30.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/52

(1)

Precīza un laikus pieejama informācija par personu skaitu uz kuģa vai to identitāti ir būtiska meklēšanas un glābšanas operāciju sagatavošanai un efektivitātei. Ja jūrā noticis negadījums, pilnīga un visaptveroša iesaistītās valsts vai iesaistīto valstu kompetento iestāžu, kuģu operatora un to aģentu sadarbība var ievērojami sekmēt operāciju efektivitāti. Dažus minētās sadarbības aspektus nosaka Padomes Direktīva 98/41/EK (3).

(2)

Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) atbilstības pārbaudes rezultāti un pieredze, kas gūta, īstenojot Direktīvu 98/41/EK, ir atklājuši, ka informācija par personām uz kuģa ne vienmēr ir viegli pieejama kompetentajām iestādēm, kad tā ir vajadzīga. Lai risinātu šo situāciju, Direktīvas 98/41/EK pašreizējās prasības būtu jāsaskaņo ar prasībām datus paziņot elektroniski, padarot tās efektīvākas. Ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma jūrā digitalizācija dos arī iespēju vienkāršot piekļuvi informācijai par ievērojamu skaitu pasažieru.

(3)

Pēdējos 17 gados ir panākts ievērojams tehnoloģiskais progress saziņas līdzekļu un kuģu kustības datu glabāšanas jomā. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), gar Eiropas piekrasti ir izveidotas vairākas obligātās kuģu ziņošanas sistēmas. Gan Savienības, gan valstu tiesību akti nodrošina, ka kuģi pilda ar minētajām sistēmām saistītās ziņošanas prasības. Tagad ir nepieciešams panākt progresu tehnoloģiju inovāciju jomā, pamatojoties uz līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, tostarp starptautiskā līmenī, un nodrošināt, ka vienmēr tiek saglabāta tehnoloģiskā neitralitāte.

(4)

Ar kuģiem saistītu datu vākšana, pārsūtīšana un koplietošana ir darīta iespējama, vienkāršota un saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/65/ES (4) minēto vienoto valsts kontaktpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK (5) minēto Savienības jūras datu apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet). Tāpēc Direktīvā 98/41/EK prasītā informācija par personām uz kuģa būtu jāziņo vienotajam valsts kontaktpunktam, kas kompetentajai iestādei ļautu viegli piekļūt datiem ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma jūrā. Uzkuģa esošo personu skaits būtu jāpaziņo vienotajam valsts kontaktpunktam, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, kurus būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Alternatīvi – minētā informācija būtu jāpaziņo atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

(5)

Lai atvieglotu saskaņā ar šo direktīvu paziņotās informācijas sniegšanu un apmaiņu un lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāizmanto saskaņotās ziņošanas formalitātes, kas noteiktas ar Direktīvu 2010/65/ES. Ja negadījums skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, dalībvalstīm informācija būtu jādara pieejama citām dalībvalstīm, izmantojot SafeSeaNet sistēmu.

(6)

Lai dalībvalstīm dotu pietiekamu laiku, lai vienoto valsts kontaktpunktu papildinātu ar jaunām funkcionalitātēm, ir lietderīgi paredzēt pārejas laiku, kurā dalībvalstīm būtu iespēja saglabāt spēkā esošās sistēmas uz pasažieru kuģiem esošo personu reģistrācijai.

(7)

Progresam, kas sasniegts vienoto valsts kontaktpunktu veidošanā, būtu jākalpo par pamatu tam, lai nākotnē virzītos uz Eiropas vienotu kontaktpunktu.

(8)

Dalībvalstīm operatori un jo īpaši mazākie operatori būtu jāmudina izmantot vienoto valsts kontaktpunktu. Tomēr, lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai – ar konkrētiem nosacījumiem mazākiem operatoriem, kuri vēl neizmanto vienoto valsts kontaktpunktu un kuri lielākoties veic īsus vietējos reisus, ne ilgākus par 60 minūtēm, – noteikt atbrīvojumus no pienākuma ziņot uz kuģa esošo personu skaitu vienotajam valsts kontaktpunktam.

(9)

Lai ņemtu vērā Helgolandes un Bornholmas salu īpašo ģeogrāfisko atrašanās vietu un to transporta savienojumus ar kontinentālo daļu, Vācijai, Dānijai un Zviedrijai būtu jādod papildu laiks savākt uz kuģa esošo personu sarakstu un – pārejas laikā – izmantot pastāvošo sistēmu šīs informācijas paziņošanai.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāsaglabā iespēja samazināt noteikto 20 jūdžu robežlielumu uz kuģa esošo personu saraksta veidošanai un paziņošanai. Šīs tiesības ietver tādu pasažieru kuģu reisus, uz kuriem ir liels pasažieru skaits un kuriem ir secīgi braucieni starp ostām mazāk nekā 20 jūdžu attālumā viena ilgāka reisa laikā. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāļauj samazināt noteikto 20 jūdžu robežlielumu, lai dotu iespēju reģistrēt šajā direktīvā prasīto informāciju par uz kuģa esošajiem pasažieriem, kas ir uzkāpuši uz kuģa pirmajā ostā vai starpposmu ostās.

