25.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/88

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1240

(2019. gada 20. jūnijs)

par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi

(pārstrādāta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 79. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2) ir būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Krasais jaukto migrācijas plūsmu pieaugums 2015. un 2016. gadā noslogoja migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības sistēmas. Savienībai un dalībvalstīm tas bija izaicinājums, kas apliecināja vajadzību stiprināt Savienības migrācijas politiku, lai panāktu koordinētu un efektīvu Eiropas līmeņa reakciju.

(3)

Savienības migrācijas politikas mērķis ir aizstāt neatbilstīgās un nekontrolētās migrācijas plūsmas ar drošām un pienācīgi pārvaldītām migrācijas iespējām, izmantojot visaptverošu pieeju, kuras nolūks būtu visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļas 2. nodaļu.

(4)

Cilvēktiesību ievērošana ir fundamentāls Savienības princips. Savienība ir apņēmusies aizsargāt visu migrantu cilvēktiesības un pamatbrīvības neatkarīgi no viņu statusa migrācijas kontekstā, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības. Pasākumiem, ko, īstenojot šo regulu, veic imigrācijas sadarbības koordinatori, jo īpaši gadījumos, kuros iesaistīti neaizsargāti cilvēki, būtu jāatbilst pamattiesībām saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, tostarp Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(5)

Lai nodrošinātu Savienības imigrācijas politikas efektīvu īstenošanu visos tās aspektos, būtu jāuztur konsekvents dialogs un sadarbība ar migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju galvenajām izcelsmes un tranzīta trešām valstīm. Šai sadarbībai atbilstoši Eiropas programmā migrācijas jomā izklāstītajai visaptverošajai pieejai būtu jānodrošina labāka imigrācijas pārvaldība, tai skaitā attiecībā uz izbraukšanu un atgriešanu, jāatbalsta spējas ievākt un apmainīties ar informāciju, tostarp par pieteikumu iesniedzēju piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un, ja iespējams un atbilstīgi, par reintegrāciju, un novērst un apkarot nelikumīgu imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

(6)

Aizsardzības rīki ir, piemēram, pasākumi, kas ietverti vispārējā pieejā migrācijai un mobilitātei (VPMM). Likumīgās imigrācijas stratēģijām un kanāliem starp Savienību un trešām valstīm būtu jāietver arī darbaspēka migrācija, studentu vīzas un ģimenes atkalapvienošanās, neskarot dalībvalstu valsts kompetenci.

(7)

Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc analīzes un informācijas, ko izmantot uz faktiem balstītas politikas veidošanā un operatīvajā reakcijā, imigrācijas sadarbības koordinatoriem ir nepieciešams nodrošināt, ka viņu izpratne un zināšanas dod pilnvērtīgu ieguldījumu vispusīgas situācijas kopainas izveidē par trešām valstīm.

(8)

Kad iespējams un atbilstīgi, informācijai par migrācijas plūsmu sastāvu būtu jāietver informācija par migrantu norādīto vecumu, dzimumu profilu un ģimeni un par nepavadītiem nepilngadīgajiem.

(9)

Pašreizējo Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru izvietošana galvenajās izcelsmes un tranzīta trešās valstīs atbilstoši aicinājumam, kas pausts valstu vai to valdību vadītāju 2015. gada 23. aprīļa ārkārtas sanāksmes secinājumos, bija pirmais solis virzienā uz iesaistes palielināšanu ar trešām valstīm ar migrāciju saistītos jautājumos un sadarbības pastiprināšanu ar dalībvalstu izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Balstoties uz šo pieredzi, būtu jāparedz, ka Komisija imigrācijas sadarbības koordinatorus trešās valstīs var izvietot uz ilgāku termiņu, lai atbalstītu Savienības darbību migrācijas jomā pilnveidošanu, īstenošanu un to maksimālu ietekmi.

(10)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek labāk koordinēts un optimāli izmantots to sadarbības koordinatoru tīkls, kurus trešās valstīs izvieto dalībvalstu kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā arī tiesībaizsardzības iestādes, kā arī Komisija un Savienības aģentūras, lai efektīvāk pildītu Savienības prioritātes: novērst un apkarot nelikumīgo imigrāciju un ar to saistīto pārrobežu noziedzību, piemēram, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, atvieglot cieņpilnas un efektīvas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas darbības, sekmēt Savienības ārējo robežu integrētu pārvaldību, kā arī atbalstīt likumīgās imigrācijas pārvaldību, tostarp attiecībā uz starptautiskās aizsardzības, pārmitināšanas un pirmsizbraukšanas integrācijas pasākumiem, ko veic dalībvalstis un Savienība. Šādā koordinācijā būtu pilnībā jāievēro pastāvošā hierarhija un ziņošanas kārtība starp imigrācijas sadarbības koordinatoriem un attiecīgajām izvietotājām iestādēm, kā arī starp pašiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem.

