19.10.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 269/7 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1900
(2017. gada 18. oktobris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Varaždinsko zelje (ACVN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 3. punkta b) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums reģistrēt nosaukumu Varaždinsko zelje kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Varaždinsko zelje ir izstrādājums, kas iegūts no kāpostiem (Brassica oleracea var. capitata f. alba), kuri pieder pie Varaždinas vietējās saglabājamās šķirnes ‘Varaždinski kupus’, un kas ražots Varaždinas županijas administratīvās teritorijas robežās Horvātijā. |
(3) |
2015. gada 7. oktobrī Komisija saņēma Slovēnijas paziņojumu par iebildumiem. Saistīto pamatoto iebildumu paziņojumu Komisija saņēma 2015. gada 4. decembrī. |
(4) |
Atzinusi iebildumus par pamatotiem, Komisija ar 2016. gada 28. janvāra vēstuli aicināja Horvātiju un Slovēniju trīs mēnešu laikā attiecīgi apspriesties, lai mēģinātu panākt vienošanos saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. |
(5) |
Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma apspriešanās termiņš tika pagarināts vēl par trim mēnešiem. |
(6) |
Tomēr ieinteresēto personu vienošanās panākta netika. Komisijai tika pienācīgi sniegta informācija par attiecīgo apspriešanos starp Horvātijas un Slovēnijas ieinteresētajām pusēm. Tāpēc, ņemot vērā šīs apspriešanās iznākumu, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā. |
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu iebildumu iesniedzēji apgalvoja, ka nosaukuma Varaždinsko zelje reģistrācija par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ir pretrunā Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 2. punktam un ka tādējādi tiktu apdraudēta tāda identiska nosaukuma pastāvēšana, ar ko apzīmē produktu, kurš likumīgi tirgots vairāk nekā piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publicēšanas dienas. |
(8) |
Tiek apgalvots, ka nosaukums Varaždinsko zelje sakrīt ar 1967. gadā reģistrētas kāpostu šķirnes nosaukumu. 1967. gadā šķirne ‘Varaždinski’ tika ierakstīta Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federālās Republikas (DSFR) lauksaimniecības augu šķirņu vietējo vai domesticēto ārzemju sēklu šķirņu sarakstā. Pēc tam 1989. gadā šī šķirne tajā pašā sarakstā tika reģistrēta kā ‘Varaždinski kupus’ / ‘Varaždinsko zelje’. Pašlaik šī šķirne ir iekļauta visu to valstu sarakstos, kuras radušās pēc DSFR izjukšanas. Slovēnijas Republika šķirni ‘Varaždinski’/‘Varaždinsko’ reģistrēja pēc neatkarības iegūšanas. Horvātijas šķirne ‘Varaždinski kupus’ un Slovēnijas šķirnes ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’ ir iekļautas Eiropas Savienības Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā. |
(9) |
Iebildumu iesniedzējs norāda, ka no šīm šķirnēm iegūtā produkcija ir pazīstama kā Varaždinsko zelje Slovēnijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Melnkalnē. Turklāt saskaņā ar iebildumu iesniedzēja apgalvojumu Slovēnijas Republikā ‘Varaždinsko’ šķirnes kāpostus audzē jau vairāk nekā 75 gadus. Konkrētāk, tirgum paredzētā svaigu ‘Varaždinsko’ kāpostu produkcijas apjoms Slovēnijā ir ap 2 800–4 000 tonnu gadā. |
(10) |
Iebildumu iesniedzējs uzskata, ka Varaždinsko zelje reģistrācija varētu maldināt Slovēnijas patērētājus, jo ražotājiem un patērētājiem Slovēnijas Republikā nosaukums Varaždinsko zelje saistās nevis ar vienotā dokumenta 4. punktā norādīto izcelsmes vietu vai teritoriju, bet gan galvenokārt ar kvalitāti un piemērotību skābēšanai. |
(11) |
Iebildumu iesniedzējs apgalvo, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu identiska, slovēņu valodā lietota nosaukuma Varaždinsko zelje pastāvēšanu gan attiecībā uz šķirni, gan produktiem, kas no tās iegūti un likumīgi tirgoti Slovēnijas Republikā. Ierosinātā nosaukuma reģistrācija radītu ekonomiskus zaudējumus Varaždinsko zelje ražotājiem Slovēnijas Republikā, jo viņi būtu spiesti ražošanu pārtraukt. Tas apdraudētu arī sēklu ražošanu no divām Eiropas Savienības Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā reģistrētām Slovēnijas kāpostu šķirnēm, ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’, jo no šīm šķirnēm iegūtais produkts Slovēnijā tiek tirgots kā ‘Varaždinsko’ kāposti. |
(12) |
Komisija, izvērtējot argumentus, kas izklāstīti pamatotajos iebildumu paziņojumos un Komisijai sniegtajā informācijā par apspriešanos starp ieinteresētajām personām, ir secinājusi, ka nosaukums Varaždinsko zelje būtu jāreģistrē kā ACVN. |
(13) |
Prasības nosaukuma Varaždinsko zelje reģistrēšanai par ACVN ir izpildītas. Produktam ir raksturīgās īpašības – augsts kopējais fenola un flavonoīdu saturs, augsts sausnes saturs un īpaši augsts cukuru saturs, un šo īpašību pamatā būtībā ir konkrētā ģeogrāfiskā apgabala dabas faktori un cilvēkfaktori. Varaždinsko zelje augstais sausnes saturs un īpaši augstais cukuru saturs veidojas ražošanas metodes izmantošanas rezultātā, proti, šis aukstumizturīgais dārzenis paliek uz lauka līdz vēlam rudenim. Varaždinsko zelje augsto kopējo fenola un flavonoīdu saturu nosaka produkta ģenētiskās īpašības, kā arī vides un augšanas apstākļi. Produktu Varaždinsko zelje ražo tikai no vietējās saglabājamās šķirnes kāposta ‘Varaždinski kupus’ sēklām, kas iekļautas ES šķirņu reģistrā. Termins “saglabājamā šķirne” norāda, ka sēklu iegūst vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un nekur citur. |
(14) |
Attiecībā uz apgalvojumu par nosaukuma maldinošo dabu Komisija uzskata, ka nosaukums attiecas uz apgabalu, kurā produkts tiek ražots. Pats par sevi patērētājus par produkta izcelsmi tas maldināt nevar. |
(15) |
Attiecībā uz apgalvojumu, ka reģistrējamais nosaukums ir homonīms divu reģistrētu kāpostu šķirņu nosaukumam un ka reģistrācija apdraud no šīm šķirnēm iegūtas tādas produkcijas pastāvēšanu, ko Slovēnijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Melnkalnē pazīst ar nosaukumu Varaždinsko zelje, Komisija norāda, ka attiecībā uz Slovēnijā tirgū laisto produktu termins Varaždinsko, ko izmanto par apzīmētāju vārdam zelje (t. i., “kāposts” slovēņu valodā), tikai apzīmē kāposta šķirni. Slovēnijā izmantotais nosaukums Varaždinsko zelje norāda, ka produkta sastāvā ir ‘Varaždinsko’ šķirnes kāposti. Nav liecību par šā nosaukuma izmantošanu neatkarīgi no kāpostu šķirnes. Ievērojot iepriekš minēto, terminā Varaždinsko dominē šķirnes indikatora funkcija, tāpēc Komisija uzskata, ka Slovēnijā pieņemtā nosaukuma Varaždinsko zelje vispārīgai lietošanai pārejas periodu piešķirt nav lietderīgi. |
(16) |
Tomēr Eiropas Savienības Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā reģistrēto šķirņu ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’ nosaukumu izmantošana uz etiķetēm arī turpmāk bez laika ierobežojuma ir atļauta attiecībā uz sēklām un kāpostu izstrādājumiem, kas ražoti ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 42. pantu, neraugoties uz nosaukuma Varaždinsko zelje kā ACVN reģistrāciju, nosaukumus ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’ drīkst lietot uz etiķetēm, ja vien tiek izpildīti minētā panta nosacījumi. Jo īpaši kāpostu izstrādājuma etiķetē skaidri saskatāmai vajadzētu būt norādei par izcelsmes valsti un nedrīkstētu iekļaut netiešas norādes uz Horvātiju. Tas sniegs papildu garantiju, ka patērētāji saņems pareizu informāciju, kas šo produktu atšķirs no produkta, kuru tirgo ar šo reģistrēto ACVN. |
(17) |
Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums Varaždinsko zelje būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. |
(18) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums Varaždinsko zelje (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 42. panta 1. punktu marķējumā ar atsauci uz izstrādājumā izmantoto kāpostu šķirni tiek izmantots termins Varaždinsko, tajā pašā redzeslaukā un ar tāda paša lieluma burtiem, kādi izmantoti nosaukuma atveidē, ir jānorāda arī izcelsmes valsts.
Šādos gadījumos etiķetēs ir aizliegta jebkuru karogu, emblēmu, zīmju vai citu grafisku attēlu izmantošana tādā veidā, kas varētu maldināt patērētājus, jo īpaši attiecībā uz produkta raksturīgajām īpašībām, izcelsmi vai cilmi.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 18. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 223, 8.7.2015., 7. lpp.
(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).