9.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/1

(1)

Kad privātie ieguldītāji apsver iespēju veikt ieguldījumu, tiem arvien vairāk tiek piedāvāts plašs komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) veidu klāsts. Daži no šiem produktiem sniedz konkrētus ieguldījumu risinājumus, kas pielāgoti privāto ieguldītāju vajadzībām, bieži vien ir kombinēti kopā ar apdrošināšanas segumu vai var būt sarežģīti un grūti izprotami. Līdz šim informācijas atklāšana privātiem ieguldītājiem par šādiem PRIIP nav bijusi koordinēta, un tā bieži nepalīdz privātiem ieguldītājiem salīdzināt dažādus produktus un saprast to iezīmes. Tāpēc privātie ieguldītāji bieži ir veikuši ieguldījumus, neizprotot ar tiem saistītos riskus un izmaksas, un reizēm cietuši neparedzētus zaudējumus.

(2)

Privātiem ieguldītājiem piedāvāto PRIIP pārredzamības uzlabošana ir būtisks ieguldītāju aizsardzības pasākums un priekšnosacījums privāto ieguldītāju uzticēšanās finanšu tirgum atjaunošanai, jo īpaši laikā pēc finanšu krīzes. Pirmie soļi šajā virzienā Savienības līmenī jau ir sperti, izveidojot ieguldītājam paredzētās pamatinformācijas režīmu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (3).

(3)

Dažādu noteikumu par PRIIP esamība, kas atšķiras atkarībā no nozares, kura piedāvā PRIIP, un atšķirības valstu regulējumā šajā jomā rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem produktiem un izplatīšanas kanāliem, veidojot papildu šķēršļus finanšu pakalpojumu un produktu iekšējam tirgum. Dalībvalstis jau ir veikušas atšķirīgas un nekoordinētas darbības, lai novērstu trūkumus ieguldītāju aizsardzības pasākumos, un, visticamāk, šāda notikumu gaita turpināsies. Atšķirīgas pieejas attiecībā uz informācijas atklāšanu saistībā ar PRIIP kavē vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidi dažādiem PRIIP izveidotājiem un tiem, kas sniedz konsultācijas par šiem produktiem vai pārdod tos, un tādējādi rada konkurences izkropļojumus un var radīt arī nevienlīdzīgu situāciju ieguldītāju aizsardzībai Savienībā. Šādas atšķirības rada šķēršļus iekšējā tirgus izveidei un raitai darbībai.

(4)

Lai novērstu atšķirības, Savienības līmenī ir jāievieš vienoti noteikumi par pārredzamību, kas tiks piemēroti visiem PRIIP tirgus dalībniekiem un tādējādi palielinās ieguldītāju aizsardzību. Ir nepieciešama regula, kas nodrošinātu pamatinformācijas dokumentu kopēju standartu izveidi tā, lai varētu saskaņot šo dokumentu formātu un saturu. Ar tieši piemērojamiem regulas noteikumiem vajadzētu nodrošināt, lai uz visiem, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, attiektos vienādas prasības par pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanu privātiem ieguldītājiem. Šī regula neietekmē reklāmas dokumentu uzraudzību. Turklāt tā neietekmē produktu intervences pasākumus, izņemot tos, kuri saistīti ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem.

(5)

Kaut gan informācijas saistībā ar PRIIP atklāšanas uzlabošana ir būtiska, lai atjaunotu privāto ieguldītāju uzticēšanos finanšu tirgum, efektīvi regulēts pārdošanas process saistībā ar šiem produktiem ir vienlīdz svarīgs. Šī regula papildina izplatīšanas pasākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (4). Tā arī papildina pasākumus, ko veic attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/92/EK (5) paredzēto apdrošināšanas produktu izplatīšanu.

(6)

Šī regula būtu jāattiecina uz visiem produktiem (neatkarīgi no to formas vai uzbūves), kuri izveidoti finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu ieguldījumu iespējas privātiem ieguldītājiem, ja privātam ieguldītājam atmaksājamā summa ir pakļauta svārstībām tādēļ, ka tā ir atkarīga no atsauces vērtībām vai viena vai vairāku tādu aktīvu rezultātu svārstībām, kurus privātais ieguldītājs nepērk tieši. Šīs regulas vajadzībām minētie produkti būtu jāatpazīst kā “PRIIP” un tiem cita starpā būtu jāietver tādi ieguldījumu produkti kā ieguldījumu fondi, dzīvības apdrošināšanas polises ar ieguldījumu elementu un strukturētie produkti, un strukturētie noguldījumi. Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību emitētiem finanšu instrumentiem, kuri atbilst PRIIP definīcijai, arī būtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā. Attiecībā uz visiem minētajiem produktiem ieguldījumi netiek veikti tieši, proti, pērkot vai turot pašus aktīvus. Tā vietā šie produkti veido saikni starp privāto ieguldītāju un tirgiem “komplektēšanas” procesā vai apkopojot aktīvus tā, lai radītu dažādus riska darījumus, dažādas produktu iezīmes vai lai panāktu atšķirīgas izmaksu struktūras, salīdzinot ar tiešo turējumu. Šāda “komplektēšana” var ļaut privātajiem ieguldītājiem izmantot ieguldījumu stratēģijas, kas citādi būtu nepieejamas vai nepraktiskas, bet tai var būt nepieciešama papildu informācijas pieejamības nodrošināšana, jo īpaši, lai varētu salīdzināt dažādus ieguldījumu komplektēšanas veidus.

