1.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/1

(1)

Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (2), izklāstīti vienoti noteikumi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai informāciju un ziņo par dokumentiem. Šajos noteikumos ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija nodevusi to rīcībā, un to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kam atļauts sūtīt paziņojumus. Turklāt minētajā regulā noteikti kopīgi principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām, lai tās garantētu dokumentu autentiskumu, integritāti un salasāmību ilgtermiņā un nodrošinātu personas datu aizsardzību.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 792/2009 pienākums izmantot informācijas sistēmas saskaņā ar minēto regulu ir jāparedz regulās, ar kurām nosaka konkrētus paziņošanas pienākumus.

(3)

Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējā darba procedūrā, gan attiecībās ar iestādēm, kas iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā. Tiek uzskatīts, ka vairākus paziņošanas pienākumus var izpildīt šajā sistēmā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009, jo īpaši tos, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 951/2006 (3).

(4)

Efektīvas administratīvās pārvaldības labad un ņemot vērā pieredzi, dažus paziņojumus vajadzētu vai nu vienkāršot un precizēt, vai dzēst to saturu Regulā (EK) Nr. 951/2006.

(5)

Skaidrības labad ir lietderīgi nepārprotami norādīt, ka Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4), attiecas uz licencēm, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 951/2006, ja vien minētajā regulā nav paredzēts citādi.

(6)

Izoglikozes produkti nav uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 376/2008 II pielikuma II daļas C punktā, tāpēc nav paredzēta eksporta licence, lai eksportētu izoglikozi, kas Savienības tirgū ir brīvā apgrozījumā un kas netiek uzskatīta par “ārpuskvotas” produktu, par kuru nesaņem eksporta kompensāciju. Tam būtu jāatspoguļojas Regulas (EK) Nr. 951/2006 7. pantā, no kura būtu jādzēš jebkāda atsauce uz izoglikozi.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 61. panta pirmās daļas d) punktu saražoto cukura vai izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 56. pantā paredzēto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots Komisijas noteiktais kvantitatīvais ierobežojums. Nosakot kvantitatīvo ierobežojumu, Komisijai jāievēro saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 218. pantam.

(8)

Laikā, kad Savienībā ražo daudz ārpuskvotas cukura, jo īpaši, kad šī ražošana sakrīt ar augstām cenām pasaules tirgū, cukura ražotāju iesniegtie pieteikumi eksporta licenču saņemšanai var ievērojami pārsniegt pieejamos daudzumus. Spēcīgā uzņēmēju konkurence eksporta licenču iegūšanai var izraisīt situāciju, kad daži uzņēmēji piesakās licenču saņemšanai, pārsniedzot savas faktiskās ārpuskvotas cukura ražošanas iespējas attiecīgajā tirdzniecības gadā. Šāda spekulatīva uzvedība varētu izraisīt ārpuskvotas cukura eksporta iespēju samazinājumu Savienībai un palielināt spriedzi Savienības tirgū attiecībā uz ārpuskvotas cukuru, tādējādi palielinot cukura pārprodukcijas uzkrāšanās risku.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 376/2008 8. pantu tiesības, kas izriet no licencēm vai sertifikātiem, to nominālais īpašnieks var nodot citiem attiecīgās licences vai sertifikāta derīguma termiņa laikā. Lai samazinātu cukura ražotāju spekulatīvas uzvedības risku, ir lietderīgi aizliegt nodot citiem eksporta licences attiecībā uz ārpuskvotas cukuru.

(10)

Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļa noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (5), 3. panta 4. punktā un Komisijas 2007. gada 8. maija Regulas (EK) Nr. 504/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas nodokļa piemērošanu piena un piena produktu nozarē (6), 4. panta 4. punktā attiecīgajiem ievedējiem noteikts termiņš, kurā jāpierāda, ka preču nosūtīšana ir noritējusi saskaņā ar nosacījumiem, kas apliecina deklarēto CIF importa cenu. Lai saskaņotu īstenošanas noteikumus, kas piemērojami papildu ievedmuitai dažādās nozarēs, ir lietderīgi saskaņot Regulas (EK) Nr. 951/2006 38. panta 4. punktu ar Regulas (EK) Nr. 1484/95 3. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 504/2007 4. panta 4. punktu.

(11)

Regulas (EK) Nr. 951/2006 34. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstīm katru mēnesi jānosūta Komisijai informācija, kura saistīta ar melases piedāvājumu pasaules tirgū. Pieredze liecina, ka saistībā ar situāciju melases piedāvājumā pasaules tirgū šādu informāciju ir grūti iegūt un vairākumam dalībvalstu nav atbilstošas iesniedzamas informācijas. Tāpēc ir lietderīgi dzēst šo paziņošanas pienākumu.

(12)

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (7), kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1006/2011 (8), I pielikuma 17. nodaļā iekļauti jauni KN kodi dažādiem jēlcukura produktiem, kas atšķiras no tiem, kuri minēti Regulā (EK) Nr. 951/2006. Juridiskās skaidrības labad šos jaunos kodus vajadzētu atspoguļot Regulas (EK) Nr. 951/2006 42. pantā.

(13)

Ja tiek izdarīti šādi grozījumi, ir lietderīgi labot nepārprotamu kļūdu saistībā ar iekšējo atsauci.

(14)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza un jālabo Regula (EK) Nr. 951/2006.

(15)

Pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes labad šo regulu vajadzētu piemērot no 2012.–2013. tirdzniecības gada sākuma. Tomēr, tā kā Regulas (EK) Nr. 951/2006 12.a panta 3. punkta labojumam vajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku, pienācīgi ņemot vērā iesaistīto personu likumīgās gaidas, šo labojumu vajadzētu piemērot no dienas, kad stājas spēkā grozošais tiesību akts, ar kuru Regulā (EK) Nr. 951/2006 iekļauj nepareizās atsauces labojumu, proti, Komisijas Regula (EK) Nr. 910/2008 (9).

(16)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Darbības joma

1.   Šajā regulā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (10) III daļu paredzēti īpaši sīki izstrādāti noteikumi par importa un eksporta licenču sistēmas piemērošanu, eksporta kompensāciju piešķiršanu un importa pārvaldību, jo īpaši papildu ievedmuitas noteikšanu cukura nozarē.

2.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 376/2008 (11).

2)

regulas 7. un 7.a pantu aizstāj ar šādiem:

“7. pants

Cukura eksporta licence bez kompensācijas

Ja cukuru, kas ir brīvā apgrozījumā Savienības tirgū un netiek uzskatīts par “ārpuskvotas” produkciju, eksportē bez kompensācijas, licences pieteikuma un licences 20. iedaļā iekļauj vienu no norādēm, kas minētas pielikuma C daļā.

7.a pants

Eksporta licences ārpuskvotas eksportam

1.   Atkāpjoties no 5. panta noteikumiem, par ārpuskvotas izoglikozes eksportu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 61. panta pirmās daļas d) punktā noteiktajam kvantitatīvajam ierobežojumam ir jāuzrāda eksporta licence.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 376/2008 8. panta noteikumiem, tiesības, kas izriet no eksporta licencēm, kuras izsniegtas attiecībā uz ārpuskvotas cukuru, nevar nodot citiem.”;

3)

regulas 7.c panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis katru nedēļu pirmdien paziņo Komisijai cukura un/vai izoglikozes daudzumus, par kuriem iepriekšējā nedēļā iesniegti eksporta licenču pieteikumi.”;

4)

regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Pretendenti var atsaukt savus licenču pieteikumus līdz tās nedēļas beigām, kas seko tai, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts, ka 1. punkta a) apakšpunktā minētā piešķiramā daudzuma ierobežojumu likme ir zemāka nekā 80 %. Dalībvalstis tādā gadījumā atmaksā garantijas.”;

5)

V nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“PAPILDU NOTEIKUMI PAR EKSPORTA LICENCĒM”;

6)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Eksporta licences pieteikums un licenču izsniegšana

1.   Eksporta licences par cukura, uz ko attiecas KN kods 1701, daudzumiem, kas ir lielāki par 10 tonnām, izsniedz:

Pirmo daļu nepiemēro:

2.   Ja licences pieteikums produktiem, uz ko attiecas 1. punkta pirmā daļa, ir par daudzumiem, kas nepārsniedz 10 tonnu, tad attiecīgā persona nedrīkst iesniegt vairāk kā vienu šādu pieteikumu vienā un tajā pašā dienā un vienā un tajā pašā kompetentajā iestādē.”;

7)

regulas 17., 18. un 19. pantu aizstāj ar šādiem:

“17. pants

Paziņošana par izsniegtajām eksporta licencēm

1.   Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam paziņo Komisijai daudzumus, par kuriem iepriekšējā mēnesī ir izsniegtas licences saskaņā ar 7. pantu.

2.   Laikposmos, kad cukura nozarē ir piešķirtas eksporta kompensācijas, dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam paziņo Komisijai par iepriekšējo mēnesi:

18. pants

Paziņošana par eksportētajiem daudzumiem

1.   Dalībvalstis attiecībā uz katru kalendāra mēnesi un ne vēlāk kā trešā kalendāra mēneša beigās, kas seko pēc šā kalendāra mēneša, paziņo Komisijai par kvotā iekļautajiem cukura daudzumiem, ko eksportē baltā cukura vai pārstrādātu produktu veidā (izsakot baltajā cukurā), par kuriem ir izsniegta eksporta licence, īstenojot Savienības un valsts pārtikas atbalsta pasākumus saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai citām papildu programmām un citus bezmaksas pārtikas piegādes Savienības pasākumus.

2.   Laikposmos, kad cukura nozarē ir piešķirtas eksporta kompensācijas, dalībvalstis ne vēlāk kā katra kalendāra mēneša beigās attiecībā uz iepriekšējo kalendāra mēnesi paziņo Komisijai par 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā baltā cukura daudzumiem, ko eksportē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 376/2008 7. panta 4. un 5. punktu.

3.   Laikposmos, kad cukura nozarē ir piešķirtas eksporta kompensācijas, dalībvalstis attiecībā uz katru kalendāra mēnesi un ne vēlāk kā trešā kalendāra mēneša beigās, kas seko pēc šā kalendāra mēneša, paziņo Komisijai:

Attiecībā uz pārstrādātajiem produktiem pirmās daļas b) punktā minēto informāciju Komisijai iesniedz atsevišķi saistībā ar katru tiem piemērojamo regulu.

19. pants

Paziņošana par importa licencēm

Dalībvalstis paziņo Komisijai par cukura daudzumiem, kas importēti no trešām valstīm un eksportēti kompensācijas produktu veidā saskaņā ar ievešanas pārstrādei režīmu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 116. pantā. Minētais paziņojums attiecas uz katru tirdzniecības gadu. To iesniedz ne vēlāk kā otrā kalendāra mēneša beigās, kas seko pēc šā tirdzniecības gada.

8)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Paziņošanas metode

Šajā regulā paredzētos dalībvalstu paziņojumus sniedz šādi:

9)

regulas 23. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Nosakot labākās iepirkuma iespējas pasaules tirgū, ņem vērā attiecīgo Komisijai tieši vai no dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieejamo informāciju, kura saistīta ar:”;

10)

regulas 29. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Nosakot labākās iepirkuma iespējas pasaules tirgū, ņem vērā attiecīgo informāciju, kas attiecas uz:”;

11)

regulas 34. panta 3. punktu svītro;

12)

regulas 38. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Divu mēnešu laikā no attiecīgā produkta pārdošanas, ievērojot deviņu mēnešu termiņu, kas sākas dienā, kad pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozījumā, importētājam jāpierāda, ka krava ir realizēta ar nosacījumiem, kuri pamato 2. punktā minēto cenu pareizību. Ja kāds no šiem abiem termiņiem nav ievērots, iemaksātās garantijas tiek zaudētas. Tomēr pēc importētāja pienācīgi pamatota lūguma kompetentās iestādes šo deviņu mēnešu termiņu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem.

Iemaksātās garantijas atmaksā, ja kompetentajām iestādēm sniegtas pietiekamas liecības par realizācijas nosacījumiem. Pretējā gadījumā garantiju ietur kā papildu nodokļa samaksu.”;

13)

regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants

Aprēķina metodes

1.   Ja importētā jēlcukura pārstrādes procesa iznākums, ko nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma B.III iedaļu, atšķiras no standarta kvalitātei noteiktā iznākuma, muitas tarifa nodokli produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 1701 12 10, 1701 13 10 un 1701 14 10, un papildu nodokli produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 1701 12 10, 1701 12 90, 1701 13 10, 1701 13 90, 1701 14 10 un 1701 14 90, uz 100 kilogramiem minētā jēlcukura aprēķina, reizinot atbilstošo standarta kvalitātes jēlcukuram noteikto nodokli ar korekcijas koeficientu. Korekcijas koeficientu iegūst, dalot importētā jēlcukura pārstrādes procesa iznākumu procentos ar skaitli 92.

2.   Produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma III daļas c) punktā, saharozes saturu un saharozē izteiktu citu cukuru saturu nosaka pēc Leina un Einona (Lane and Eynon) metodes (vara reducēšanas metodes) šķīdumā, kas invertēts pēc Kleržē–Hercfelda (Clerget-Herzfeld). Šādi noteikto cukura saturu izsaka saharozē, reizinot ar 0,95.

Taču saharozes saturu un saharozē izteiktu citu cukuru saturu produktiem, kas satur mazāk nekā 85 % saharozes vai citus cukurus, izteiktus saharozē, un invertcukuram, kas izteikts saharozē, nosaka pēc sausnas satura. Šķīdumiem sausnas saturu nosaka pēc masas attiecībā viens pret vienu atšķaidīta šķīduma blīvuma, bet produktiem cietvielu veidā – žāvējot. Sausnas saturu izsaka saharozē, reizinot ar koeficientu 1.

3.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma III daļas d) un g) punktā minētajiem produktiem sausnas saturu nosaka saskaņā ar šā panta 2. punkta otro daļu.

4.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma III daļas e) punktā minētos produktus pārrēķina saharozes ekvivalentā, ar koeficientu 1,9 reizinot sausnas saturu, kas noteikts saskaņā ar šā panta 2. punkta otro daļu.”;

14)

pielikuma C daļu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.