(11)

Balstoties uz Regulu (EK) Nr. 377/2004, šī regula ir vērsta uz to, lai, izveidojot mehānismu, ar kura palīdzību dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras spēj sistemātiskāk koordinēt trešās valstīs izvietoto sadarbības koordinatoru uzdevumus un funkcijas, nodrošinātu, ka imigrācijas sadarbības koordinatori dod efektīvāku ieguldījumu Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbībā.

(12)

Ņemot vērā, ka sadarbības koordinatorus, kuri risina ar migrāciju saistītus jautājumus, izvieto dažādas kompetentās iestādes un ka viņu pilnvaras un uzdevumi var pārklāties, būtu pienācīgi jārīkojas, lai uzlabotu vienā un tajā pašā trešā valstī vai reģionā darbojošos koordinatoru sadarbību. Ja imigrācijas sadarbības koordinatorus Savienības diplomātiskajās pārstāvniecībās, kas atrodas trešās valstīs, izvieto Komisija vai Savienības aģentūras, viņiem būtu attiecīgajā trešā valstī jākoordinē un jāatbalsta imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkls. Attiecīgos gadījumos šādus tīklus var paplašināt, iekļaujot sadarbības koordinatorus, ko izvietojušas valstis, kas nav dalībvalstis.

(13)

Lai līdz minimumam samazinātu informācijas trūkumu un darba dublēšanos un maksimāli palielinātu operatīvās spējas un efektivitāti, ir būtiski izveidot spēcīgu mehānismu, kurš dod iespēju labāk koordinēt visus sadarbības koordinatorus, kas nodarbojas ar imigrācijas jautājumiem savu tiešo pienākumu ietvaros, un uzlabot viņu sadarbību. Būtu vajadzīga koordinācijas padome, kas dod ievirzi saskaņā ar Savienības politikas prioritātēm, ņemot vērā Savienības ārējās attiecības, un tai būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras pieņemt divgadu darba programmas, kurās norādītas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu darbības, vienoties par imigrācijas sadarbības koordinatoru specifiskām ad hoc darbībām, kuras vērstas uz prioritātēm un jaunām vajadzībām, kas nav iekļautas divgadu darba programmā, piešķirt resursus darbībām, par kurām panākta vienošanās, un tai būtu jāatskaitās par to izpildi. Ne koordinācijas padomes, ne imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu koordinētāju uzdevumiem nebūtu jāskar izvietotāju iestāžu kompetenci noteikt uzdevumus saviem attiecīgajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Koordinācijas padomei, pildot savus uzdevumus, būtu jāņem vērā imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu daudzveidība, kā arī visvairāk skarto dalībvalstu viedokļi par attiecībām ar konkrētām trešām valstīm.

(14)

Koordinācijas padomei būtu jāizveido un regulāri jāatjaunina saraksts ar trešās valstīs izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Sarakstā būtu jāiekļauj informācija par dažādo tīklu atrašanās vietu, sastāvu un darbībām, ieskaitot izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru kontaktinformāciju un pienākumu kopsavilkumu.

(15)

Būtu jāsekmē sadarbības koordinatoru kopīga izvietošana, lai pastiprinātu operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī reaģētu uz Savienības līmeņa vajadzībām, ko noteikusi koordinācijas padome. Kopīga izvietošana, ko veic vismaz divas dalībvalstis, būtu jāatbalsta no Savienības līdzekļiem, tādējādi veicinot iesaisti un nodrošinot pievienoto vērtību visām dalībvalstīm.

(16)

Būtu īpaši jāparedz plašākas imigrācijas sadarbības koordinatoru spēju veidošanas darbības Savienības līmenī. Šādā spēju veidošanā būtu jāietver kopējas mācību pamatprogrammas un pirmsizvietošanas apmācību kursu izstrāde, tostarp pamattiesību jomā, sadarbībā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, un imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu operatīvo spēju stiprināšana. Šādām mācību programmām nevajadzētu būt obligātām, un tām būtu jāpapildina valsts mācību programmas, ko izveidojušas izvietotājas iestādes.