(11)

Lai piederīgajiem sniegtu savlaicīgu un uzticamu informāciju gadījumā, kad noticis negadījums, mazinātu lieku kavēšanos konsulārās palīdzības un citu pakalpojumu sniegšanā un atvieglotu identificēšanas procedūras, paziņotajos datos būtu jāietver informācija par uz kuģa esošo personu valstspiederību. Saraksts ar pieprasītajiem datiem par reisiem, kuri pārsniedz 20 jūdzes, būtu jāvienkāršo, jāprecizē un, cik vien iespējams, jāsaskaņo ar prasībām, kas izvirzītas ziņošanai vienotajam valsts kontaktpunktam.

(12)

Ņemot vērā elektronisko datu reģistrēšanas līdzekļu uzlabojumus un ievērojot to, ka personas datus jebkurā gadījumā savāc pirms kuģa atiešanas, Direktīvā 98/41/EK patlaban noteiktais termiņš 30 minūtes būtu jāsamazina līdz 15 minūtēm.

(13)

Ir svarīgi saskaņā ar starptautiskajām prasībām katrai uz kuģa esošajai personai sniegt skaidras norādes, kas izpildāmas ārkārtas situācijā.

(14)

Lai uzlabotu juridisko skaidrību un veicinātu konsekvenci ar saistītajiem Savienības tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK (6), būtu jāatjaunina vai jāsvītro vairākas novecojušas, neskaidras un mulsinošas atsauces. “Pasažieru kuģa” definīcija būtu jāsaskaņo ar definīcijām citos Savienības tiesību aktos, nepārsniedzot šīs direktīvas piemērošanas jomu. “Aizsargāto jūras rajonu” definīcija būtu jāaizstāj ar jēdzienu, kas būtu saskaņots ar Direktīvu 2009/45/EK, lai saskaņā ar šo direktīvu noteiktu atbrīvojumus, nodrošinot tuvumā esošas meklēšanas un glābšanas iespējas. Definīcija “pasažieru reģistrators” būtu jāgroza, lai atspoguļotu jaunos pienākumus, kuros vairs nav ietverta informācijas glabāšana. “Atbildīgās iestādes” definīcijai būtu jāaptver tās kompetentās iestādes, kurām ir tieša vai netieša piekļuve informācijai, kas ir prasīta šajā direktīvā. Būtu jāsvītro attiecīgās prasības sabiedrības pasažieru reģistrācijas sistēmām.

(15)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro atpūtas jahtām vai atpūtas kuģiem. Tā jo īpaši nebūtu jāpiemēro tādām atpūtas jahtām vai atpūtas kuģiem, kas ir fraktēti berboutā un kas pēc tam vairs nav iesaistīti tirdzniecībā, lai varētu pārvadāt pasažierus.

(16)

Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to, lai būtu nodrošināta atbilstība Direktīvā 98/41/EK noteiktajām prasībām datu reģistrēšanai, proti, attiecībā uz datu reģistrēšanas precizitāti un savlaicīgumu. Lai nodrošinātu informācijas konsekvenci, vajadzētu būt iespējamam veikt izlases veida pārbaudes.

(17)

Ciktāl Direktīvās 98/41/EK un 2010/65/ES paredzētie pasākumi ir saistīti ar personas datu apstrādi, minēto apstrādi būtu jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (8). Jo īpaši un neskarot citas juridiskās saistības saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, personas dati, kas ir iegūti saskaņā ar Direktīvu 98/41/EK, nebūtu jāapstrādā vai jāizmanto nekādiem citiem nolūkiem un tos nebūtu jāglabā ilgāk, nekā tas ir vajadzīgs Direktīvas 98/41/EK mērķiem. Tāpēc personas dati būtu automātiski un bez liekas kavēšanās jāizdzēš pēc tam, kad kuģa reiss ir droši pabeigts vai attiecīgā gadījumā kad ir pabeigta izmeklēšana vai juridiskās procedūras, kas tiek veiktas pēc negadījuma vai ārkārtas situācijas.

