22.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1194/2011/ES

(2011. gada 16. novembris),

ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir vērsts uz aizvien ciešāku Eiropas tautu savienību un uztic Savienībai uzdevumu inter alia veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus izceļot kopīgo kultūras mantojumu. Šajā ziņā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, lai uzlabotu zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi un tās popularizētu.

(2)

Labākas zināšanas un izpratne, īpaši jauniešu vidū, par kopīgo, tomēr dažādo mantojumu palīdzētu stiprināt viņu piederības izjūtu Savienībai un izvērstu kultūru dialogu. Tādēļ ir svarīgi veicināt plašāku kultūras mantojuma pieejamību un uzsvērt tā eiropeisko dimensiju.

(3)

Ar LESD ir izveidota arī Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību un ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa saglabāšanā un stiprināšanā. Lai iedzīvotāji pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāks uzsvars būtu jāliek uz viņu kopīgajām vērtībām, vēsturi un kultūru kā galvenajiem faktoriem viņu līdzdalībai tādā sabiedrībā, kas dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, kultūru un valodu daudzveidības, iecietības un solidaritātes principiem.

(4)

2006. gada 28. aprīlī Granādā (Spānijā) uzsāka valdību iniciatīvu “Eiropas mantojuma zīme” (“valdību iniciatīva”).

(5)

Padome 2008. gada 20. novembrī pieņēma secinājumus (3) ar mērķi valdību iniciatīvu pārveidot par Savienības rīcību (“rīcība”), uzaicinot Komisiju iesniegt atbilstīgu priekšlikumu Savienības Eiropas mantojuma zīmes (“zīme”) izveidei un precizēt projekta īstenošanas praktiskās procedūras.

(6)

Komisijas veiktā sabiedriskā apspriešana un ietekmes novērtējums apstiprināja, ka valdību iniciatīva ir noderīga, taču tika norādīts, ka tā ir jāpilnveido, lai tā pilnībā īstenotu savu potenciālu, un ka Savienības iesaistīšanās radītu tai uzskatāmu papildu vērtību un palīdzētu uzlabot tās kvalitāti.

(7)

Zīmei būtu jāizmanto pieredze, kas gūta saistībā ar valdību iniciatīvu.

(8)

Zīmei būtu jātiecas veidot papildu vērtību un papildināmību attiecībā uz citām iniciatīvām, piemēram, UNESCO“Pasaules mantojuma sarakstu”, UNESCO“Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”. Tās papildu vērtības pamatā vajadzētu būt ieguldījumam, ko atlasītie objekti devuši Eiropas vēsturē un kultūrā, tostarp Savienības veidošanā, kā arī uzskatāmai izglītojošai dimensijai, kas būtu vērsta uz iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, un sadarbības tīkliem starp šiem objektiem, lai dalītos pieredzē un paraugpraksē. Rīcībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš objektu popularizēšanai un to pieejamībai, kā arī sniegtās informācijas un piedāvāto pasākumu kvalitātei, nevis objektu saglabāšanai, kas būtu jānodrošina ar jau esošiem aizsardzības pasākumiem.

(9)

Papildus tam, lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju piederības izjūtu Savienībai un veicinātu kultūru dialogu, rīcība varētu arī sniegt ieguldījumu, lai celtu kultūras mantojuma vērtību un savdabību, palielinātu mantojuma nozīmi reģionu ekonomiskajā un ilgtspējīgā attīstībā, jo īpaši ar kultūras tūrisma starpniecību, lai veidotu sinerģijas starp kultūras mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu un, plašākā kontekstā, lai atbalstītu demokrātijas vērtības un cilvēktiesības, kas ir Eiropas integrācijas pamatā.

(10)

Minētie mērķi pilnībā atbilst mērķiem, kas izvirzīti Komisijas paziņojumā “Eiropas darba kārtība kultūrai augošas globalizācijas apstākļos”, kas ietver kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšanu, kā arī kultūras kā jaunrades katalizatora veicināšanu.

(11)

Ļoti svarīgi, lai zīmi piešķirtu, pamatojoties uz kopīgiem, skaidriem un pārredzamiem kritērijiem un procedūrām, tostarp pirmajos divos atlases gados, kad būtu jāpiemēro pārejas laika noteikumi.

