17.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/21

(1)

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija no preses bija ieguvusi par kompensācijas maksājumu summu 425 miljonu euro apmērā, ko Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrība (turpmāk tekstā – “ELGA”) pēc 2009. gada janvāra protestiem Grieķijā bija paredzējusi izmaksāt lielam skaitam lauksaimniecības produktu ražotāju par ieņēmumu zaudējumiem, kurus viņi 2008. gadā piedzīvoja slikto laika apstākļu dēļ, 2009. gada 4. februārī notika divpusēja sanāksme ar Grieķijas iestādēm. Pēc šīs sanāksmes Grieķijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā sniedza informāciju par šo pasākumu 2009. gada 9. februāra vēstulē.

(2)

2009. gada 23. februāra vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju. 2009. gada 20. marta vēstulē Grieķijas iestādes sniedza atbildi Komisijai, ka ELGA ir noslēgusi līgumu par aizņēmumu, lai varētu izmaksāt minētos kompensācijas maksājumus 425 miljonu euro apmērā, kā arī par vēl vienu aizņēmumu 444 miljonu euro apmērā, kura liela daļa paredzēta kompensāciju izmaksai 2008. gadā par zaudējumiem augkopības un lopkopības nozarē, ko arī radījuši ELGA apdrošinātie iemesli.

(3)

Komisijas dienesti pieprasīja papildu informāciju 2009. gada 4. maija vēstulē. Grieķijas iestādes sniedza atbildi 2009. gada 16. jūnija vēstulē. 2009. gada 13. jūlija vēstulē Komisijas dienesti informēja Grieķijas iestādes, ka par 2009. gadu ir reģistrēts kompensācijas pasākums 425 miljonu euro apmērā ar lietas reģistrācijas numuru CP 196/2009 un ka kompensācijas pasākums 444 miljonu euro apmērā, kas izmaksāts 2008. gadā, tajā daļā, kura attiecas uz ELGA apdrošināto iemeslu izraisīto zaudējumu kompensācijām, ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta (2) piemērošanai (3), 1. panta f) punkta izpratnē un ir reģistrēts ar numuru NN 39/09.

(4)

Pēc Grieķijas iestāžu 2009. gada 18. augusta atbildes vēstules saņemšanas Komisijas dienesti pieprasīja papildu informāciju, nosūtot 2009. gada 14. septembra vēstuli. Turklāt minētajā vēstulē Komisija informēja Grieķijas iestādes, ka saskaņā ar šo iestāžu sniegto informāciju, no kuras izriet, ka attiecīgajiem lauksaimniekiem par 2009. gadu ir izmaksātas kompensācijas 425 miljonu euro apmērā, arī šīs kompensācijas ir reģistrētas kā nelikumīgs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta izpratnē, arī ar numuru NN 39/09.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 20. martā (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgajiem pasākumiem. Komisija saņēma apsvērumus no trešām personām un nosūtīja tos Grieķijas iestādēm 2010. gada 6. maijā. 2010. gada 21. jūlijā Grieķijas iestādes nosūtīja savas piezīmes par šiem ieinteresēto personu apsvērumiem.

(6)

2010. gada 4. jūnijā, 2010. gada 10. septembrī un 2010. gada 14. septembrī Grieķijas iestādes iesniedza papildu informāciju par attiecīgajiem atbalsta pasākumiem. Komisija pieprasīja papildu informāciju, nosūtot 2010. gada 17. novembra vēstuli. Grieķijas iestādes sniedza atbildi 2011. gada 9. marta vēstulē.

(7)

Pēc Grieķijas iestāžu pieprasījuma 2011. gada 31. martā notika divpusēja sanāksme ar Komisijas dienestiem. Pēc šīs sanāksmes Grieķijas iestādes nosūtīja papildu informāciju – 2011. gada 11. maijā un 2011. gada 12. jūlijā. Pēc Grieķijas iestāžu pieprasījuma otra divpusējā sanāksme ar Komisijas dienestiem notika 2011. gada 11. novembrī.

(8)

Ar Grieķijas likumu 1790/1988 par Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības izveidi un darbību un citiem noteikumiem (5) (turpmāk tekstā – “likums 1790/1988”) tika nodibināta sabiedriskā labuma organizācija ar nosaukumu “Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrība (ELGA)”. ELGA ir juridiska persona – privāto tiesību subjekts, kas pilnībā pieder valstij. Saskaņā ar iepriekš minētā likuma 12. pantu tā ir lauksaimniecības ministra uzraudzībā esoša iestāde. ELGA administrē izdevumu pozīcijas, kas iekļautas tās budžetā saskaņā ar ELGA Administratīvās padomes lēmumiem – padomes locekļus amatā ieceļ ar lauksaimniecības ministra lēmumu. ELGA uzdevums jo īpaši ir augkopības un lopkopības produkcijas apdrošināšana un lauku saimniecību augkopības un lopkopības resursu apdrošināšana pret zaudējumiem, ko rada dabas katastrofas.

(9)

Saskaņā ar likuma 1790/1988 3.a pantu (6) ELGA apdrošināšana ir obligāta un tā apdrošina pret dabas katastrofu riskiem un jo īpaši pret plūdiem, vētrām, salu un pārmērīgu aukstumu, sniegu, krusu, augstām temperatūrām un saules starojumu, pārmērīgām lietavām vai lietu ārpus sezonas, sausumu, kultūraugu slimībām, ko izraisa kaitēkļi, patogēni, apkārtējā vide un dzīvnieki, zibens izraisītiem ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, jūras radītām katastrofām, augkopības produkcijas zaudējumiem, kurus rada savvaļas dzīvnieki, kā arī pret daudzām liellopu, aitu un kazu slimībām.

(10)

Saskaņā ar likuma 1790/1988 5.a pantu (7) lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuri izmanto šo apdrošināšanu, ir noteikta īpaša apdrošināšanas iemaksa, ko saņem ELGA, un tā ir raksturota 9. apsvērumā. Šī iemaksa ir uzskatāma par likumdevēja noteiktu maksu, ko iekasē no valsts lauksaimniecības produktu pārdošanas un pirkšanas, un ieņēmumi no tās ir paredzēti ELGA uzturēšanai, kura ir atbildīga par dabas katastrofu radīto zaudējumu novēršanu un kompensēšanu lauku saimniecībām.

(11)

Saskaņā ar likuma 1790/1988 5.a pantu šī īpašā apdrošināšanas iemaksa ir noteikta 3 % apmērā augu izcelsmes produktiem un 0,5 % apmērā dzīvnieku izcelsmes produktiem (8). Minētās iemaksu likmes nosaka kompetentie ministri, pamatojoties uz ELGA lauksaimniecības ministram iesniegto priekšlikumu. ELGA ieņēmumi, kas rodas no šīs īpašās apdrošināšanas iemaksas un ko iekasē iemaksu administrācija, tiek ieskaitīti valsts budžetā kā valsts ieņēmumi, un tos ieraksta īpašā ieņēmumu sadaļā. Šos ieņēmumus iemaksā sabiedrībai ELGA no Lauksaimniecības ministrijas (kas pārdēvēta par Lauku attīstības un pārtikas lietu ministriju) budžeta, veicot finansējuma piesaistes ierakstu (finansējuma summa ik gadu ir vienāda) un ņemot vērā ELGA priekšlikumu šai ministrijai. ELGA nav citas ietekmes uz iemaksu lielumu vai izmaksāto kompensāciju summām.

(12)

ELGA apdrošināšanai ir pakļautas fiziskas un juridiskas personas, kuras ir lauksaimniecības, lopkopības, putnkopības, biškopības, zivsaimniecības, akvakultūras vai citu līdzīgu uzņēmumu vadītāji vai darbinieki. ELGA ieņēmumus jo īpaši veido ieņēmumi no īpašās apdrošināšanas iemaksas. Turklāt saskaņā ar Likumu 3147/2003 ELGA kompetencē ietilpst arī atbalsta izmaksāšana plānošanas programmu ietvaros, ja rodas ārkārtas vajadzība saistībā ar zaudējumu kompensēšanu augkopības resursiem un pamatkapitālam, kad zaudējumus rada dabas katastrofas, ārkārtas notikumi vai slikti laika apstākļi. Šos atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta vai aizņēmumiem. Šīs programmas attiecas uz valsts atbalsta pasākumiem, kas apstiprināti ar Komisijas lēmumiem.

(13)

Ar ekonomikas ministra un lauku attīstības ministra 2009. gada 30. janvāra rīkojumu Nr. 262037 (turpmāk tekstā – “starpministriju rīkojums”) izņēmuma kārtā tika paredzētas kompensācijas 425 miljonu euro apmērā, lai segtu 2008. gadā radušos zaudējumus. Saskaņā ar starpministriju rīkojumu attiecīgās kompensācijas izmaksāja ELGA saistībā ar rīkojumā norādīto dažu augkopības kultūru produkcijas apjoma samazināšanos, kas notika 2008. gada ražas sezonas laikā slikto laika apstākļu dēļ, un proti, sausuma, augstas temperatūras, lietavu, kā arī attiecīgo kultūru entomoloģisko un fitopatoloģisko slimību dēļ. Zaudējumi tika nodarīti tādām kultūrām kā mandeļkoki, ķirši, aprikozes, dažu šķirņu persikiem, plūmes, bumbieres un ābeles, sparģeļi, austrumu tabakas kultūras, kartupeļi, kokvilna, olīvkoki un graudaugi.

(14)

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju līdz ar produkcijas zudumiem attiecībā uz dažām kultūrām (graudaugiem, kokvilnu), nosakot zaudējumu robežvērtību, tika ņemta vērā arī produkcijas kvalitātes pasliktināšanās. Attiecīgos zudumus vai sliktākas kvalitātes produkciju radīja meteoroloģisko parādību un augu slimību kopīga ietekme, ko izraisīja sliktie laika apstākļi, kādi bija jāpārcieš attiecīgajām kultūrām minētajā gadā.

