(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (3) ir iepriekš grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki būtiski grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Savienība ir izvirzījusi sev mērķi uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai izveidotu šādu telpu, Savienībai cita starpā ir jāpieņem pasākumi saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kas ir vajadzīgi iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

(3)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un civiljustīcijas telpas attīstību Savienībā, ir nepieciešams turpināt uzlabot un paātrināt tiesas un ārpustiesas dokumentu pārsūtīšanu un izsniegšanu starp dalībvalstīm civillietās un komerclietās, vienlaikus garantējot augstu drošības un aizsardzības līmeni šādu dokumentu pārsūtīšanas gaitā un adresātu tiesību, kā arī privātuma un personas datu aizsardzību. Ar šo regulu tiecas uzlabot tiesas procedūru efektivitāti un ātrumu, vienkāršojot un racionalizējot tās attiecībā uz tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Savienībā, vienlaikus palīdzot samazināt aizkavēšanos un izmaksas privātpersonām un uzņēmumiem. Nodrošinot lielāku juridisko noteiktību un vienkāršākas, racionalizētākas un digitalizētas procedūras, privātpersonas un uzņēmumi tiks iedrošināti iesaistīties pārrobežu darījumos, tādējādi veicinot tirdzniecību Savienībā un – līdz ar to – iekšējā tirgus darbību.

(4)

Ar šo regulu paredz noteikumus par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs civillietās vai komerclietās. Tā nebūtu jāpiemēro tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanai citās lietās, piemēram, ieņēmumu, muitas vai administratīvajās lietās.

(5)

Pārrobežu izsniegšana būtu jāuzskata par izsniegšanu no vienas dalībvalsts citai dalībvalstij.

(6)

Šī regula nebūtu jāpiemēro dokumentu izsniegšanai puses pilnvarotajam pārstāvim tiesas atrašanās dalībvalstī, bet būtu jāpiemēro jebkādu dokumentu izsniegšanai pusei citā dalībvalstī, ja šāda izsniegšana ir vajadzīga saskaņā ar tiesas atrašanās dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no tā vai dokuments ticis izsniegts puses pārstāvim.

(7)

Ja adresāta izsniegšanas adrese tiesas atrašanās dalībvalstī nav zināma, bet ir zināma viena vai vairākas izsniegšanas adreses vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, dokuments būtu jāpārsūta šādai citai dalībvalstij izsniegšanai saskaņā ar šo regulu. Šī situācija nebūtu jāuzskata par iekšzemes izsniegšanu tiesas atrašanās dalībvalstī. Konkrēti, dokuments adresātam nebūtu jāizsniedz, izmantojot fiktīvu izsniegšanas metodi, piemēram, izsniegšanu, izvietojot paziņojumu uz tiesas ziņojumu dēļa, vai dokumenta ievietošanu lietas materiālos.

(8)

Šajā regulā ar jēdzienu “ārpustiesas dokumenti” būtu jāsaprot dokumenti, kas ietver dokumentus, kurus sagatavojusi vai apliecinājusi publiska iestāde vai amatpersona, un citus dokumentus, kuru oficiāla pārsūtīšana adresātam, kas dzīvo citā dalībvalstī, ir nepieciešama, lai īstenotu, pierādītu vai aizsargātu tiesības vai prasījumu civiltiesībās vai komerctiesībās. Ar jēdzienu “ ārpustiesas dokumenti” nebūtu jāsaprot dokumenti, kas ietver dokumentus, kurus izdevušas administratīvas iestādes administratīva procesa vajadzībām.

(9)

Tiesvedības efektivitāte un ātrums civillietās prasa, lai dalībvalstu izraudzīto vietējo struktūru savstarpējā tiesas un ārpustiesas dokumentu pārsūtīšana būtu tieša un tajā izmantotu ātrus līdzekļus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uz piecu gadu laikposmu izraudzīties atsevišķas pārsūtītājas struktūras un saņēmējas struktūras vai izraudzīties vienu vai vairākas struktūras abu funkciju veikšanai. Tomēr vajadzētu būt iespējai minēto izraudzīšanos atjaunot ik pēc pieciem gadiem.