(18)

Ņemot vērā tehnikas līmeni un ieviešanas izmaksas, katrai sabiedrībai būtu jāīsteno atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai saskaņā ar šo direktīvu apstrādātos personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, pārveidošanu un to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem atbilstīgi Savienības un valstu tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

(19)

Ņemot vērā proporcionalitātes principu un to, ka pasažiera interesēs ir sniegt patiesu informāciju, pašreizējie personas datu vākšanas līdzekļi, kuru pamatā ir pasažieru pašdeklarācijas, ir pietiekami Direktīvas 98/41/EK mērķiem. Elektroniskajiem datu reģistrēšanas un pārbaudes līdzekļiem savukārt būtu jānodrošina, ka par katru uz kuģa esošu personu tiek reģistrēta unikāla informācija.

(20)

Lai uzlabotu pārredzamību un vienkāršotu to, kā dalībvalstis paziņo par atbrīvojumiem un izņēmumu pieprasījumiem, Komisijai minētajā nolūkā būtu jāizveido un jāuztur datubāze. Tajā būtu jāietver paziņoto pasākumu projekts un pieņemtā redakcija. Pieņemtie pasākumi būtu jādara publiski pieejami.

(21)

Dati, kas saistīti ar paziņojumiem par atbrīvojumiem un dalībvalstu iesniegtajiem izņēmumu pieprasījumiem, būtu jāsaskaņo un jākoordinē, lai nodrošinātu, ka šādu datu izmantošana ir pēc iespējas efektīva.

(22)

Ņemot vērā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ieviestās izmaiņas, Komisijai piešķirtās Direktīvas 98/41/EK īstenošanas pilnvaras būtu attiecīgi jāatjaunina. Īstenošanas akti būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(23)

Lai ņemtu vērā norises starptautiskā mērogā un uzlabotu pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai vajadzības gadījumā šīs direktīvas nolūkos nepiemērotu grozījumus starptautiskajos instrumentos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(24)

Ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras veikto apmeklējumu pilno uzraudzības ciklu, Komisijai Direktīvas 98/41/EK īstenošana būtu jāizvērtē līdz 2026. gada 22. decembrim un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju visas minētajam novērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā.

(25)

Lai atspoguļotu izmaiņas Direktīvā 98/41/EK, informācija par personām uz kuģa būtu jāiekļauj Direktīvas 2010/65/ES pielikuma A daļā minētajā ziņošanas formalitāšu sarakstā.

(26)

Lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu tām dalībvalstīm, kam ir tikai sauszemes robežas un kam nav jūras ostu un pasažieru kuģu, kuri kuģo ar to karogu un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, šādām dalībvalstīm būtu jāļauj atkāpties no šīs direktīvas prasībām. Tas nozīmē, ka – ja šis nosacījums ir izpildīts – tām nav pienākuma transponēt šo direktīvu.

(27)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza oficiālos komentārus 2016. gada 9. decembrī.

(28)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/41/EK un 2010/65/ES,

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Šo direktīvu piemēro pasažieru kuģiem, izņemot:

2.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu un kurām nav pasažieru kuģu, kas kuģo ar to karogu un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var atkāpties no šīs direktīvas prasībām, izņemot otrajā daļā izklāstīto pienākumu.

Dalībvalstis, kuras plāno izmantot šādu atkāpi, vēlākais 2019. gada 21. decembrī par to paziņo Komisijai, ja ir izpildīti nosacījumi, un pēc tam katru gadu informē Komisiju par jebkādām vēlākajām izmaiņām. Šādas dalībvalstis nedrīkst ļaut pasažieru kuģiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kuģot ar to karogu, kamēr tās nav transponējušas un īstenojušas šo direktīvu.”;

3)

direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pirms pasažieru kuģa atiešanas uz kuģa esošo personu skaitu paziņo kuģa kapteinim un ar piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem paziņo vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/65/ES (*1) 5. pantu, vai, ja dalībvalsts ir izdarījusi tādu izvēli, – paziņo atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

Sešu gadu pārejas laikā no 2017. gada 20. decembra dalībvalstis var turpināt ļaut minēto informāciju paziņot sabiedrības pasažieru reģistratoram vai sabiedrības reģistrācijas sistēmai krastā, kura pilda tādas pašas funkcijas, neprasot to paziņot vienotajam kontaktpunktam vai atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.).”;"

4)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Ja pasažieru kuģis izbrauc no kādas dalībvalsts ostas, lai dotos reisā, kurā nobrauktais attālums no izbraukšanas vietas līdz nākamajai ienākšanas ostai ir lielāks nekā 20 jūdzes, reģistrē šādu informāciju:

2.   Šā panta 1. punktā uzskaitīto informāciju savāc pirms pasažieru kuģa atiešanas un paziņo vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/65/ES 5. pantu, tūlīt pēc pasažieru kuģa atiešanas, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 minūtes pēc tā atiešanas.

