(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kuras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus.

(3)

Šādos daudzgadu plānos ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un Komisijai var tikt piešķirtas pilnvaras minētos noteikumus sīkāk precizēt, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(4)

Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada 19. martā pieņēma Regulu (ES) 2019/472, ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto. Minētās regulas 13. pants pilnvaro Komisiju, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, lai minēto regulu papildinātu ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visiem to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām saskaņā ar tās pašas regulas 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu.

(5)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tieši ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Izmetumu plānu dažām bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos, Komisija izveidoja ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2374 (3), un pēc kopīga ieteikuma, kuru Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle iesniedza 2018. gadā, minētā regula tika atcelta un aizstāta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/2033 (4).

(6)

2019. gada 31. maijā Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu; 2019. gada 9. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātniskais pienesums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (5). Komisija attiecīgos pasākumus ir iesniegusi rakstiskai apspriešanai ekspertu grupā, kuras sastāvā ir 28 dalībvalstis un Eiropas Parlaments novērotāja statusā.

(7)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 tika iekļauts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 8. un 9. apakšapgabalā nozvejots ar grunts traļiem, un attiecībā uz sarkanspuru pageli, kas ICES 9.a rajonā nozvejota ar nerūpnieciskās zvejas rīku voracera, jo esošie zinātniskie pierādījumi liecināja par iespējamiem augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā minētās sugas zvejā izmantoto rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus. ZZTEK izvērtējumā (6) secināts, ka jaunākie eksperimenti un pētījumi, kas pabeigti 2016.–2018. gadā, uzrāda Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus, kuri ietilpst iepriekšējos novērtējumos konstatēto izdzīvotības rādītāju diapazonā. Pierādījumus, kas apliecina sarkanspuru pageles izmetumu izdzīvotības rādītājus, dalībvalstis ir iesniegušas ZZTEK, kura secinājusi (7), ka atbrīvojums ir labi pamatots. Tāpēc, ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, minētie izdzīvotības atbrīvojumi būtu jāsaglabā izmetumu plānā, kas 2020. un 2021. gadā piemērojams demersālajām sugām dienvidrietumu ūdeņos.

(8)

Kamēr detalizēti zinātniskie pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem visos flotes segmentos un zvejas rīku, apgabalu un sugu kombinācijās vēl nebija iesniegti, ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2033 tika piešķirts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem. ZZTEK uzskata, ka dalībvalstis ir savākušas informāciju par vitalitāti, kas zināmā mērā liecina par izdzīvotību (8), taču ir vajadzīgas sīkākas ziņas. Lai vāktu relevantos datus, zveja ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz: a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību un novērstu ZZTEK konstatētās datu nepilnības, un kurš katru gadu jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām.

(9)

Izvērtējot rajveidīgo zivju izdzīvotības rādītājus, ir konstatēts, ka dzegužrajas (Leucoraja naevus) izdzīvotības rādītājs ir ievērojami zemāks nekā citām sugām. Turklāt zinātniskā izpratne par minētās sugas izdzīvotības modeli šķiet vājāka. Dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus par dzegužrajas vitalitāti un tiešo izmetumu izdzīvotību. ZZTEK ir izskatījusi minētos pierādījumus un secinājusi (9), ka dati uzrāda mainīgu dzegužrajas vitalitāti, bet tie nav komerciālās zvejas apstākļiem reprezentatīvi un neizslēdz, ka dzegužrajas izdzīvotība ir tuva nullei. Tāpēc minētais atbrīvojums attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejota ar vairāksienu tīkliem, būtu jāpiešķir tikai uz 2 gadiem, bet attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. apakšapgabalā nozvejota ar traļiem, – tikai uz vienu gadu. Būtu steidzami jāizstrādā patlaban notiekošo pētījumu rezultāti un uzlaboti izdzīvotības pasākumi un pēc iespējas drīzāk jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK: attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. apakšapgabalā nozvejota ar traļiem, – ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam un attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejota ar vairāksienu tīkliem, – katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. maijam.

(10)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu tika iekļauti de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ICES 8.a un 8.b rajonā nozvejota ar rāmja traļiem un grunts traļiem, un parasto jūrasmēli, kas ICES 8.a un 8.b rajonā nozvejota ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par minētajiem atbrīvojumiem ir izskatījusi ZZTEK (10). ZZTEK ir secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti, kas apliecina grūtības palielināt selektivitāti un nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Tāpēc, ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, de minimis atbrīvojumi būtu jāsaglabā 2020. un 2021. gada izmetumu plānā, kas piemērojams demersālajām sugām dienvidrietumu ūdeņos.