(10)

Lai nodrošinātu dokumentu ātru pārsūtīšanu starp dalībvalstīm nolūkā tos izsniegt, būtu jāizmanto jebkādas piemērotas modernās komunikācijas tehnoloģijas ar noteikumu, ka tiek ievēroti konkrēti nosacījumi attiecībā uz saņemtā dokumenta integritāti un uzticamību. Tāpēc parasti visa saziņa un dokumentu apmaiņa starp aģentūrām un struktūrām, ko izraudzījušās dalībvalstis, būtu jāveic, izmantojot drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu, kuru veido, piemēram, valstu IT sistēmas, kas ir savstarpēji savienotas un tehniski sadarbspējīgas, un neskarot turpmāko tehnoloģiju attīstību, atbilstīgi e-CODEX. Attiecīgi būtu jāizveido decentralizēta IT sistēma datu apmaiņai saskaņā ar šo regulu. Minētās IT sistēmas decentralizētais raksturs dotu iespēju veikt datu apmaiņu vienīgi starp vienu dalībvalsti un otru, minētajā apmaiņā neiesaistot nevienu Savienības iestādi.

(11)

Neskarot iespējamo turpmāko tehnoloģiju attīstību, nebūtu jāuzskata, ka droša decentralizēta IT sistēma un tās sastāvdaļas noteikti ir kvalificēts elektroniski reģistrēts piegādes pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (4).

(12)

Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstīšanu, ko dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot valsts IT sistēmas vietā, saskaņā ar integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem. Komisijai būtu jāizstrādā, jāattīsta un jāuztur references īstenošanas programmatūra saskaņā ar datu aizsardzības prasībām un principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2018/1725 (5) un (ES) 2016/679 (6), jo īpaši saskaņā ar integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem. References īstenošanas programmatūrā būtu arī jāiekļauj atbilstīgi tehniskie pasākumi un tai būtu jāveicina organizatoriskie pasākumi, kas nepieciešami, lai garantētu tādu drošības un sadarbspējas līmeni, kas ir piemērots informācijas apmaiņai dokumentu izsniegšanas kontekstā.

(13)

Attiecībā uz tiem decentralizētās IT sistēmas komponentiem, par kuriem ir atbildīga Savienība, pārvaldības vienībai vajadzētu būt pietiekamiem resursiem, lai nodrošinātu minētās sistēmas pienācīgu darbību.

(14)

Kompetentajai iestādei vai iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt atbildīgām kā pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 nozīmē attiecībā uz personas datu apstrādi, ko tās veic saskaņā ar šo regulu, lai pārsūtītu dokumentus starp dalībvalstīm.

(15)

Pārsūtīšana, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, varētu būt neiespējama sistēmas traucējumu dēļ. Citi saziņas līdzekļi varētu būt piemērotāki arī izņēmuma apstākļos, kas varētu ietvert situācijas, kad liela apjoma dokumentu pārveide elektroniskā formā radītu nesamērīgu administratīvo slogu pārsūtītājai struktūrai vai kad oriģināldokuments papīra formātā ir vajadzīgs, lai novērtētu tā autentiskumu. Gadījumos, kad decentralizēto IT sistēmu neizmanto, pārsūtīšana būtu jāveic ar vispiemērotākajiem alternatīviem līdzekļiem. Šādiem alternatīviem līdzekļiem būtu jāaptver cita starpā pārsūtīšanu, ko veic pēc iespējas ātrāk un drošā veidā, izmantojot citus drošus elektroniskos līdzekļus vai pastu.

(16)

Lai uzlabotu dokumentu elektronisku pārrobežu pārsūtīšanu, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, šādiem dokumentiem nevajadzētu liegt juridisko spēku un tie nebūtu jāuzskata par nepieņemamiem pierādījumiem tiesvedībā tikai tāpēc, ka tie ir elektroniskā formā. Tomēr minētajam principam nebūtu jāskar šādu dokumentu juridiskā spēka vai pieņemamības par pierādījumiem novērtēšana saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tam arī nebūtu jāskar valsts tiesību akti attiecībā uz dokumentu pārveidi.