(17)

Imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem būtu jāizvairās no darba dublēšanās ar Savienības aģentūrām un citiem Savienības instrumentiem vai struktūrām, tostarp dublēšanās ar darbu, ko veic vietējās Šengenas sadarbības grupas, un tiem būtu jārada pievienotā vērtība salīdzinājumā ar jau panākto imigrācijas informācijas vākšanas un apmaiņas ziņā, īpaši koncentrējoties uz operatīvajiem aspektiem. Minētajiem tīkliem būtu jādarbojas kā starpniekiem un informācijas sniedzējiem no trešām valstīm un tādējādi jāatbalsta Savienības aģentūras to funkciju un uzdevumu izpildē, īpaši gadījumos, kad šīs aģentūras vēl nav izveidojušas sadarbības saites ar trešām valstīm. Šajā nolūkā būtu jāveido ciešāka sadarbība starp imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem un attiecīgajām Savienības aģentūrām. Imigrācijas sadarbības koordinatoriem vienmēr būtu jāapzinās, ka viņu darbības operatīvā vai reputācijas aspektā varētu skart vietējos un reģionālos imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklus. Viņiem savu uzdevumu izpildē būtu attiecīgi jārīkojas.

(18)

Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecīgos gadījumos un saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem informācija, ko ieguvuši citās dalībvalstīs izvietoti sadarbības koordinatori un Savienības aģentūru stratēģiskās un operatīvās analīzes produkti attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju, cieņpilnu un efektīvu atgriešanu un reintegrāciju, pārrobežu noziedzību vai starptautisko aizsardzību un pārmitināšanu reāli nonāk pie imigrācijas sadarbības koordinatoriem trešās valstīs un ka imigrācijas sadarbības koordinatoru sniegtā informācija tiek izplatīta attiecīgajām Savienības aģentūrām; jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), ievērojot to attiecīgā tiesiskā regulējuma darbības jomu.

(19)

Lai nodrošinātu imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu ievāktās informācijas iespējami efektīvu izmantojumu, šāda informācija būtu jādara pieejama drošā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus.

(20)

Imigrācijas sadarbības koordinatoru ievāktajai informācijai būtu jāpalīdz īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1624 (3) minētās Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehniskos un operatīvos pasākumus un jāsekmē valstu robežu uzraudzības sistēmu pilnveidošana un uzturēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 (4).

(21)

Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbību atbalsta vajadzībām, kā arī dalībvalstu veiktās imigrācijas sadarbības koordinatoru kopīgās izvietošanas vajadzībām vajadzētu būt iespējai izmantot pieejamos resursus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 515/2014 (5).

(22)

Jebkura personas datu apstrāde, tostarp nosūtīšana, ko dalībvalstis veic šīs regulas ietvaros, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (6). Komisijai un Savienības aģentūrām, apstrādājot personas datus, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (7).

(23)

Personas datu apstrādei šīs regulas ietvaros būtu jāatbilst nolūkiem sniegt palīdzību trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, atvieglot to personu pārmitināšanu, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un īstenot Savienības un valstu pasākumus attiecībā uz uzņemšanu likumīgas migrācijas sakarā, kā arī novērst un apkarot nelikumīgo imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Tāpēc ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kurā ir atzītas imigrācijas sadarbības koordinatoru funkcijas šajā kontekstā.

(24)

Imigrācijas sadarbības koordinatoriem nākas apstrādāt personas datus nolūkā sekmēt pareizu atgriešanas procedūru īstenošanu, sekmīgu atgriešanas lēmumu izpildes panākšanu un reintegrāciju, kad iespējams un atbilstīgi. Nav daudz tādu atgriešanas trešo valstu, uz kurām attiecas lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu, vai kuras ar Savienību ir noslēgušas vai plāno noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumu vai citādi nodrošina atbilstošas garantijas Regulas (ES) 2016/679 46. panta nozīmē. Neraugoties uz lielajām Savienības pieliktajām pūlēm sadarbībā ar galvenajām izcelsmes valstīm, no kurām nāk nelikumīgi uzturošies trešo valstu valstspiederīgie, kuriem noteikts atgriešanās pienākums, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt, ka šīs trešās valstis sistemātiski izpilda starptautiskajās tiesībās noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Tādēļ tikai uz nedaudzām no šīm trešām valstīm attiecas atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kas ir noslēgti vai par ko tiek risinātas sarunas ar Savienību vai dalībvalstīm un kas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm paredz atbilstošas garantijas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 46. pantu. Gadījumā, ja šādu nolīgumu nav, imigrācijas sadarbības koordinatoriem personas dati, ko izmanto Savienības atgriešanas operāciju īstenošanā, būtu jānosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 49. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

(25)

Kā izņēmums prasībai par lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstošām garantijām, Savienības atgriešanas politikas īstenošanas vajadzībām personas datus saskaņā ar šo regulu būtu jāatļauj nosūtīt trešo valstu iestādēm. Tāpēc šīs regulas nolūkos imigrācijas sadarbības koordinatoriem vajadzētu būt iespējai izmantot Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto atkāpi, ievērojot minētajā pantā noteiktos nosacījumus, proti, lai cieņpilni un efektīvi atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kas neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (8).