(11)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu tika provizoriski iekļauts de minimis atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz heku, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejots ar traļiem un zvejas vadiem. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajā kopīgajā ieteikumā minēto atbrīvojumu ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (11), ka selektivitātes izmēģinājumos selektīvākas ierīces patlaban nav konstatētas. ZZTEK ir norādījusi, ka pieejamā informācija liecina, ka nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Dalībvalstis pašlaik veic papildu pētījumu par izmaksu nesamērīgumu, arī attiecībā uz heka nozvejām. Lai vāktu relevantos datus, zveja ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un katru gadu pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK.

(12)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts paplašināt izdzīvotības atbrīvojumu, lai papildus sarkanspuru pagelei, kas ar āķiem un āķu rindām nozvejota ICES 10. apakšapgabalā, tas attiektos arī uz sarkanspuru pageli ICES 8. apakšapgabalā un ICES 9.a rajonā. Lai apliecinātu augstus sarkanspuru pageles izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā ICES 8. apakšapgabalā un ICES 9.a rajonā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Papildu pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem ICES 8. apakšapgabalā un ICES 9.a rajonā ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (12), ka izmantotajai metodei ir zināmi ierobežojumi, jo īpaši tas sakāms par īso monitoringa periodu, kas varētu novest pie pārlieku augstām izdzīvotības rādītāju aplēsēm. Lai iegūtu stabilas aplēses par izdzīvotību, pētījumi ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām, kas katru gadu jānovērtē ZZTEK.

(13)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 tika iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz beriksām, kas ICES 10. apakšapgabalā nozvejotas ar āķiem un āķu rindām. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (13), ka sniegtā informācija satur pamatotus argumentus, kuri apliecina, ka lielāku selektivitāti panākt ir grūti vai tās palielināšana rada nesamērīgas nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, ir lietderīgi minētos de minimis atbrīvojumus iekļaut jaunajā izmetumu plānā 2020. un 2021. gadam.

(14)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ietverti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

(15)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejotas ar traļiem un zvejas vadiem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (14), ka piezvejas samazināšanas iespējas attiecīgajos izmēģinājumos nav apstiprinājušās. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstis ir plānojušas veikt papildu darbu, lai atbrīvojumus pamatotu arī ar manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, atbrīvojumu minētajai zvejniecībai var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(16)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz megrimiem, jūras zeltpleksti, jūrasvelnu dzimtas zivīm, merlangu un pollaku, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejoti ar traļiem un zvejas vadiem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (15), ka papildu pierādījumus, kas pamatotu atbrīvojumu attiecībā uz jūrasvelnu dzimtas zivīm un megrimiem, būs iespējams sniegt tad, kad būs pabeigts Spānijas pētījums par manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāapņemas turpināt darbu, kas vajadzīgs, lai pamatotu atbrīvojumus attiecībā uz merlangu un pollaku. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(17)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2., 34.2.0. zonā nozvejotas ar žaunu tīkliem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (16), ka, ņemot vērā zvejniecību raksturu, informācija par selektivitātes uzlabošanas grūtībām ir ticama. ZZTEK ir norādījusi, ka pētījums par izmaksu nesamērīgumu Spānijas zvejniecībās, kurās izmanto žaunu tīklus, turpinās un ka minētais pētījums būtu jānovērtē, tiklīdz tas būs pabeigts. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, atbrīvojumus minētajai zvejniecībai var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt minēto atbrīvojumu pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(18)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz megrimiem, jūras zeltpleksti, jūrasvelnu dzimtas zivīm, merlangu un pollaku, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejoti ar žaunu tīkliem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (17), ka potenciālais pārdodamu zivju zudumu apmērs, kas izriet no selektivitātes palielinājuma šajās zvejniecībās, nav izteikts kvantitatīvi un ka nav skaidrs, kā šis potenciālais apmērs atšķirtos konkrētās zvejniecībās, kurās izmanto žaunu tīklus. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz specifiska informācija par katru iesaistīto zvejniecību, kurā izmanto žaunu tīklus. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, minētos atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(19)

Lai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo dati ir ierobežoti un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(20)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu, 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu, un tātad tos var iekļaut šajā regulā.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu Komisija ir apsvērusi gan ZZTEK novērtējumu, gan dalībvalstu vajadzību nodrošināt izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu. Vairākos gadījumos zvejas darbība un datu vākšana ir jāturpina, lai atbildētu uz ZZTEK piezīmēm. Minētajos gadījumos ir lietderīgi zvejniecību pārvaldībā ievērot pragmatisku un apdomīgu pieeju, atbrīvojumus piešķirot uz laiku. Ja šādi atbrīvojumi netiktu piešķirti, netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(22)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2018/2033 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(23)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra,