6.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/6

(1)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1.b punkts nosaka, ka, ja dalībvalstis var pierādīt epidemioloģiskās situācija uzlabošanos savā teritorijā, saskaņā ar konkrētiem kritērijiem to ikgadējās uzraudzības programmas var tikt pārskatītas.

(2)

Pielikumā Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumam 2009/719/EK, ar ko dažām dalībvalstīm atļauj pārskatīt valsts ikgadējās GSE uzraudzības programmas (2) un kas grozīts ar Īstenošanas lēmumu 2011/358/ES (3), ir minētas 25 dalībvalstis, kurām ir atļauts pārskatīt valsts ikgadējās uzraudzības programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1.b punktu (turpmāk “ES-25”).

(3)

Attiecībā uz to liellopu uzraudzību, kas nokauti parastā veidā lietošanai pārtikā, Lēmuma 2009/719/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka ES-25 būtu jāveic GSE tests visiem liellopiem, kas ir vecāki par 72 mēnešiem, savukārt 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka ES-25 no 2013. gada 1. janvāra var nolemt pārbaudīt tikai ikgadējā parauga minimumu no nokautiem veseliem liellopiem, kas ir vecāki par 72 mēnešiem.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2012. gada 8. oktobrī apstiprināja zinātniskās un tehniskās palīdzības ziņojumu par testējamā minimālā parauga lielumu, kas nepieciešams gadījumā, ja GSE statistiskās uzraudzības režīmu atļautu piemērot nokautiem veseliem liellopiem (4).

(5)

EFSA ziņojumā secināja, ka saskaņā ar aplēsēm, kas iegūtas no Komisijas pilnvarojuma ietvaros izstrādāta modeļa (C-TSEMM modelis), veseli kaujami dzīvnieki nav jāpārbauda, lai pašreizējā apdraudēto apakšpopulāciju (lopi, kas nobeigušies, nokauti ievainojuma dēļ, varbūtēji inficēti liellopi) uzraudzības sistēma ES-25 grupā, kura uzskatāma par vienotu veselumu, garantētu, ka domājamā izplatība pieaugušu liellopu populācijā ir viens konstatējams gadījums uz 100 000 ar ticamības līmeni 95 %, kā tas noteikts Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) pieņemtajā starptautiskajā standartā par GSE uzraudzības sistēmu darbību. Ja 2011. gadā nokautus veselus dzīvniekus nepārbaudītu, uzraudzības sistēma joprojām garantētu, ka ES-25 domājamā izplatība pieaugušu liellopu populācijā ir viens slimības gadījums uz 5 355 627 ar ticamības līmeni 95 %.

(6)

Ņemot vērā GSE samazināšanās tendenci Eiropas Savienībā, EFSA novērtējumu, ka ES-25 uzraudzības sistēma, kas balstās uz apdraudēto apakšpopulāciju pārbaudēm, bez problēmām atbilstu starptautiskajam standartam par GSE uzraudzības sistēmu darbību un ka nokauti dzīvnieki nav jāpārbauda, lai nodrošinātu atbilstību OIE starptautiskajam standartam par GSE uzraudzību, ES-25 varētu pārtraukt nokautu veselu dzīvnieku pārbaudes ar nosacījumu, ka pārbauda dzīvniekus, kas pieder pie trīs apdraudētām apakšpopulācijām. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza noteikumi par uzraudzības sistēmu, ko piemēro ES-25 valstīs nokautiem veseliem dzīvniekiem.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,