(7)

Lai nodrošinātu to, ka šī regula tiek piemērota tikai attiecībā uz šādiem PRIIP, apdrošināšanas produkti, kas nepiedāvā ieguldījumu iespējas, un noguldījumi, kas ir pakļauti tikai procentu likmēm, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas produktiem terminam “kapitāls” būtu jānozīmē kapitāls, kas ir ieguldīts pēc privātā ieguldītāja lūguma. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz noguldījumi vai sertifikāti, kas apliecina tradicionālos noguldījumus, bet nav strukturēti noguldījumi, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā. Aktīvi, kas ir tiešā turējumā, piemēram, uzņēmumu akcijas vai valstu obligācijas, nav PRIIP, un tādējādi tie būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Ieguldījumu fondi, kas paredzēti institucionālajiem ieguldītājiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo tie netiek pārdoti privātiem ieguldītājiem. Individuālo un arodpensiju produkti, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus pensijā, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, ņemot vērā to īpatnības un mērķus, turpretim citi individuālie uzkrājošās apdrošināšanas vai uzkrājumu produkti, kas piedāvā ieguldījumu iespējas, būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības reglamentēt pamatinformācijas sniegšanu par produktiem, kas neietilpst tās darbības jomā. Saskaņā ar to pilnvarām attiecībā uz patērētāju aizsardzību, kas noteiktas 9. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010 (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1094/2010 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (8), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (“EBI”), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (“EAAPI”) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidotas ar minētajām regulām (“EUI”), būtu jāuzrauga produkti, kas ir izslēgti no šīs regulas darbības jomas, un vajadzības gadījumā būtu jāizdod pamatnostādnes, lai risinātu jebkuru konstatētu problēmu. Šādas pamatnostādnes būtu jāņem vērā pārskatīšanā, kuru veiks četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un kurā apsvērs iespēju paplašināt darbības jomu un svītrot konkrētus izņēmumus.

(9)

Lai viestu skaidrību par saistību starp pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā, un pienākumiem, kas paredzēti citos leģislatīvos aktos, ar kuriem tiek prasīts sniegt informāciju ieguldītājiem, tostarp, bet ne tikai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (10), ir jānosaka, ka šos leģislatīvos aktus joprojām turpina piemērot papildus šai regulai.

(10)

Lai nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanas rūpīgu un efektīvu uzraudzību, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par minēto uzraudzību. Daudzos gadījumos kompetentās iestādes jau ir norīkotas uzraudzīt tādus citus pienākumus attiecībā uz PRIIP izveidotājiem, pārdevējiem vai konsultantiem, kas izriet no citiem valsts un Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(11)

Kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un arī ex ante ir jāsniedz visa informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu pamatinformācijas dokumentu saturu, novērtētu atbilstību šai regulai un nodrošinātu klientu un ieguldītāju aizsardzību finanšu tirgos.

(12)

PRIIP izveidotājiem, piemēram, fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu jāizstrādā pamatinformācijas dokuments par to izveidotajiem PRIIP, jo tie vislabāk pārzina produktu. Tiem arī vajadzētu būt atbildīgiem par pamatinformācijas dokumenta pareizību. Pirms produktu var pārdot privātajiem ieguldītājiem, PRIIP izveidotājiem būtu jāizstrādā pamatdokuments. Tomēr, ja produkts netiek pārdots privātajiem ieguldītājiem, nevajadzētu būt pienākumam izstrādāt pamatinformācijas dokumentu, un, ja PRIIP izveidotājs nespēj izstrādāt pamatinformācijas dokumentu, vajadzētu būt iespējai šo uzdevumu deleģēt citiem. Šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, kas paredzēti noteikumos par pamatinformācijas dokumenta izveidi un tā pārskatīšanu, būtu jāattiecas tikai uz PRIIP izveidotāju, un tie būtu jāpiemēro tik ilgi, kamēr PRIIP tiek tirgots sekundāros tirgos. Lai nodrošinātu pamatinformācijas dokumentu plašu izplatīšanu un pieejamību, šajā regulā būtu jāparedz, ka PRIIP izveidotājs pamatinformācijas dokumentus publicē savā tīmekļa vietnē.

(13)

Lai apmierinātu privāto ieguldītāju vajadzības, ir jānodrošina, lai informācija par PRIIP būtu precīza, godīga, skaidra un nemaldinātu minētos privātos ieguldītājus. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz vienoti standarti pamatinformācijas dokumenta izstrādei, lai nodrošinātu tā saprotamību privātajiem ieguldītājiem. Ņemot vērā daudzu privāto ieguldītāju grūtības specializētās finanšu terminoloģijas izpratnē, īpaša uzmanība būtu jāpievērš dokumentā izmantotajiem vārdiem un izklāsta veidam. Būtu jāparedz arī noteikumi par valodu, kādā pamatinformācijas dokuments būtu jāizstrādā. Turklāt privātajam ieguldītājam pamatinformācijas dokumentu būtu jāspēj saprast bez citas, ar tirgvedību nesaistītas informācijas izmantošanas.

(14)

Lai precīzi atspoguļotu produkta ieguldījumu politiku un mērķus saskaņā ar šo regulu, EUI, izstrādājot pamatinformācijas dokumenta satura tehniskos standartus, būtu jānodrošina, lai PRIIP izveidotājs izmantotu skaidru un viegli uztveramu valodu, kura ir saprotama visiem privātajiem ieguldītājiem, un aprakstā par to, kā tiek sasniegti ieguldījumu mērķi, izvairītos izmantot finanšu žargonu un terminoloģiju, kas privātajiem ieguldītājiem nav uzreiz saprotama.