(26)

Attiecīgo personu interesēs imigrācijas sadarbības koordinatoriem vajadzētu būt iespējai identitātes un valstspiederības apstiprināšanas nolūkā apstrādāt to personu personas datus, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uz kurām attiecas pārmitināšana vai kuras vēlas likumīgi migrēt uz Savienību. Imigrācijas sadarbības koordinatori darbojas apstākļos, kuros ir ļoti iespējams, ka viņi iegūst svarīgu informāciju par tādu noziedzīgu organizāciju darbībām, kas iesaistītas migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā. Tāpēc viņiem vajadzētu būt arī iespējai ar personas datiem, ko viņi apstrādā, pildot savus pienākumus, dalīties ar tiesībaizsardzības iestādēm un imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklos, ar nosacījumu, ka attiecīgie personas dati ir nepieciešami, lai vai nu novērstu un apkarotu neatbilstīgu migrāciju vai arī novērstu, izmeklētu un atklātu migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību un veiktu kriminālvajāšanu par to.

(27)

Šīs regulas mērķis ir optimizēt to imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izmantojumu, kurus trešās valstīs izvieto dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras, lai efektīvāk īstenotu Savienības prioritātes, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetences. Šādas Savienības prioritātes ietver labākas migrācijas pārvaldības nodrošināšanu, lai neatbilstīgas plūsmas aizstātu ar drošām un labi pārvaldītām iespējām, izmantojot visaptverošu pieeju, kas ņem vērā visus imigrācijas aspektus, tostarp migrantu kontrabandas, cilvēku tirdzniecības un nelikumīgas imigrācijas novēršanu un apkarošanu. Savienības turpmākās prioritātes ir atvieglot cieņpilnu un efektīvu atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, sekmējot Savienības ārējo robežu integrētu pārvaldību, un atbalstīt likumīgās imigrācijas vai starptautiskās aizsardzības shēmu pārvaldību. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to lielā mēroga un iedarbības visā Savienībā dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(28)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (10) 1. panta A un E punktā.

(29)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) šī direktīva ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un E punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI (12) 3. pantu.

(30)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un E punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (14) 3. pantu.

(31)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(32)

2018. gada 1. oktobrī saskaņā ar 5. panta 2. punktu Protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots LES un LESD, Apvienotā Karaliste paziņoja Padomei, ka nevēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā. Saskaņā ar minētā protokola 5. panta 3. punktu Komisija 2019. gada 31. janvārī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes lēmumam, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes paziņojumu par to, ka tā vairs nevēlas piedalīties atsevišķos Šengenas acquis noteikumos, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 377/2004. Pamatojoties uz to, Padome 2019. gada 18. februārī nolēma (15), ka no šīs regulas stāšanās spēkā dienas Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 un tās turpmākiem grozījumiem vairs nepiemēro Padomes Lēmumu 2000/365/EK (16) un Padomes Lēmuma 2004/926/EK (17) I pielikuma 6. punktu.

(33)

Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19 un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/192/EK (18) 6. panta 2. punktu.

(34)

Īrijas līdzdalība šajā regulā saskaņā ar 6. panta 2. punktu Lēmumā 2002/192/EK attiecas uz Savienības pienākumiem veikt pasākumus, kas pilnveido Šengenas acquis noteikumus, pret nelikumīgās imigrācijas organizēšanu un kuros piedalās Īrija.

(35)

Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi ar mērķi uzlabot dalībvalstu, Komisijas un Savienības aģentūru trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru sadarbību un koordināciju, izveidojot Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu.

2.   Šī regula neskar dalībvalstu iestāžu, Komisijas un Savienības aģentūru pienākumu noteikt savu attiecīgo imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumu darbības jomu un sadalījumu un to ziņošanas kārtību un imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus to kompetences ietvaros saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, politiku vai procedūrām vai saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti ar uzņēmēju valsti vai starptautiskām organizācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“imigrācijas sadarbības koordinators” ir sadarbības koordinators, kuru izraudzījušas un izvietojušas ārvalstīs kādas dalībvalsts kompetentās iestādes, Komisija vai Savienības aģentūra saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu nolūkā risināt ar imigrāciju saistītus jautājumus, arī tad, ja tā ir tikai daļa no pienākumiem;

2)

“izvietots ārvalstīs” nozīmē izvietots trešā valstī uz samērīgu laiku, ko nosaka atbildīgā iestāde, kādā no šādām struktūrām:

a)

dalībvalsts diplomātiskā pārstāvniecība;

b)

trešās valsts kompetentās iestādes;

c)

starptautiska organizācija;

d)

Savienības diplomātiskā pārstāvniecība;

3)

“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4)

“atgriešana” ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3) punktā.

