22.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/54

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 904/2014 (2) (“pagaidu regula”) no 2014. gada 22. augusta noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam.

(2)

Procedūra tika sākta 2013. gada 29. novembrī pēc sūdzības, kuru 2013. gada 16. oktobrī iesniedza Ajinomoto Foods Europe SAS (“sūdzības iesniedzējs”), kas ir vienīgais mononātrija glutamāta ražotājs Savienībā un kas tādējādi pārstāv 100 % Savienības mononātrija glutamāta kopējā ražošanas apjoma.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 20. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2010. gada 1. aprīļa līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(6)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts noteikt galīgo antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu.

(7)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Piezīmes par nesaistīto importētāju atlases metodi netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi pagaidu regulas 7.–19. apsvērumā.

(9)

Kā minēts pagaidu regulas 21. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāts (“MNG”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (“attiecīgais ražojums”). MNG ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt izmanto kā garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos, garšvielu maisījumos un gatavajos ēdienos. MNG ir dažāda lieluma balti kristāli bez smaržas. MNG izmanto arī ķīmijas rūpniecībā nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos. MNG ir nopērkams dažāda izmēra iepakojumos, sākot no patērētājiem paredzētām 0,5 g paciņām līdz 1 000 kg liela izmēra iepakojumiem. Mazākos iepakojumus mazumtirgotāji pārdod privātiem patērētājiem, bet lielākie iepakojumi – pa 20 kg un vairāk – paredzēti rūpnieciskai izmantošanai. Turklāt pastāv atšķirīgas tīrības pakāpes. Tomēr MNG īpašības nav atšķirīgas atkarībā no iepakojuma lieluma vai tīrības pakāpes.

(10)

Piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 21.–25. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(11)

Piezīmes par normālo vērtību netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 26. līdz 31. apsvērums.

(12)

Abi Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, no jauna apgalvoja, ka pārdošanas cenas to saistītajiem uzņēmumiem ir tirgus cenas un ka tādējādi eksporta cena būtu jānosaka, pamatojoties uz pārdošanas cenu darījumos starp mātesuzņēmumu Indonēzijā un pirmo saistīto pircēju, nevis uz aprēķināto eksporta cenu.

(13)

Pamatojot šo apgalvojumu, abi ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav nekādu pierādījumu par šķērskompensācijām starp ražojumiem vai citām izmaksām, kas radušās starp mātesuzņēmumu Indonēzijā un ar to saistītajiem uzņēmumiem. Tādēļ pagaidu regulas 37. apsvērumā izdarītos secinājumus nebūtu vajadzējis balstīt uz šiem elementiem.

(14)

Viens ražotājs eksportētājs turklāt apgalvoja, ka tā saistītais uzņēmums Savienībā nav importētājs, bet gan starpnieks, kas ražojumu tālāk pārdevis Savienībā pirms muitošanas. Šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka tādēļ nebūtu piemērojami pagaidu regulas 37. apsvērumā izdarītie secinājumi, proti, ka transfertcena starp saistītajiem uzņēmumiem nebija tādā līmenī, kas ļautu saistītajiem importētājiem gūt saprātīgu peļņu Savienībā.

(15)

Vispirms jānorāda, ka jau tas vien, ka pastāv saistība starp eksportētāju un importētāju, ir pietiekami, lai Komisija uzskatītu faktiskās eksporta cenas par neuzticamām, jo saistība starp eksportētāju un importētāju ir viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ faktiskās eksporta cenas var uzskatīt par neuzticamām. Tā kā pastāv saistība starp piegādātāju un importētāju, cenas, ko piegādātājs prasa savam saistītajam uzņēmumam Savienībā, ir transfertcenas, kuras nav radušās kā tirgus cenas, kā tas parasti notiek starp neatkarīgiem uzņēmumiem. Turklāt ir skaidrs, ka izmaksas, kas rodas saistītā uzņēmuma darbībā, un šā uzņēmuma peļņas procents faktiski samazina ražotāja eksportētāja saņemto summu, jo šīs izmaksas parasti uzņemas importētājs.

(16)

Turklāt šajā gadījumā izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgie saistītie uzņēmumi Savienībā negūst noturīgu peļņu. Saistībā ar to vispirms jānorāda, ka nesaistīta importētāja, kas sadarbojās, peļņas procentu nevarēja izmantot, jo šī informācija bija konfidenciāla un to nevarēja izpaust konkurentiem. Tādēļ par atskaites punktu tika izmantots peļņas procents, kurš bija izmantots kādā iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz citu ķīmisku produktu, ko ražoja līdzīga ražošanas nozare un ko importēja Savienībā līdzīgos apstākļos (3). Šis peļņas procents ir visobjektīvākais pieejamais rādītājs, lai pietiekami pareizi aplēstu tirgus eksporta cenu. Šis samērīgais peļņas procents bija 5 %. Tā kā peļņa, ko gūst saistītie uzņēmumi Savienībā, ir ievērojami mazāka nekā šis līmenis un tā kā tā nav noturīga, transfertcenu nevarēja uzskatīt par uzticamu.

(17)

Turklāt nav nepieciešami pierādījumi, ka starp saistītajiem uzņēmumiem ir notikusi šķērskompensācija vai ka atsevišķas izmaksas, kas rodas importētājam un ko tas prasti uzņemas, ir samaksājusi kāda persona. Kā norādīts iepriekš, šīs izmaksas saistītam uzņēmumam rodas vienmēr, kad tas veic pārdošanas un importēšanas funkcijas. Pastāvot saistībai starp saistītiem uzņēmumiem, nevar izslēgt šķērskompensāciju ar citiem ražojumiem vai minētās izmaksas, tādēļ transfertcenas nav uzticamas.

(18)

Tāpat nav svarīgi, vai saistītais uzņēmums Savienībā veic visas importētāja funkcijas vai arī citus uzdevumus. Svarīgi ir tas, vai ir uzticama eksporta cena pie Kopienas robežas. Kā minēts 15. apsvērumā, šajā izmeklēšanā atklājās, ka cenu līmeņi starp saistītajiem uzņēmumiem neļauj saistītajiem uzņēmumiem Savienībā gūt samērīgu peļņas procentu. Neviens eksportētājs nesniedza nekādu pamatojumu tam, kādēļ šis peļņas procents nebūtu piemērots, tādēļ attiecīgie apgalvojumi būtu jāuzskata par nepamatotiem. Apgalvojums, ka viens no šiem saistītajiem uzņēmumiem neveica importētāja funkcijas Savienībā, nebija būtisks, jo, kā norādīts iepriekš, nav svarīgi, kādas funkcijas uzņēmums Savienībā veic. Turklāt tas, ka uzņēmums veic tikai dažas importētāja funkcijas, noteikti atspoguļojas saistīto uzņēmumu pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, bet ne izmantotajā peļņas procentā. Tāpat jānorāda – tas, ka pirms importēšanas dažas darbības veic saistītais uzņēmums, nenozīmē, ka eksporta cenu nedrīkstētu aprēķināt, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam nesaistītajam pircējam, veicot nepieciešamās korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(19)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abi Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, atkārtoja savus apgalvojumus par eksporta cenas noteikšanu. Viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja 15. apsvēruma konstatējumus, proti, ka jau tas vien, ka pastāv saistība starp eksportētāju un importētāju, ir pietiekami, lai Komisija uzskatītu faktiskās eksporta cenas par neuzticamām, un norādīja, ka tas esot pretrunā pamatregulas 2. panta 9. punktam. Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka konkrētās lietas faktiem neesot atbilstošs 17. apsvērumā minētais, proti, ka saistītajam uzņēmumam rodas konkrētas izmaksas, tiklīdz tas veic pārdošanas un importēšanas funkcijas. Visbeidzot, šis ražotājs eksportētājs norādīja – Komisija neesot ņēmusi vērā to, ka cenu līmenis saistītajam uzņēmumam un neatkarīgajiem klientiem Savienībā ir bijis līdzīgs.