3.   Sešu gadu pārejas laikā no 2017. gada 20. decembra dalībvalstis var turpināt ļaut minēto informāciju paziņot sabiedrības pasažieru reģistratoram vai sabiedrības reģistrācijas sistēmai krastā, kura pilda tādas pašas funkcijas, neprasot to paziņot vienotajam kontaktpunktam.

4.   Neskarot citas juridiskās saistības saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, personas datus, kas savākti šīs direktīvas mērķiem, neapstrādā un neizmanto nekādiem citiem mērķiem. Šādus personas datus vienmēr apstrādā, ievērojot Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību un privātumu, un tos automātiski un bez liekas kavēšanās dzēš, kad tie vairs nav vajadzīgi.”;

5)

direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Katra dalībvalsts attiecībā uz katru pasažieru kuģi, kurš kuģo ar trešās valsts karogu un atiet no ostas, kas atrodas ārpus Savienības, un kura galamērķis ir osta minētajā dalībvalstī, prasa sabiedrībai nodrošināt, lai 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā norādītā informācija tiktu sniegta saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu.”;

6)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1.   Katra sabiedrība, kas uzņemas atbildību par pasažieru kuģa ekspluatāciju, ja to prasa šīs direktīvas 4. un 5. pants, ieceļ pasažieru reģistratoru, kurš ir atbildīgs par šajos noteikumos minētās informācijas paziņošanu vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/65/ES 5. pantu, vai atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

2.   Personas datus, kas savākti saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, sabiedrība uzglabā ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams šīs direktīvas mērķiem, un jebkurā gadījumā tikai līdz brīdim, kad attiecīgais kuģa reiss ir droši beidzies un dati ir paziņoti vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/65/ES 5. pantu. Neskarot citus konkrētus juridiskos pienākumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp statistikas nolūkā, šo informāciju automātiski un bez liekas kavēšanās dzēš, tiklīdz tā vairs nav vajadzīga minētajiem mērķiem.

3.   Katra sabiedrība nodrošina, lai informācija par pasažieriem, kuri paziņojuši par īpašas aprūpes vai palīdzības nepieciešamību ārkārtas situācijās, tiktu pienācīgi reģistrēta un nosūtīta kapteinim pirms pasažieru kuģa atiešanas.”;

7)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībām būtu ieviesta tāda datu reģistrācijas procedūra, ar ko garantē, ka šajā direktīvā prasīto informāciju paziņo precīzi un laikus.

2.   Katra dalībvalsts izraugās atbildīgo iestādi, kurai būs pieejama šajā direktīvā prasītā informācija. Dalībvalstis nodrošina, ka ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma minētajai atbildīgajai iestādei ir tūlītēja piekļuve šajā direktīvā prasītajai informācijai.

3.   Personas datus, kas savākti saskaņā ar 5. pantu, dalībvalstis uzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams šīs direktīvas mērķiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā:

4.   Neskarot citus konkrētus juridiskos pienākumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp pienākumus statistikas nolūkā, šo informāciju automātiski un bez liekas kavēšanās dzēš, tiklīdz tā vairs nav vajadzīga šīs direktīvas mērķiem.”;

9)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

1.   Šīs direktīvas mērķiem prasītos datus savāc un reģistrē tā, lai lieki nekavētu pasažierus, kuri uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā.

2.   Jāizvairās no vairākkārtējas datu vākšanas vienā maršrutā vai līdzīgos maršrutos.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

1.   Personas datu apstrādi atbilstīgi šai direktīvai veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*2).

2.   Personas datu apstrādi, ko atbilstīgi šai direktīvai Savienības iestādes un struktūras veic, piemēram, vienotajā kontaktpunktā un SafeSeaNet, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (*3).

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”;"

11)

direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

1.   Izņēmuma apstākļos, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu Komisijas veiktu analīzi, un lai izvairītos no nopietna un nepieņemama kuģošanas drošības apdraudējuma vai no nesaderības ar Savienības tiesību aktiem jūrlietās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, lai šīs direktīvas nolūkā nepiemērotu kādu grozījumu starptautiskajos instrumentos, kas minēti 2. pantā.

2.   Minētos deleģētos aktus pieņem vismaz trīs mēnešus pirms starptautiski noteiktā laikposma beigām attiecīgā grozījuma pieņemšanai klusējot vai pirms minētā grozījuma paredzētā spēkā stāšanās datuma. Laikposmā pirms šāda deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis atturas no jebkādām iniciatīvām, kuru nolūks ir iestrādāt grozījumu valsts tiesību aktos vai piemērot attiecīgo starptautiskā tiesību instrumenta grozījumu.”;

12)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2017. gada 20. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

direktīvas 13. pantu groza šādi:

14)

iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu un novērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2026. gada 22. decembrim.

Līdz 2022. gada 22. decembrim Komisija iesniedz starpposma ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.”