(17)

Lai veicinātu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu un izsniegšanu starp dalībvalstīm, būtu jāizmanto I pielikumā paredzētās veidlapas. Pārsūtāmajam dokumentam būtu jāpievieno lūgums, kas sagatavots, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu. Veidlapu būtu jāaizpilda saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kur dokuments jāizsniedz, vai arī citā valodā, ko minētā dalībvalsts ir norādījusi kā tai pieņemamu. Katrai dalībvalstij būtu jānorāda Savienības oficiālā valoda vai valodas, kas nav attiecīgās dalībvalsts valoda vai valodas, kuras ir tai pieņemamas.

(18)

Saņemšanas apstiprinājums, izmantojot I pielikumā ietverto D veidlapu, būtu automātiski jānosūta pārsūtītājai struktūrai, izmantojot decentralizēto IT sistēmu vai citus līdzekļus – pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā septiņu dienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

(19)

Kad pārsūtītāja struktūra saņem dokumentu neizsniegšanas apliecinājumu, tai ir svarīgi zināt, vai saņēmējas dalībvalsts iestādes ir iesniegušas lūgumus pastāvīgās dzīvesvietas reģistriem vai citām datubāzēm, ja šādi reģistri vai datubāzes ir, nolūkā atrast jaunu tās personas adresi, kurai jāizsniedz dokuments. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par to, vai to iestādes šādus lūgumus pēc savas iniciatīvas iesniedz gadījumos, kad izsniegšanas lūgumā norādītā adrese nav pareiza. Tomēr ar šo regulu nebūtu jāuzliek pienākums dalībvalstu iestādēm iesniegt šādus lūgumus.

(20)

Ja, pamatojoties uz pārsūtīto informāciju vai dokumentiem, izsniegšanas lūgumu nevar izpildīt, ja tas neietilpst šīs regulas darbības jomā, ja formālo nosacījumu neizpildes dēļ izsniegšana nav iespējama, vai ja tas ir nosūtīts saņēmējai struktūrai, kurai nav teritoriālās jurisdikcijas, saņēmējai struktūrai bez nepamatotas, nesaprātīgas un nevajadzīgas kavēšanās būtu jāveic šajā regulā paredzētie pasākumi, ņemot vērā konkrētos apstākļus, tostarp saņēmējas struktūras rīcībā esošos saziņas līdzekļus.

(21)

Lai nodrošinātu pārsūtīšanas ātrumu, dokumenti ir jāizsniedz dažu dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas. Dokumentu izsniegšana būtu jāveic pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc tam, kad saņēmēja struktūra tos ir saņēmusi.

(22)

Saņēmējai struktūrai būtu jāturpina visi dokumenta izsniegšanai vajadzīgie pasākumi arī gadījumos, ja viena mēneša laikā pēc dokumenta saņemšanas nav bijis iespējams izsniegt dokumentu, piemēram, tāpēc, ka atbildētājs nav bijis mājās atvaļinājuma dēļ, vai bijis darbā – komandējuma dēļ. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka saņēmējai struktūrai tiek uzlikts beztermiņa pienākums veikt pasākumus nolūkā izsniegt dokumentu, pārsūtītājai struktūrai vajadzētu būt iespējai, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, norādīt termiņu, pēc kura dokumentu vairs nav nepieciešams izsniegt.

(23)

Lai nodrošinātu to, ka šī regula ir iedarbīga, apstākļi, kuros ir iespējams atteikties izsniegt dokumentu, būtu pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos.

(24)

Visos gadījumos, kad izsniedzamais dokuments nav izsniegšanas vietas oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, saņēmējai struktūrai būtu rakstiski, izmantojot I pielikumā ietverto L veidlapu, jāinformē adresāts par to, ka adresāts var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu, ja tas nav ne valodā, ko adresāts saprot, ne izsniegšanas vietas oficiālajā valodā, vai vienā no tās oficiālajām valodām. Šis noteikums būtu jāpiemēro arī jebkurai turpmākai izsniegšanai, tiklīdz adresāts ir izmantojis savas tiesības atteikties. Tiesības atteikties būtu jāpiemēro arī attiecībā uz dokumentu izsniegšanu, ko veic diplomātiskie pārstāvji vai konsulārās amatpersonas, dokumentu izsniegšanai pa pastu, elektroniskai izsniegšanai un tiešai izsniegšanai. Vajadzētu būt iespējai atteikto dokumenta izsniegšanu labot, izsniedzot adresātam dokumenta tulkojumu.