(20)

Otrs ražotājs eksportētājs no jauna apgalvoja, ka eksporta cenas noteikšanas nolūkos būtu jāņem vērā tā eksporta cena pirmajam neatkarīgajam klientam pie Savienības robežas, uzsverot, ka saistītais uzņēmums pildījis vienīgi starpnieka lomu un ka, cita starpā, muitošanu veikuši nesaistītie klienti Savienībā.

(21)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, jānorāda – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā konkrētās lietas faktus, eksporta cenas būtu jāaprēķina, jo pastāv saistība starp eksportētājiem un saistītajām personām. Izmeklēšanā patiešām atklājās, ka attiecīgie saistītie uzņēmumi Savienībā izmeklēšanas periodā neguva noturīgu peļņu. Tādēļ, nosakot, vai eksporta cenas konkrētajā lietā būtu jāaprēķina, funkcijas, ko pilda saistītais uzņēmums Savienībā, nav svarīgas. Turklāt, kā norādīts 18. apsvērumā, tas, ka saistītie uzņēmumi pilda vienīgi konkrētas funkcijas, nav šķērslis pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanai, bet atspoguļojas zemākās pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, ko atskaita no cenas, par kādu attiecīgo ražojumu pirmo reizi pārdod neatkarīgam pircējam. Visbeidzot, jānorāda, ka ražotāji eksportētāji nesniedza nekādus jaunus uz faktiem balstītus pierādījumus, kas atspēkotu šos secinājumus. Attiecībā uz apgalvojumu par līdzīgu cenu līmeni saistītajiem un neatkarīgajiem klientiem Savienībā jānorāda, ka uz to jau ir atbildēts pagaidu regulas 37. apsvērumā. Izmeklēšanā atklājās, ka, neraugoties uz neatkarīgajiem klientiem līdzīgu cenu līmeni, transfertcena starp saistītajiem uzņēmumiem nebija tādā līmenī, kas ļautu saistītajiem importētājiem gūt ilgtspējīgu peļņu Savienībā. Tādēļ šie argumenti būtu jānoraida.

(22)

Tāpēc būtu jānoraida argumenti attiecībā uz aprēķinātu eksporta cenu izmantošanu šajā izmeklēšanā.

(23)

Tie paši abi ražotāji eksportētāji apgalvoja – ja eksporta cenas aprēķina, neņemot vērā viņu argumentus, kas izklāstīti 12.–14. apsvērumā, samērīgais peļņas procents 5 % apmērā, kurš tika izmantots eksporta cenas aprēķinā, esot pārspīlēts un ka tā vietā būtu jāizmanto viņu saistīto uzņēmumu faktiskais peļņas procents, jo cenas starp saistītajām personām ir tādas pašas kā cenas neatkarīgiem pircējiem.

(24)

Ņemot vērā 15.–18. apsvērumā izklāstīto attiecībā uz transfertcenu uzticamību un Savienības saistīto uzņēmumu peļņas procentiem, šis arguments būtu jānoraida. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam veiktās korekcijas saistībā ar izmaksām pamatojās uz attiecīgo uzņēmumu pašu pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un tādējādi atspoguļoja šo uzņēmumu darbību neatkarīgi no to funkcijām. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(25)

Viens no minētajiem ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka konkrētiem darījumiem ar uzņēmumu, kas nav saistīts ar šo ražotāju eksportētāju, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu būtu bijusi jānosaka, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu. Tomēr Komisija konstatēja, ka attiecīgā pārdošana nebija eksporta pārdošana uz Savienību. Tādēļ attiecīgie darījumi netika iekļauti eksporta cenas noteikšanā. Pēc informācijas galīgās izpaušanas ražotājs eksportētājs apstrīdēja šo neiekļaušanu, norādot, ka Komisijai būtu jāņem vērā viss attiecīgā ražojuma, ko tas saražojis, pārdošanas apjoms Savienībā. Tomēr eksporta cenas noteikšanā tika ņemti vērā visi pārdošanas darījumi attiecīgajam neatkarīgajam klientam. Šā neatkarīgā klienta darījumus, kas veikti pēc tam, nevar ņemt vērā, pirmkārt, tādēļ, ka tā nav eksporta pārdošana pamatregulas 2. panta 8. un 9. punkta nozīmē, un, otrkārt, tādēļ, ka pastāv šīs pārdošanas dubultas uzskaites risks. Ražotāja eksportētāja apgalvojums tāpēc tika noraidīts.

(26)

Netika saņemtas citas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 32.–38. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(27)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apstrīdēja to, ka izmaksas saistībā ar preču pārvietošanu no ražotnes uz noliktavu tiek uzskatītas par iekšējām loģistikas izmaksām un tādējādi neskar cenu salīdzinājumu.

(28)

Vienam no šiem ražotājiem eksportētājiem ir vairākas izplatīšanas noliktavas iekšzemes tirgū, no kurām MNG tiek nosūtīts galapatērētājiem. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka transporta izmaksas no ražotnes uz noliktavām būtu jāuzskata par iekšzemes pārvadājumu izmaksām un būtu jāatskaita no normālās vērtības, jo šīs izmaksas eksporta pārdošanā nerodas. Otrs ražotājs eksportētājs norādīja, ka atsevišķos gadījumos izmaksas par preču pārvietošanu uz noliktavu var saistīt ar konkrētu rēķinu, tādēļ tās ir tiešas pārdošanas izmaksas, un šīs izmaksas ir iekļautas patērētājiem prasītajā cenā, tādējādi ietekmējot cenu salīdzinājumu. Tāpēc tās būtu jāatskaita no normālās vērtības.

(29)

Tiek uzskatīts, ka noliktavas ir daļa no ražotāja eksportētāja telpām, un ražojums ir gatavs pārdošanai tikai tad, kad tas ir noliktavā. Attālums no ražotnes līdz noliktavai nav svarīgs, tāpat nav svarīgs arī tas, vai transportu no ražotnes uz noliktavu var saistīt ar konkrētu iekšzemes pārdošanas darījumu, jo tās ir izmaksas, kuras parasti rodas pirms pārdošanas un tādēļ nav tiešas pārdošanas izmaksas, kas ietekmē cenu salīdzinājumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu šie apgalvojumi būtu jānoraida.

(30)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un eksportēja MNG ar ārpus Savienības esoša saistīta uzņēmuma starpniecību, apgalvoja, ka attiecībā uz tā eksportu korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu nebūtu jāveic, jo saistītais uzņēmums ārpus Savienības nepildīja aģenta funkcijas un nestrādāja par komisijas maksu. Šis ražotājs eksportētājs arī norādīja, ka konkrētajam saistītajam uzņēmumam noteiktais uzcenojums, kas bija korekcijas pamatā, neietekmē cenu salīdzinājumu, jo, aprēķinot eksporta cenu, Komisija jau bija atskaitījusi samērīgu peļņas procentu saistīta uzņēmuma līmenī Savienībā, kurš sedz visus peļņas procentus saistībā ar visiem darījumiem starp uzņēmumiem. Tāpat ražotājs eksportētājs norādīja – ja no aprēķinātās eksporta cenas vispār kaut kas būtu jāatskaita, tad būtu jāatskaita vienīgi saistītā uzņēmuma ārpus Savienības pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas.

(31)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka saistītais uzņēmums ārpus Savienības piemēroja uzcenojumu katrai eksporta pārdošanai uz Savienību. Uzcenojums ietekmē cenu salīdzināmību, jo to piemēro tikai eksporta pārdošanai, nevis pārdošanai iekšzemes tirgū. Nav pieņemams apgalvojums, ka, aprēķinot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, jau ir ņemts vērā saistītā uzņēmuma peļņas procents. Tas nav pieņemams tādēļ, ka korekcijām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. un 10. punktu ir atšķirīgi mērķi, tās ir atsevišķas viena no otras un uz tām attiecas dažādi pamatnoteikumi. Pamatregulas 2. panta 9. punkta mērķis ir noteikt uzticamu eksporta cenu, kamēr 2. panta 10. punkta mērķis ir nodrošināt eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināmību. Kad eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. vai 9. punktu ir noteikta, turpmākas korekcijas atbilstīgi 2. panta 10. punktam vairs neskar eksporta cenu kā tādu un nekādā veidā nav domātas normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai. Tādējādi ražotājs eksportētājs nesaskata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veicamās korekcijas mērķi, proti, padarīt cenu salīdzināmu ar normālo vērtību, nevis noteikt pašu eksporta cenu. Tāpēc samērīgs peļņas procents, kuru atskaita saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, neskar iespējamo uzcenojumu, kas uzlikts tajā pašā pārdošanas kanālā. Saistībā ar koriģējamo summu jānorāda, ka veiktā korekcija atspoguļo uzcenojumu, kas faktiski uzlikts starp saistītajiem uzņēmumiem un tādējādi faktiski ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tādēļ nav iemesla to aizstāt ar citu, teorētisku summu. Visbeidzot, Komisijai ir tiesības ņemt vērā to, ka saistītais uzņēmums ārpus Savienības saņem maksājumu (uzcenojuma veidā, kuru saistītais uzņēmums patur, veicot pārdošanu, kur rēķini tiek izrakstīti pircējiem Savienībā). Lai saistītais uzņēmums kvalificētos kā sabiedrība, kurai par šiem maksājumiem jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis trešā valstī (kur uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ievērojami zemāks nekā Indonēzijā), tam minētajā valstī jāveic patiesa saimnieciskā darbība. Tādā gadījumā Indonēzijas ražotājs eksportētājs nevar vienlaikus nodrošināt sev labvēlīgu fiskālo režīmu, ko tas gūst sakarā ar saistītā uzņēmuma esību kādā trešā valstī un šāda uzņēmuma saimniecisko darbību minētajā jurisdikcijā, vienlaikus antidempinga procedūrā apgalvojot, ka saistītais uzņēmums saimniecisku darbību neveic. Tādēļ šie argumenti būtu jānoraida.

(32)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ražotājs eksportētājs no jauna atkārtoja savus apgalvojumus attiecībā uz saistītā uzņēmuma uzcenojuma korekcijām un apstrīdēja to, ka nodokļu jautājumi būtu jāskata antidempinga izmeklēšanas kontekstā. Tāpat ražotājs eksportētājs norādīja – lai gan tas neapstrīd, ka tā saistītajam uzņēmumam ir bijušas komerciālas darbības attiecīgajā trešā valstī, tās faktiski neesot bijušas saistītas ar attiecīgo ražojumu. Turklāt tika norādīts, ka saistītā uzņēmuma darbības skaidri atšķīrās no aģenta funkcijām un ka tas nesaņēma nekādu komisijas maksu no ražotāja eksportētāja saistībā ar pārdošanu uz Savienību. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs atkārtoti norādīja, ka, aprēķinot eksporta cenu, Komisija jau bija atskaitījusi samērīgu peļņas procentu saistīta uzņēmuma līmenī Savienībā, kurš sedz visus peļņas procentus saistībā ar visiem darījumiem starp uzņēmumiem. Attiecībā uz to ražotājs eksportētājs norādīja, ka pie secīgas pārdošanas starp saistītiem uzņēmumiem Komisija parasti atskaita tikai saistītā uzņēmuma, kurš tieši pārdod neatkarīgam klientam Savienībā, peļņas procentu, nevis citu saistīto uzņēmumu peļņas procentus tajā pašā pārdošanas kanālā.

(33)

Jānorāda, ka šajā gadījumā tas, ka pastāv atsevišķs nodokļu maksātājs, var būt norāde, ka saistītā persona, kura atrodas ārpus Savienības, veic ievērojama apjoma saimniecisko darbību, jo šāda darbība ir nepieciešama saskaņā ar attiecīgās valsts nodokļu tiesību aktiem. Šajā gadījumā, kā paskaidrots 31. apsvērumā, Komisija ņēma vērā to, ka attiecīgajam ražotājam eksportētājam ir saistīta persona ārpus Savienības, kura veic ievērojama apjoma saimniecisko darbību, un to, ka saistītā persona ārpus Savienības atskaitīja uzcenojumu par katru attiecīgā ražojuma tirdzniecības darījumu starp saistītajām personām, tādējādi ietekmējot cenu salīdzināmību MNG eksportam uz Savienību. Turklāt, kā norādīts 31. apsvērumā, summa, uz kuru pamatojās korekcija, atspoguļoja faktisko pārbaudīto uzcenojumu starp saistītajiem uzņēmumiem un tādējādi precīzi atspoguļoja arī saistītā uzņēmuma darbību. Tādēļ šie argumenti būtu jānoraida.