(12)

Objektu atlases procedūra saskaņā ar šo rīcību būtu jāveic divos posmos. Objekti būtu vispirms sākotnēji jāatlasa valstu līmenī. Atbilstīgos gadījumos dalībvalstis varētu iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes. Pēc tam būtu jāveic atlase Savienības līmenī. Katrs objekts, kam piešķirta zīme, būtu jāpārrauga, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilsmi kritērijiem, kā tie noteikti zīmei.

(13)

Veicot šīs rīcības pirmo novērtējumu, būtu jāizskata iespēja paplašināt tās ģeogrāfisko darbības jomu.

(14)

Ja starp vairākiem objektiem, kas atrodas vienā dalībvalstī, pastāv skaidra tematiska saikne, šai rīcībai būtu jāatļauj iesniegt kopīgus pieteikumus. Šādiem kopīgajiem pieteikumiem vajadzētu ietvert pamatotu skaitu iesaistīto objektu, un tiem vajadzētu apliecināt Eiropas mēroga papildu vērtību salīdzinājumā ar to pašu objektu individuāliem pieteikumiem.

(15)

Līdzīgi, konkrētu objektu starptautiskās dimensijas dēļ šai rīcībai būtu jāatļauj iesniegt kopīgus pieteikumus gan par objektiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un kas attiecas uz vienu konkrētu tematu, gan par objektiem, kas atrodas vismaz divu dalībvalstu teritorijā.

(16)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai un jo īpaši noteikumus par objektu izraudzīšanu zīmes piešķiršanai, zīmes atsaukšanu un oficiālo kārtību, kādā no zīmes var atteikties, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras.

(17)

Zīmes administratīvajai pārvaldībai vajadzētu būt neapgrūtinošai un elastīgai, ievērojot subsidiaritātes principu.

(18)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo Eiropas mantojuma zīmei jo īpaši vajadzīgi jauni, kopīgi, skaidri un pārredzami kritēriji un procedūras, kā arī labāka koordinācija starp dalībvalstīm, un to, ka tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Rīcības izveide

Ar šo lēmumu izveido Eiropas Savienības rīcību (“rīcība”) “Eiropas mantojuma zīme” (“zīme”).

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“objekti” ir pieminekļi, dabas, zemūdens, arheoloģiski, rūpnieciski vai pilsētvides objekti, kultūras ainavas, piemiņas vietas, kultūras preces un priekšmeti un nemateriāls mantojums, kas saistīts ar kādu vietu, tostarp mūsdienu mantojums;

2)

“starptautiskais objekts” ir:

a)

vairāki objekti, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un ir veltīti vienam konkrētam tematam, lai varētu iesniegt kopīgu pieteikumu; vai

b)

viens objekts, kas atrodas vismaz divu dalībvalstu teritorijā;

3)

“valsts nozīmes tematiskais objekts” ir vairāki objekti, kas atrodas vienā dalībvalstī un ir veltīti vienam konkrētam tematam, lai varētu iesniegt kopīgu pieteikumu.

3. pants

Mērķi

1.   Rīcība sekmē šādu vispārēju mērķu sasniegšanu:

a)

pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgajām vērtībām un elementiem, kā arī uz izpratni par nacionālo un reģionālo daudzveidību, stiprināt Eiropas pilsoņu, jo īpaši jauniešu, piederības izjūtu Savienībai;

b)

stiprināt kultūru dialogu.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā noteiktos mērķus, rīcība tiek vērsta uz šādu starpposma mērķu sasniegšanu:

a)

uzsvērt simbolisko vērtību un vairot savdabību objektiem, kam ir bijusi nozīmīga loma Eiropas vēsturē un kultūrā un/vai Eiropas veidošanā;

b)

palielināt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas vēsturi un Savienības veidošanu un viņu kopīgo, tomēr atšķirīgo kultūras mantojumu, jo īpaši saistībā ar demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas integrācijas procesa pamatā.