(25)

Ja izsniedzamajam dokumentam ir pievienots tulkojums, tam vajadzētu būt apliecinātam vai citādi uzskatāmam par piemērotu tiesvedībai saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Tulkojums būtu jādara pieejams tai dalībvalstij, kurā jānotiek dokumenta izsniegšanai. Dokumentu tulkošana citā valodā, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, neskar saņēmēja tiesības apstrīdēt tulkojuma pareizību saskaņā ar tiesas atrašanās dalībvalsts tiesību aktiem.

(26)

Ja adresāts ir atteicies pieņemt dokumentu un tiesa vai iestāde, kas izskata lietu, pēc pārbaudes nolemj, ka atteikums nav pamatots, minētajai tiesai vai iestādei būtu jāapsver atbilstīgs veids, kā adresātu informēt par minēto lēmumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai pārbaudītu, vai atteikums ir pamatots, tiesai vai iestādei būtu jāņem vērā visa lietā esošā attiecīgā informācija, lai noteiktu adresāta valodu prasmes. Attiecīgā gadījumā, novērtējot adresāta valodu prasmes, tiesa vai iestāde varētu ņemt vērā faktiskus elementus, piemēram, dokumentus, ko adresāts rakstījis attiecīgajā valodā, to, vai adresāta profesija ietver īpašas valodas prasmes, vai adresāts ir tiesas atrašanās dalībvalsts valstspiederīgais vai adresāts ilgāku laiku iepriekš dzīvojis minētajā dalībvalstī.

(27)

Tā kā pastāv atšķirības dalībvalstu procesuālajos noteikumos, konkrētā diena, kurā veikta izsniegšana, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Ņemot vērā šādas situācijas un iespējamos sarežģījumus, kas varētu rasties, šajā regulā būtu jāparedz sistēma, saskaņā ar kuru izsniegšanas dienu noteiktu saņēmējas dalībvalsts tiesību akti. Tomēr, ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem dokuments ir jāizsniedz noteiktā termiņā, dienai, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, vajadzētu būt tai, ko nosaka saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Minētā divu datumu sistēma pastāv tikai dažās dalībvalstīs. Ja dalībvalstis piemēro minēto sistēmu, tām tas būtu jāpaziņo Komisijai, kurai minētā informācija būtu jādara pieejama elektroniski, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (7), un Eiropas e-tiesiskuma portālā.

(28)

Lai veicinātu tiesu iestāžu pieejamību, dalībvalstīm būtu jānosaka vienreizēja fiksēta samaksa par to, ka ir nodarbināta tiesu varas amatpersona vai persona, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Nosakot minēto maksu, būtu jāievēro proporcionalitātes un nediskriminācijas principi. Prasībai par vienreizēju fiksētu samaksu nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju par dažādiem pakalpojumu veidiem noteikt atšķirīgas samaksas, ja ir ievēroti minētie principi.

(29)

Katrai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī, izsniegt dokumentus tieši, izmantojot pasta pakalpojumus – ar ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu vai līdzvērtīgu sūtījumu. Vajadzētu būt iespējamam izmantot pasta pakalpojumus – privātus vai publiskus – dokumentu izsniegšanai dažādos vēstuļu veidos, tostarp vēstuļu sakopojumu veidā.

(30)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru (8) tieša izsniegšana pa pastu saskaņā ar šo regulu būtu jāuzskata par pienācīgi veiktu pat tad, ja dokuments nav piegādāts adresātam personīgi, proti, ja tas adresāta mājas adresē ir izsniegts pieaugušajam, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā ar adresātu vai kuru tajā nodarbina adresāts, un kurš spēj un ir gatavs pieņemt dokumentu, ja vien tiesas atrašanās dalībvalsts tiesību akti neparedz, ka minētais dokuments var tikt izsniegts tikai adresātam personīgi.

(31)

Lai nodrošinātu pārrobežu tiesas procedūru efektivitāti un ātrumu, ir vajadzīgi tieši, ātri un droši kanāli dokumentu izsniegšanai personām citās dalībvalstīs. Tāpēc vajadzētu būt iespējai dokumentus izsniegt tieši, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tādam adresātam, kura izsniegšanas adrese citā dalībvalstī ir zināma. Šāda veida tiešās elektroniskās izsniegšanas izmantošanas nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, lai nodrošinātu to, ka elektronisku izsniegšanu izmanto tikai ar tādiem elektroniskiem līdzekļiem, kas saskaņā ar tiesas atrašanās dalībvalsts tiesību aktiem ir pieejamas iekšzemē veiktai dokumentu izsniegšanai, un tiem būtu jānodrošina, ka pastāv atbilstoši drošības pasākumi adresātu interešu aizsardzībai, tostarp ir nodrošināti augsti tehniskie standarti un prasība adresātam dot skaidri izteiktu piekrišanu.

(32)

Vajadzētu būt iespējai adresātam dokumentus izsniegt elektroniski, izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus Regulas (ES) Nr. 910/2014 nozīmē, ar noteikumu, ka adresāts iepriekš ir devis skaidri izteiktu piekrišanu izmantot elektroniskos līdzekļus dokumentu izsniegšanai tiesvedības gaitā. Šādos gadījumos skaidri izteiktu iepriekš dotu piekrišanu varētu dot attiecībā uz konkrētu tiesvedību vai kā vispārēju piekrišanu tam, ka dokumenti tiesvedības gaitā tiek izsniegti, izmantojot minētos izsniegšanas līdzekļus. Minēto piekrišanu varētu arī dot tad, ja saskaņā ar tiesas atrašanās dalībvalsts tiesību aktiem procesuālos dokumentus varētu izsniegt, izmantojot elektronisku sistēmu, un adresāts – pirms adresātam ar minētās sistēmas starpniecību tiek izsniegti jebkādi dokumenti – būtu piekritis, ka saistībā ar dokumentu izsniegšanu tiek izmantota minētā sistēma.

(33)

Adresātam dokumentus varētu izsniegt elektroniski, neizmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus Regulas (ES) Nr. 910/2014 nozīmē, ar noteikumu, ka adresāts iepriekš ir devis skaidri izteiktu piekrišanu tiesai vai iestādei, kas izskata lietu, vai pusei, kas atbildīga par dokumentu izsniegšanu minētajā tiesvedībā, minētās tiesvedības gaitā izmantot e-pastu, ko nosūta uz konkrētu e-pasta adresi, un ar noteikumu, ka tiek saņemts apliecinājums, ka adresāts dokumentu ir saņēmis. Adresātam būtu jāapstiprina dokumenta saņemšana, parakstot un nosūtot atpakaļ saņemšanas apstiprinājumu vai nosūtot e-pastu no e-pasta adreses, kuru adresāts paziņo dokumentu izsniegšanas vajadzībām. Saņemšanas apstiprinājumu varētu parakstīt elektroniski. Lai garantētu pārsūtīšanas drošību, dalībvalstis varētu precizēt papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās pieņems elektronisku izsniegšanu, izmantojot e-pastu, ja to tiesību aktos ir paredzēti stingrāki nosacījumi attiecībā uz izsniegšanu, izmantojot e-pastu, vai to tiesību akti nepieļauj šādu izsniegšanu, izmantojot e-pastu. Ar šādiem nosacījumiem varētu risināt tādus jautājumus kā, piemēram, sūtītāja un saņēmēja identifikācija, nosūtīto dokumentu integritāte un pārsūtīšanas aizsardzība pret ārēju iejaukšanos.

(34)

Jebkurai personai, kura ir ieinteresēta kādā konkrētā tiesvedībā, vajadzētu būt iespējai veikt dokumentu izsniegšanu tieši ar tās dalībvalsts tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetentu personu starpniecību, kurā tiek lūgta izsniegšana, ar noteikumu, ka šāda tieša izsniegšana ir atļauta saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

(35)

Ja valsts tiesību akti un šī regula dod tiesības tiesai pasludināt spriedumu pat tad, ja nav saņemts apliecinājums par to, ka ir izsniegts vai piegādāts dokuments, ar ko uzsākta tiesvedība, vai tam līdzvērtīgs dokuments, būtu jādara viss racionāli iespējamais, lai apliecinājumu iegūtu ar saņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru starpniecību, pirms tiek pasludināts jebkāds spriedums atbilstoši jebkurām citām prasībām, ar kurām aizsargā atbildētāja intereses. Ja vien tas nav nesaderīgi ar valsts tiesību aktiem, būtu jādara viss racionāli iespējamais, lai, izmantojot jebkādus pieejamos saziņas kanālus, tostarp modernās komunikācijas tehnoloģijas, atbildētāju, kura adrese vai konts tiesai, kurā celta prasība, ir zināmi, informētu par to, ka pret viņu ir uzsākta tiesvedība.

(36)

Komisijai būtu jāizstrādā rokasgrāmata, kurā ir ietverta informācija, kas ir svarīga šīs regulas pareizai piemērošanai. Rokasgrāmatas pieejamība būtu jānodrošina, izmantojot Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Komisijai un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka rokasgrāmatā ietvertā informācija ir atjaunināta un pilnīga, jo īpaši attiecībā uz saņēmēju un pārsūtītāju struktūru kontaktinformāciju.

(37)

Aprēķinot šajā regulā paredzētos laikposmus un termiņus, būtu jāpiemēro Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (9).

(38)

Lai atjauninātu šīs regulas I pielikumā ietvertās veidlapas vai minētajās veidlapās veiktu tehniskas izmaiņas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minētā pielikuma grozījumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(39)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(40)

Šai regulai vajadzētu būt pārākai pār noteikumiem, kuri ir iekļauti dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās ar šai regulai analogu darbības jomu, jo īpaši pār 1965. gada 15. novembra Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās – to dalībvalstu attiecībās, kuras ir tās līgumslēdzējas puses. Šī regula neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus vai vienošanās, lai paātrinātu vai vienkāršotu dokumentu pārsūtīšanu, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi vai vienošanās ir saderīgi ar šo regulu.

(41)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem būtu pilnībā jāievēro un jārespektē visu iesaistīto personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz tiesu iestāžu vienlīdzīgu pieejamību, uz nediskriminēšanu un uz personas datu un privātās dzīves aizsardzību.

(42)

Informācijai, kura pārsūtīta, ievērojot šo regulu, vajadzētu būt piemēroti aizsargātai. Uz šādu aizsardzību attiecas Regula (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (12). Personas datus, kas nav svarīgi konkrētas lietas izskatīšanai, būtu nekavējoties jādzēš.

(43)

Lai novērtētu šīs regulas faktisko ietekmi un vajadzību īstenot jebkādu turpmāku rīcību, Komisijai saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu būtu jāizvērtē šī regula, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašus pārraudzības mehānismus. Ja dalībvalstis vāc datus par dokumentu izsniegšanu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par pārsūtīto un saņemto lūgumu skaitu, to gadījumu skaitu, kuros pārsūtīšana veikta, izmantojot citus līdzekļus, nevis decentralizēto IT sistēmu, saņemto apliecinājumu par dokumentu neizsniegšanu skaitu un valodas dēļ veikto atteikumu paziņojumu skaitu, kurus saņēmušas pārsūtītājas struktūras, tām šādi dati būtu jāsniedz Komisijai pārraudzības nolūkos. References īstenošanas programmatūra, ko Komisija izstrādājusi kā aizmugursistēmu, būtu jāprogrammē tā, lai vāktu pārraudzības nolūkiem nepieciešamos datus, un šādi dati būtu jānosūta Komisijai. Ja dalībvalstis izvēlas Komisijas izstrādātās references īstenošanas programmatūras vietā izmantot valsts IT sistēmu, un ja minētā sistēma ir programmēta tā, lai vāktu minētos datus, šādā gadījumā minētie dati būtu jānosūta Komisijai.

(44)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo pastāv atšķirības starp valstu noteikumiem, kas reglamentē jurisdikciju un lēmumu atzīšanu un izpildi, bet šīs regulas tiešās piemērojamības un saistošā rakstura dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2019. gada 13. septembrī (13).

(46)

Lai Regulas (EK) Nr. 1393/2007 noteikumi būtu saprotamāki un labāk lasāmi, tā būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(47)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(48)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,