(34)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas tas pats ražotājs eksportētājs iebilda pret eksporta cenas korekciju, kas veikta saistībā ar samaksātām komisijas maksām, norādot, ka tie nav tieši pārdošanas izdevumi, bet tās tiek maksātas ik mēnesi un tādēļ nav saistītas ar konkrētu pārdošanas darījumu un neietekmē cenu salīdzināmību. Šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka samaksātās komisijas maksas skar vienīgi saistītos uzņēmumus un ka tādēļ pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts nav piemērojams. Tāpat ražotājs eksportētājs apgalvoja – tā kā tiek pieņemts, ka viņš un viņa saistītais uzņēmums tiek uzskatīts par vienu saimniecisku vienību, jebkādi naudas pārvedumi šajā saimnieciskajā vienībā nav šīs saimnieciskās vienības izdevumi vai ieņēmumi.

(35)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka saskaņā ar vienošanos par komisijas maksām starp ražotāju eksportētāju un viņa saistīto uzņēmumu komisijas ir jāmaksā, kad ražotājs eksportētājs Indonēzijā veic pārdošanu tieši neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū (nevis ar sava saistītā uzņēmuma starpniecību). Maksātā komisijas maksa ir tieši saistīta ar neto pārdošanas vērtību. Tādējādi tiešā saistība starp pārdošanu un maksāto komisijas maksu ietekmē cenu salīdzināmību atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam.

(36)

Visbeidzot, apgalvojums, ka saistītos uzņēmumus uzskata par vienu saimniecisku vienību, ir nepareizs. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotājam eksportētājam pašam ir pilnībā funkcionāla eksporta nodaļa un ka ražotāja eksportētāja un saistītā importētāja uzdevumi saistībā ar eksportu nepārklājās. Tādēļ saistīto uzņēmumu nevar uzskatīt par iekšējo pārdošanas nodaļu un šie argumenti būtu jānoraida.

(37)

Otrā gadījumā, ja eksporta cenas tiktu koriģētas, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka no saistītā uzņēmuma pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām būtu jāatskaita arī samaksātās komisijas maksas, kuras tika atskaitītas no tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tomēr atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, aprēķinot ticamu eksporta cenu, visas izmaksas, kas radušās no importa līdz tālākpārdošanai, būtu jāatskaita no tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā, un nav juridiska pamata kompensēt šādas izmaksas ar jebkādiem ieņēmumiem, kā to prasa ražotājs eksportētājs. Turklāt saistītā uzņēmuma Savienībā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas ir saistītas ar citu pārdošanas kanālu (t. i., ar saistītā pircēja starpniecību), nevis ar ieņēmumiem no komisijas maksas, kas saistās ar pārdošanas kanāliem nesaistītiem pircējiem. Visbeidzot, korekcijām saistībā ar uzcenojumu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam un eksporta cenas noteikšanai atbilstīgi minētā 2. panta 8. vai 9. punktam ir dažādi mērķi un tie ir divi dažādi dempinga analīzes posmi.

(38)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ražotājs eksportētājs atkārtoja savus apgalvojumus attiecībā uz komisijas maksu, kas aprakstīta 35. apsvērumā, un norādīja, ka nebūtu konsekventi uzskatīt transfertcenas starp saistītām personām par neuzticamām, bet vienlaikus koriģēt eksporta cenu, balstoties uz vienošanos par komisijas maksām starp saistītajām personām. Tāpat ražotājs eksportētājs apstrīdēja 35. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, proti, ka maksātā komisija bija tieši saistīta ar neto pārdošanas vērtību un ka tādēļ pastāv tieša saistība starp pārdošanu un maksāto komisiju, tādējādi ietekmējot cenu salīdzināmību, jo tā tika maksāta reizi mēnesī un personas neapmainījās ar informāciju par šīs maksas aprēķināšanu.

(39)

Ražotājs eksportētājs sīkāk nepamatoja savus apgalvojumus, kā arī nesniedza papildu uz faktiem balstītu informāciju, kas varētu atspēkot minētos secinājumus. Tādēļ tiek apstiprināti 35.–37. apsvēruma secinājumi.

(40)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāds ražotājs eksportētājs norādīja, ka būtu jāveic normālās vērtības korekcija, ņemot vērā reklāmas un veicināšanas izmaksas. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šīs izmaksas eksporta pārdošanai uz Savienību nerodas, taču tās tieši ietekmē iekšzemes pārdošanas cenu. Pamatojot savu apgalvojumu, ražotājs eksportētājs norādīja, ka vismaz dažos gadījumos šīs izmaksas ir saistāmas ar konkrētiem iekšzemes pārdošanas darījumiem. Visbeidzot, šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka reklāmas un veicināšanas izmaksas rodas gan dažādos tirdzniecības līmeņos iekšzemes tirgū (kur MNG pārdod tieši mazumtirgotājiem), gan pārdošanā uz Savienību (ko veic tirgotājiem un izplatītājiem).

(41)

Izmeklēšana apliecināja, ka reklāmas un veicināšanas izmaksas ir galvenokārt saistītas ar pircēju kontiem, nevis ar konkrētiem pārdošanas darījumiem. Reklāmas un veicināšanas izmaksas rodas neatkarīgi no tā, vai ražojums galu galā tiek pārdots. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka izmaksas, par kurām tiek apgalvots, ka tās ir saistītas ar konkrētu pārdošanas darījumu, faktiski cenā nebija iekļautas. Tādējādi tika secināts, ka reklāmas un veicināšanas izmaksas neietekmē cenas un cenu salīdzināmību un ka šis apgalvojums būtu jānoraida.

(42)

Kāds ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MNG liela izmēra kristālos (pēc linuma acs izmēra) ir atšķirīgas fizikālās īpašības un ka tas tiek pārdots citā tirdzniecības līmenī nekā MNG, ko eksportē uz Savienību. Ražotājs eksportētājs tādēļ apgalvoja, ka MNG liela izmēra kristālos nebūtu jāizmanto normālās vērtības noteikšanai.

(43)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv vairāki linuma acs izmēri – pulvera, smalks, mazs, vidējs un liels. Ražojumu klāstā ir iekļauti visi linuma acs izmēri, jo visiem ir vienādas pamatīpašības un galalietojums un tie ir savstarpēji aizstājami. Tādēļ normālās vērtības noteikšanai būtu jāizmanto visi ražojuma veidi. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka linuma acs izmēru atšķirība izmaksas nenosaka.

(44)

Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka pircēji iekšzemes tirgū, kuri iegādājās lielgraudu MNG, pirka arī cita izmēra MNG. Nebija nekādu pierādījumu tam, ka novērotā lielgraudu MNG cenu atšķirība būtu saistīta ar fizikālajām īpašībām vai tirdzniecības līmeni, jo bija iespējams saistīt šo cenu atšķirību ar citiem elementiem, piemēram, pircēji un pirktais daudzums. Turklāt ražotājs eksportētājs nesniedza nekādus skaitļus attiecībā uz norādīto fizikālo īpašību atšķirību. Tāpēc attiecīgie argumenti būtu jānoraida.

(45)

Tā kā nebija citu piezīmju par salīdzinājumu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 39. līdz 46. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(46)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināta dempinga starpību aprēķināšanai izmantotā metode, kas izklāstīta pagaidu regulas 47. un 48. apsvērumā.