3.   Paši objekti tiek vērsti uz šādu konkrētu mērķu sasniegšanu:

a)

izcelt to eiropeisko nozīmi;

b)

palielināt Eiropas pilsoņu, īpaši jauniešu, izpratni par viņu kopīgo kultūras mantojumu;

c)

visā Savienībā atvieglot dalīšanos pieredzē un paraugprakses apmaiņu;

d)

palielināt un/vai uzlabot to pieejamību visiem, īpaši jauniešiem;

e)

izvērst kultūru dialogu, jo īpaši jauniešu vidū, nodrošinot mākslas, kultūras un vēstures izglītību;

f)

veicināt sinerģiju starp kultūras mantojumu, no vienas puses, un mūsdienu jaunradi un radošumu, no otras puses;

g)

sekmēt reģionu pievilcību un ekonomisko un ilgtspējīgo attīstību, jo īpaši ar kultūras tūrisma starpniecību.

4. pants

Dalība rīcībā

Rīcībā brīvprātīgi var iesaistīties Eiropas Savienības dalībvalstis.

5. pants

Rīcības papildu vērtība un papildināmība ar citām iniciatīvām

Komisija un dalībvalstis nodrošina rīcības papildu vērtību un papildināmību attiecībā uz citām iniciatīvām kultūras mantojuma jomā, tostarp UNESCO“Pasaules mantojuma” sarakstu, UNESCO“Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”.

6. pants

Tiesības izmantot rīcību

Uz zīmes piešķiršanu ir tiesīgi kandidēt objekti 2. panta nozīmē.

7. pants

Kritēriji

1.   Zīmi piešķir, pamatojoties uz turpmāk minētajiem kritērijiem (“kritēriji”):

a)

objektiem, kas kandidē uz zīmes piešķiršanu, jābūt simboliskai eiropeiskai vērtībai un jābūt bijušai svarīgai lomai Eiropas vēsturē un kultūrā un/vai Savienības veidošanā. Tāpēc tiem jāpamato vismaz viens no šādiem aspektiem:

i)

to pārrobežu vai Eiropas mēroga iezīmes, proti, kā to agrākā un tagadējā ietekme un to izraisītā interese pārsniedz vienas dalībvalsts robežas;

ii)

to loma un nozīme Eiropas vēsturē un Eiropas integrācijā un to saikne ar īpaši svarīgiem Eiropas notikumiem, personībām vai kustībām;

iii)

to loma un nozīme tādu kopīgo vērtību pilnveidošanā un izplatīšanā, kas ir Eiropas integrācijas pamatā;

b)

par objektu, kas kandidē uz zīmes piešķiršanu, iesniedz projektu, kura īstenošanai jāsāk vēlākais izraudzīšanas gada beigās un kurā ietver visus šādus turpmāk minētos elementus:

i)

veidot izpratni par objekta eiropeisko nozīmi, konkrēti – nodrošinot atbilstīgus informācijas sniegšanas pasākumus un informatīvas zīmes un apmācot personālu;

ii)

rīkot izglītojošus pasākumus, īpaši jauniešiem, kas uzlabo izpratni par Eiropas kopīgo vēsturi un tās kopīgo, tomēr atšķirīgo mantojumu un kas stiprina piederības izjūtu kopējai telpai;

iii)

popularizēt daudzvalodību un padarīt objektus pieejamākus, lietojot vairākas Savienības valodas;

iv)

piedalīties zīmi saņēmušo objektu sadarbības tīklu darbībās, lai apmainītos ar pieredzi un sāktu kopīgus projektus;

v)

veicināt objekta savdabību un pievilcību Eiropas mērogā, inter alia izmantojot iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas un digitāli un interaktīvi līdzekļi, un tiecoties veidot sinerģiju ar citām Eiropas iniciatīvām.