3. pants

Imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumi

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori veic savus uzdevumus savas kompetences ietvaros, ko nosaka izvietotājas iestādes, un saskaņā ar noteikumiem, arī par personas datu aizsardzību, ko paredz Savienības un valstu tiesību akti un vienošanās vai nolīgumi, kuri noslēgti ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

2.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savus uzdevumus veic, ievērojot pamattiesības kā Savienības tiesību pamatprincipus, kā arī starptautiskās tiesības, tostarp cilvēktiesību pienākumus. Viņi īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām personām un ņem vērā migrācijas plūsmu dzimumdimensiju.

3.   Katra izvietotāja iestāde nodrošina, ka imigrācijas sadarbības koordinatori izveido un uztur tiešus kontaktus ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā arī vietējām iestādēm, un jebkādām attiecīgām organizācijām, kas darbojas trešā valstī, tostarp starptautiskajām organizācijām, jo īpaši, lai īstenotu šo regulu.

4.   Imigrācijas sadarbības koordinatori vāc informāciju izmantošanai operatīvajā līmenī, stratēģiskajā līmenī vai abos minētajos līmeņos. Šajā punktā paredzēto informāciju vāc saskaņā ar 1. panta 2. punktu, un tā neietver personas datus, neskarot 10. panta 2. punktu. Šāda informācija jo īpaši aptver šādus jautājumus:

a)

Eiropas integrētā robežu pārvaldība uz ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt migrāciju;

b)

migrācijas plūsmas, kuru izcelsme ir trešā valstī vai kuras tranzītā šķērso trešo valsti, tostarp migrācijas plūsmu sastāvs un migrantu iecerētais galamērķis, ja iespējams un atbilstīgi;

c)

migrācijas plūsmu, kuru izcelsme ir trešā valstī vai kuras tranzītā šķērso trešo valsti, izmantotie maršruti dalībvalstu teritoriju sasniegšanai;

d)

migrācijas maršrutos migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā iesaistītu noziedzīgu organizāciju esamība, darbības un veidi, kā tās darbojas;

e)

starpgadījumi un notikumi, kas var izraisīt jaunas norises attiecībā uz migrācijas plūsmām;

f)

personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu viltošanai vai falsifikācijai izmantotie paņēmieni;

g)

veidi un līdzekļi, kā palīdzēt trešo valstu iestādēm novērst nelikumīgās imigrācijas plūsmas, kuru izcelsme ir minēto valstu teritorijā vai kuras tranzītā šķērso to teritorijas;

h)

imigrantiem izcelsmes valstīs vai uzņēmējās trešās valstīs pieejamie pirmsizbraukšanas pasākumi, kas atbalsta sekmīgu integrāciju pēc likumīgas ierašanās dalībvalstīs;

i)

veidi un līdzekļi, kā atvieglot atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju;

j)

efektīva piekļuve aizsardzībai, ko ieviesusi trešā valsts, tostarp neaizsargātu personu vajadzībām;

k)

pastāvošās un iespējamās turpmākās likumīgās imigrācijas stratēģijas un kanāli starp Savienību un trešām valstīm, ņemot vērā vajadzīgās prasmes un darba tirgus vajadzības dalībvalstīs, kā arī pārmitināšana un citi aizsardzības rīki;

l)

trešo valstu un ieinteresēto personu potenciāls, spējas, politiskās stratēģijas, tiesību akti un juridiskā prakse attiecībā uz a) līdz k) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, tostarp, ja iespējams un atbilstīgi, attiecībā uz uzņemšanas un aizturēšanas centriem un apstākļiem tajos.

5.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savā starpā un ar attiecīgajām ieinteresētajām personām koordinē spēju veidošanas darbību nodrošināšanu iestādēm un citām ieinteresētajām personām trešās valstīs.

6.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, ņemot vērā viņu īpašās zināšanas un apmācību, var sniegt palīdzību, lai:

a)

noteiktu trešo valstu valstspiederīgo identitāti un valstspiederību un atvieglotu viņu atgriešanu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, kā arī palīdzētu viņu reintegrācijā, ja iespējams un atbilstīgi;

b)

apstiprinātu tādu personu identitāti, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, lai atvieglotu viņu pārmitināšanu Savienībā, tostarp, ja iespējams, sniedzot tām pienācīgu pirmsizbraukšanas informāciju un atbalstu;

c)

apstiprinātu identitāti un atvieglotu Savienības un valsts pasākumu īstenošanu attiecībā uz likumīgo imigrantu uzņemšanu;

d)

imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklos un ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm, dalītos savu pienākumu izpildes gaitā gūtajā informācijā, lai novērstu un atklātu nelikumīgu imigrāciju, kā arī apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

4. pants

Paziņošana par imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanu

1.   Dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras sniedz informāciju ar 7. pantu izveidotajai koordinācijas padomei par saviem imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas plāniem un viņu faktisko izvietošanu, iekļaujot viņu pienākumu aprakstu un norādot izvietošanas ilgumu.

Darbības ziņojumos, kas minēti 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā, iekļauj imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas pārskatu.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, dara pieejamu drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, kas paredzēta 9. pantā.

5. pants

Imigrācijas sadarbības koordinatoru vietējo vai reģionālo tīklu izveide

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, kas izvietoti vienās un tajās pašās valstīs vai reģionos, izveido vietējus vai reģionālus sadarbības tīklus un attiecīgos gadījumos sadarbojas ar valstu, kas nav dalībvalstis, izvietotiem sadarbības koordinatoriem. Šādos tīklos imigrācijas sadarbības koordinatori saskaņā ar 1. panta 2. punktu jo īpaši:

a)

tiekas regulāri un pēc vajadzības;

b)

apmainās ar informāciju un praktisko pieredzi, īpaši sanāksmēs un izmantojot drošo tīmekļa informācijas apmaiņas platformu, kas paredzēta 9. pantā;

c)

attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju par pieredzi ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai;

d)

attiecīgā gadījumā koordinē nostājas, kas ieņemamas kontaktos ar komercpārvadātājiem;

e)

attiecīgā gadījumā apmeklē kopīgus specializētus apmācību kursus, arī par pamattiesībām, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, dokumentu viltošanu un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai trešās valstīs;

f)

attiecīgā gadījumā organizē informatīvas sanāksmes un apmācību kursus dalībvalstu pārstāvniecību diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem trešā valstī;

g)

pieņem kopīgas pieejas attiecībā uz stratēģiski nozīmīgas informācijas, ieskaitot riska analīzi, vākšanas un ziņošanas metodēm;

h)

izveido regulārus kontaktus ar līdzīgiem tīkliem trešā valstī un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās trešās valstīs.

2.   Tīklus, kas paredzēti 1. punktā, koordinē un atbalsta Komisijas izvietotie imigrācijas sadarbības koordinatori. Vietās, kur Komisija neizvieto imigrācijas sadarbības koordinatorus, 1. punktā paredzētos tīklus koordinē un atbalsta Savienības aģentūru izvietotie imigrācijas sadarbības koordinatori. Vietās, kur nedz Komisija, nedz Savienības aģentūras neizvieto imigrācijas sadarbības koordinatorus, tīklu koordinē imigrācijas sadarbības koordinators, par ko vienojušies tīkla dalībnieki.

3.   Par izraudzītā tīkla koordinētāja iecelšanu vai gadījumos, ja tīkla koordinētājs nav izraudzīts, bez liekas kavēšanās informē koordinācijas padomi.

6. pants

Imigrācijas sadarbības koordinatoru kopīga izvietošana

1.   Dalībvalstis var divpusēji vai daudzpusēji vienoties, ka imigrācijas sadarbības koordinatori, ko dalībvalsts ir izvietojusi trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, rūpējas arī par vienas vai vairāku citu dalībvalstu interesēm.

2.   Dalībvalstis var arī vienoties, ka to imigrācijas sadarbības koordinatori atsevišķus uzdevumus sadala savā starpā atbilstoši savām kompetencēm un apmācībai.

3.   Ja divas vai vairākas dalībvalstis imigrācijas sadarbības koordinatoru izvieto kopīgi, minētās dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

7. pants

Koordinācijas padome

1.   Tiek izveidota Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla koordinācijas padome.

2.   Koordinācijas padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, viens Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pārstāvis, viens Eiropola pārstāvis un viens EASO pārstāvis. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ieceļ koordinācijas padomes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs koordinācijas padomes locekli viņa prombūtnes laikā. Koordinācijas padomes locekļus ieceļ, jo īpaši balstoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām sadarbības koordinatoru tīklu pārvaldībā.

3.   Valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās koordinācijas padomē un katra ieceļ vienu pārstāvi kā locekli bez balsstiesībām. Tām ir atļauts paust savu viedokli par visiem koordinācijas padomes apspriestajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pieņemot lēmumus jautājumos, kas saistīti ar imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kurus izvietojušas valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, koordinācijas padome pienācīgi ņem vērā šādu valstu pārstāvju paustos viedokļus.

4.   Ekspertus un valsts iestāžu, starptautisko organizāciju un attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kas nav koordinācijas padomes locekļi, koordinācijas padome var uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāju statusā.

5.   Koordinācijas padome var organizēt kopīgas sanāksmes ar citiem tīkliem vai organizācijām.

6.   Koordinācijas padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs:

a)

nodrošina darbības nepārtrauktību un organizē koordinācijas padomes darbu, tostarp palīdzot sagatavot divgadu darba programmas un divgadu ziņojumus par darbību;

b)

konsultē koordinācijas padomi, kad tā nodrošina, ka kolektīvās darbības, par kurām panākta vienošanās, ir saskanīgas un koordinētas ar attiecīgajiem Savienības instrumentiem un struktūrām un atspoguļo Savienības prioritātes migrācijas jomā;

c)

sasauc koordinācijas padomes sanāksmes.

Koordinācijas padomes mērķu sasniegšanā priekšsēdētājam palīdz sekretariāts.

7.   Koordinācijas padomes sanāksmes notiek vismaz divreiz gadā.

8.   Koordinācijas padome lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu.

9.   Koordinācijas padomes pieņemtos lēmumus attiecīgās izvietotājas iestādes paziņo attiecīgajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem.

8. pants

Koordinācijas padomes uzdevumi

1.   Koordinācijas padome trīs mēnešu laikā no pirmās sanāksmes nosaka savu reglamentu, balstoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu. Reglamentā sīki nosaka balsošanas kārtību. Reglamentā jo īpaši paredz nosacījumus, kā loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī kvoruma prasības.

2.   Ņemot vērā Savienības prioritātes imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā un saskaņā ar 1. panta 2. punktu noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome, balstoties uz attiecīgo Savienības aģentūru nodrošinātu visaptverošu situācijas attēlu un analīzi, veic šādas darbības:

a)

nosaka prioritātes un plāno darbības, pieņemot divgadu darba programmu un norādot minētā darba atbalstam vajadzīgos resursus;

b)

regulāri pārskata savu darbību īstenošanu, lai vajadzības gadījumā ierosinātu divgadu darba programmas grozījumus, un attiecībā uz tīkla koordinētāju iecelšanu un imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu sekmēm sadarbībā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm;

c)

pieņem divgadu darbības ziņojumu, tostarp 4. panta 1. punkta otrajā daļā minēto pārskatu, ko sagatavo koordinācijas padomes priekšsēdētājs;

d)

pirms katras koordinācijas padomes sanāksmes atjaunina sarakstu ar izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem;

e)

apzina izvietojuma nepilnības un ieskicē imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas iespējas.

Koordinācijas padome nosūta šā punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos dokumentus Eiropas Parlamentam.

3.   Ņemot vērā Savienības operatīvās vajadzības imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā un saskaņā ar 1. panta 2. punktu noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome veic šādas darbības:

a)

vienojas par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu ad hoc darbībām;

b)

uzrauga imigrācijas sadarbības koordinatoru un Savienības aģentūru informācijas savstarpējo pieejamību un vajadzības gadījumā iesaka nepieciešamās darbības;

c)

atbalsta imigrācijas sadarbības koordinatoru spēju attīstīšanu, tostarp izstrādājot kopējas papildinošas un neobligātas mācību pamatprogrammas, pirmsizvietošanas apmācību kursus un vadlīnijas par pamattiesību ievērošanu pienākumu izpildē, īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām, un kopīgu semināru organizēšanu par 3. panta 4. punktā minētajiem tematiem, kas darāms, ņemot vērā apmācību rīkus, kurus izstrādājušas attiecīgās Savienības aģentūras vai citas starptautiskās organizācijas;

d)

nodrošina, ka informācijas apmaiņa notiek, izmantojot drošo tīmekļa informācijas apmaiņas platformu, kā paredzēts 9. pantā.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto darbību izpildei dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

9. pants

Informācijas apmaiņas platforma

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, koordinācijas padomes locekļi un 5. panta 2. punktā minētie tīkla koordinētāji savu attiecīgo uzdevumu nolūkos nodrošina, ka visa attiecīgā informācija un statistika tiek augšupielādēta un ar to apmainās drošā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā. Minēto platformu izveido Komisija, vienojoties ar koordinācijas padomi, un to uztur Komisija.

Drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā neapmainās ar stingri konfidenciālu operatīvo tiesībaizsardzības informāciju.

2.   Informācija, ar ko apmainās drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, ietver vismaz šādus elementus:

a)

attiecīgie dokumenti, ziņojumi un analīzes produkti, par ko saskaņā ar 8. panta 2. un 3. punktu vienojusies koordinācijas padome;

b)

divgadu darba programmas, divgadu darbības ziņojumi un iznākumi, kādi bijuši imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu 8. panta 2. un 3. punktā minētajām darbībām un ad hoc uzdevumiem;

c)

atjaunināts saraksts ar koordinācijas padomes locekļiem;

d)

atjaunināts saraksts ar trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru kontaktinformāciju, ieskaitot viņu vārdus un uzvārdus, izvietošanas vietas un atbildības reģionālo tvērumu, tālruņa numurus un e-pasta adreses;

e)

citi attiecīgi dokumenti, kas saistīti ar koordinācijas padomes darbībām un lēmumiem.

3.   Izņemot 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētos datus, informācija, ar kuru apmainās drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, neietver personas datus vai saites, caur kurām šādi personas dati ir tieši vai netieši pieejami. Piekļuve 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem datiem ir vienīgi imigrācijas sadarbības koordinatoriem, koordinācijas padomes locekļiem un pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem šīs regulas īstenošanas nolūkā.

4.   Eiropas Parlamentam dod piekļuvi konkrētām drošās tīmekļa informācijas apmaiņas platformas daļām, kas noteiktas koordinācijas padomes reglamentā un saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu noteikumiem un tiesību aktiem.

10. pants

Personas datu apstrāde

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savus uzdevumus pilda saskaņā ar Savienības un valstu personas datu aizsardzības noteikumiem, kā arī ar šādiem noteikumiem, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, kuri noslēgti ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

2.   Imigrācijas sadarbības koordinatori var apstrādāt personas datus, lai izpildītu 3. panta 6. punktā minētos uzdevumus. Kad minētie personas dati vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kuriem tie tika vākti vai citādi apstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tos dzēš.

3.   Personas dati, kurus apstrādā saskaņā ar 2. punktu, var ietvert:

a)

biometriskos vai biogrāfijas datus, ja tie nepieciešami, lai atgriešanas nolūkā apstiprinātu trešo valstu valstspiederīgo identitāti un valstspiederību, ieskaitot visu veidu dokumentus, kurus var uzskatīt par valstspiederības pierādījumu vai prima facie pierādījumiem;

b)

pasažieru sarakstus avioreisiem un citiem transporta veidiem, ar ko īsteno atgriešanu uz trešām valstīm;

c)

biometriskos vai biogrāfijas datus trešo valstu valstspiederīgo identitātes un valstspiederības apstiprināšanai nolūkā uzņemt likumīgos migrantus;

d)

biometriskos vai biogrāfijas datus tādu trešo valstu valstspiederīgo identitātes un valstspiederības apstiprināšanai, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārmitināšanas nolūkā;

e)

biometriskos vai biogrāfijas datus, kā arī citus personas datus, kas nepieciešami personas identitātes noteikšanai un vajadzīgi migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, kā arī personas datus, kas saistīti ar noziedzīgu tīklu darbības veidiem, izmantotajiem transporta līdzekļiem, starpnieku iesaistīšanu un finanšu plūsmām.

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētos datus apstrādā tikai 3. panta 6. punkta d) apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei.

4.   Jebkāda apmaiņa ar personas datiem ir atļauta tikai tiktāl, cik tā nepieciešama šīs regulas nolūkos.

5.   Imigrācijas sadarbības koordinatori personas datus, ievērojot šo pantu, nosūta trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu.

11. pants

Konsulārā sadarbība

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (19) iekļautos noteikumus par konsulāro sadarbību vietējā līmenī.

12. pants

Ziņojums

1.   Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kad apritējuši pieci gadi no šīs regulas pieņemšanas dienas.

2.   Dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras sniedz Komisijai informāciju, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

13. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 377/2004 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. jūnija lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(9)   OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(10)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(11)   OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(12)  Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(13)   OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(14)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(15)  Padomes Lēmums (ES) 2019/304 (2019. gada 18. februāris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņojumu par to, ka tā vairs nevēlas piedalīties atsevišķos Šengenas acquis noteikumos, kuri iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 51, 22.2.2019., 7. lpp.).

(16)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 2004/926/EK (2004. gada 22. decembris) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.).

(18)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Atceltā regula un tās grozījums

Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004

(OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 493/2011

(OV L 141, 27.5.2011., 13. lpp.)

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 377/2004

Šī regula

—

1. panta 1. punkts

—

2. panta ievadteksts

1. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 1. punkta nobeigums

1. panta 3. punkts

2. panta 2. punkts

1. panta 4. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 1. punkts

3. panta 3. punkts

2. panta 2. punkta ievadteksts

3. panta 4. punkta ievadteksts

2. panta 2. punkta pirmais ievilkums

3. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 2. punkta otrais ievilkums

3. panta 4. punkta c) apakšpunkts

3. panta 1. punkts

4. panta 1. punkta pirmā daļa

4. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 1. un 2. punkts

6. panta 1. un 2. punkts

7. pants

11. pants

—

I pielikums

—

II pielikums
  翻译：