(47)

Ņemot vērā konkrētu darījumu izslēgšanu no viena ražotāja eksportētāja eksporta cenas noteikšanas, kā aprakstīts 25. apsvērumā, un tā kā citas piezīmes netika saņemtas, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF (izmaksas, apdrošināšana, frakts) cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(48)

Ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares Savienības ražotājs, kurš sadarbojās, jo izmeklēšanā nesadarbojās ar to saistītais ražotājs eksportētājs Indonēzijā. Tika norādīts, ka šī saikne var ietekmēt kaitējuma novērtējumu.

(49)

Attiecīgās personas šajā jautājumā nesniedza nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus. Tās jo īpaši nepamatoja savu apgalvojumu attiecībā uz to, kā minētais varētu ietekmēt kaitējuma novērtējumu. Kā norādīts pagaidu regulas 53. apsvērumā, šajā gadījumā, neraugoties uz tā saikni ar Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, nav nepieciešams izslēgt no Savienības ražošanas nozares Savienības ražotāju, kurš sadarbojās, jo tas ir vienīgais Savienības ražotājs, kas izmeklēšanas laikā pilnībā sadarbojās ar Komisiju un par ko tika veikta pilnīga pārbaude. Tādēļ tas, ka Indonēzijas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās, nekādi neietekmē izmeklēšanas gaitu. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(50)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka Savienības ražotājs, kurš sadarbojās, būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares, jo izmeklēšanā nesadarbojās ar to saistītais ražotājs eksportētājs Indonēzijā. Šīs personas norādīja – tas, ka izmeklēšanā nesadarbojās saistītais ražotājs eksportētājs Indonēzijā, varētu būt ietekmējis iespaidu par Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tās turklāt norādīja, ka sarunas par MNG cenām norisinās globālā vispasaules līmenī un ka sakarā ar saistību pastāv šķērskompensācijas risks, pazeminot cenas klientiem Savienības tirgū un palielinot cenas kādas trešās valsts tirgū. Nesadarbojoties ar izmeklēšanu, saistītais ražotājs eksportētājs Indonēzijā nav devis Komisijai iespēju pārbaudīt, vai šķērskompensācija ir notikusi.

(51)

Ieinteresētās personas tikai izteica šo argumentu, nepamatojot to ar kādiem pierādījumiem. Saistībā ar cenām, ko Savienības ražotājs noteica saviem klientiem Savienības tirgū un kas izmeklēšanā tika pārbaudītas, nebija norāžu, ka tās būtu samazinātas šķērskompensācijas dēļ. Gluži pretēji – kā norādīts pagaidu regulas 100. apsvērumā, Indonēzijas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 8 % un tas radīja cenu spiedienu Savienības tirgū, tādēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam. Tāpēc Savienības ražošanas nozare kopumā bija spiesta attiecīgajā periodā cenas samazināt. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(52)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozares definīciju un ražošanu Savienībā, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumā.

(53)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka Savienības patēriņa dinamika, kas aprakstīta pagaidu regulas 55. apsvērumā, nav atspoguļota pilnīgi. Konkrētāk, šī persona apgalvoja, ka patēriņa samazinājums no 2010./2011. līdz 2011./2012. finanšu gadam bija saistīts ar faktu, ka imports no Vjetnamas tika aizstāts ar lētāku importu no Indonēzijas, un ka tādēļ pircēji Savienībā, vairs negaidot cenu pieaugumu, pārdeva savus krājumus, kā rezultātā kopējais pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās.

(54)

Minētās ieinteresētās personas aprakstītie apstākļi kopumā nav pretrunā pagaidu regulas 55. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem, proti, ka patēriņš no 2010./2011. līdz 2011./2012. finanšu gadam galvenokārt bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares noieta samazināšanos Savienības tirgū. Konkrētāk, no 2010./2011. līdz 2011./2012. finanšu gadam samazinājās gan Savienības ražošanas nozares noiets, gan imports no trešām valstīm. Tomēr, lai gan kopējais importa apjoms samazinājās vien par 2 % (sk. pagaidu regulas 107. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 16 % (sk. pagaidu regulas 72. apsvērumu). Kā norādīts pagaidu regulas 68. apsvēruma tabulā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums sakrita ar Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazinājumu.

(55)

Tomēr, kā norādīts pagaidu regulas 104. apsvēruma tabulā, imports no Vjetnamas 2010./2011. līdz 2011./2012. finanšu gadā pieauga, un tas ir pretrunā attiecīgās ieinteresētās personas apgalvojumam, savukārt imports no citām trešām valstīm, piemēram, Brazīlijas, tajā pašā laikā samazinājās gandrīz par 60 %. Tādēļ konstatējumi neapstiprina pieņēmumu, ka importu no Vjetnamas aizstāja imports no Indonēzijas.

(56)

Turklāt attiecīgā persona nepamatoja savu apgalvojumu, ka lietotāji pirms attiecīgā perioda bija izveidojuši uzkrājumus un ka viņi tos lielos daudzumos pārdeva, palielinoties importam no Indonēzijas. Šie apgalvojumi neapstiprinājās arī izmeklēšanā. Tāpēc attiecīgie ieinteresētās personas argumenti būtu jānoraida.

(57)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par patēriņu Savienībā, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 52. līdz 55. apsvērumā.

(58)

Tā kā piezīmes par importu no attiecīgās valsts netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 56. līdz 66. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(59)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja – lai gan ražošanas apjoms un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās, tās bija vienīgi sekas ievērojamajam palielinājumam pirms minētā perioda. Šī persona norādīja, ka tādēļ samazinājums attiecīgajā periodā nebūtu jāņem vērā kā negatīva tendence un ka tas nenorāda uz kaitējumu. Tomēr kaitējuma rādītāju dinamikas novērtēšanā parasti ņem vērā tikai tendences, kas vērojamas attiecīgajā periodā. Šajā gadījumā nav pamatota iemesla atkāpties no šīs prakses un vērtēt kaitējuma rādītājus garākā periodā. Tāpēc šis arguments būtu jānoraida.

(60)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka iespējamā blakusproduktu iekļaušana varēja palielināt Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, kas ietekmētu arī rentabilitāti. Šis apgalvojums ir nepareizs. Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, ieskaitot blakusproduktus, tika pārbaudītas, un tika konstatēts, ka šīs izmaksas ir pilnīgas un pareizas. Tāpēc šis apgalvojums būtu jānoraida.

(61)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma rādītāju dinamiku netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 67. līdz 93. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(62)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka ne visiem kaitējuma rādītājiem bija negatīva tendence un ka tikai dažu kaitējuma rādītāju negatīva tendence nav pietiekama, lai secinātu, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, lai secinātu kaitējuma esību, ne visiem kaitējuma rādītājiem jābūt ar negatīvu tendenci. Turklāt šis apgalvojums nebija pareizs, jo izmeklēšanā atklājās, ka gandrīz visiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija negatīva tendence. Tāpēc arguments būtu jānoraida.

