8.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/8

1.

Padome 2002. gada 12. novembrī pieņēma Rezolūciju (1) par stiprinātas Eiropas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā. Uz tās pamata radās deklarācija, kuru ES dalībvalstu, EBTZ/EEZ un kandidātvalstu ministri izglītības un profesionālās apmācības jautājumos, Komisija un Eiropas sociālie partneri 2002. gada 29.-30. novembra sanāksmē Kopenhāgenā pieņēma kā stratēģiju, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības veikumu, kvalitāti un pievilcību (Kopenhāgenas process);

2.

pamatojoties uz Padomes 2004. gada 15. novembra secinājumiem (2), pirmajā procesa pārskatīšanā, kas notika 2004. gada 14. decembrī Māstrihtā, tika atzīts, ka VET redzamība un reputācija Eiropas līmenī ir uzlabojusies un ka ir sasniegti būtiski panākumi. Starp tiem ir vairāki kopīgi instrumenti un principi (3). Māstrihtas paziņojumā bija izklāstītas prioritātes valsts un Eiropas līmenī un veikta ciešāka Kopenhāgenas procesa sasaiste ar darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”;

3.

kopš Māstrihtas paziņojuma pieņemšanas ir pieņemta EUROPASS vienotā sistēma kvalifikācijas un zināšanu pārskatāmībai, kā arī Padomes secinājumi par prasmju un zināšanu attīstības nozīmi (4). Ir veiksmīgi pabeigtas apspriedes par Eiropas kvalifikāciju sistēmu un turpinājās darbs pie kredītu sistēmas izstrādes VET jomā (ECVET), kas šobrīd nodots publiskai apspriešanai;

4.

pārskatītajā Lisabonas stratēģijā un tās integrētajās pamatnostādnēs izaugsmei un darbavietām 2005.–2008. gadam (5) ir atspoguļota izglītības un apmācības centrālā nozīme Eiropas Savienības darba programmā. Pārskatītajā Lisabonas stratēģijā dalībvalstis ir aicinātas paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēkkapitālā, kā arī pielāgot izglītības un mācību sistēmas atbilstīgi problēmām, ko rada globalizācija, demogrāfiskās izmaiņas un tehnoloģiskos jauninājumus;

5.

2006. gada kopējā starpposma ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” panākumiem (6) ir secināts, ka “VET kvalitātes uzlabošana un pievilcības vairošana vēl joprojām ir galvenais nākotnē veicamais uzdevums.” Tajā arī ir teikts, ka “centieniem pēc izcilības … vajadzētu būt cieši saistītiem ar centieniem pēc lielākas pieejamības un sociālās integrācijas”.

1.

profesionālajai izglītībai un apmācībai būtu jāsniedz plaša zināšanu un prasmju bāze, kas atbilst darba dzīves prasībām, vienlaikus uzsverot izcilību visos līmeņos. Politikas aspektos un praksē vajadzētu novērtēt relatīvo ietekmi, ko radītu investīcijas dažāda līmeņa prasmēs un zināšanās. Vajadzētu palielināt starpnozaru un tehniskās prasmes, kā arī augstas profesionālās prasmes, lai novērstu prasmju deficītu un palīdzētu atbalstīt jauninājumus un sabiedrības zināšanu izaugsmi;

2.

VET ir divējāda loma, palīdzot konkurētspējai un sekmējot sociālo kohēziju (7). VET politikai vajadzētu pievērsties visiem sabiedrības slāņiem, piedāvājot pievilcīgus un mērķtiecīgus risinājumus tiem, kam ir liels potenciāls, vienlaikus pievēršot uzmanību tiem, kurus apdraud izglītības nepietiekamība un izslēgšana no darba tirgus — jo īpaši tiem, kas agri pamet skolu, kam ir zema profesionālā kvalifikācija vai nemaz nav kvalifikācijas, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, personām, kas nāk no imigrantu vides, un gados vecākiem darba ņēmējiem;

3.

pamatizglītībai vajadzētu sniegt jauniem cilvēkiem zināšanas, prasmes, vērtības un veidot attieksmi, kas vajadzīga tālākai izglītībai, nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī sagatavot skolēnus mācībām vispārējās izglītības sistēmā, VET sistēmā vai abu šo sistēmu apvienojumā;