Mākslas un kultūras pasākumu rīkošana, kas sekmē Eiropas kultūras speciālistu, mākslinieku un krājumu mobilitāti, rosina kultūru dialogu un palīdz veidot saikni starp mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu, ir jāatbalsta, ja tas iespējams, ņemot vērā objekta specifiku;

c)

par objektu, kas kandidē uz zīmes piešķiršanu, iesniedz darba plānu, kurā ietver visus šādus turpmāk minētos elementus:

i)

nodrošināt objekta pienācīgu pārvaldību, tostarp mērķu un rādītāju noteikšanu;

ii)

nodrošināt objekta saglabāšanu un tā nodošanu nākamajām paaudzēm saskaņā ar attiecīgiem aizsardzības pasākumiem;

iii)

nodrošināt kvalitatīvas apmeklētāju uzņemšanas iespējas, piemēram, vēsturisku izklāstu, informāciju apmeklētājiem un informatīvas zīmes;

iv)

nodrošināt objekta pieejamību pēc iespējas plašākai sabiedrībai, inter alia pielāgojot objektu vai apmācot personālu;

v)

īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, konkrēti – piešķirot tiem privileģētu piekļuvi objektam;

vi)

reklamēt objektu kā ilgtspējīga tūrisma galamērķi;

vii)

izveidot saskaņotu un visaptverošu saziņas stratēģiju, kurā uzsvērta objekta eiropeiskā nozīme;

viii)

nodrošināt, ka objekta pārvaldība ir pēc iespējas labvēlīgāka videi.

2.   Attiecībā uz 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem katru objektu izvērtē samērīgā veidā, ņemot vērā tā raksturīgās iezīmes.

8. pants

Eiropas žūrija

1.   Izveido Eiropas neatkarīgo ekspertu žūriju (“Eiropas žūrija”), lai tā veiktu atlasi un pārraudzību Savienības līmenī. Tā nodrošina, lai visās dalībvalstīs attiecībā uz objektiem pareizi piemērotu kritērijus.

2.   Eiropas žūrijā ir 13 locekļi; četrus locekļus ieceļ Eiropas Parlaments, četrus – Padome, četrus – Komisija un vienu – Reģionu komiteja saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. Eiropas žūrija izraugās savu priekšsēdētāju.

3.   Eiropas žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti ar ievērojamu pieredzi un zināšanām jomās, uz kurām attiecas rīcības mērķi. Katra iestāde un struktūra tiecas nodrošināt, lai to iecelto ekspertu zināšanas būtu pēc iespējas papildinošākas un lai šie eksperti tiktu izraudzīti, ņemot vērā līdzsvarotu ģeogrāfisko spektru.

4.   Eiropas žūrijas locekļus ieceļ uz trim gadiem.

Tomēr 2012. gadā Eiropas Parlaments ieceļ četrus ekspertus uz diviem gadiem, Padome – četrus uz trim gadiem, Komisija – četrus uz vienu gadu un Reģionu komiteja – vienu uz trim gadiem.

5.   Eiropas žūrijas locekļi deklarē visus pastāvošus vai iespējamus interešu konfliktus saistībā ar konkrētu objektu. Gadījumā, ja kāds no žūrijas locekļiem sniedz šādu deklarāciju vai ja atklājas šāds interešu konflikts, minētais žūrijas loceklis nepiedalās objekta izvērtēšanā, nedz arī jebkuru citu objektu izvērtēšanā no attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstīm.

6.   Komisija publisko visus Eiropas žūrijas ziņojumus, ieteikumus un paziņojumus.

9. pants

Pieteikuma veidlapa

Lai procedūras būtu pēc iespējas racionālākas un neapgrūtinošākas, Komisija izveido vienotu pieteikuma veidlapu (“pieteikuma veidlapa”), kuras pamatā ir minētie kritēriji un kuru izmanto visi objekti, kas kandidē.

10. pants

Priekšatlase valstu līmenī

1.   Par objektu priekšatlasi zīmes piešķiršanai atbild dalībvalstis.

2.   Katra dalībvalsts var reizi divos gados priekšatlasē izvirzīt ne vairāk kā divus objektus.

3.   Priekšatlases pamatā ir kritēriji, un tajā izmanto pieteikuma veidlapu.

4.   Katra iesaistītā dalībvalsts saskaņā ar subsidiaritātes principu izveido savas priekšatlases procedūras un grafiku, cenšoties panākt pēc iespējas neapgrūtinošākus un elastīgākus administratīvos pasākumus. Līdz atlases procedūras gada 1. martam tās nosūta Komisijai priekšatlasē izvirzīto objektu pieteikuma veidlapas saskaņā ar pielikumā iekļauto grafiku.

5.   Komisija publisko priekšatlasē izvirzīto objektu pilnu sarakstu un pēc priekšatlases posma pabeigšanas par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju, lai Eiropas Parlaments, Padome, Reģionu komiteja, dalībvalstis vai jebkura cita persona vai vienība varētu iesniegt Komisijai jebkādas piezīmes, kas varētu ietekmēt minēto objektu atlasi.

11. pants

Atlase Savienības līmenī

1.   Objektu atlasi zīmes piešķiršanai veic Eiropas žūrija Komisijas atbildībā.

2.   Eiropas žūrija izvērtē priekšatlasē izvirzīto objektu pieteikumus un atlasa ne vairāk kā vienu objektu no katras dalībvalsts. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju un rīkot objektu apmeklējumus.

3.   Atlases pamatā ir kritēriji, un tajā izmanto pieteikuma veidlapu. Eiropas žūrija arī pienācīgi ņem vērā piezīmes, kas minētas 10. panta 5. punktā.

4.   Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par priekšatlasē izvirzītajiem objektiem un vēlākais līdz atlases procedūras gada beigām to nosūta Komisijai. Minētajā ziņojumā iekļauj ieteikumu par zīmes piešķiršanu un sniedz pavadpaskaidrojumu par saviem secinājumiem attiecībā uz tiem objektiem, kas tika atlasīti, un tiem, kas netika atlasīti. Komisija minēto ziņojumu nekavējoties pārsūta informācijai Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai.

5.   Objekti, kas kandidēja un netika atlasīti, var nākamajos gados iesniegt jaunu pieteikumu priekšatlasei valsts līmenī.

12. pants

Starptautiski objekti

1.   Lai starptautisks objekts būtu tiesīgs kandidēt uz zīmes piešķiršanu, tas atbilst visiem šādiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

ikviens iesaistītais objekts pilnībā atbilst kritērijiem;

b)

vienu no iesaistītajiem objektiem izraugās par koordinējošo objektu, kas kalpos par vienoto kontaktpunktu Komisijai;

c)

pieteikumu iesniedz ar vienotu nosaukumu;

d)

ja vajadzīgs, sniedz pamatojumu par skaidru tematisko saikni.

2.   Attiecībā uz pieteikumiem par starptautiskiem objektiem ievēro to pašu procedūru, ko piemēro citiem objektiem. Pēc apspriešanās starp iesaistītajiem objektiem un iesaistot attiecīgās valstu iestādes, par katru iesaistīto objektu aizpilda pieteikuma veidlapu un to nosūta koordinējošajam objektam. Starptautiskus objektus, ievērojot 10. panta 2. punktā noteiktos objektu skaitliskos ierobežojumus, priekšatlasē izvirza tā dalībvalsts, kurā atrodas koordinējošais objekts, un tos ierosina visu attiecīgo dalībvalstu vārdā pēc tam, kad šīs dalībvalstis par to vienojušās.

3.   Kad ir atlasīts starptautisks objekts, šim starptautiskajam objektam zīmi piešķir kā kopumam un ar vienu nosaukumu.

4.   Ja starptautisks objekts atbilst visiem kritērijiem, atlases laikā šim objektam dod priekšroku.

13. pants

Valsts nozīmes tematiski objekti

1.   Lai valsts nozīmes tematisks objekts būtu tiesīgs kandidēt uz zīmes piešķiršanu, tas atbilst visiem šādiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

uzrāda kopīga pieteikuma eiropeisko papildu vērtību salīdzinājumā ar individuāliem pieteikumiem;

b)

uzrāda skaidru tematisko saikni;

c)

ikviens iesaistītais objekts pilnībā atbilst kritērijiem;

d)

vienu no iesaistītajiem objektiem izraugās par koordinējošo objektu, kas kalpos par vienoto kontaktpunktu Komisijai;

e)

pieteikumu iesniedz ar vienotu nosaukumu.