(15)

Privātajiem ieguldītājiem būtu jāsaņem informācija, kas tiem vajadzīga, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu un salīdzinātu dažādus PRIIP, taču pastāv risks, ka tie neizmantos šo informāciju, ja vien tā nebūs īsa un kodolīga. Tāpēc pamatinformācijas dokumentā vajadzētu būt tikai pamatinformācijai, jo īpaši par produkta raksturu un iezīmēm, tostarp par to, vai ir iespējams zaudēt kapitālu, par produkta izmaksu un riska profilu, kā arī attiecīgai informācijai par rezultātiem un citai specifiskai informācijai, kas var būt nepieciešama atsevišķa produkta veidu iezīmju izpratnei.

(16)

Valstu līmenī jau tiek izstrādāti ieguldījumu produktu kalkulatori. Tomēr, lai minētie kalkulatori būtu pēc iespējas noderīgāki patērētājiem, tiem būtu jāaptver izmaksas un nodevas, ko iekasē dažādu PRIIP izveidotāji, kā arī visas papildu izmaksas vai nodevas, kuras iekasē starpnieki vai citas personas ieguldījumu ķēdē un kuras PRIIP izveidotāji vēl nav iekļāvuši. Komisijai būtu jāziņo par to, vai minētie rīki ir pieejami tiešsaistē katrā dalībvalstī un vai tie nodrošina ticamus un precīzus aprēķinus par kopējām izmaksām un nodevām visiem produktiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(17)

Pamatinformācijas dokuments būtu jāizstrādā standartizētā formātā, kurš ļauj privātajiem ieguldītājiem salīdzināt dažādus PRIIP, jo, ņemot vērā patērētāju uzvedību un izpratnes spējas, ir rūpīgi jāizsver informācijas formāts, izklāsts un saturs, lai maksimāli palielinātu informācijas izpratni un izmantojumu. Katrā dokumentā vajadzētu būt vienādai elementu kārtībai un šo elementu nosaukumiem. Turklāt sīkāka informācija, kas jāietver pamatinformācijas dokumentā attiecībā uz dažādiem PRIIP, un šīs informācijas izklāsts būtu papildus jāsaskaņo ar regulatīvo tehnisko standartu palīdzību, kuros ņemti vērā līdz šim veiktie un procesā esošie pētījumi par patērētāju uzvedību, tostarp dažādu informācijas izklāsta veidu efektivitātes attiecībā uz patērētājiem pārbaužu rezultāti. Turklāt daži PRIIP ļauj privātajam ieguldītājam izvēlēties starp vairākiem pamatā esošajiem ieguldījumiem, tādiem kā, piemēram, apdrošināšanas sabiedrību turēti iekšējie līdzekļi. Izstrādājot minēto formātu, būtu jāņem vērā minētie produkti.

(18)

Tā kā daži ieguldījumu produkti, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, nav vienkārši un privātajiem ieguldītājiem varētu būt grūti izprotami, pamatinformācijas dokumentam attiecīgā gadījumā būtu jāietver izpratnes brīdinājums privātajam ieguldītājam. Būtu jāuzskata, ka produkts nav vienkāršs un ir grūti izprotams jo īpaši tad, ja to iegulda pamatā esošajos aktīvos, kādos privātie ieguldītāji parasti neiegulda, ja tas izmanto vairākus atšķirīgus mehānismus, lai aprēķinātu ieguldījuma galīgo peļņu, kas rada lielāku risku, ka privātie ieguldītāji to var nesaprast, vai ja peļņa no ieguldījuma tiek gūta, izmantojot privātā ieguldītāja uzvedības kļūdas, tādas kā, piemēram, pievilināšanas likme (teaser rate), kurai seko daudz augstāka nosacīta mainīga likme vai iteratīva formula.

(19)

Ieguldītāji arvien vairāk līdztekus finansiālajai peļņai no to ieguldījuma cenšas sasniegt arī papildu mērķus, tādus kā, piemēram, sociālos vai vides mērķus. Tomēr informācija par sociālajā vai vides jomā gūtajiem rezultātiem, ko vēlas iegūt PRIIP izveidotājs, var būt grūti salīdzināma vai tās vispār var nebūt. Tādēļ gaidāmā ilgtspējīgā vides un sociālā attīstība finanšu ieguldījumu jomā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 346/2013 (11) piemērošana varētu ļaut šādus aspektus atbilstīgāk integrēt Savienības tiesību aktos un veicināt tos arī turpmāk. Tomēr šobrīd nav nekādu noteiktu kritēriju un nav oficiālas procedūras, lai objektīvi pārbaudītu šādus sociālus vai vides kritērijus, kādi jau ir pārtikas nozarē. Tādēļ ir vēlams, lai Komisija, pārskatot šo regulu, pienācīgi ņemtu vērā attīstības tendences saistībā ar sociālo un vides ieguldījumu produktiem un Regulas (ES) Nr. 346/2013 pārskatīšanas rezultātus.

(20)

Pamatinformācijas dokumentam vajadzētu būt skaidri atšķiramam un nošķiramam no jebkādiem tirgvedības paziņojumiem.