(64)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 94. līdz 96. apsvērumā izdarītie secinājumi, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(65)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja – ņemot vērā pagaidu regulas 66. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, proti, ka Indonēzijas izcelsmes importa vidējā svērtā cenu samazinājuma (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) starpība izmeklēšanas periodā bija 0–5 %, šis imports nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo tas nevarēja izdarīt nekādu cenu spiedienu Savienības tirgū.

(66)

Šis apgalvojums neatbilda izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Kā izklāstīts pagaidu regulas 99. un 100. apsvērumā, imports par dempinga cenām no Indonēzijas attiecīgajā periodā ievērojami pieauga gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas ziņā. Šis pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumu. Imports šādā lielā apjomā lika Savienības ražošanas nozarei samazināt savas pārdošanas cenas, lai tās pieskaņotu Indonēzijas izcelsmes importa cenu līmenim. Tādēļ konstatētā cenu samazinājuma (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) starpība patiešām bija zema. Tomēr vienlaikus Savienības ražošanas nozare nespēja pielāgot savas cenas izmaksu pieaugumam, tādēļ attiecīgajā periodā samazinājās tās rentabilitāte. Kā minēts 125. apsvērumā turpmāk, to apliecina kaitējuma starpību apmērs – no 24,9 % līdz 47,0 %. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(67)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 98. līdz 101. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(68)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja – pretrunā pagaidu regulas 103. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem imports no Ķīnas ir negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas un tādējādi veicinājis būtisko kaitējumu.

(69)

Kā minēts pagaidu regulas 102. apsvērumā, absolūtos skaitļos imports no Ķīnas attiecīgajā periodā saglabājās neliels. Turklāt, ņemot vērā antidempinga maksājumus, importa cenas bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares importa cenas un arī Indonēzijas izcelsmes importa cenas. Apgalvojums, ka Ķīnas izcelsmes imports ir veicinājis būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tiek noraidīts, ņemot vērā šā importa apjomu un cenu līmeni.

(70)

Tādēļ tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 102. un 103. apsvērumā.

(71)

Tā kā piezīmes par importu no citām trešām valstīm netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 104. līdz 108. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(72)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums sakrita ar Savienības patēriņa samazinājumu un ka šis patēriņa samazinājums tādējādi bija galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls.

(73)

Kā minēts pagaidu regulas 109. apsvērumā, attiecīgajā periodā patēriņa samazinājums bija vien 2 %, kamēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums bija 17 %. Tādēļ patēriņa kritums nevar izskaidrot daudz lielāko pārdošanas apjoma samazinājumu. Turklāt, neraugoties uz patēriņa samazinājumu, imports no Indonēzijas palielinājās. Tāpēc šis apgalvojums būtu jānoraida.

(74)

Citas piezīmes attiecībā uz šo netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 109. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(75)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekmi netika saņemtas, tiek apstiprināti 110. līdz 112. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(76)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas divas personas no jauna apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistīts ar Savienības ražošanas nozares ražošanas procesa iespējamo neefektivitāti, tostarp neefektīvu resursu izmantošanu.

(77)

Šīs personas apgalvojumu par neefektivitāti tālāk nekonkretizēja. Kā minēts pagaidu regulas 113. apsvērumā, izmeklēšanā netika konstatēta Savienības ražošanas nozares iespējama neefektivitāte, un attiecīgie apgalvojumi tika noraidīti.

(78)

Pēc informācijas izpaušanas kāda ieinteresētā persona atkārtoja savus apgalvojumus par Savienības ražošanas nozares neefektivitāti. Attiecībā uz to šī persona norādīja, ka nav izmeklēta darbības apturēšana tehniskās apkopes dēļ, iepriekš saistīta uzņēmuma iekļaušana, darbaspēka izmaksu pieaugums un gaidāmie lielie ieguldījumi un to ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(79)

Pretēji apgalvotajam Komisija analizēja minētos faktorus, kā norādīts turpmāk 94.–96. apsvērumā (darbības apturēšana tehniskās apkopes dēļ), 89. un 90. apsvērumā (iepriekš saistīta uzņēmuma iekļaušana), 91. (darbaspēka izmaksas), kā arī 82. un 83. apsvērumā (ieguldījumi), taču Savienības ražošanas nozares neefektivitāti nekonstatēja. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Citas piezīmes attiecībā uz šo netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 113. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(81)

Citas piezīmes attiecībā uz finanšu krīzes ietekmi netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 114. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(82)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka kaitējumu izraisīja Savienības ražošanas nozares veiktie apjomīgie ieguldījumi. Minētā persona norādīja, ka nav svarīgi, vai ieguldījumi bija nepieciešami, jo būtu jāanalizē tikai to ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli un jo īpaši to ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(83)

Persona nepaskaidroja, kā Savienības ražošanas nozares veiktie ieguldījumi būtu varējuši ietekmēt nozares rentabilitāti. Kā minēts pagaidu regulas 116. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares veiktie ieguldījumi tika veikti ar jēgpilniem uzņēmējdarbības lēmumiem un tie nebūtu uzskatāmi par nevajadzīgiem. Turklāt ieguldījumu izmaksas laika gaitā tiek amortizētas un tādēļ tās ievērojami neietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tāpēc attiecīgie ieinteresētās personas argumenti tika noraidīti.

(84)

Pēc informācijas izpaušanas šī ieinteresētā persona atkārtoja apgalvojumu, ka kaitējumu izraisīja normatīvās drošības prasības un apjomīgie ieguldījumi, ko Savienības ražošanas nozare veica, lai šīm prasībām atbilstu. Tāpat atkal tika norādīts – neesot svarīgi, ka šie lēmumi ir bijuši jēgpilni uzņēmējdarbības lēmumi, taču analīzē būtu bijusi jāņem vērā vienīgi to ietekmie uz rentabilitāti. Attiecībā uz to, visbeidzot, tika apgalvots – neesot svarīgi, ka ieguldījumu izmaksas laika gaitā amortizējas.

(85)

Pretēji apgalvotajam novērtējumā tika ņemta vērā veikto ieguldījumu ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Ieguldījumu izmaksu amortizācija ir izmaksu faktors, kas ir svarīgs rentabilitātes noteikšanā un kas tādēļ jāņem vērā. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(86)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes attiecībā uz ieguldījumu un ES normatīvo drošības prasību ietekmi, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 115. un 116. apsvērumā.

(87)

Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka rentabilitāte samazinājās sakarā ar paralēlo vispārējo ražošanas izmaksu pieaugumu. Tādēļ kaitējumu ir radījis šis ražošanas izmaksu pieaugums, nevis imports no Indonēzijas.

(88)

Kā minēts pagaidu regulas 100. apsvērumā, ražošanas izmaksu pieaugums nevarēja atspoguļoties pārdošanas cenās sakarā ar cenu spiedienu, ko izraisīja MNG imports no Indonēzijas. Tādējādi rentabilitāte samazinājās galvenokārt importa par dempinga cenām dēļ, un šis arguments būtu jānoraida.