2.   Attiecībā uz pieteikumiem par valsts nozīmes tematiskiem objektiem ievēro to pašu procedūru, ko piemēro citiem objektiem. Par katru iesaistīto objektu aizpilda pieteikuma veidlapu un to nosūta koordinējošajam objektam. Valsts nozīmes tematiskus objektus, ievērojot 10. panta 2. punktā noteiktos objektu skaitliskos ierobežojumus, priekšatlasē izvirza attiecīgā dalībvalsts.

3.   Kad ir atlasīts valsts nozīmes tematisks objekts, šim valsts nozīmes tematiskajam objektam zīmi piešķir kā kopumam un ar vienu nosaukumu.

14. pants

Objektu izraudzīšanās

1.   Komisija, pienācīgi ņemot vērā Eiropas žūrijas ieteikumu, izraugās objektus, kam piešķirama zīme. Komisija par tās izraudzītajiem objektiem informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.

2.   Zīmi piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās, un neskarot 16. pantu.

15. pants

Pārraudzība

1.   Katru objektu, kam piešķirta zīme, regulāri pārrauga, lai nodrošinātu, ka tas joprojām atbilst kritērijiem un tiek ievērots kopā ar tā pieteikumu iesniegtais projekts un darba plāns.

2.   Dalībvalstis ir atbildīgas par visu to teritorijā esošo objektu pārraudzību. Par starptautiska objekta pārraudzību atbild dalībvalsts, kurā atrodas koordinējošais objekts.

3.   Dalībvalstis vāc visu vajadzīgo informāciju un saskaņā ar pielikumā iekļauto grafiku katru ceturto gadu sagatavo ziņojumu. Dalībvalstis šo ziņojumu nosūta Komisijai līdz pārraudzības procedūras gada 1. martam. Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas žūrijai izskatīšanai.

4.   Eiropas žūrija līdz pārraudzības procedūras gada beigām sniedz ziņojumu par situāciju objektos, kas saņēmuši zīmi, un vajadzības gadījumā tajā iekļauj ieteikumus, kas jāņem vērā nākamajā pārraudzības periodā.

5.   Komisija, sadarbojoties ar Eiropas žūriju, nosaka kopīgus rādītājus, lai dalībvalstis varētu nodrošināt saskaņotu pieeju pārraudzības procedūrai.

16. pants

Zīmes anulēšana vai atteikšanās no tās

1.   Ja Eiropas žūrija konstatē, ka objekts vairs neatbilst kritērijiem vai ka vairs netiek ievērots kopā ar tā pieteikumu iesniegtais projekts un darba plāns, tā ar Komisijas starpniecību sāk pārrunas ar attiecīgo dalībvalsti nolūkā veicināt vajadzīgos objekta pielāgojumus.

2.   Ja vajadzīgie objekta pielāgojumi nav veikti 18 mēnešu laikā pēc pārrunu sākuma, Eiropas žūrija par šo faktu paziņo Komisijai. Paziņojumam pievieno iemeslu izklāstījumu un tajā iekļauj praktiskus ieteikumus stāvokļa uzlabošanai.

3.   Ja 18 mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma praktiskie ieteikumi nav īstenoti, Eiropas žūrija sniedz Komisijai ieteikumu anulēt attiecīgajam objektam piešķirto zīmi.

4.   Ja Eiropas žūrija konstatē, ka kāds objekts, kas iesaistīts starptautiskā objektā vai valsts nozīmes tematiskā objektā, vairs neatbilst kritērijiem vai ka vairs netiek ievērots kopā ar tā pieteikumu iesniegtais projekts un darba plāns, piemēro 1., 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru. Saskaņā ar šo punktu zīmes anulēšanu piemēro visam starptautiskajam objektam vai valsts nozīmes tematiskajam objektam kopumā. Tomēr gadījumos, kad starptautiskā objekta vai valsts nozīmes tematiskā objekta saskaņotība netiks nelabvēlīgi ietekmēta, Eiropas žūrija var ieteikt anulēšanu piemērot tikai iesaistītajam objektam.

5.   Komisija, pienācīgi ņemot vērā 3. punktā minēto ieteikumu, pieņem lēmumu atsaukt zīmi. Komisija par zīmes atsaukšanu informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.

6.   Objekti var jebkurā laikā atteikties no zīmes, un šādos gadījumos par šo atteikšanos paziņo attiecīgajai dalībvalstij, kas savukārt par to informē Komisiju. Komisija oficiāli noformē atteikšanos un par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.

17. pants

Praktiski pasākumi

1.   Komisija īsteno rīcību. Tā jo īpaši:

a)

nodrošina rīcības vispārēju saskaņotību un kvalitāti;

b)

nodrošina koordināciju starp dalībvalstīm un Eiropas žūriju;

c)

ievērojot mērķus un kritērijus, ciešā sadarbībā ar Eiropas žūriju izstrādā norādes, kas palīdz veikt atlases un pārraudzības procedūras;

d)

sniedz atbalstu Eiropas žūrijai.

2.   Komisija atbild par informācijas sniegšanu saistībā ar zīmi un tās uzskatāmības nodrošināšanu Savienības līmenī, jo īpaši izveidojot un uzturot īpašu tīmekļa vietni. Komisija arī nodrošina to, ka rīcībai tiek izveidots logotips.

3.   Komisija sekmē sadarbības tīklu veidošanu starp objektiem, kam piešķirta zīme.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētās darbības, kā arī Eiropas žūrijas izmaksas sedz ar finansējumu, kas paredzēts 20. pantā.

18. pants

Novērtējums

1.   Komisija nodrošina rīcības ārēju un neatkarīgu novērtējumu. Šādu novērtējumu veic katru sesto gadu saskaņā ar pielikumā iekļauto grafiku un tajā izskata visus elementus, tostarp rīcības īstenošanai izmantoto procesu efektivitāti, objektu skaitu, rīcības ietekmi, iespēju paplašināt tās ģeogrāfisko darbības jomu, kā to varētu uzlabot un vai tā būtu jāturpina.

2.   Komisija sešu mēnešu laikā pēc 1. punktā paredzētā novērtējuma pabeigšanas sniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

19. pants

Pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis, kas nepiedalījās valdību 2006. gada iniciatīvā “Eiropas mantojuma zīme” (“valdību iniciatīva”), 2013. gadā priekšatlasē var izvirzīt līdz četriem objektiem zīmes piešķiršanai.

2.   Dalībvalstis, kas piedalījās valdību iniciatīvā, 2014. gadā priekšatlasē var izvirzīt līdz četriem objektiem zīmes piešķiršanai. Dalībvalstis var izvirzīt objektus, kuriem ar valdību iniciatīvu zīme jau tikusi piešķirta.

3.   Visus objektus, kas minēti 1. un 2. punktā, Eiropas žūrija novērtē pēc tiem pašiem kritērijiem, un attiecībā uz tiem ievēro to pašu procedūru, ko piemēro pārējiem objektiem.

4.   Ja viens no 1. un 2. punktā minētajiem objektiem neatbilst kritērijiem vai ir vajadzīga papildu informācija, Eiropas žūrija ar Komisijas starpniecību sāk pārrunas ar attiecīgo dalībvalsti, lai noteiktu, vai līdz lēmuma pieņemšanai pieteikumu iespējams uzlabot. Vajadzības gadījumā var rīkot attiecīgā objekta apmeklējumus.

20. pants

Finanšu noteikumi

1.   Rīcības īstenošanai laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredzētais finansējums ir EUR 650 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA

(1)  OV C 267, 1.10.2010., 52. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 19. jūlija nostāja pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta 2011. gada 16. novembra nostāja.

(3)  OV C 319, 13.12.2008., 11. lpp.

PIELIKUMS

Grafiks

Gads

 

2011

Lēmuma stāšanās spēkā

Sagatavošana

2012

Sagatavošana

2013

Dalībvalstis, kas nepiedalījās valdību iniciatīvā, pirmoreiz izvirza objektus, kuri kandidē

2014

Dalībvalstis, kas piedalījās valdību iniciatīvā, pirmoreiz izvirza objektus, kuri kandidē

2015

Atlase

2016

Pārraudzība

2017

Atlase

2018

Zīmes novērtēšana

2019

Atlase

2020

Pārraudzība

2021

Atlase

2022

—

2023

Atlase

2024

Pārraudzība

Zīmes novērtēšana

2025

Atlase

…

…
  翻译：