4.

jauniem cilvēkiem, kas mācās VET, būtu jāiegūst iemaņas un prasmes, kas atbilst darba tirgus prasībām un mūžizglītībai. Šajā sakarā ir vajadzīga politika, lai samazinātu profesionālo izglītību un apmācību pametušo skolēnu skaitu un lai labāk veicinātu pāreju no skolas uz darbu, piemēram, apvienojot izglītību un apmācību ar darbu, izmantojot stažēšanos un apmācību darba vietā;

5.

pieaugušā darbaspēka prasmes un zināšanas būtu jāveicina, atbalstot to, ka tiek atzīta iepriekšējā izglītība, kas gūta apmācību un darba pieredzes rezultātā. Būtu jāsniedz apmācības iespēja tiem, kas jau ir nodarbināti, vienlaikus izvērtējot iespējas izveidot finansiālā sloga līdzsvarotu sadali un labumu, ko tā sniegtu. Tajā pat laikā izglītības iespējām vajadzētu būt pieejamām personām un grupām ar nelabvēlīgiem apstākļiem, jo īpaši mazāk izglītotajiem;

6.

Eiropas VET sistēmas dažādība ir vērtība, kas kalpo kā pamats tam, lai mācītos vienam no otra un iedvesmotu veikt reformas. Tajā pat laikā šī dažādība padara svarīgu pārskatāmības palielināšanu un kopīgu izpratni par kvalitātes jautājumiem un attiecīgi arī savstarpējo uzticēšanos starp dažādām VET sistēmām un dažādas prakses gadījumos. Mērķim vajadzētu būt veicināt Eiropas VET telpu, kurā vienā valstī iegūtu kvalifikāciju un prasmes atzīst visā Eiropā, tādējādi atbalstot jaunu cilvēku un pieaugušo mobilitāti.

1.

nākotnē vajag stiprināt īpašus pasākumus, kas veltīti VET jomai. Kopenhāgenas procesu vajadzētu turpināt uz darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” pamata. Būtu jānodrošina koncentrēta un vispusīga pieeja, kurā dažādas ierosmes un instrumenti būtu savstarpēji savienoti un atbalstītu viens otru un kurā VET būtu izstrādāta visos līmeņos kā svarīga mūžizglītības daļa ar ciešu saikni ar vispārējo izglītību. Būtu jāuzsver sociālo partneru un nozaru organizāciju iesaiste visos darba līmeņos, kā arī valstu pieredzes izmantošana izstrādes darbā Eiropas līmenī;

2.

pasākumi ir brīvprātīgi un tie būtu jāizstrādā augšupejošā sadarbībā.

—

efektīvāku profesionālo orientāciju visa mūža garumā, lai labāk ņemtu vērā VET un darba mūža sniegtās iespējas un izvirzītās prasības, tostarp pastiprinātu profesionālo orientāciju, informāciju un konsultācijas skolās;

—

plaši pieejamas VET sistēmas, kas piedāvā elastīgas un individualizētas iespējas, kā sākt darba mūžu un turpināt izglītību un apmācību, tostarp augstāko izglītību — kā arī rada šādam sākumam un turpinājumam labvēlīgākus apstākļus –, un palīdz attīstīt darba tirgū iesaistīto pilngadīgo prasmes;

—

ciešas saiknes ar darba mūžu, gan primārā profesionālā izglītībā un apmācībā, gan arī turpmāk, kā arī vairāk iespēju mācīties darbavietā;

—

veicināt neoficiālas izglītības un pašmācību atzīšanu, lai atbalstītu profesionālu izaugsmi un mūžizglītību;

—

pasākumus, lai vairotu vīriešu vai sieviešu interesi un līdzdalību tajās VET jomās, kurās attiecīgā dzimuma proporcija vēl arvien ir pārāk zema, piemēram, sievietēm tehnoloģiju jomās;

—

attīstīt prasmes un uzsvērt izcilību to apguvē, piemēram, piemērojot pasaules līmeņa standartus vai organizējot prasmju konkursus. (8)

—

spēju reaģēt uz indivīdu un darba tirgus vajadzībām, tostarp, iepriekš paredzot, kādas prasmes būs vajadzīgas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām;