(89)

Tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka tika nepietiekami analizēta iepriekš saistīta uzņēmuma integrēšanas ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Minētā persona apgalvoja, ka šī integrēšana ir negatīvi ietekmējusi rentabilitāti un tādējādi ir izraisījusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(90)

Komisija veica turpmāku izmeklēšanu par iepriekš saistīta uzņēmuma integrēšanas ietekmi uz attiecīgajiem kaitējuma rādītājiem, proti, ražošanas izmaksām, nodarbinātību, ieguldījumiem un rentabilitāti. Jānorāda, ka attiecīgais saistītais uzņēmums bija iesaistīts vienīgi attiecīgā ražojuma pārdošanā. Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare 2011./2012. finanšu gadā, kad šī integrācija notika, bija rentabla. Nākamajā finanšu gadā (2012./2013.) rentabilitātes rādītāji kļuva negatīvi. Tas sakrita ar importa apjoma pieaugumu no Indonēzijas, kas minētajā gadā divkāršojās. Tādējādi analīze neapstiprināja, ka iepriekš saistītā uzņēmuma integrācija būtu ievērojami negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, un tādēļ attiecīgie apgalvojumi būtu jānoraida.

(91)

Vairākas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir izraisījis darbaspēka izmaksu pieaugums. Lai gan attiecīgajā periodā kopējo izmaksu pieaugums bija saistīts arī ar darbaspēka izmaksu pieaugumu, izmeklēšana apliecināja, ka darbaspēka izmaksu pieauguma ietekme uz kopējo ražošanas izmaksu pieaugumu nebija ievērojama (precīzu skaitli nevar norādīt konfidencialitātes iemeslu dēļ). Tādējādi nevar uzskatīt, ka darbaspēka izmaksu pieaugums būtu izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un attiecīgie apgalvojumi būtu jānoraida.

(92)

Pēc informācijas izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka darbaspēka izmaksas nebūtu jāvērtē atsevišķi, bet būtu jāņem vērā dažādo izmaksu elementu pieauguma ietekme kopumā.

(93)

Kā norādīts 87. un 88. apsvērumā, Komisija vērtēja ražošanas izmaksu pieaugumu kopumā, tādēļ šis arguments tiek noraidīts.

(94)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanās ir saistāma ar Savienības ražošanas nozares darbības apturēšanu tehniskās apkopes veikšanai, kas savukārt izraisīja pārdošanas apjoma samazinājumu. Tādēļ Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanās nebūtu saistāma ar importu no Indonēzijas.

(95)

Izmeklēšana apliecināja, ka ražošanas apjoma samazināšanās no 2012./2013. finanšu gada līdz izmeklēšanas periodam patiešām sakrita ar ilgstošu ražošanas apturēšanu tehniskās apkopes veikšanai, tomēr tā tika veikta vienīgi ar nolūku samazināt lielo krājumu apjomu, kuru bija radījis pārdošanas apjoma samazinājums attiecīgā perioda iepriekšējos gados.

(96)

Tādējādi ražošanas un pārdošanas apjoma kritums bija sekas MNG importam par dempinga cenām no Indonēzijas un šis arguments būtu jānoraida.

(97)

Pēc informācijas izpaušanas kāda cita ieinteresētā persona atkārtoja apgalvojumu, ka kaitējumu izraisīja darbības apturēšana tehniskās apkopes veikšanai un ka nav svarīgi, vai šī darbības apturēšana ir bijusi vajadzīga. Minētā persona apgalvoja, ka būtu bijusi jāņem vērā vienīgi šīs darbības apturēšanas ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(98)

Kā norādīts 95. un 96. apsvērumā, darbības apturēšana tehniskās apkopes veikšanai notika sakarā ar pārdošanas apjoma samazināšanos, kas savukārt notika sakarā ar importa palielināšanos par dempinga cenām no Indonēzijas. Tādējādi imports no Indonēzijas ir izraisījis darbības apturēšanu tehniskās apkopes veikšanai, un šo darbības apturēšanu tāpēc nevar ne vērtēt atsevišķi, ne arī uzskatīt par faktoru, kas pārtrauktu cēloņsakarību starp minēto importu un nodarīto kaitējumu. Tādēļ šis ieinteresētās personas apgalvojums tika noraidīts.

(99)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka Indonēzijas rūpijas devalvācija laikā no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada janvārim deva ražotājiem eksportētājiem salīdzinošas priekšrocības, kas nav saistītas ar to cenu noteikšanas lēmumiem. Šī persona apgalvoja, ka būtu jāizmeklē šā faktora ietekme.

(100)

Attiecībā uz to tiek atgādināts, ka importa par dempinga cenām iespējamā ietekme uz Savienības ražošanas nozares cenām tiek izmeklēta, nosakot galvenokārt tādus faktorus kā pārdošana par zemāku cenu, cenu samazināšanās un cenu pieauguma apturēšana. Šai nolūkā tiek salīdzinātas eksporta dempinga cenas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, un reizēm, lai iegūtu salīdzināmus datus, var rasties nepieciešamība konvertēt kaitējuma aprēķināšanai izmantotās eksporta cenas citā valūtā. Tādējādi valūtu maiņas kursu izmantošana šajā sakarā tikai nodrošina iespēju noteikt salīdzināmas cenu atšķirības. Tādējādi ir acīmredzami, ka valūtas maiņas kurss nav uzskatāms par faktoru, kas būtu nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo tas nav nodalāms no paša importa. Tāpēc arguments būtu jānoraida.

(101)

Tā kā citas piezīmes par izejvielu izmaksu un citu izmaksu ietekmi netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 117. līdz 120. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(102)

Tā kā citas piezīmes par cēloņsakarību netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 121. līdz 125. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(103)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 127.–129. apsvērums.

(104)

Piezīmes par nesaistītu importētāju un tirgotāju interesēm netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 130.–132. apsvērums.

(105)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāds lietotājs no jauna nāca klajā ar apgalvojumu, kurš jau aprakstīts pagaidu regulas 140. apsvērumā, proti – sagaidāms, ka MNG patēriņš Savienībā ievērojami palielināsies, jo īpaši sakarā ar fosfātu un citu fosfora savienojumu aizliegumu ES, kurus aizstāšot nepārtikas nozarē izmantotais MNG. Tāpat šis lietotājs norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu palielinātu pieprasījumu Savienības tirgū. Šis lietotājs arī apgalvoja, ka patēriņa pieaugums dotu labumu Savienības ražošanas nozarei, kura varētu palielināt savu pārdošanas apjomu. Tas pats lietotājs arī atkārtoja apgalvojumu, ka nebūs pietiekami daudz alternatīvu piegādes avotu, sevišķi tādēļ, ka ražotāji citās trešās valstīs ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā, kur Savienības ražošanas nozare, un tādēļ neapgādā Savienības tirgu.