(21)

Lai nodrošinātu, ka pamatinformācijas dokumenta informācija ir ticama, būtu jāprasa, lai PRIIP izveidotāji pamatinformāciju regulāri atjaunina. Šajā nolūkā ir nepieciešams regulatīvajos tehniskajos standartos, ko pieņem Komisija, izklāstīt sīki izstrādātus noteikumus par informācijas pārskatīšanas un pamatinformācijas dokumenta labošanas nosacījumiem un biežumu.

(22)

Pamatinformācijas dokumenti veido pamatu privāto ieguldītāju lēmumiem par ieguldījumiem. Šā iemesla dēļ PRIIP izveidotājiem attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem ir svarīgs pienākums nodrošināt, ka tie nav maldinoši, nepareizi vai tādi, kas neatbilst PRIIP līguma dokumentu attiecīgajām daļām. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka privātajiem ieguldītājiem ir efektīvas tiesības uz tiesisko aizsardzību. Būtu arī jānodrošina, lai visiem privātajiem ieguldītājiem Savienībā būtu vienādas tiesības pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tiem radušies šīs regulas neievērošanas dēļ. Tāpēc būtu jāsaskaņo noteikumi par PRIIP izveidotāju civiltiesisko atbildību. Privātajam ieguldītājam vajadzētu būt iespējai PRIIP izveidotāju saukt pie atbildības par šīs regulas pārkāpšanu gadījumos, kad radušos zaudējumu iemesls ir paļaušanās uz pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst PRIIP izveidotāja uzraudzībā esošiem pirmslīguma vai līguma dokumentiem vai arī ir maldinošs vai neprecīzs.

(23)

Tādi jautājumi par PRIIP izveidotāja civiltiesisko atbildību, kuri nav iekļauti šajā regulā, būtu jārisina saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Tiesa, kuras kompetencē ir izskatīt privātā ieguldītāja iesniegtu prasību par civiltiesisko atbildību, būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem par starptautisko jurisdikciju.

(24)

Ar šo regulu neievieš pielaidi, ar ko PRIIP atļauj pārdot vai tirgot privātiem ieguldītājiem pāri robežām, ne arī groza esošos pielaides noteikumus par PRIIP pārdošanu vai tirgošanu pāri robežām, ja tādi pastāv. Ar šo regulu negroza pienākumu sadali starp šīm esošajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar esošajiem pielaides noteikumiem. Kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis norīkojušas šīs regulas nolūkos, būtu jāatbilst tām iestādēm, kurām ir PRIIP tirdzniecības kompetence saskaņā ar esošo pielaidi, ja tāda pastāv. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā PRIIP tiek tirgots, vajadzētu būt atbildīgai par minētā PRIIP tirdzniecības uzraudzību. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā produkts tiek tirgots, vienmēr vajadzētu būt tiesībām apturēt PRIIP tirdzniecību tās teritorijā gadījumos, ja konstatēta neatbilstība šai regulai.

(25)

EAAPI un attiecīgo kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidru mehānismu, saskaņā ar kuru tiek aizliegta vai ierobežota tādu apdrošināšanas ieguldījumu produktu tirdzniecība, izplatīšana un pārdošana, kuri rada nopietnas bažas par ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu sakārtotu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitāti, kā arī ar atbilstīgām EAAPI pilnvarām veikt koordināciju un rīkoties ārkārtas situācijās. Minētajām pilnvarām būtu jāatspoguļo arī pilnvaras, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (12) ir piešķirtas EVTI un EBI, lai nodrošinātu to, ka šādus intervences mehānismus var piemērot visiem ieguldījumu produktiem neatkarīgi no to juridiskās formas. Lai šādas pilnvaras kompetentās iestādes un izņēmuma gadījumā EAAPI varētu izmantot, vajadzētu būt izpildītiem īpašiem nosacījumiem. Ja minētie nosacījumi ir izpildīti, kompetentajai iestādei un izņēmuma gadījumos EAAPI vajadzētu būt tiesīgai piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms apdrošināšanas ieguldījumu produktu tirgo, izplata vai pārdod ieguldītājiem. Minētās pilnvaras neuzliek pienākumu ieviest vai piemērot produktu apstiprināšanu vai saņemt licenci no kompetentās iestādes vai EAAPI, un tās neatbrīvo apdrošināšanas ieguldījumu produkta izveidotāju no pienākuma ievērot visas attiecīgās šīs regulas prasības. Turklāt minētās kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāizmanto vienīgi sabiedrības interesēs, un tām nebūtu jārada kompetento iestāžu civiltiesiskā atbildība.

(26)

Lai privātais ieguldītājs varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu, būtu jāparedz, ka personas, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, pamatinformācijas dokumentu nodrošina laikus, pirms tiek noslēgts jebkāds darījums. Šī prasība būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kur un kā notiek darījums. Tomēr, ja darījums notiek ar tālsaziņas līdzekļu palīdzību, pamatinformācijas dokumentu var nodrošināt tūlīt pēc darījuma noslēgšanas, ja pamatinformācijas dokumentu nevar nodrošināt iepriekš un privātais ieguldītājs tam piekrīt. Personas, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, ir gan starpnieki, gan paši PRIIP izveidotāji, ja šie PRIIP izveidotāji izvēlas sniegt konsultācijas par PRIIP vai pārdot tos tieši privātajiem ieguldītājiem. Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/65/EK (14).

