībā ar precēm, kuras nonāca brīvā apritē Savienībā, proti, veica visas saistītā importētāja funkcijas, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kurām importētos ražojumus pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgam pircējam. Šajā nolūkā veica korekcijas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz pārdošanai tālāk, kā arī uzkrāto peļņu, lai noteiktu ticamu eksporta cenu. Šajā nolūkā izmantoja to pašu peļņas likmi kā sākotnējā izmeklēšanā, jo nebija pieejama jauna informācija no neatkarīgiem importētājiem par uzkrāto peļņu.

(22)

Atbilstoši pamatregulas 11. panta 10. punktam EGI apgalvoja, ka samaksātais antidempinga maksājums nav jāatskaita kā izmaksas, jo tas ir pienācīgi atspoguļots tālākpārdošanas cenās, ja eksporta cenu nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(23)

Šajā sakarā pārbaudīja prasībai pievienotos pierādījumus, kuros ietilpa virkne pārdošanas cenas aprēķinu. Tomēr iesniegtie aprēķini attiecās tikai uz dažiem pārdotajiem modeļiem IP un liecināja, ka ne visos gadījumos pārdošanas cena pilnībā atspoguļoja antidempinga maksājumu. Tāpēc sniegtie pierādījumi netika uzskatīti par izšķirošiem, lai noteiktu, vai antidempinga maksājums tika atspoguļots tālākpārdošanas cenās. Tādējādi prasība tika noraidīta un antidempinga maksājumu atskaitīja kā izmaksas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu nosakot ar EGS starpniecību veikto pārdevumu uz Savienību eksporta cenu.

(24)

Pēc konstatējumu izpaušanas EGI atkārtoti iesniedza prasību. Tomēr tas neiesniedza jaunus pierādījumus vai argumentus, kas apstiprinātu minēto prasību. Tāpēc prasību noraidīja.

(25)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, attiecīgos un pamatotos gadījumos korekciju veidā tika pienācīgi ņemtas vērā transporta izmaksas, iepakošanas izmaksas, kredīta izmaksas un komisijas maksas.

(26)

Pēc konstatējumu izpaušanas tika atrasta aprēķinu kļūda, proti, valūtas konvertēšanas kļūda saistībā ar atsevišķām iepakošanas izmaksu korekcijām. To izlaboja un attiecīgi pārskatīja dempinga starpības aprēķinu.

(27)

Turklāt pēc konstatējumu izpaušanas EGI apgalvoja, ka, aprēķinot normālo vērtību, nav jāņem vērā korekcijas attiecībā uz pārdevumiem iekšzemes tirgū, kuri netiek veikti parastajā tirdzniecības apritē, un, tā kā nav veikti citi attiecīgā ražojuma veida pārdevumi, jāizmanto vidējās korekcijas vērtības, kuras piemēro citiem ražojumu veidu pārdevumiem parastajā tirdzniecības apritē, jo tikai tās atspoguļotu izmaksas, kas ir iekļautas pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai.

(28)

Šo prasību izskatīja, tomēr nepieņēma, jo korekcijas izmanto tikai salīdzināšanai un parasti atspoguļo faktiskās izmaksas, kas raksturīgas katram darījumam, un tās ir objektīvs elements un tādēļ nav atkarīgas no tā, vai galīgie pārdevumi veikti parastajā tirdzniecības apritē.

(29)

Turklāt, izskatot šo prasību, konstatēja, ka, aprēķinot normālās vērtības to ražojumu veidu gadījumā, kuri netiek pārdoti iekšzemes tirgū, izmantotas nepareizas korekciju vērtības. Tās izlaboja, izmantojot vispārējas vidējās korekciju vērtības, ko piemēro visiem pārdevumiem iekšzemes tirgū, un attiecīgi mainīja aprēķinu. EGI apgalvoja, ka šiem ražojumu veidiem jāpiešķir kredīta izmaksu korekcijas, jo kredīta izmaksas tika iekļautas pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai. Šo prasību noraidīja, jo attiecīgie ražojuma veidi faktiski nekad nav pārdoti iekšzemes tirgū un tādēļ nebija pierādījumu tam, ka to maksājums ir atlikts. Saistībā ar šo jānorāda, ka kredīta izmaksu korekcijas nepamatojas uz faktiskiem maksājumu termiņiem un izmaksām, bet gan uz alternatīvām izmaksām, kuru pamatā ir maksājumu termiņi, par kuriem vienojas pārdošanas brīdī.

(30)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja par to, ka tiek veikts dempings.

(31)

EGI dempinga starpība, kas izteikta procentos no neto cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 7 %.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai konstatējumus varētu uzskatīt par ilgstoša rakstura.

(33)

Pieprasījuma iesniedzēja un saistītā uzņēmuma tirdzniecības kanālu strukturālā reorganizācija jau ir pabeigta attiecībā uz lielāko daļu tirdzniecības, un šo reorganizāciju var uzskatīt par ilgstoša rakstura. Tāpēc apstākļi, kuru dēļ tika sākta šī starpposma pārskatīšana, visticamāk, tuvākajā laikā nemainīsies tā, lai ietekmētu starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Turklāt izmeklēšanas laikā netika konstatēts neviens aspekts, kas liecinātu, ka jaunie apstākļi nebūs ilgstoši. Tāpēc tiek secināts, ka apstākļu pārmaiņas ir ilgstoša rakstura.

(34)

Sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka EGI ir vienīgais Ukrainas gludināmo dēļu ražotājs eksportētājs. Tāpēc metodika, kas izmantota, lai noteiktu dempinga starpību EGI, tika izmantota, lai noteiktu dempinga starpību visiem Ukrainas attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem.

(35)

Tādējādi, ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, uzskata par lietderīgu grozīt Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam piemērojamo antidempinga maksājuma likmi un noteikt to 7 %.

(36)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ierosināts grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu, inter alia, Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. To piezīmes attiecīgi tika ņemtas vērā un pienācīgi atspoguļotas šajā regulā,