(106)

Kā norādīts pagaidu regulas 141. apsvērumā, ir grūti paredzēt, kā jaunais Savienības regulējums attiecībā uz fosfātu un fosfora savienojumu aizliegumu ietekmēs Savienības ražošanas nozari. Ieinteresētā persona nesniedza informāciju vai pierādījumus par to, vai un kādā mērā tas palielinās pieprasījumu pēc MNG Savienībā.

(107)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda un ka tā spētu palielināt ražošanas apjomu un vismaz daļēji apmierināt lielāku pieprasījumu Savienības tirgū. Kopējā Savienības ražošanas jauda izmeklēšanas periodā pārsniedza kopējo patēriņu Savienībā.

(108)

Attiecībā uz alternatīviem piegādes avotiem, kā jau minēts pagaidu regulas 147. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka MNG tiek ražots vairākās trešās valstīs. Attiecīgā perioda sākumā, proti, 2010./2011. finanšu gadā, importa no citām trešām valstīm (piemēram, Brazīlijas, Vjetnamas un Korejas) tirgus daļa bija ievērojama un tā samazinājās tikai tad, kad pieauga imports par zemām cenām no Indonēzijas. Tāpat izmeklēšanā atklājās, ka vairākās trešās valstīs ir piegādātāji, kas neietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā, kur Savienības ražošanas nozare. Imports no citām trešām valstīm varētu atsākties, ja tiktu atjaunoti līdzvērtīgi konkurences nosacījumi Savienības tirgū.

(109)

Tāpēc attiecīgie argumenti būtu jānoraida.

(110)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tā pati ieinteresētā persona atkārtoja apgalvojumu, ka pieprasījums pēc MNG Savienībā ievērojami palielināsies sakarā ar gaidāmo fosfātu aizliegumu un ka Savienības ražošanas nozare nespēs apmierināt šo pieaugošo Savienības pieprasījumu. Tomēr šī persona nesniedza nekādu jaunu informāciju vai konkrētus pierādījumus, tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(111)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tā pati ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā MNG izmaksu procentuālo daudzumu mazgāšanas līdzekļu kopējās izmaksās. Tomēr šī ieinteresētā persona nesniedza nekādus jaunus elementus, kas būtu pretrunā pagaidu regulas 138. un 139. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, saskaņā ar kuriem pasākumu iespējamā ietekme uz šo uzņēmumu būs neliela. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(112)

Visbeidzot, tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka nav ņemtas vērā nepārtikas nozares un nepārtikas produktu lietotāju papildu izmaksas. Tomēr tā nesniedza nekādu jaunu informāciju vai konkrētus pierādījumus, tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(113)

Vēl kāds lietotājs norādīja, ka pret Indonēziju un Ķīnu noteikto pasākumu ietekme uz lietotājiem būtu jāskata kopā.

(114)

Abu pasākumu ietekme uz lietotājiem tika analizēta pagaidu regulas 147. apsvērumā jo īpaši saistībā ar alternatīvu piegādes avotu pieejamību. Kā norādīts 108. apsvērumā, minētā analīze liecināja, ka virknei trešo valstu ir potenciāls eksportēt MNG uz Savienību. Šīs trešās valstis arī ir darbojušās Savienības tirgū, pirms tajā lielos daudzumos ienāca imports no Indonēzijas par dempinga cenām.

(115)

Tika apgalvots, ka lietotāji nevar pārcelt ar antidempinga maksājumu radušās papildu izmaksas uz galapatērētājiem, jo Savienības gatavo pārtikas produktu tirgū valda liela konkurence.

(116)

Kā minēts pagaidu regulas 135.–137. apsvērumā, dzērienu un pārtikas nozarē kopējās to produktu izmaksās, kuri satur MNG un kurus ražo uzņēmumi, kas sadarbojās, MNG izmaksu daļa ir tikai apmēram 5 %. Tika konstatēts, ka šie uzņēmumi ir rentabli. Ieinteresētā persona nesniedza nekādu informāciju, kas būtu pretrunā šim konstatējumam. Tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 136. apsvērumā izdarītie secinājumi, ka pasākumu ietekme uz šiem uzņēmumiem būtu ierobežota un attiecīgais apgalvojums būtu jānoraida.

(117)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas divi piegādātāji apstrīdēja pagaidu regulas 143. apsvērumā izklāstīto secinājumu, norādot, ka Savienības ražošanas nozares izzušana ievērojami ietekmētu to darījumdarbību. Šie piegādātāji apgalvoja – tas, ka Savienības ražošanas nozare, iespējams, vairs neražotu MNG, ļoti negatīvi ietekmētu to darījumdarbību kopumā, jo cukura ražotnes neizbēgami saražo zināmu daudzumu cukura sīrupa un melases, kā galvenais pircējs ir Savienības ražošanas nozare. Ja cukurs šādā veidā paliktu nepārdots, tas ietekmētu attiecīgās ražotnes kopējo efektivitāti.

(118)

Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti, tāpēc tos nevarēja ņemt vērā.

(119)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāda ieinteresētā persona no jauna nāca klajā ar apgalvojumiem par Savienības ražošanas nozares dominējošo stāvokli, norādot – ar pasākumu noteikšanu MNG Savienības ražošanas nozarei būtu salīdzinošas priekšrocības Savienības tirgū. Tomēr šo apgalvojumu pamatojumam netika sniegti nekādi jauni pierādījumi. Tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 145. apsvērumā izdarītie secinājumi un attiecīgais apgalvojums būtu jānoraida.

(120)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 126. līdz 148. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(121)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas kāda ieinteresētā persona apstrīdēja mērķa peļņu, kas tika izmantota kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, kā norādīts pagaidu regulas 151. apsvērumā. Šī persona norādīja, ka peļņas procents 3–5 % apmērā pirms nodokļiem būtu saprātīgs un ar tirgu saistīts peļņas līmenis, ņemot vērā divās Āzijas valstīs strādājošu MNG ražotāju gūto neto peļņas procentu pirms nodokļiem 2013. gadā.

(122)

Peļņas procents, kas tika izmantots kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, atbilst tam peļņas procentam, kuru Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sagaidīt normālos konkurences apstākļos. Kā minēts pagaidu regulas 151. apsvērumā, Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām sekas iestājās vien attiecīgā perioda trešajā gadā. Tādēļ tika uzskatīts par pamatotu peļņas procentu noteikt, pamatojoties uz pirmajiem diviem attiecīgā perioda gadiem.

(123)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 150. līdz 152. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(124)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi dempinga starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā pēc informācijas pagaidu izpaušanas viena ražotāja eksportētāja individuālā maksājuma likme ir pārskatīta, jo, nosakot tā eksporta cenu, tika izslēgti daži darījumi.

(125)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek noteikta šāda maksājumu likme:

(126)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojušas konkrēti minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti ar tā nosaukumu un adresi neminēts uzņēmums, tostarp struktūras, kas ir saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tām nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(127)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (4). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(128)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs rēķins. Rēķinam ir jāatbilst pielikumā minētajām prasībām. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecina antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(129)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājumu visiem pārējiem uzņēmumiem piemēros ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(130)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(131)

Atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam izveidotā komiteja atzinumu nesniedza,