(27)

Būtu jāparedz vienoti noteikumi, lai personai, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, sniegtu zināmu izvēli attiecībā uz informācijas nesēju, uz kura pamatinformācijas dokuments tiek nodrošināts privātajiem ieguldītājiem, ļaujot izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, kad tas ir atbilstīgi, ņemot vērā darījuma apstākļus. Tomēr privātajam ieguldītājam vajadzētu būt iespējai saņemt to uz papīra. Patērētāju interesēs attiecībā uz informācijas pieejamību pamatinformācijas dokuments vienmēr būtu jānodrošina bez maksas.

(28)

Lai nodrošinātu privāto ieguldītāju uzticēšanos PRIIP un finanšu tirgiem kopumā, būtu jānosaka prasības attiecībā uz atbilstīgām iekšējām procedūrām, kas nodrošina to, ka privātie ieguldītāji no PRIIP izveidotāja uz sūdzībām saņem atbildi pēc būtības.

(29)

Pamatinformācijas dokumenti attiecībā uz PRIIP būtu jāsagatavo struktūrām, kas darbojas finanšu tirgus banku, apdrošināšanas, vērtspapīru un fondu nozarēs, tāpēc ir īpaši svarīgi nodrošināt netraucētu sadarbību starp dažādām iestādēm, kas uzrauga PRIIP izveidotājus un personas, kuras sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, lai tām būtu vienota pieeja šīs regulas piemērošanā.

(30)

Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē un tādēļ, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, lai dalībvalstis spertu nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka par šīs regulas pārkāpumiem tiek piemēroti pienācīgi administratīvi sodi un pasākumi. Lai nodrošinātu to, ka sodiem ir atturoša ietekme, un lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, brīdinot tos par PRIIP, kas tiek tirgoti, pārkāpjot šo regulu, parasti sankcijas un pasākumi būtu jāpublicē, izņemot konkrētus gadījumus, kas ir labi pamatoti.

(31)

Lai gan dalībvalstis var paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāizvirza prasība dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem par tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm nav pienākuma par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot gan administratīvus sodus, gan kriminālsodus, taču tām būtu jāvar to darīt, ja valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus par šīs regulas pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs regulas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(32)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tādu procedūru detalizētu izstādi, kas tiek izmantotas, lai noteiktu, vai PRIIP ir vērsts uz konkrētu vides vai sociālu mērķu sasniegšanu, un EAAPI un kompetento iestāžu intervences pilnvaru nosacījumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanās laikā veiktu attiecīgas apspriedes. Komsijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un piemērota būtisko dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(33)

Komisijai būtu jāpieņem EUI apvienotajā komitejā izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta noformēšanas prasībām un saturu, pamatinformācijas dokumenta standartizēto formātu, metodēm, kas ir riska un atlīdzības apraksta un izmaksu aprēķina pamatā, kā arī pamatinformācijas dokumentā ietvertās informācijas minimālo pārskatīšanas biežumu un nosacījumiem, pie kuriem tiek izpildīta prasība par pamatinformācijas dokumenta izsniegšanu privātiem ieguldītājiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. Komisijai būtu jāpapildina EUI tehniskais darbs, veicot pārbaudi par to, kā patērētājiem tiek izsniegts pamatinformācijas dokuments, kā to ierosinājušas EUI.

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (15) reglamentē personas datu apstrādi, ko saistībā ar šo regulu kompetento iestāžu uzraudzībā veic dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (16) reglamentē personas datu apstrādi, ko atbilstīgi šai regulai veic EUI Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā. Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EUI, būtu jānotiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

(35)

Lai gan pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) ir ieguldījumu produkti šīs regulas nozīmē, nesen noteiktās prasības attiecībā uz ieguldītājiem paredzētu pamatinformāciju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK nozīmē, ka būtu samērīgi šādiem PVKIU pēc šīs regulas stāšanās spēkā noteikt piecu gadu pārejas laiku, kurā uz tiem neattiektos šī regula. Pēc minētā pārejas laika beigām un ja tas netiek pagarināts, šī regula būtu jāpiemēro PVKIU. Minētajam pārejas laikam būtu jāattiecas arī uz pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un personām, kas sniedz konsultācijas par tādu fondu sertifikātiem, kuri nav saistīti ar PVKIU, vai pārdod tos, ja dalībvalsts šādiem fondiem piemēro noteikumus par pamatinformācijas dokumenta formātu un saturu, kā izklāstīts Direktīvas 2009/65/EK no 78. līdz 81. pantā.

(36)

Šī regula būtu jāpārskata četrus gadus pēc tās stāšanās spēkā, lai ņemtu vērā tirgus attīstību, piemēram, jaunu PRIIP veidu rašanos, kā arī izmaiņas citās Savienības tiesību jomās un dalībvalstu gūto pieredzi. Pārskatīšanā būtu arī jāizvērtē pamatojums, izmaksas un iespējamie ieguvumi saistībā ar marķējuma ieviešanu sociālajiem un vides ieguldījumiem. Turklāt pārskatīšanā būtu jānovērtē, vai ieviestie pasākumi ir uzlabojuši vidējā privātā ieguldītāja izpratni par PRIIP un PRIIP salīdzināmību. Tajā būtu arī jāizvērtē, vai pārejas laiks attiecībā uz PVKIU vai zināmiem fondiem, kas nav saistīti ar PVKIU, būtu jāpagarina, vai arī varētu izskatīt citas rīcības iespējas attiecībā uz šādiem fondiem. Turklāt tajā būtu jāizvērtē, vai produkti arī turpmāk būtu izslēdzami no šīs regulas darbības jomas, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt drošus patērētāju aizsardzības standartus, tostarp finanšu produktu salīdzinājumus. Kā daļa no pārskatīšanas Komisijai būtu jāveic arī tirgus apsekojums, lai noskaidrotu, vai tirgū ir pieejami tiešsaistes kalkulatoru rīki, kas privātajam ieguldītājam ļauj aprēķināt PRIIP kopējās izmaksas un nodevas, un vai minētie rīki ir pieejami bez maksas. Balstoties uz minēto pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tam leģislatīvu aktu priekšlikumus.