—

kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu attiecīgās valstīs saskaņā ar Padomes secinājumiem par kvalitātes nodrošināšanu VET jomā (10);

—

uzlabot valsts un privātā sektora ieguldījumu VET, izstrādājot līdzsvarotus un kopīgus finansējumu un ieguldījumu mehānismus;

—

VET sistēmu pastiprinātu pārskatāmību;

—

iestāžu un apmācību nodrošinātāju spēcīgāku vadību valsts stratēģijās;

—

augsti kvalificētus skolotājus un meistarus, kas īsteno nepārtrauktu profesionālo izaugsmi;

—

aktīvas dažādu lēmumu pieņēmēju un ieinteresēto pušu — jo īpaši sociālo partneru un nozaru organizāciju — attiecīgas valsts, reģiona un vietēja mēroga partnerattiecības.

a)

kopējus Eiropas instrumentus, kuru mērķis īpaši ir VET,

b)

kopējus Eiropas instrumentus, kuros VET ir ievērojama nozīme,

a)

kopējus Eiropas instrumentus, kuru mērķis īpaši ir VET,

b)

kopējus Eiropas instrumentus, kuros VET ir ievērojama nozīme,

—

Eiropas mērogā izstrādājot kopējus jēdzienus un vienojoties par definīcijām, lai padarītu attiecīgās valstīs rastos risinājumus, izstrādātos modeļus un standartus vieglāk saprotamus;

—

paredzot Kopienas finansējumu pētījumiem un aptaujām par konkrētiem tematiem, lai vairotu izpratni par Eiropas VET sistēmām un praksi un to saites ar darba tirgu un citām izglītības nozarēm;

—

Komisijai veicot tīklu pārraudzību, apmainoties ar labas prakses piemēriem un izstrādājot tādus mehānismus, ko var izmantot dažādu līmeņu zināšanu izplatīšanai;

—

izveidojot sistemātiski un elastīgu sistēmu, lai atbalstītu līdzīgi kvalificētu speciālistu mācīšanos citam no cita VET jomā. Ar šādu sistēmu būtu arī jāatbalsta decentralizēta līdzīgi kvalificētu speciālistu mācīšanās citam no cita.

—

pievērsušai īpašu uzmanību VET statistikas apjomam, precizitātei un ticamībai, lai varētu izvērtēt VET izstrādē gūtos panākumus;

—

pievērsušai uzmanību VET sadaļas izstrādei konsekventā rādītāju un kritēriju sistēmā (11);

—

pievērsušai īpašu uzmanību tādas statistikas izstrādei, kas attiecas uz ieguldījumiem VET un tā finansējumu.

—

sniegt kodolīgu un skaidru informāciju par procesu, tā izcelsmi, prioritātēm un darbībām, un rezultātu efektīvu nodošanu;

—

ieinteresēto pušu aktīvu līdzdalību visos procesa posmos Eiropas, attiecīgas valsts, reģiona un vietējā mērogā;

—

uzsvērt VET nodrošinātāju, skolotāju un meistaru iesaisti, pārbaudot un īstenojot procesa rezultātus;

—

attiecīgā gadījumā iesaistīt studentus un viņu Eiropas un attiecīgas valsts līmeņa organizācijas.

—

efektīvi izmantojot struktūrfondus, lai atbalstītu VET reformas attiecīgās valstīs;

—

mērķtiecīgāk izmantojot jauno Mūžizglītības programmu, lai procesu atbalstītu, jo īpaši attiecībā uz jauninājumiem, pārbaudēm, izmēģinājumiem un īstenošanu;

—

aktīvi piedaloties attiecīgām Kopienas aģentūrām, iestādēm un komitejām;

—

cieši sadarbojoties statistikas, rādītāju un kritēriju jautājumos ar EUROSTAT, ESAO, CEDEFOP un ETF;

—

daloties informācijā, speciālistu zināšanās un rezultātos ar trešām valstīm, jo īpaši valstīm, uz ko attiecas plašākas Eiropas kaimiņattiecību politika. Būtu jāstiprina sadarbība ar valstīm un starptautiskām organizācijām, kas uzrāda labākus rezultātus, piemēram, ESAO.