(15)

Lai izmaksātu šīs kompensācijas, ELGA noslēdza līgumu ar banku par aizņēmumu 425 000 000 euro apmērā. Šis aizņēmums būs jāatmaksā desmit gadu laikā (no 2010. līdz 2019. gadam). Pirmajos trīs gados (no 2010. līdz 2012. gadam) par šo aizņēmumu ir jāmaksā procenti un nodoklis Grieķijas valstij, un šie maksājumi sasniedz 28 513 250 euro gadā, bet turpmākajos septiņos gados (no 2013. līdz 2019. gadam) – procenti, amortizācija un nodoklis Grieķijas valstij, un šī summa 2013. gadā sasniegs 89 227 536 euro, 2014. gadā – 85 087 786 euro, 2015. gadā – 81 025 536 euro, 2016. gadā – 76 963 286 euro, 2017. gadā – 72 901 036 euro, 2018. gadā – 68 838 786 euro un 2019. gadā – 64 776 536 euro. Aizņēmumu ir garantējusi Grieķijas valsts par labu ELGA.

(16)

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju kompensācijas, ko 2008. gadā par apdrošinātajiem zaudējumiem izmaksāja ELGA, sasniedza 386 986 648 euro. Šo summu daļēji sedza apdrošināšanas iemaksas 88 353 000 euro apmērā un daļēji – ieņēmumi, kas gūti no aizņēmuma 444 miljonu euro apmērā.

(17)

ELGA paņēma bankā aizņēmumu 444 000 000 euro apmērā, pamatojoties uz Grieķijas likuma Nr. 3074/2002 13. pantu un Grieķijas likuma Nr. 3147/2003 28. panta 17. punktu. Šis aizņēmums būs jāatmaksā desmit gadu laikā (no 2009. līdz 2018. gadam). Pirmajos trīs gados (no 2009. līdz 2011. gadam) par šo aizņēmumu ir jāmaksā procenti un nodoklis Grieķijas valstij, un šie maksājumi sasniedz 23 709 600 euro gadā, bet turpmākajos septiņos gados (no 2012. līdz 2018. gadam) – procenti, amortizācija un nodoklis Grieķijas valstij, un šī summa 2012. gadā sasniegs 87 138 171 euro, 2013. gadā – 83 789 143 euro, 2014. gadā – 80 395 714 euro, 2015. gadā – 77 002 286 euro, 2016. gadā – 73 608 857 euro, 2017. gadā – 70 215 429 euro un 2018. gadā – 66 822 000 euro. Aizņēmumu ir garantējusi Grieķijas valsts par labu ELGA.

(18)

Cita aizņēmuma daļa 145 366 352 euro apmērā bija paredzēta valsts atbalsta piešķiršanai, kas apstiprināts ar Komisijas lēmumiem ārkārtas vajadzību plānošanas programmu ietvaros attiecībā uz ugunsgrēkiem 2006. un 2007. gadā. Šis lēmums neattiecas uz minēto ELGA ieņēmumu daļu.

(19)

Pasākumi tiek veikti, izmantojot valsts līdzekļus: Komisija uzskata, ka šajā gadījumā minētais nosacījums ir izpildīts, jo attiecīgie valsts tiesību akti (skatīt 11. apsvērumu) nepārprotami paredz, ka ELGA sniegtie pakalpojumi tiek finansēti no valsts līdzekļiem un ka tie ir attiecināmi uz valsti.

(20)

Papildu informācijā, kas sniegta pirms procedūras uzsākšanas, Grieķijas iestādes norādīja, ka tās plāno palielināt īpašo apdrošināšanas iemaksu procentuālo īpatsvaru, lai palielinātu ELGA ieņēmumus. Tātad par ELGA ieņēmumu palielināšanu sniegtā informācija šajā procedūras posmā neietver precīzus datus, kas ļautu secināt, ka minētā palielināšana būs pietiekama paņemto aizņēmumu atmaksāšanai un kompensāciju piešķiršanai ražotājiem norādītajos gados. Līdz ar to nevar izslēgt, ka attiecīgie pasākumi tiks finansēti arī no citiem valsts līdzekļiem, kas ir ELGA rīcībā.

(21)

Pasākumi, kas var ietekmēt tirdzniecību un ierobežo vai var ierobežot konkurenci: kompensācijas, ko ELGA 2008. gadā izmaksāja kā obligātās apdrošināšanas atlīdzības, attiecās uz daudziem Grieķijas augu un dzīvnieku izcelsmes lauksaimniecības produktiem, un 2009. gadā izmaksātās kompensācijas attiecās uz daudzām augkopības kultūrām (skatīt 13. apsvērumu). Līdz ar to Komisija procedūras uzsākšanas posmā atzina, ka attiecīgās kompensācijas radīja priekšrocības vietējiem ražotājiem salīdzinājumā ar citiem Eiropas Savienības ražotājiem, kuri nesaņēma šādu atbalstu. Lauksaimniecības nozare Eiropas Savienības līmenī ir atvērta konkurencei, un tādēļ tā ir jutīga pret jebkādiem pasākumiem, kas veicina ražošanu vienā vai otrā dalībvalstī. Līdz ar to attiecīgās kompensācijas var ierobežot konkurenci iekšējā tirgū un ietekmēt dalībvalstu tirdzniecību.

(22)

Pasākumi noteiktu uzņēmumu vai noteiktu produktu atbalstam: attiecībā uz jautājumu par to, vai ELGA maksājumi saistībā ar obligāto apdrošināšanu pret dabas radītiem riskiem radīja selektīvas priekšrocības, Komisija uzskatīja, ka a priori šā pasākuma selektivitāti izraisīja apstāklis, ka ELGA kompensācijas varēja saņemt tikai par ierobežotu loku lauksaimniecības produktu.

Komisija atzina, ka var piekrist – lauksaimniecības nozares īpatnības un īpašā atkarība no noteiktiem laika apstākļiem, kā arī šīs nozares ievainojamība saskarē ar dabas katastrofām Grieķijā radīja nepieciešamību izveidot valsts sistēmu, kas nodrošinātu minimālo kompensēšanas līmeni, pamatojoties uz solidaritātes principu. Tādā mērā, kādā ELGA izmaksātās kompensācijas saistībā ar obligāto apdrošināšanu tiek finansētas no ieņēmumiem, kurus nodrošina īpašā apdrošināšanas iemaksa, Komisija uzskatīja, ka tās, iespējams, varētu atzīt par tādām, kas saņēmējiem nerada negodīgas priekšrocības.

Taču šāds pamatojums, kas balstīts uz sistēmas iekšējo loģiku un veidu, nevar attaisnot Grieķijas valsts finansiālos papildu pasākumus attiecīgajā jautājumā (ārpus obligāto iemaksu nodrošinātā finansējuma). Tātad Komisijai pārbaudes procedūras uzsākšanas posmā nav pietiekamu datu, kas ļautu izdarīt līdzīgus secinājumus par šo gadījumu. Jo īpaši Komisijai radās šaubas par to, vai attiecīgie pasākumi tiktu finansēti bez valsts papildu iejaukšanās.

(23)

Minēto iemeslu dēļ Komisija procedūras uzsākšanas posmā secināja, ka nav iespējams izslēgt – ELGA 2008. un 2009. gadā izmaksātās kompensācijas saistībā ar obligāto apdrošināšanu attiecas uz Līguma 107. panta 1. punktu un ir uzskatāmas par valsts atbalsta pasākumiem.

(24)

Komisija uzskatīja, ka šis atbalsts ir piešķirts un izmaksāts bez iepriekšēja paziņojuma, tāpēc ir uzskatāms par nelikumīgu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta izpratnē.

(25)

Ņemot vērā Grieķijas iestāžu apgalvojumu, ka attiecīgie pasākumi nav klasificējami kā valsts atbalsts, Komisijas rīcībā procedūras uzsākšanas brīdī nav nepieciešamās informācijas, kas ļautu novērtēt šo atbalsta pasākumu saderību ar tiesību aktu normām, ko piemēroja šā atbalsta piešķiršanas laikā, proti, 2008. un 2009. gadā. Šajā gadījumā ir runa par Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (9) (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) un jo īpaši to V.B nodaļu, kas attiecas uz atbalsta pasākumiem, lai kompensētu lauksaimnieciskai ražošanai vai tās pamatlīdzekļiem nodarīto kaitējumu.

(26)

Pamatojoties uz sniegto informāciju, tika konstatēts, ka kompensācijas, kas galvenokārt bija paredzētas noteiktām kultūrām, attiecās uz zaudējumiem, kuri sasniedza minimālo robežvērtību 30 %, ņemot vērā produkcijas apjoma zudumus vai dažu produktu veidu kvalitātes pasliktināšanos, kas iestājusies attiecīgā gada laikā un kā cēlonis ir bijusi kopīgā ietekme, ko radīja ne tikai nelabvēlīgās meteoroloģiskās parādības, bet – dažām kultūrām – arī augu slimības. Grieķijas iestāžu nosūtītā informācija neietvēra datus par šo kompensāciju aprēķināšanas metodi.

(27)

Līdz ar to Komisijai radās šaubas, vai šos atbalsta pasākumus var atzīt par saderīgiem ar pamatnostādņu V.B nodaļu.

(28)

Ieinteresētās personas, kas iesniedza savus apsvērumus, bija Eiropas lauksaimniecības produktu un lauksaimniecisko pārtikas produktu tirgotāju komiteja, turpmāk tekstā – “CELCAA”, Eiropas graudaugu, lopbarības, olīvkoku augļu, olīveļļas, olīvu, tauku un pārtikas produktu tirdzniecības komiteja, turpmāk tekstā – “COCERAL”, kā arī kāda trešā ieinteresētā persona, kas pieprasīja ievērot konfidencialitāti attiecībā uz tās identitāti.

(29)

Attiecībā uz neatkarīgajiem tirgotājiem (trešā ieinteresētā persona) un attiecībā uz CELCAA un COCERAL, kuru mērķis ir neatkarīgo tirgotāju interešu aizsardzība, ieinteresētās personas uzskatīja, ka minētais atbalsts, kas sākotnēji tika piešķirts lauksaimniekiem, faktiski nonāca lauksaimniecības kooperatīvu un to asociāciju rīcībā, kuras – tā kā ir vienīgās, kas izplata lauksaimniecības produktus – līdz ar to konkurē ar neatkarīgajiem tirgotājiem.

(30)

Kā uzskata ieinteresētās personas, Grieķija nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka attiecīgās kompensācijas ir piešķirtas par zaudējumiem, kurus radīja sliktie laika apstākļi. Grieķijas iestādes nav iesniegušas analītisku aprakstu par attiecīgo laika apstākļu veidu, pamatojot meteoroloģisko informāciju, kas iegūta saskaņā ar pamatnostādņu prasībām.

(31)

Ieinteresētās personas uzskata, ka Grieķijas iestādes nav precizējušas ne aprēķināšanas metodi, kas izmantota šīm kompensācijām, ne arī minimālo robežvērtību zaudējumiem. Turklāt minētās kompensācijas attiecās tikai uz noteiktiem lauksaimniecības produktiem, lai gan arī citu produktu ražotāji, kuri nesaņēma kompensācijas, tāpat bija cietuši zaudējumus savās attiecīgajās nozarēs.

(32)

Ieinteresētās personas arī uzskatīja, ka šo kompensāciju piešķiršana ietekmēja cenu veidošanos gala produkcijai, izraisot cenu pazemināšanos tiem produktiem, kuriem piešķīra kompensācijas. Tādējādi šie atbalsta pasākumi radīja ekonomiskas priekšrocības attiecīgajiem ražotājiem, ļaujot tiem pārdot savu produktu partijas, kuras nebija ietekmējuši nelabvēlīgie laika apstākļi, situācijā, kas ierobežoja konkurenci. No otras puses, privātajiem tirdzniecības aģentiem (piemēram, tirgotājiem, pārtikas miltu malējiem, lopbarības malējiem, putnkopjiem, cūkgaļas audzētājiem utt.) radās grūtības, ko izraisīja lauksaimniecības kooperatīvu un to asociāciju uzspiestā tarifu politika, kuru īstenoja kooperatīvi, kas izmantoja monopolstāvokli.

(33)

Turklāt ELGA piedāvātajai apdrošināšanai attiecībā uz riskiem, kam pakļauta lauksaimniecības nozare, bija jāievēro proporcionalitātes un vienlīdzības principi. Pēc ieinteresēto personu domām nav pieņemami, ka ELGA 2008. un 2009. gadā izmaksāto kompensāciju summas trīs līdz četras reizes pārsniedza attiecīgās apdrošināšanas iemaksu kopsummas par tiem pašiem gadiem.

(34)

Pēc ieinteresēto personu domām ar šo jauno aizņēmumu, par ko noslēgts līgums attiecībā uz 2009. gadu, ELGA ir pārmērīgi “ieķīlājusi” ieņēmumus, kurus tā gūs turpmākajos desmit gados, ņemot arī vērā, ka tai jau bija pienākums atmaksāt aizņēmumu, par ko bija noslēgts līgums attiecībā uz 2008. gadu un kā dēļ ELGA bija avansā “ieķīlājusi” apdrošināšanas iemaksas par turpmākajiem gadiem. Ieinteresētās personas turklāt informēja par vēl diviem papildu aizņēmumiem, ko ELGA bija ņēmusi 2009. gadā, un proti, par aizņēmumu 350 miljonu euro apmērā, ko ELGA aizņēmās no Pirejas bankas, un par aizņēmumu 112 miljonu euro apmērā, ko ELGA aizņēmās no Grieķijas Lauksaimniecības bankas un Grieķijas Valsts bankas.

(35)

Ieinteresētās personas arī uzskatīja, ka aizņēmums 444 miljonu euro apmērā un aizņēmums 415 miljonu euro apmērā ir uzskatāms par papildu ieņēmumiem attiecībā pret apdrošināšanas iemaksām, kuru maksāšana ir noteikta likumā, paredzot aizņēmumu ņemšanu, par kuriem slēdz līgumus, ko garantē Grieķijas valsts. Līdz ar to šie aizņēmumi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem.

(36)

Pēc Grieķijas iestāžu domām kompensācijas atbalsts, ko ELGA izmaksāja 2008. un 2009. gadā, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

Attiecīgās apdrošināšanas sistēmas finansēšana tiek nodrošināta ar īpašām obligātām iemaksām, kuras maksā lauksaimnieki. Ņemot vērā to, ka šo apdrošināšanu regulē sociālās solidaritātes princips, no vienas puses, īpašajām obligātajām iemaksām nav jābūt stingri proporcionālām apdrošinātajam riskam, un, no otras puses, izmaksāto pakalpojumu summai nav jābūt tieši proporcionālai apdrošinātā ieņēmumiem (10). Līdz ar to, pēc Grieķijas iestāžu domām te ir runa par patiesām kompensācijām, kas izmaksātas, lai segtu zaudējumus, ko lauksaimnieciskai ražošanai radījuši sliktie laika apstākļi, saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem attiecībā uz lauksaimniecības apdrošināšanu, ko izmaksā ELGA.

Turklāt, kā apgalvo Grieķijas iestādes, ELGA ir spējīga noteiktajā termiņā izpildīt savas finansiālās saistības obligātās apdrošināšanas sistēmas ietvaros. Šīs ELGA spējas ir nostiprinājusi jauna Likuma Nr. 3877/2010 pieņemšana par lauksaimnieciskās darbības aizsardzības un apdrošināšanas sistēmu, kas ELGA paredz papildu finansēšanas avotus. Tātad minētais likums lielākajā daļā gadījumu palielina īpašās apdrošināšanas iemaksas (par zaudējumiem augkopības produkcijas ražošanā no 3 % uz 4 % un par zaudējumiem lopkopībā – no 0,50 % uz 0,75 %). Turklāt šis likums paredz brīvprātīgo apdrošināšanu pret zaudējumiem, ko neapdrošina obligātā apdrošināšana, kā arī vispārīgo apdrošināšanu, kur iemaksas par labu ELGA ir jāveic fiziskām personām, kuru pamatnodarbošanās nav lauksaimniecība, un juridiskām personām, kuru darbība lielākoties nav saistīta ar lauksaimniecību kā pamatdarbības veidu.

(37)

Tomēr pat gadījumā, ja kompensācijas atbalsts būtu uzskatāms par valsts atbalstu, Grieķijas iestādes uzskata, ka tas būtu saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un pamatnostādnēm. Grieķijas iestādes iesniedza Komisijas dienestiem detalizētus datus par katru atbalsta pasākumu, ko ELGA piešķīra 2008. un 2009. gadā, norādot attiecīgā lauksaimnieka vārdu/nosaukumu un nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, departamentu, kur atrodas zemesgabals, kultūrauga tipu, kultūrauga mērvienības un izmantoto vienību skaitu, atbalsta summu un atbalsta piešķiršanas datumu, zaudējumu aprakstu un tā līmeni, salīdzinot ar parastās ražošanas rādītājiem.

(38)

Attiecībā uz kompensācijas atbalstu 2008. un 2009. gadā par zaudējumiem, kas radās, kad tika iznīcināti vairāk nekā 30 % parastās ražas augkopībā, Grieķijas iestādes lēsa, ka bija izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti pamatnostādņu 124.– 130. punktā, kā arī Komisijas atbrīvojuma regulas – Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu (11), (turpmāk tekstā – “Atbrīvojuma regula”) 11. pantā.

(39)

Pēc Grieķijas iestāžu domām, attiecīgais atbalsts tika izmaksāts cietušajiem ražotājiem vai ražotāju organizācijām, kurās šie ražotāji apvienojušies, saskaņā ar pamatnostādnēm un iepriekš minēto Atbrīvojuma regulu. Grieķijas iestādes jo īpaši apliecināja, ka:

(40)

Attiecībā uz parastā produkcijas apjoma aprēķināšanas metodi Grieķijas iestādes sniedza informāciju par izmantoto metodi un apliecināja, ka ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti pamatnostādņu 128. punktā, saskaņā ar kuru citas metodes izmantošanas gadījumā tai ir jābūt reprezentatīvai un to nedrīkst balstīt uz neparasti augstiem ražas rādītājiem. Proti, slikto laika apstākļu radīto zaudējumu novērtēšanu atsevišķo saimniecību līmenī veica agronomi, novērtējot situāciju uz vietas, kā to paredz noteikumi par ELGA veikto apdrošināšanu. Veicot kontroli uz vietas, agronoms-vērtētājs izmēra zemesgabala lielumu ar visiem piemērotajiem līdzekļiem (mērlente, zemesgabalu identifikācijas kartes, ĢPS ierīces) un koku audzēšanas gadījumā saskaita kokus. Pēc tam agronoms novērtē zemesgabala iespējamo ražību, ņemot vērā izmantotos audzēšanas paņēmienus (jo īpaši stādīšanas blīvumu, atzarošanas sistēmu koku audzēšanā, agrīnās kultūras, kuras audzē zem plēves, un irigācijas sistēmu), audzēto sugu daudzveidību, iepriekš audzēto kultūru viengadīgo kultūru gadījumā, audzēšanas vadību (jo īpaši mēslošanu un cīņu pret kaitēkļiem), augsnes produktivitāti un konkrētā ražas gada iespējamās īpatnības (piemēram, sausumu un problēmas ar augļu aizmešanos). Visbeidzot, novērtē gaidāmo kaitējuma līmeni zemesgabala ražībai. Kad ir noteikts kaitējuma līmenis, dažādās zemesgabala vietās paņem paraugus, ņemot vērā gaidāmās ražas kvantitatīvos zudumus, kvalitātes pasliktināšanos, ko izraisa kaitējums, audzēšanas vadību pēc kaitējuma atklāšanās (piemēram, augu papildu nosegšanu, papildu ravēšanu un bojāto augļu aizvākšanu).

(41)

No visa atbalsta, ko ELGA piešķīra 2008. gadā, un proti, no 386 986 648 euro, ražotājiem tika izmaksātas kompensācijas 373 257 465,71 euro apmērā, lai segtu zaudējumus augkopībā, ko radīja sliktie laika apstākļi. Attiecībā uz šo atbalstu ELGA piemēroja augkopības produkcijas apdrošināšanas noteikumu 6. pantu par kompensācijām lauksaimniecības produktu ražotājiem, lai segtu zaudējumus, ko rada slikti laika apstākļi, kā paredzēts valsts Likumā Nr. 1790/1988, ar ko izveido ELGA apdrošināšanas sistēmu.

(42)

Par šo atbalstu Grieķija iesniedza meteoroloģisko informāciju, kas raksturo sliktos laika apstākļus, kādi tika novēroti 2007./2008. gada sezonas laikā. Šīs nelabvēlīgās meteoroloģiskās parādības oficiāli atzina valsts iestādes. Jo īpaši tie raksturo karstuma vilni, kas tika novērots 2007. gada jūnija un jūlija beigās visā valstī, stiprās lietavas vairākos valsts reģionos 2007. gada oktobrī, kā arī sausos un siltos katabatiskos vējus, ko tajos pašos mēnešos novēroja Krētā, vētras un krusu 2008. gada augusta sākumā dažos kontinentālās Grieķijas ziemeļrietumu un centrālajos departamentos un vētras, kas augusta beigās piemeklēja tādus reģionus kā Magnēziju, Viotiju, Atikas austrumdaļa un Eibojas un Krētas salas.

Jo īpaši minētās kompensācijas tika piešķirtas par zaudējumiem, kas pārsniedza šādu līmeni, salīdzinot ar parasto ražošanas līmeni (14):

Turklāt ELGA piešķīra papildu kompensācijas 2 472 785,97 euro apmērā tiem ražotājiem, kuri 2007./2008. gada sezonas vienā gadā slikto laika apstākļu dēļ bija cietuši zaudējumus vairākas reizes pēc kārtas attiecībā vienu un to pašu augkopības produkciju. Attiecībā uz šo kompensāciju kopsummas 6,98 % zaudējumu līmenis bija robežās no 20 % līdz 30 % no parastā ražošanas līmeņa, un attiecībā uz 93,02 % minētās kopsummas zaudējumi sasniedza vairāk nekā 30 % no parastā ražošanas līmeņa.

(43)

Turklāt tajā atbalstā, ko ELGA izmaksāja lauksaimniekiem 2008. gadā, bija iekļauti arī šādi atbalsta maksājumi:

(44)

Attiecībā uz kompensācijām, kas izmaksātas 2009. gadā, pamatojoties uz starpministriju 2009. gada 30. janvāra rīkojumu, un proti, 415 019 452 euro apmērā, turpmākajā tabulā ir norādīti attiecīgie produkti, laika apstākļi, kas radīja zaudējumus, un sniegts šā kaitējuma apraksts.

(45)

Pēc Grieķijas iestāžu domām no šīm kompensācijām 415 019 452 euro apmērā atbalsts 27 614 905 euro apmērā, kas izmaksāts 871 ražotājam, ir uzskatāms par valsts atbalstu, kas saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta un pamatnostādņu izpratnē.

(46)

Pārējā atbalsta summa – 387 404 547 euro – tika izmaksāta 784 408 ražotājiem. Pēc Grieķijas iestāžu domām, šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta un Atbrīvojuma regulas izpratnē.

Kā uzskata Grieķijas iestādes, šis atbalsts atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti Atbrīvojuma regulas 11. pantā. Proti:

(47)

Turklāt Grieķijas iestādes uzskata, ka pat gadījumā, ja šo atbalstu nevarētu atzīt par patiesām kompensācijām (skatīt 36. apsvērumu) vai par saderīgu ar Atbrīvojuma regulu (skatīt 46. apsvērumu), tas ir uzskatāms par atbilstīgu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam un paziņojamam par pagaidu shēmu.

Šā atbalsta piešķiršana atviegloja iesaistīto lauksaimnieku piekļuvi finansējumam. Tātad minētās kompensācijas nodrošināja primārās ražošanas finansiālo likviditāti Grieķijā – vienīgajā nozarē, kuru Grieķijas valsts varēja atbalstīt šajos pirmajos ekonomikas krīzes mēnešos, lai novērstu apdraudējumu citām Grieķijas ekonomikas nozarēm. Tomēr šis atbalsts netika piešķirts bez precīzu kritēriju piemērošanas. Gluži pretēji, tas tika piešķirts tikai gadījumos, kad reālas ekonomikas problēmas skāra tieši lauksaimniecības produktu ražošanu un konkrētāk – gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu ietekmēja problēmas, kas saistītas ar sliktiem laika apstākļiem (skatīt 44. apsvērumu). Lielākajā daļā no šā atbalsta robežvērtības attiecībā uz problēmas intensitāti un pakāpi katram ražotājam nebija noteiktas, un mērķis bija atbalstīt Grieķijas ekonomiku lauksaimniecības nozarē kopumā.

(48)

Turklāt saskaņā ar paziņojuma 7. punkta a) apakšpunktu Komisija piemēro nepaziņotiem atbalsta pasākumiem (15) minēto paziņojumu, ja atbalsts ir piešķirts pēc 2008. gada 17. decembra. Līdz ar to Grieķijas iestādes uzskata, ka minētā paziņojuma 7. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams attiecīgiem nepaziņotiem atbalsta pasākumiem, ņemot vērā to, ka tie tika piešķirti ražotājiem pēc 2008. gada 17. decembra.

(49)

Grieķijas iestādes vērtē, ka šis atbalsts, kas piešķirts ar starpministriju 2009. gada 30. janvāra rīkojumu, bija paredzēts ārkārtas gadījumiem un atbilst visiem nosacījumiem, kas iekļauti paziņojuma par Kopienas pagaidu shēmu 4.2.2. punktā. Proti:

(50)

Saskaņā ar paziņojuma par Kopienas pagaidu shēmu 4.2.2. punkta g) apakšpunktu, kas tika grozīts 2009. gada oktobrī, attiecīgie atbalsta pasākumi, ko saņem katrs iesaistītais lauksaimnieks, nedrīkst pārsniegt atbalsta kopsummu, ko šis lauksaimnieks saņēmis laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, ievērojot 15 000 euro augšējo robežu. Pēc Grieķijas iestāžu domām, apstāklis, ka ELGA no attiecīgajiem lauksaimniekiem papīra dokumenta vai elektroniskā veidā nebija saņēmusi deklarācijas par citiem de minimis atbalsta pasākumiem un par atbalstu, kas saskaņā ar Kopienas pagaidu shēmu saņemts kārtējā finanšu gadā, bija tikai formalitāte. Tādējādi šīs formalitātes trūkums nedrīkst būt par iemeslu secinājumam, ka nosacījums, kurš paredzēts Kopienas pagaidu shēmas 4.2.2. punkta g) apakšpunktā, kas tika grozīts 2009. gada oktobrī, nebūtu ievērots, jo īpaši tādēļ, ka – kā to var pierādīt ELGA mehanografiskā sistēma – Grieķija laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nebija piešķīrusi de minimis atbalstu ražotājiem lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē vai atbalstu saskaņā ar paziņojumu par Kopienas pagaidu shēmu.

(51)

Jebkurā gadījumā, pēc Grieķijas iestāžu domām, no minētās summas 387 404 547 euro apmērā atbalstu 75 382 500 euro apmērā var saistīt ar de minimis regulas piemērošanas jomu.

(52)

Grieķijas iestādes vērtē, ka iepriekš minētais atbalsts 75 382 500 euro apmērā atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1535/2007 par de minimis atbalstu. Proti:

(53)

Grieķija uzstāja, ka ieinteresētās personas nav iesniegušas pierādījumus, kas apliecinātu, ka šīs kompensācijas būtu ietekmējušas to dalībnieku pozīcijas iekšējā tirgū.

(54)

Attiecībā uz piezīmi, ka nav iesniegts slikto laika apstākļu veida apraksts, Grieķijas iestādes uzsvēra, ka šādu aprakstu nav nepieciešams iekļaut starpministriju rīkojumā par kompensācijām un ka tā vietā drīzāk būtu nepieciešams pierādīt, no vienas puses, ka bija radušies slikti laika apstākļi, un, no otras puses, ka radītais kaitējums sasniedza minimālo robežu 30 % apmērā, salīdzinot ar parasto ražošanas līmeni. Turklāt Grieķija apsvērumu iesniegšanas gaitā norādīja, ka ir iesniegusi Komisijas dienestiem analītiskus datus par minētajiem laika apstākļiem, lai pamatotu attiecīgo meteoroloģisko informāciju.

(55)

Attiecībā uz piezīmi, ka Grieķija nav norādījusi aprēķināšanas metodi, kas izmantota minēto kompensāciju aprēķiniem, un zaudējumu minimālo robežvērtību, Grieķijas iestādes atbildēja, ka apsvērumu iesniegšanas Komisijai laikā tā ir sniegusi detalizētu informāciju abos šajos jautājumos.

(56)

Pēc Grieķijas iestāžu domām, minēto kompensāciju piešķiršana neietekmēja gala patērētājus, ņemot vērā to, ka attiecīgo lauksaimniecības produktu cenu pazemināšanās neizraisīja mazumtirdzniecības cenu pazemināšanos. Lai pamatotu šādu viedokli, Grieķijas iestādes iesniedza rakstus no Grieķijas preses izdevumiem, kuros bija norādīts, ka vairāku lauksaimniecības produktu mazumtirdzniecības cenas, tostarp šajā lietā iesaistītiem produktiem, saglabājās augstā līmenī, kaut arī šo lauksaimniecības produktu vairumtirdzniecības cenas pazeminājās.

(57)

Līguma 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud izraisīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Komisija uzskata, ka iepriekš minētie nosacījumi šā atbalsta gadījumā ir izpildīti.

(58)

Pasākumi, kas veikti, izmantojot valsts līdzekļus

Kā izriet no Tiesas prakses 2003. gada 22. marta spriedumā lietā C-355/00, Freskot AE pret Elliniko Dimosio  (16) (turpmāk tekstā – “Freskot lieta”), šis nosacījums minētajā gadījumā ir izpildīts, ņemot vērā to, ka attiecīgie valsts tiesību akti nepārprotami paredz, ka ELGA sniegtie pakalpojumi tiek finansēti no valsts līdzekļiem un ir saistāmi ar valsti Tiesas prakses izpratnē (17).

Tāpat kā Freskot lietā, arī šajā gadījumā no likuma 1790/1988 5.a panta (skatīt arī 11. apsvērumu) un citiem noteikumiem, kas ir spēkā Grieķijas pašreizējā tiesību sistēmā, izriet, ka ELGA ieņēmumus, kurus gūst no īpašās iemaksas, pieņem šo iemaksu administrācija, un tie tiek ieskaitīti valsts budžetā kā valsts ieņēmumi un tad piešķirti ELGA, iekļaujot tos Lauksaimniecības ministrijas budžetā (tā ir pārdēvēta par Lauku attīstības un pārtikas lietu ministriju). Līdz ar to ar faktu, ka šīs iemaksas tiek reģistrētas kā valsts ieņēmumi, pietiek, lai atzītu, ka ELGA sniegtie pakalpojumi tiek finansēti no valsts līdzekļiem.

Turklāt saskaņā ar likuma 1790/1998 (18) 2. pantu ELGA ar lauksaimniecības ministra lēmumu var izmaksāt saņēmējiem atbalstu vai kompensācijas, izmantojot līdzekļu pārskaitījumu no valsts budžeta vai aizņēmumus, par kuriem ELGA slēdz līgumus ar Grieķijas valsts garantijām, un Grieķijas valstij uzņemoties šo aizņēmumu atmaksāšanas pienākumus.

Tātad no Tiesas prakses izriet, ka priekšrocības, ko valsts piešķir tieši vai ar valsts vai privātas struktūras starpniecību un ko šī valsts ir izveidojusi vai iedibinājusi, ir uzskatāmas par valsts resursiem Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē (19). Līdz ar to šajā gadījumā divi aizņēmumi, par ko ELGA noslēgusi līgumus, lai izmaksātu kompensācijas 2008. un 2009. gadā, un ko garantējusi Grieķijas valsts (skatīt 15. un 17. apsvērumu), ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ņemot vērā to, ka tie ietilpst ELGA līdzekļos un tā ir juridiska persona – privāto tiesību subjekts, kas pilnībā pieder valstij un ir lauksaimniecības ministra uzraudzībā (skatīt arī 8. apsvērumu).

(59)

Pasākumi, kas var ietekmēt tirdzniecību un ierobežo vai var ierobežot konkurenci

Komisija atzīst, ka attiecīgās kompensācijas radīja priekšrocības iekšzemes ražotājiem salīdzinājumā ar citiem Kopienas ražotājiem, kuri nesaņēma šādu atbalstu. Lauksaimniecības nozare Eiropas Savienības līmenī ir atvērta konkurencei (20), un tādēļ tā ir jutīga pret jebkādiem pasākumiem, kas veicina ražošanu vienā vai otrā dalībvalstī (21). Līdz ar to attiecīgās kompensācijas apdraud konkurenci, radot tās izkropļojumus iekšējā tirgū, un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(60)

Pasākumi noteiktu uzņēmumu vai noteiktu produktu atbalstam

Saskaņā ar Tiesas praksi (22) par atbalstu ir uzskatāmi pasākumi, kas dažādos veidos atvieglo maksājumus, kuri parastos apstākļos apgrūtinātu uzņēmuma budžetu, un kas tādēļ, nebūdami dotācijas vārda stingrā nozīmē, ir līdzīgi atbalstam un rada tādu pašu ietekmi.

Spriedumā Freskot lietā Tiesa secināja, ka uzņēmuma jēdziens Līguma 102. panta izpratnē neparedz tādu struktūru kā ELGA attiecībā uz tās darbībām, veicot obligāto apdrošināšanu pret dabas katastrofām (skatīt šā sprieduma 79. un 88. punktu).

Attiecīgā obligātās apdrošināšanas sistēma faktiski pilda sociālās politikas funkcijas ar mērķi nodrošināt atbilstošu apdrošināšanu visām lauku saimniecībām, tostarp tām, kurām ir lielāki riski ciest zaudējumus dabas katastrofās (skatīt šā sprieduma 66. un 67. punktu). Apdrošināšanas iemaksas ir jāveic par visiem lauksaimniecības produktiem pēc vienotas likmes neatkarīgi no riskiem, kas reāli apdraud ražotāju (pamatojoties uz solidaritātes principu). ELGA atrodas valsts uzraudzībā gan attiecībā uz iemaksu summu, kas nodrošina ieņēmumus, gan attiecībā uz kompensāciju likmi, kuras lielumu nosaka kompetentie ministri.

Kā Tiesa atzina 2002. gada 22. janvāra spriedumā lietā C-218/00, Cisal/INAIL  (23), ELGA apdrošināšanas sistēmā ietilpst divi būtiski elementi, proti, ka kompensāciju un iemaksu summas ir nodotas valsts uzraudzībā un šai apdrošināšanai raksturīgā obligātā līdzdalība ir nepieciešama, lai nodrošinātu finansiālo līdzsvaru, tāpat kā solidaritātes principa izmantošana, un tas nozīmē, ka apdrošinātajam izmaksātās kompensācijas nav proporcionālas viņa veiktajām iemaksām.

Atšķirībā no apstākļiem lietā Cisal/INAIL, sabiedrības ELGA apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēji tomēr ir uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību. Ar to faktu vien, ka ELGA pati neveic saimniecisko darbību, nepietiek, lai varētu uzskatīt, ka apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēji, kuriem šī struktūra veic izmaksas, nav uzņēmumi Līguma izpratnē un potenciāli nav valsts atbalsta saņēmēji (skatīt Freskot sprieduma 80. punktu).

Jautājumā par ekonomiskajām priekšrocībām Tiesa vienkārši norādīja Freskot sprieduma 84. punktā, ka: “Šādos apstākļos ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, lai uzzinātu, no vienas puses, vai un – attiecīgā gadījumā – kādā mērā, ja nav obligātās apdrošināšanas, Grieķijas lauku saimniecībām būtu jāapdrošinās un kā tās faktiski varēja apdrošināties privātās apdrošināšanas sabiedrībās vai izmantot citus līdzekļus, lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību pret sekām, ko šīm saimniecībām rada dabas katastrofas, un, no otras puses, kādā mērā viņu veiktās iemaksas atbilst ELGA sniegto obligātās apdrošināšanas pakalpojumu reālajām ekonomiskajām izmaksām, ja šīs izmaksas tomēr ir iespējams aprēķināt”. Nākamajā punktā Tiesa tomēr atzīst, ka: “Tiesas rīcībā nav faktu un tiesisku argumentu, lai sniegtu atbildi uz uzdoto jautājumu par iespējamo valsts atbalsta klasifikāciju ELGA sniegtajiem pakalpojumiem attiecībā uz obligātās apdrošināšanas sistēmu pret dabas katastrofām”. Tomēr sprieduma 87. punktā Freskot lietā Tiesa uzsver, ka: “… tai nav faktu un tiesisku argumentu, lai sniegtu atbildi uz uzdoto jautājumu par iespējamo valsts atbalsta klasifikāciju ELGA sniegtajiem pakalpojumiem attiecībā uz obligātās apdrošināšanas sistēmu pret dabas katastrofām …”.

(61)

Tiesas prakse liecina, ka ne ar pasākuma sociālo būtību (24), ne ar faktu, ka to pilnībā vai daļēji finansē valsts iestāžu noteiktās iemaksas un pieņem attiecīgi uzņēmumi (25), nepietiek, lai izslēgtu šo pasākumu no atbalsta klasifikācijas Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, kurā valsts iejaukšanās pasākumi netiek nošķirti pēc to cēloņiem vai mērķiem, bet tiek definēti pēc to ietekmes (26).

Kompensācijas, ko ELGA 2008. gadā izmaksāja kā obligātās apdrošināšanas atlīdzības, attiecās uz noteiktiem Grieķijas augu un dzīvnieku izcelsmes lauksaimniecības produktiem, un 2009. gadā izmaksātās kompensācijas attiecās uz noteiktām augkopības kultūrām. No tā izriet, ka ELGA vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem izmaksātās kompensācijas var radīt šiem ražotājiem selektīvas finansiālas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem Eiropas Savienības ražotājiem, kuri nesaņem šādu atbalstu.

Turklāt gadījumos, kad risks attiecībā uz dabas katastrofu radītiem zaudējumiem ir paaugstināts, var šaubīties, vai lauku saimniecības varētu apdrošināties pie privāta apdrošinātāja ar līdzīgiem noteikumiem. Līdz ar to Komisija uzskata, ka šādos apstākļos ELGA minētajā apdrošināšanas sistēmā izmaksātās kompensācijas rada saņēmējiem selektīvas finansiālas priekšrocības.

(62)

Ņemot vērā Tiesas spriedumu Freskot lietā (skatīt 86. punktu), var tomēr uzdot jautājumu, vai šo atbalsta pasākumu nevarētu pamatot ar minētās sistēmas būtību vai vispārējo ekonomiju, un to pierādīt ir attiecīgās dalībvalsts pienākums (27). Jāpārbauda, vai lauksaimniecības nozares īpatnības un īpašā atkarība no noteiktiem laika apstākļiem, kā arī šīs nozares jutīgums saskarē ar dabas katastrofām Grieķijā, varēja radīt nepieciešamību izveidot valsts sistēmu, kas nodrošinātu minimālo kompensēšanas līmeni, pamatojoties uz solidaritātes principu. Tomēr pasākumu, kas ir vispārīgās (para-)fiskālās sistēmas piemērošanas izņēmums, var pamatot ar šīs sistēmas būtību un vispārējo ekonomiju, ja attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka minētais pasākums tiešā veidā izriet no šīs sistēmas pamatprincipiem. No vienas puses, ir jānošķir konkrētajai sistēmai izvirzītie mērķi, kas ir tās ārējie mērķi, un, no otras puses, sistēmai pašai iekšēji raksturīgie mehānismi, kas nepieciešami minēto mērķu īstenošanai (28).

Tā kā atklājas, ka ELGA finansējums neveidojas tikai no parafiskālām iemaksām, bet arī no tiešām valsts iemaksām, šādu pamatojumu, kas balstīts uz ražotāju solidaritāti, nevar piemērot, un tāpēc visa šī sistēma ir jāatzīst par kopumā selektīvu.

Tātad šajā gadījumā kompensācijas, kas tika izmaksātas ražotājiem 2008. gadā, proti, 386 986 648 euro, galvenokārt netika finansētas no īpašajām obligātajām iemaksām, jo šīs iemaksas veidoja tikai 88 353 000 euro. Šajā gadījumā apdrošinātajiem ražotājiem izmaksātais atbalsts vairs nav uzskatāms par tādu, kas finansēts tikai no iemaksām (29).

(63)

Attiecībā uz kompensācijām, kas izmaksātas 2009. gadā, proti, 415 019 452 euro, Komisija atzina, ka tās netika finansētas no īpašajām obligātajām iemaksām, kuru summa 2009. gadā sasniedza 57 015 388 euro. Šīs kompensācijas bija paredzētas 2009. gada 30. janvāra starpministriju rīkojumā kā ārkārtas apdrošināšanas atlīdzība, lai segtu augkopības produkcijas zaudējumus, un tās neietilpa kompensācijās, kuras ELGA bija jāizmaksā ražotājiem 2009. gadā, lai novērstu kaitējumu obligātās apdrošināšanas sistēmas ietvaros. Līdz ar to Komisija nevar pieņemt Grieķijas iestāžu apgalvojumu, ka arī šīs kompensācijas būtu uzskatāmas par patiesām kompensācijām.

(64)

Lai lauksaimniecības produktu ražotājiem varētu izmaksāt šīs palielinātās kompensācijas, ELGA bija jāņem divi aizņēmumi, kas būs jāatmaksā desmit gadu laikā (skatīt 16. un 17. apsvērumu). Pamatojoties uz Grieķijas iestāžu sniegtajiem datiem par ikgadējo procentu un amortizācijas maksājumu dinamiku attiecībā uz šiem diviem aizņēmumiem, jāatzīst, ka ELGA nebūs spējīga atmaksāt šos ikgadējos maksājumus desmit gadu laikā tikai no ražotāju veiktajām īpašajām apdrošināšanas iemaksām, jo vairāk tāpēc, ka šīs iemaksas būs jāizmanto kompensāciju izmaksai par zaudējumiem, kas radīsies šajos nākamajos gados.

(65)

Sniedzot papildu informāciju, Grieķijas iestādes norādīja, ka ir pieņemts jauns Likums 3877/2010 par lauksaimnieciskās darbības aizsardzības un apdrošināšanas sistēmu, lai palielinātu ELGA ieņēmumus.

Komisija uzskata, ka minētais likums nākotnē var sekmēt ELGA darbības sanāciju. Tātad ELGA ieņēmumu palielināšana nākotnē neļauj secināt, ka minētā palielināšana būs pietiekama paņemto aizņēmumu atmaksāšanai un kompensāciju piešķiršanai ražotājiem norādītajos gados.

Turklāt ar aizņēmumu, par ko ELGA noslēdza līgumu attiecībā uz 2009. gadu, tā ir pārmērīgi apgrūtinājusi ieņēmumus, ko tā saņems turpmākajos desmit gados, ņemot vērā to, ka tai jau ir pienākums atmaksāt aizņēmumu, par ko bija noslēgts līgums attiecībā uz 2008. gadu un kā dēļ ELGA bija avansā ieķīlājusi apdrošināšanas iemaksas par turpmākajiem gadiem. Kā informēja ieinteresētās personas (skatīt 34. un 35. apsvērumu), šo problēmu var tikai padziļināt vēl divi papildu aizņēmumi, ko ELGA paņēma 2009. gadā. Līdz ar to nevar izslēgt, ka attiecīgie pasākumi tiks finansēti arī no citiem valsts resursiem, kas pieejami ELGA.

(66)

Jebkurā gadījumā nešķiet, ka atbalsta sistēmas veikto diferenciāciju starp uzņēmumiem, kas atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, varētu pamatot ar attiecīgās sistēmas solidaritātes mērķiem, skatot tos kontekstā ar Grieķijas tiesību aktiem par dabas katastrofu radītu zaudējumu kompensēšanu. Tādēļ, pirmkārt, citās nozarēs, uz kurām attiecas pašreizējā sistēma, līdzīgi vai salīdzināmi riski ir uzņēmumu pašu atbildība, un, otrkārt, ir acīmredzams, ka pašas lauksaimniecības nozares iekšienē, ko apdrošina šī sistēma, daži ražotāji vienmēr būs vairāk pakļauti noteiktiem riskiem nekā citi (sava ražošanas veida vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ), un no tā izriet, ka izmaksāto atbalstu vienmēr pārsvarā saņems dažas ražotāju kategorijas uz citu rēķina.

(67)

Minēto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka ELGA 2008. un 2009. gadā lauksaimniecības produktu ražotājiem izmaksātās kompensācijas saistībā ar obligāto apdrošināšanu attiecas uz Līguma 107. panta 1. punktu un ir uzskatāmas par valsts atbalsta pasākumiem.

(68)

Tādēļ ir jāpārbauda, vai ir iespējams saskaņot izņēmumu ar vispārīgo principu par valsts atbalsta aizliegumu, ko paredz Līguma 107. panta 1. punkts.

(69)

Ņemot vērā to, ka šis atbalsts ir piešķirts un izmaksāts bez iepriekšēja paziņojuma, tas ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta izpratnē.

(70)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas paredzēts konkrētu darbību vai konkrētu tautsaimniecības reģionu attīstības veicināšanai, ja šis atbalsts neizmaina tirdzniecības apstākļus tādā mērā, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(71)

Lai varētu izmantot šo izņēmumu, attiecīgajiem atbalsta pasākumiem ir jāatbilst tiesību aktu noteikumiem, kurus piemēro atbalsta piešķiršanas brīdī, proti, 2008. un 2009. gadā. Šajā gadījumā tās ir Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā un jo īpaši to V.B nodaļa, kas attiecas uz atbalsta pasākumiem, lai kompensētu lauksaimnieciskai ražošanai vai lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļiem nodarīto kaitējumu, un konkrēti – V.B.3. punkta noteikumi, kas paredz atbalstu lauksaimnieku zaudējumu kompensēšanai, kurus radīja sliktie laika apstākļi, kā arī Atbrīvojuma regulas 11. pants.

Jāpiebilst, ka pamatnostādņu V.B.4. punkta noteikumi, kuri attiecas uz atbalstu dzīvnieku un augu slimību apkarošanai, ir jāpiemēro dažiem produktiem, kuriem 2009. gadā tika piešķirts atbalsts ražotājiem (austrumu tabakai un vasaras kartupeļiem). Tomēr, tā kā Grieķijas iestādes ir pierādījušas – šo produktu slimības ir izraisījuši sliktie laika apstākļi (skatīt arī 44. apsvērumu) saskaņā ar pamatnostādņu V.B.4. punkta 31. zemsvītras piezīmi, Komisija novērtēja šo atbalsta pasākumu atbilstību V.B.3. apakšpunkta noteikumiem.

(72)

Pamatnostādņu iepriekš minētajos noteikumos paredzētie nosacījumi, kurus piemēro šim gadījumam, ir uzskaitīti turpmāk:

(73)

Attiecībā uz kompensācijas atbalstu 373 257 465,71 euro apmērā, ko ELGA piešķīra ražotājiem, lai segtu augkopības produkcijas zaudējumus, kurus radīja sliktie laika apstākļi, Komisija atzīst, ka tas lielākoties, proti, attiecībā uz summu 347 193 466,52 euro apmērā (skatīt 42. apsvērumu), atbilst pamatnostādņu un Atbrīvojuma regulas noteikumiem, kas minēti 72. apsvērumā. Par atbalstu 2 472 785,97 euro apmērā turpmāko zaudējumu segšanai attiecībā uz to pašu augkopības produkciju jāteic, ka arī tas lielākoties, proti, attiecībā uz summu 2 300 185,51 euro apmērā, atbilst pamatnostādņu un Atbrīvojuma regulas noteikumiem, kas minēti 72. apsvērumā.

(74)

Kā liecina 42. apsvērumā iekļautā tabula, jo īpaši labi izpildīts ir nosacījums, kas izskatīts 72. apsvēruma a) punktā, proti, zaudējumu robežvērtība sasniedz 30 % parastā ražošanas līmeņa attiecībā uz kompensācijas atbalstu 347 193 466,52 euro apmērā. Izvērtējot atbalstu turpmāko zaudējumu segšanai, attiecībā uz 93,02 % šā atbalsta kopsummas, proti, 2 300 185,51 euro, ir izpildīts nosacījums par zaudējumu līmeni, kad ir iznīcināti vairāk nekā 30 % parastā ražošanas līmeņa, un līdz ar to ir izpildīta arī prasība, kas minēta 72. apsvēruma a) punktā.

(75)

Pamatojoties uz Grieķijas iestāžu sniegto informāciju (skatīt 39. apsvērumu), attiecīgā kompensācijas atbalsta bruto intensitāte salīdzinājumā ar produkta pārdošanas ieņēmumu samazināšanos atbilst robežvērtībai, kas noteikta Atbrīvojuma regulas 11. pantā (skatīt 72. apsvēruma c) punktu). Tomēr šīs intensitātes aprēķini neatbilst vidējam daudzumam, kas saražots trīs iepriekšējo gadu laikā (vai trīs gadu vidējam rādītājam) saskaņā ar Atbrīvojuma regulas 2. pantu, ņemot vērā to, ka šim kompensācijas atbalstam ir piemērota cita metode parastā ražošanas līmeņa aprēķināšanai (skatīt 40. apsvērumā aprēķina metodes aprakstu).

(76)

Saskaņā ar pamatnostādņu 128. punktu Komisija var atzīt citas aprēķina metodes, kas paredzētas Atbrīvojuma regulas 2. panta 8. punktā, ar nosacījumu, ka šīs metodes ir reprezentatīvas un nav balstītas uz neparasti augstiem ražas datiem. Pēc šajā gadījumā izmantotās aprēķina metodes apraksta analīzes Komisija uzskata, ka šī metode atbilst iepriekš minētajam pamatnostādņu noteikumam un, ņemot vērā šā atbalsta intensitāti, nav riska, ka par zaudējumiem tiks izmaksāta pārmērīga kompensācija.

(77)

Komisija arī atzīst, ka Grieķijas iesniegtie meteoroloģiskie dati par notikumiem, kas iestājās 2007./2008. gada sezonas laikā, pierāda tādu klimatisku apstākļu esamību, kas var pamatot attiecīgo kompensāciju piešķiršanu.

(78)

Turklāt saskaņā ar informāciju, kas sniegta par šo atbalstu (skatīt 39. apsvērumu), tas ir samazināts par summām, kuras iespējams saņemt no apdrošināšanas sabiedrībām, un par izmaksām, kuras neatbilst zaudējumus radījušā notikuma prasītajai būtībai. Turklāt zaudējumi ir aprēķināti atsevišķu saimniecību līmenī. Visbeidzot, ir ievēroti atbalsta izmaksāšanas termiņi pēc zaudējumu rašanās, kas paredzēti 72. apsvēruma g) punktā.

(79)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija var secināt, ka kompensācijas atbalsts 349 493 652,03 euro apmērā, ko ELGA piešķīra ražotājiem 2008. gadā, lai segtu augkopības produkcijas zaudējumus, un kur 2 300 185,51 euro attiecās uz atbalstu turpmāko zaudējumu segšanai par to pašu augkopības produkciju, atbilst noteikumiem, kas paredzēti pamatnostādnēs un Atbrīvojuma regulā, un līdz ar to ir uzskatāms par valsts atbalstu, kas saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(80)

Tātad, kā liecina tabula 42. apsvērumā, kompensācijas atbalsts 26 063 999,19 euro apmērā, ko ELGA piešķīra lauksaimniecības produktu ražotājiem 2008. gadā, lai segtu augkopības produkcijas zaudējumus, neatbilst Atbrīvojuma regulas 2. panta 8. punkta noteikumam par zaudējumu robežvērtību salīdzinājumā ar parasto ražošanu. Komisija atzīst, ka šis kompensācijas atbalsts nav saderīgs ar visiem nosacījumiem, kuri paredzēti pamatnostādnēs un Atbrīvojuma regulā, un tāpēc uz to nevar attiecināt izņēmumu, kas paredzēts Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(81)

Attiecībā uz kompensācijas atbalstu 7 338 119,74 euro apmērā, ko ELGA 2008. gadā piešķīra lauksaimniekiem, lai segtu dzīvnieku resursu zaudējumus, no 43. apsvēruma izriet, ka saskaņā ar Grieķijas iestāžu datiem šis atbalsts, kas izmaksāts īpašās obligātās apdrošināšanas sistēmas ietvaros, nav uzskatāms par valsts atbalstu. Lai gan minētās iestādes šādi secināja par visu kompensācijas atbalstu, ko ELGA piešķīra 2008. un 2009. gadā, tas attiecas tikai uz atbalstu, par kuru nav sniegta papildu informācija, lai šo atbalstu varētu klasificēt kā saderīgu ar pamatnostādnēm. Šā iemesla dēļ Komisija secina, ka šis atbalsts neizpilda nosacījumus, kuri paredzēti pamatnostādnēs un Atbrīvojuma regulā, un tāpēc uz to nevar attiecināt izņēmumu, kas paredzēts Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

Jebkurā gadījumā Komisija vēlas uzsvērt, ka attiecīgā dalībvalsts, lai izpildītu pienākumu sadarboties ar Komisiju, ir atbildīga par visas tās informācijas iesniegšanu, kas šai iestādei ļautu pārliecināties par to, vai ir izpildīti nosacījumi pieprasītā izņēmuma saņemšanai (31). Šajā gadījumā Grieķijas iestādes nekad nav atsaukušās uz pamatnostādnēm un nav iesniegušas nevienu dokumentu, kas Komisijai ļautu pārbaudīt datus saistībā ar šīm pamatnostādnēm, un tas viss – neatkarīgi no Komisijas norādēm, kas sniegtas lēmuma par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu 21. punktā.

(82)

Attiecībā uz atbalstu 114 374,86 euro apmērā, lai segtu augkopības produkcijas zaudējumus, kurus radījuši lāči, uz šo atbalstu neattiecas pamatnostādņu V sadaļas noteikumi par riska un krīzes pārvaldību. Saskaņā ar pamatnostādņu 23. punktu attiecībā uz atbalsta pasākumiem, uz kuriem neattiecas pamatnostādnes, Komisija katrā atsevišķā gadījumā veic pārbaudi un neapstiprina šāda veida pasākumus, ja vien to radītā pozitīvā ietekme uz nozares attīstību nekompensē lielāko daļu risku jautājumā par izraisītajiem konkurences izkropļojumiem.

Saskaņā ar pamatnostādņu 113. punktu, kurā ir runa par valsts atbalsta atļaušanu riska pārvaldībai, ir jānodrošina minimālās ražotāju iemaksas pieprasīšana par zaudējumiem, lai mazinātu konkurences izkropļojumu risku un veicinātu arī citu risku mazināšanos. Tātad šajā gadījumā piešķirtā atbalsta intensitāte bija 100 % un, pēc Komisijas domām, nebija nekādas ražotāju līdzdalības zaudējumu segšanā, un tas varēja izraisīt konkurences izkropļojumu riskus. Minētā iemesla dēļ Komisija uzskata, ka šajā gadījumā bija jāpieprasa ražotāju minimālā līdzdalība 20 % apmērā. Līdz ar to šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu tikai par 80 % atbalsta intensitātes, proti, par 91 500 euro. Pretēji tam, attiecībā uz pārējo summu, kas atbilst 20 % atbalsta intensitātes, minētais atbalsts nav uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(83)

Attiecībā uz atbalstu korekcijas darbībām pēc administratīvām neuzmanības kļūdām novērtējuma ziņojumos par atbalstu augkopības produkcijas un dzīvnieku resursu zaudējumu segšanai Grieķija nav iesniegusi neko citu, kā vien šā atbalsta kopsummu, proti, norādījusi summu – 3 803 901,72 euro. Tādējādi korekcijas darbību summas saistībā ar kompensācijas atbalstu par augkopības produkcijas un dzīvnieku resursu zaudējumiem, kā arī par augkopības produkcijai lāču nodarītajiem zaudējumiem (skatīt 41., 42. un 43. apsvērumu) nav precizētas tajā papildu informācijā, kuru Grieķijas iestādes nosūtījušas Komisijai. Tā kā šīs korekcijas darbības attiecās uz administratīvajām kļūdām, kuras radīja ELGA parādus attiecīgā atbalsta saņēmējiem, Komisija secināja, ka šo korekcijas atbalstu varēja iekļaut minētajā kompensācijas atbalstā. Tomēr, tā kā Komisija par saderīgu ir atzinusi tikai kompensācijas atbalstu par augkopības produkcijas zaudējumiem 349 666 252,49 euro apmērā (skatīt 75. apsvērumu), Komisija secināja, ka tikai tās korekcijas darbības, kuras attiecas uz minēto kompensācijas atbalstu, ir uzskatāmas par atbalstu, kas izpilda pamatnostādnēs un Atbrīvojuma regulā iekļautos nosacījumus, un tikai tās drīkst saņemt Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu.

(84)

No kompensācijas atbalsta 415 019 452 euro apmērā, ko ELGA izmaksāja lauksaimniekiem 2009. gadā, atbalsts 27 614 905 euro apmērā atbilst pamatnostādņu un Atbrīvojuma regulas noteikumiem, kā izklāstīts 73. apsvērumā.

(85)

Pamatojoties uz detalizētiem datiem, kurus Grieķijas iestādes iesniedza par katru kompensācijas atbalstu, ko ELGA izmaksāja 2009. gadā (skatīt 37. apsvērumu), Komisija varēja konstatēt, ka nosacījums, kas minēts 73. apsvēruma a) punktā, proti, ka zaudējumu robežvērtībai ir jāsasniedz 30 % parastā ražošanas līmeņa, ir izpildīts attiecībā uz kompensācijas atbalstu 27 614 905 euro apmērā.

(86)

Saskaņā ar 76.–79. apsvērumu attiecībā uz atbalsta daļu, ko ELGA piešķīra 2008. gadā, tādus pašus secinājumus var izdarīt arī par atbalstu, kas piešķirts 2009. gadā 27 614 905 euro apmērā, un proti, ka arī šis atbalsts atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti pamatnostādnēs un Atbrīvojuma regulā izklāstītajos noteikumos.

(87)

Proti, attiecīgā atbalsta intensitāte, aprēķināšanas metode, kas izmantota šajā gadījumā, meteoroloģiskie dati, kas attiecas uz notikumiem 2008.–2009. gada sezonas laikā (skatīt tabulu 44. apsvērumā), pārmērīgas kompensācijas nepieļaušana par zaudējumiem, kā arī atbalsta izmaksāšanas termiņi laikā pēc zaudējumu rašanās – viss atbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatnostādnēs un Atbrīvojuma regulā.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija atzīst, ka atbalsts 27 614 905 euro apmērā, ko ELGA izmaksāja lauksaimniekiem 2009. gadā, ir uzskatāms par saderīgu ar pamatnostādnēs un Atbrīvojuma regulā izklāstītajiem noteikumiem. Tādēļ tam var piešķirt atkāpi, kas paredzēta Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(89)

Attiecībā uz pārējo šā atbalsta summu 387 404 547 euro apmērā Komisija konstatē, pretēji Grieķijas iestāžu uzskatam (skatīt 46. apsvērumu), ka tā nav uzskatāma par saderīgu ar Atbrīvojuma regulas 11. panta nosacījumiem.

(90)

Pamatojoties uz detalizēto informāciju, ko Grieķija sniedza par katru atbalstu, kas piešķirts 2009. gadā, no tās izriet, ka šajā gadījumā nelabvēlīgās meteoroloģiskās parādības neatbilst tādu nelabvēlīgu meteoroloģisku parādību, kuras var pielīdzināt dabas katastrofām, definīcijai, kas paredzēta Atbrīvojuma regulas 2. panta 8. punktā, ņemot vērā to, ka attiecīgie sliktie laika apstākļi iznīcināja mazāk nekā 30 % attiecīgo lauksaimnieku parastā produkcijas apjoma. Turklāt parastā ražošana šajā gadījumā netika definēta saskaņā ar Atbrīvojuma regulas 2. panta 8. punktu (32), un līdz ar to attiecīgā atbalsta intensitāte netika noteikta saskaņā ar Atbrīvojuma regulas 11. panta 2. punktā paredzēto aprēķināšanas kārtību.

(91)

Turklāt Grieķijas iestādes uzskatīja, ka attiecīgais atbalsts atbilst visiem nosacījumiem, lai to varētu atzīt par atbilstīgu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam un paziņojumam par Kopienas pagaidu shēmu (skatīt 47.–50. apsvērumu).

(92)

Komisija attiecībā uz šiem nepaziņotajiem atbalsta pasākumiem uzskata, ka atbalstam, kas piešķirts 2009. gadā, nevar tieši piemērot Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka Komisija pieņēma šo paziņojumu par Kopienas pagaidu shēmu, kas piemērojams no 2008. gada 17. decembra, balstoties uz minēto noteikumu. Paziņojuma 4.2.2. punkta h) apakšpunkts nepārprotami izslēdz no šā paziņojuma piemērošanas jomas uzņēmumus, kas specializējas primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā. Saskaņā ar pastāvīgo tiesu praksi valsts atbalsta specifiskajā jomā Komisijai ir saistoši tās pieņemtie pamatnoteikumi un paziņojumi, ciktāl tie nav pretrunā Līguma normām (33). Līdz ar to pagaidu shēmas 4.2.2. punkta h) apakšpunkta pieņemšanas brīdī rēķinoties ar to, ka atbalsta sistēmu (jāatceras, ka tā bija paredzēta, lai veicinātu piekļuvi finansējumam finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos) nepiemēros uzņēmumiem, kuri darbojas primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā būtiskos konkurences izkropļojumus, kas varēja rasties šajā nozarē, šādi atbalsta pasākumi nebūs nepieciešami vai proporcionāli Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē līdz pat brīdim, kad stāsies spēkā šai nozarei pieņemtie noteikumi un konkrētās robežvērtības (34). Pēc Komisijas domām, paziņojumu, kāds tas bija spēkā attiecīgajā brīdī, piemēroja šā atbalsta piešķiršanai, sākot no 2008. gada 17. decembra un līdz 2009. gada 27. oktobrim.

Pamatnostādnes, ko piemēroja brīdī, kad piešķīra attiecīgo atbalstu, bija Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā. Tātad, kā izriet no 91. apsvēruma, šajā gadījumā sliktie laika apstākļi bija iznīcinājuši mazāk nekā 30 % attiecīgo lauksaimnieku parastā produkcijas apjoma. Līdz ar to pamatnostādnēs izklāstītie noteikumi nav uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz šo kompensācijas atbalstu.

(93)

Saskaņā ar 48. apsvērumu Grieķijas iestādes uzskatīja, ka paziņojuma 7. punkta a) apakšpunktu piemēro šiem nepaziņotajiem atbalsta pasākumiem, ņemot vērā to, ka tie piešķirti ražotājiem pēc 2008. gada 17. decembra.

Tāpēc Komisija uzskata, ka iespēju deklarēt atbalsta pasākumus lauksaimniecības nozarē, kas saderīgi ar paziņojumu par Kopienas pagaidu shēmu, var attiecināt tikai uz to atbalstu lauksaimniecības nozarē, kas piešķirts, sākot no 2009. gada 28. oktobra, proti, no datuma, kad stājās spēkā grozījums paziņojumā par Kopienas pagaidu shēmu, kas paredzēja ierobežotu saderīga atbalsta summu uzņēmumiem, kuri darbojas primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā.

(94)

Šajā gadījumā saskaņā ar detalizētiem datiem, kurus Grieķijas iestādes sniegušas par katru atbalstu, ko ELGA piešķīra 2009. gadā, var secināt, ka gandrīz viss attiecīgais atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem ir piešķirts datumos pirms iepriekš minētā 2009. gada 28. oktobra datuma. Tāpat lielākā daļa šā atbalsta ir piešķirta laikā no 2009. gada marta līdz 2009. gada jūlijam, bet pārējais atbalsts ir sniegts 2009. gada septembrī.

(95)

Komisija secina, ka šis atbalsts neizpilda nosacījumus, kuri paredzēti paziņojumā, un tāpēc uz to nevar attiecināt Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikto izņēmumu.

(96)

Tomēr Komisija atzīst, ka attiecībā uz atbalstu, kuru ELGA piešķīra lauksaimniecības produktu ražotājiem datumos, kas bija vēlāki par iepriekš minēto 2009. gada 28. oktobra datumu (ļoti nelielu daļu šā atbalsta piešķīra 2009. gada decembrī un 2010. gada novembrī), var piemērot grozījumus, kas paziņojumā izdarīti attiecībā uz lauksaimniecības nozari.

(97)

Attiecīgais atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti paziņojuma par Kopienas pagaidu shēmu 4.2.2. punktā. Tomēr nosacījums, kas paredzēts minētā paziņojuma 4.2.2. punkta g) apakšpunktā, nav ievērots, jo ELGA nesaņēma no attiecīgajiem lauksaimniekiem deklarāciju par citiem de minimis atbalsta pasākumiem un par atbalsta pasākumiem saskaņā ar Kopienas pagaidu shēmu, ko viņi saņēmuši kārtējā finanšu gada laikā. Tāpēc Komisija atzīst par pieņemamu Grieķijas iestāžu argumentu, saskaņā ar kuru šajā gadījumā minēto prasību var uzskatīt tikai par formalitāti, ņemot vērā to, ka Grieķija laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nav piešķīrusi lauksaimniecības uzņēmumiem de minimis atbalstu vai atbalstu, pamatojoties uz paziņojumu par Kopienas pagaidu shēmu. Komisija līdz ar to secina, ka atbalsta pasākumi, kuriem piemēro paziņojumu, atbilst minētā paziņojuma 4.2.2. punkta nosacījumiem, un uz tiem var attiecināt izņēmumu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(98)

Turklāt Komisija uzskata, ka nav izslēgts, ka daļa minētā atbalsta 75 382 500 euro apmērā atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1535/2007 (skatīt 51. un 52. apsvērumu).

(99)

Kompensācijas, kuras ELGA 2008. gadā izmaksāja ražotājiem, proti, 386 986 648 euro, tikai daļēji tika finansētas no īpašajām obligātajām iemaksām, ko maksāja lauksaimnieki, ņemot vērā to, ka šīs iemaksas 2008. gadā nepārsniedza 88 353 000 euro. Attiecībā uz 2009. gadā izmaksātajām kompensācijām, proti, 415 019 452 euro, tās netika finansētas ar īpašo obligāto iemaksu starpniecību.

(100)

Attiecībā uz diviem aizņēmumiem, ko ELGA vajadzēja ņemt, lai varētu izmaksāt minētās kompensācijas ražotājiem, jāsecina, ka, izmantojot ražotāju veiktās īpašās apdrošināšanas iemaksas, ELGA nebūs spējīga atmaksāt ikgadējos procentu maksājumus un amortizāciju desmit gadu laikā – laika posmā, kas paredzēts šo aizņēmumu atmaksāšanai, jo vairāk tādēļ, ka no šīm iemaksām būs jāizmaksā kompensācijas par zaudējumiem, kas radīsies minēto gadu laikā.

(101)

No visa iepriekš teiktā izriet, ka kompensācijas, ko ELGA izmaksāja 2008. un 2009. gadā saskaņā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu, nevar uzskatīt par tādām, kas finansētas tikai no ražotāju veiktajiem maksājumiem kā īpašām apdrošināšanas iemaksām. Minētā iemesla dēļ Komisija secina, ka ELGA 2008. un 2009. gadā izmaksātās kompensācijas saistībā ar obligāto apdrošināšanu attiecas uz Līguma 107. panta 1. punktu un ir uzskatāmas par valsts atbalsta pasākumiem.

(102)

Komisija konstatē, ka Grieķijas Republika ir sniegusi minēto atbalstu, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu.

(103)

Attiecībā uz kompensācijas atbalstu, kas piešķirts 2008. gadā saskaņā ar īpašo obligātās apdrošināšanas sistēmu, Komisija:

(104)

Attiecībā uz kompensācijas atbalstu, kas piešķirts 2009. gadā saskaņā ar starpministriju rīkojumu, Komisija:

a)

kopējā summa (pamatsumma plus atgūšanas procenti), kas jāatgūst no atbalsta saņēmējiem;

b)

šā lēmuma izpildei jau pieņemto vai paredzēto pasākumu detalizēts apraksts;

c)

dokumenti, kuri pierāda, ka saņēmēji ir brīdināti par atbalsta atmaksāšanu.