(37)

Ņemot vērā darbu, ko veic EAAPI saistībā ar produktu informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz privāto pensiju produktiem, un ņemot vērā šo produktu specifiku, Komisijai četru gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāizvērtē, vai arī turpmāk no šīs regulas darbības jomas būtu izslēdzami pensiju produkti, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus pensijā un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem pabalstiem. Veicot šo izvērtējumu, Komisijai būtu jāapsver, vai šī regula ir labākais likumdošanas mehānisms, lai nodrošinātu informācijas atklāšanu par pensiju produktiem, vai arī citi informācijas atklāšanas mehānismi būtu piemērotāki.

(38)

Lai PRIIP izveidotājiem un personām, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, dotu pietiekamu laiku sagatavoties šīs regulas prasību praktiskai piemērošanai, šīs regulas prasības nebūtu jāpiemēro ātrāk kā sākot no diviem gadiem pēc tās spēkā stāšanās dienas.

(39)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(40)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, privāto ieguldītāju aizsardzības uzlabošanu un to uzticēšanās palielināšanu PRIIP, tostarp gadījumos, kad minētie produkti tiek pārdoti pāri valsts robežām, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet, ņemot vērā to ietekmi, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(41)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu (17),

a)

nedzīvības apdrošināšanas produkti, kas uzskaitīti Direktīvas 2009/138/EK I pielikumā;

b)

dzīvības apdrošināšanas līgumi, ja atlīdzība saskaņā ar līgumu ir maksājama tikai nāves gadījumā vai saistībā ar darbnespēju, ko izraisījusi trauma, slimība vai vājums;

c)

noguldījumi, kas nav strukturēti noguldījumi, kā tas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā;

d)

vērtspapīri, kas minēti Direktīvas 2003/71/EK 1. panta 2. punkta b) līdz g), i) un j) apakšpunktā;

e)

pensiju produkti, kas valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus pensijā un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem pabalstiem;

f)

oficiāli atzītas arodpensiju shēmas, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK (18) vai Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā;

g)

individuālo pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālās iemaksas ir paredzētas valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darba devējam vai darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai tā sniedzēju.

1)

“komplektēts privāto ieguldījumu produkts” jeb “PRIP” ir ieguldījums, tostarp instrumenti, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 26. punktā, vai īpašam nolūkam izveidotas vērtspapirizācijas struktūras, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (19) 4. panta 1. punkta an) apakšpunktā, kurā neatkarīgi no ieguldījuma juridiskās formas privātam ieguldītājam atmaksājamā summa ir pakļauta svārstībām tādēļ, ka tā ir atkarīga no atsauces vērtībām vai no viena vai vairāku aktīvu, kurus privātais ieguldītājs nepērk tieši, rezultātiem;

2)

“apdrošināšanas ieguldījumu produkts” ir apdrošināšanas produkts, kas piedāvā maksājumu līguma termiņa beigās vai maksājumu līguma pārtraukšanas gadījumā un ja šis līguma termiņš vai maksājums līguma pārtraukšanas gadījumā ir pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pakļauts tirgus svārstībām;

3)

“komplektēts privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produkts” jeb “PRIIP” ir produkts, kas ir viens vai abi turpmāk minētie:

4)

“komplektēta privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produkta izveidotājs” jeb “PRIIP izveidotājs” ir:

5)

“persona, kas pārdod PRIIP” ir persona, kas privātajam ieguldītājam piedāvā vai ar to noslēdz PRIIP līgumu;

6)

“privātie ieguldītāji” ir:

7)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir pastāvīgs informācijas nesējs, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā;

8)

“kompetentās iestādes” ir valsts iestādes, ko dalībvalstis norīkojušas, lai tās uzraudzītu prasības, kas ar šo regulu tiek uzliktas PRIIP izveidotājiem un personām, kas sniedz informāciju par PRIIP vai pārdod tos.

a)

noformēts un maketēts tā, lai tas būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes;

b)

vērsts uz privātajiem ieguldītājiem vajadzīgu pamatinformāciju;

c)

formulēts skaidri un rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas sniedz informāciju tādā veidā, kas palīdz izprast šo informāciju, jo īpaši valodā, kas ir skaidra, kodolīga un saprotama.

a)

dokumenta sākumā – PRIIP nosaukums, PRIIP izveidotāja identitāte un kontaktinformācija, informācija par PRIIP izveidotāja kompetento iestādi un dokumenta datums;

b)

vajadzības gadījumā – izpratnes brīdinājums ar tekstu: “Jūs gatavojaties iegādāties ieguldījumu produktu, kas nav vienkāršs un, iespējams, ir grūti izprotams.”;

c)

iedaļā “Kas ir šis ieguldījumu produkts?” – PRIIP raksturs un galvenās iezīmes, tostarp:

d)

iedaļā “Kādi ir riski, un ko es varētu iegūt?” – īss riska un ienesīguma profila apraksts, tostarp šādi elementi:

e)

iedaļā “Kas notiek, ja [PRIIP izveidotāja nosaukums] nespēj veikt izmaksas?” – īss apraksts par to, vai radušos zaudējumus sedz ieguldītāju kompensācijas vai garantiju sistēma un, ja sedz, tad kura sistēma, kā arī garantijas sniedzēja nosaukums un tas, kādus riskus sistēma sedz un kādus ne;

f)

iedaļā “Kādas ir izmaksas?” – ar ieguldījumu PRIIP saistītās izmaksas, aptverot gan tiešas, gan netiešas izmaksas, kas varētu rasties privātajam ieguldītājam, tostarp vienreizējās un regulārās izmaksas, ko norāda ar šo izmaksu summāro rādītāju, un – lai nodrošinātu salīdzināmību – izmaksu kopsumma, kas izteikta naudas un procentuālā izteiksmē, lai parādītu kopējo izmaksu kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu.

Pamatinformācijas dokumentā iekļauj skaidru norādi, ka konsultanti, izplatītāji vai jebkuras citas personas, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, sniegs detalizētu informāciju par jebkādām izplatīšanas izmaksām, kas jau nav iekļautas iepriekš minētajās izmaksās, tā, lai privātais ieguldītājs varētu izprast šo izmaksu kopsummas kumulatīvo iedarbību uz ieguldījumu atdevi;

g)

iedaļā “Cik ilgi man to vajadzētu turēt, un vai es varu naudu izņemt agrāk?”:

h)

iedaļā “Kā iesniegt sūdzību?” – informācija par to, kā un kam privātais ieguldītājs var iesniegt sūdzību par produktu vai par to, kā rīkojies PRIIP izveidotājs vai persona, kas sniedz konsultācijas par produktu vai pārdod to;

i)

iedaļā “Cita svarīga informācija” – īsa norāde par jebkuriem citiem papildu informatīviem dokumentiem, kas izveidotājam pirms vai pēc līguma noslēgšanas ir jāsniedz privātajam ieguldītājam, izņemot jebkādu reklāmas materiālu.

a)

sīku informāciju par visu 3. punktā minēto informācijas elementu izklāstu un saturu;

b)

metodi, kas ir pamatā riska un atdeves aprakstam, kā minēts 3. punkta d) apakšpunkta i) un iii) punktā; un

c)

izmaksu aprēķināšanas metodi, tostarp summāro rādītāju sīku aprakstu, kā minēts 3. punkta f) apakšpunktā.

a)

pamatinformācijas dokumentā iekļautās informācijas pārskatīšanas nosacījumus;

b)

nosacījumus, kad pamatinformācijas dokuments ir jālabo;

c)

specifiskos nosacījumus, kad pamatinformācijas dokumentā iekļautā informācija ir jāpārskata vai kad pamatinformācijas dokuments ir jālabo, ja PRIIP privātajiem ieguldītājiem nav darīts pieejams nepārtraukti;

d)

nosacījumus, kad privātie ieguldītāji jāinformē par izlabotu pamatinformācijas dokumentu attiecībā uz PRIIP, ko tie nopirkuši, kā arī veidus, kā privātie ieguldītāji ir jāinformē.

a)

privātais ieguldītājs pēc paša ierosmes izvēlas sazināties ar PRIIP pārdevēju un noslēgt darījumu, izmantojot tālsaziņas līdzekļus;

b)

pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana saskaņā ar šā panta 1. punktu nav iespējama;

c)

persona, kas sniedz konsultācijas vai pārdod PRIIP, ir informējusi privāto ieguldītāju par to, ka pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana nav iespējama, un ir skaidri norādījusi, ka privātais ieguldītājs var atlikt darījumu, lai pamatinformācijas dokumentu saņemtu un izlasītu pirms darījumu noslēgšanas;

d)

privātais ieguldītājs piekrīt saņemt pamatinformācijas dokumentu bez liekas kavēšanās pēc darījuma noslēgšanas, nevis atlikt darījumu, lai dokumentu saņemtu iepriekš.

a)

uz papīra – šai vajadzētu būt standartiespējai gadījumā, ja PRIIP tiek piedāvāts klātienē, ja vien privātais ieguldītājs nepieprasa citādu formātu;

b)

uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, ja tiek izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi; vai

c)

tīmekļa vietnē, ja tiek izpildīti 5. punktā minētie nosacījumi.

a)

pastāvīga informācijas nesēja izmantošana ir atbilstīga to darījumu apstākļos, kas tiek veikti starp personu, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, un privāto ieguldītāju;

b)

privātais ieguldītājs ir varējis izvēlēties starp informāciju uz papīra un informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, un viņš ir izvēlējies pastāvīgo informācijas nesēju veidā, ko iespējams pierādīt.

a)

pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana tīmekļa vietnē ir atbilstīga to darījumu apstākļos, kas tiek veikti starp personu, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, un privāto ieguldītāju;

b)

privātajam ieguldītājam ir dota iespēja izvēlēties starp informāciju, kas sniegta uz papīra, un informāciju tīmekļa vietnē, un viņš ir izvēlējies pēdējo veidu, ko iespējams pierādīt;

c)

privātais ieguldītājs ir elektroniski vai rakstiskā veidā informēts par tīmekļa vietnes adresi un vietu tīmekļa vietnē, kur var piekļūt pamatinformācijas dokumentam;

d)

ir nodrošināts, ka pamatinformācijas dokuments ir pieejams tīmekļa vietnē, lejupielādējams un uzglabājams pastāvīgā informācijas nesējā tik ilgu laikposmu, cik privātajam ieguldītājam varētu būt nepieciešamība to skatīt.

a)

konkrētu apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai apdrošināšanas ieguldījumu produktu ar dažām noteiktām iezīmēm tirgošanu, izplatīšanu vai pārdošanu; vai

b)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību noteiktu darbības veidu vai praksi finanšu jomā.

a)

ierosinātā rīcība novērš būtisku ieguldītāju aizsardzības problēmu vai apdraudējumu finanšu tirgu sakārtotai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

Savienības tiesību regulatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam apdrošināšanas ieguldījumu produktam vai darbībai, nenovērš šo apdraudējumu;

c)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minēto apdraudējumu, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši apdraudējuma problēmu.

a)

konkrētajai rīcībai nebūtu negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu nesamērīga ar šādas rīcības ieguvumiem; vai

b)

konkrētā rīcība nerada regulējuma arbitrāžas risku.

a)

apdrošināšanas ieguldījuma produkta sarežģītības pakāpi un saistību ar ieguldītāja veidu, kam to tirgo un pārdod;

b)

apdrošināšanas ieguldījumu produkta apmēru vai nosacīto vērtību;

c)

apdrošināšanas ieguldījumu produkta, darbības vai prakses inovācijas pakāpi; un

d)

sviru, ko veido produkts vai prakse.

a)

apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai apdrošināšanas ieguldījumu produktu ar dažām noteiktām iezīmēm tirgošanu, izplatīšanu vai pārdošanu; vai

b)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību noteiktu darbības veidu vai praksi finanšu jomā.

a)

apdrošināšanas ieguldījumu produkts vai darbība, vai prakse rada būtisku ieguldītāju interešu aizsardzības problēmu vai rada apdraudējumu sakārtotai finanšu tirgu darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī;

b)

esošās Savienības tiesību aktu regulatīvās prasības, kas piemērojamas apdrošināšanas ieguldījumu produktam vai darbībai, vai praksei, pietiekami nenovērš a) apakšpunktā minētos riskus un jautājumu nevarētu labāk risināt ar uzlabotu uzraudzību vai esošo prasību izpildi;

c)

rīcība ir samērīga, ņemot vērā identificēto risku veidu, attiecīgo ieguldītāju vai tirgus dalībnieku sarežģītības līmeni un iespējamo rīcības ietekmi uz ieguldītājiem un tirgus dalībniekiem, kuriem var piederēt, kuri var izmantot vai kuri var gūt labumu no apdrošināšanas ieguldījumu produkta vai darbības vai prakses;

d)

kompetentā iestāde ir pienācīgi apspriedusies ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šī rīcība varētu ievērojami ietekmēt; un

e)

rīcībai nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek nodrošinātas no citas dalībvalsts.

a)

apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai darbību, vai praksi, uz kuru ierosinātā rīcība attiecas;

b)

precīzu ierosinātā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un kad tam paredzēts stāties spēkā; un

c)

pierādījumus, uz kuru pamata ir balstīts tās lēmums un kuri apstiprina, ka visi 2. punkta nosacījumi ir izpildīti.

a)

apdrošināšanas ieguldījuma produkta sarežģītības pakāpi un saistību ar ieguldītāju veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b)

apdrošināšanas ieguldījumu produkta, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

c)

sviru, ko veido produkts vai prakse;

d)

attiecībā uz finanšu tirgu sakārtotu darbību un integritāti – apdrošināšanas ieguldījumu produkta apmēru vai nosacīto vērtību.

a)

privātajiem ieguldītājiem ir efektīvs līdzeklis sūdzības iesniegšanai par PRIIP izveidotāju;

b)

privātie ieguldītāji, kas ir iesnieguši sūdzību saistībā ar pamatinformācijas dokumentu, saņem atbildi pēc būtības laikus un pienācīgā veidā; un

c)

efektīvas tiesiskās aizsardzības procedūras privātajiem ieguldītājiem ir pieejamas arī pārrobežu strīdu gadījumā, jo īpaši, ja PRIIP izveidotājs atrodas citā dalībvalstī vai trešā valstī.

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;

d)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

a)

rīkojums, kas aizliedz PRIIP tirgvedību;

b)

rīkojums, kas aptur PRIIP tirgvedību;

c)

publisks brīdinājums, kurā ir norādīta atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

d)

rīkojums, kas aizliedz sniegt pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst 6., 7., 8. vai 10. pantā noteiktajām prasībām un ar ko pieprasa publicēt jaunu pamatinformācijas dokumenta versiju;

e)

administratīvi naudas sodi, kas ir vismaz šādi:

a)

pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

c)

pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas gatavību sadarboties;

e)

jebkurus par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

f)

pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.

a)

konkrētas procedūras ziņojumu par faktiskiem vai potenciāliem pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

b)

atbilstošu to darbinieku aizsardzību, kuri ziņo par viņu darbavietā izdarītiem pārkāpumiem, vismaz pret atriebību, diskrimināciju un cita veida netaisnīgu attieksmi;

c)

identitātes aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas ir attiecīgi atbildīga par pārkāpumu visos procedūras posmos, izņemot tad, ja informācijas atklāšana nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem, veicot turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku tiesvedību.

a)

pārkāpuma veids un būtība;

b)

atbildīgās personas identitāte.

a)

aizkavē lēmuma noteikt sankciju vai pasākumu publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu noteikt sankciju vai pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību; vai

c)

nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sankciju vai pasākumu, ja šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu: