20.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/83

1)

TĀ KĀ vietējā un reģionālā dimensija ir svarīga, lai īstenotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

2)

TĀ KĀ Hāgas programmas mērķi lielā mērā saskan ar vietējo un reģionālo varas iestāžu uzdevumiem;

1.1

uzskata, ka Hāgas programma ir samērīga un tāpēc uzskatāma par labu pamatu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei. Komiteja tomēr gribētu norādīt, ka programmā nav pietiekami ņemta vērā vietējo un reģionālo varas iestāžu nozīme brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošanā;

1.2

atzīmē to, ka daudzas no dalībvalstu reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir atbildīgas par likumdošanu un tās ieviešanu tieslietu, policijas un iekšlietu jomā un ka vietējās un reģionālās varas iestādes nodrošina daudzus vispārējās nozīmes pakalpojumus, kas palīdz aizkavēt noziedzību un veicināt sociālo un ekonomisko integrāciju;

1.3

uzsver nepieciešamību pēc tālākas šī jautājuma virzības un atzīmē, ka sākotnējā Tamperes programma vēl aizvien ir būtiska, jo Tamperes programmā paredzēto mērķu un to papildinājumu pilnīgai īstenošanai arī turpmāk jābūt Savienības rīcības pamatā;

1.4

atzīmē to, ka cieņa pret demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesu sistēmu, kā arī uz pašpārvaldi un pilsoņu neatkarību balstīta pieeja ir pamatnosacījumi drošas un taisnprātīgas sabiedrības izveidei;

1.5

uzsver to, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei nepieciešama vispārēja sociālā attīstība, kas veicinās minēto mērķu sasniegšanu, jo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu nevar radīt, balstoties vienīgi uz policijas kontroli un citiem kontroles pasākumiem;

1.6

norāda, ka programma, kas sagatavota, lai izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, nebūs efektīva, ja netiks veiktas darbības, lai novērstu nedrošības cēloņus, kurus rada tādi faktori kā nevienlīdzība, jo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu nevar izveidot vienīgi no augšas uz leju, balstoties uz plānotajiem pasākumiem, un tādēļ vietējām varas iestādēm ir galvenā nozīme, īstenojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Eiropā;

1.7

ir pārliecināta, ka reālu nozīmīga progresa pamatu saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu nodrošinās Līguma par Konstitūciju Eiropai spēkā stāšanās, jo tas vienkāršo balsošanas procedūru, pieņemot jaunus likumus, un piešķir lielāku nozīmi Eiropas Parlamentam;

1.8

uzskata par svarīgu Hāgas programmas paziņojumu par to, ka Pamattiesību hartas iekļaušana Konstitucionālajā līgumā uzliks Savienībai juridisku pienākumu ne vien cienīt, bet arī veicināt pamattiesību piemērošanu Savienībā;

1.9

plāno izteikt atbalstu ES Pamatttiesību aģentūras izveidošanai, kuras Padomē būtu jāiekļauj vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvis, jo pilsoņu un pamattiesības pirmām kārtām tiek realizētas tuvuma demokrātijas ietvaros;

1.10

atzinīgi vērtē faktu, ka, stājoties spēkā Līgumam par Konstitūciju Eiropai, ES rīcībā būs līdzekļi pilnvērtīgas imigrācijas politikas izstrādei;

1.11

atzīmē, ka progress migrācijas jomā nav bijis pilnīgi apmierinošs, jo ne visas ierosinātās direktīvas ir īstenotas. Bez tam ir svarīgi faktiski efektīvi īstenot jau pieņemtās direktīvas;

1.12

uzsver nepieciešamību izveidot Eiropas līmeņa kontrolētas legālās migrācijas sistēmu, kas piedāvātu reālas perspektīvas turpmākajiem imigrantiem un parādītu izeju no izmisuma situācijas, kad imigranti vēršas pie noziedzīgiem grupējumiem, kas nodarbojas ar cilvēku nelikumīgu nogādāšanu pāri robežai;

1.13

atzīmē, ka nelegālās imigrācijas, kontrabandas, un cilvēku tirdzniecības — kas īpaši smagi skar sievietes un bērnus — kontrole ir svarīga sastāvdaļa visaptverošā pieejā imigrācijas jautājumiem. Jāturpina nelegālās imigrācijas un izraidīšanas un/vai repatriācijas jautājumu risināšanas iniciatīvas;

1.14

uzsver to, ka sadarbība ar trešām valstīm ir svarīga, lai novērstu nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, kā arī bēgļu aizsardzībā un legālajā migrācijā.

1.15

atzīmē, ka, apkarojot noziedzību un narkotikas un cīnoties pret terorismu, efektīvi pārrobežu kontroles pasākumi jāpapildina ar centieniem izprast un ietvert sociālās atstumtības un radikālisma cēloņus. Vietējo un reģionālo varas iestāžu veiktie pasākumi šai jomā ir īpaši svarīgi, nodrošinot iedzīvotājiem pamatpakalpojumus, projektējot drošus mājokļus un integrējot imigrantus;

1.16

atzinīgi novērtē Eiropadomes lēmumu iekļaut Hāgas programmā Eiropas Savienības Narkotiku stratēģiju 2005. — 2012. gadam un atbalsta mērķi ietekmēt narkotiku lietošanu un nelegālu tirdzniecību, uzsverot veselības aizsardzību, sociālo kohēziju un sabiedrisko drošību;

1.17

atbalsta priekšlikumu par dalībvalstu policijas un muitas dienestu savstarpējas sadarbības un informācijas apmaiņas palielināšanu valsts, reģionālajā un vietējo varas iestāžu līmenī.;

1.18

uzskata, ka terorisma apkarošanai un novēršanai arī turpmāk jābūt galvenajai prioritātei, un uzsver, ka jāizmanto efektīvāki līdzekļi, lai cīnītos pret terorisma finansēšanu. Lai apkarotu finanšu noziegumus, jāpalielina pārredzamība, lai būtu iespējams izsekot finanšu darījumiem.

1.19

pievienojas Eiropas Komisijas uzskatam, ka ir svarīgi pastiprināt ES tiesību aktu vispārēju ieviešanu un dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības efektivitāti;

1.20

atgādina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības tiesību aktu ir ieviesti vietējā un reģionālajā līmenī.

1.21

atbalsta Kopienas robežkontroles fonda izveidošanu;

1.22

atzinīgi novērtē Hāgas programmā pausto nostāju, kas vērsta uz ārējo robežu kontroles efektivitātes uzlabošanu;

1.23

atzīmē to, ka jautājumus par brīvību, tiesiskumu, ārējo robežu kontroli, terorisma apkarošanu un iekšējo drošību nevar risināt atsevišķi;

1.24

uzskata, ka lēmums izveidot Eiropas operatīvās sadarbības pārvaldes aģentūru pie ārējām robežām ir savlaicīgs un ka jāgarantē pietiekami saimnieciskie un citi resursi, lai aģentūra 2005. gada 1. maijā varētu pilnībā uzsākt darbu.

1.25

norāda uz to, ka nav iespējams pienācīgi īstenot rīcības plānu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ja pasākumiem nav pietiekama finansējuma;

1.26

atzinīgi novērtē to, ka Paziņojumā par paplašinātas Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam Eiropas Komisija atzīmē brīvību, drošību un tiesiskumu kā pamatvērtības, kas ir Eiropas sabiedrības modeļa galvenās sastāvdaļas un padara Eiropas pilsonību par vienu no prioritātēm, kurām nākotnē piešķirams Eiropas Savienības finansējums, un pievienojas Komisijas uzskatam, ka Eiropas pilsonība kā politisks jēdziens atkarīga no brīvības, tiesiskuma, drošības un sabiedrisko labumu pieejamības.

2.1

atbalsta lēmumu turpināt Savienības darbību, lai sagatavotu programmu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā būtu ietvertas sīki izklāstītas prioritātes un precīzs grafiks;

2.2

uzskata, ka ir būtiski programmas sagatavošanas procesā ņemt vērā vietējo un reģionālo varas iestāžu nozīmi, īstenojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2.3

atzīmē to, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības jāievēro visos pasākumos, kas paredzēti brīvības, drošības un tiesiskuma telpas radīšanai;

2.4

atzinīgi vērtē to, ka Hāgas programmā ir izvirzīts jautājums par to, lai stiprinātu no Savienības pilsonības izrietošās tiesibas, un stingri atbalsta no pilsonības izrietošo tiesību aizsardzību, jo ES pilsonības pilnveidošanai joprojām jābūt vienam no ES darbības pamatvirzieniem.

2.5

atzīmē vietējo un reģionālo varas iestāžu būtisko lomu imigrantu sociālajā integrācijā un aicina nodrošināt pietiekamus līdzekļus minētajiem integrācijas pasākumiem;

2.6

atzīmē, ka imigrantu integrāciju spēcīgi ietekmē valstu tiesību akti un sociālais nodrošinājums un ka, pieņemot lēmumus par kopīgām Eiropas programmām, jāņem vērā attiecīgo valstu sistēmu atšķirības;

2.7

uzskata, ka ir svarīgi, lai valstu valdības arī turpmāk būtu atbildīgas par izlemšanu, vai trešo valstu pilsoņiem jāpiešķir darba atļaujas, un ka imigrācijai jāpamatojas uz dažādo nozaru faktiskajām darbaspēka vajadzībām un attiecīgajām dalībvalstīm; tā uzsver, ka pieļaujamā darba migrantu skaita noteikšana ir dalībvalstu kompetencē;

2.8

atzīmē, ka mobilitātes pakāpe Eiropas Savienībā nav pārāk augsta un ka uzmanība jāvelta mobilitātes paaugstināšanai ES noteiktās sistēmās un Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās veicināšanai.

2.9

uzskata, ka programmas kriminālās tiesvedības daļā prioritāte piešķirama smagiem noziegumiem ar pārrobežu ietekmi, jo mazāk nozīmīgu un vietēja mēroga noziegumu apkarošana jāatstāj dalībvalstu tiesību aktu ziņā, tādējādi atzīstot, ka noziedzības profilakses politika joprojām ir joma, kurā ES var dot efektīvu ieguldījumu, ieviešot īstu “Eiropas pievienoto vērtību” valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pasākumos, un ka prioritāte piešķirama nevis kriminālās tiesvedības sistēmas saskaņošanai, bet gan tiesas lēmumu savstarpējai atzīšanai;

2.10

atgādina, ka galveno mērķi garantēt pilsoņu drošību praksē nedrīkst izmantot pilsoņu pamattiesību aizskaršanai, un, lai to novērstu, aicina Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu par personas datu aizsardzību cīņas pret terorismu ietvaros;

2.11

uzskata, ka narkotiku apkarošana turpināma vairākās frontēs, cenšoties samazināt gan pieprasījumu, gan piedāvājumu;.

2.12

atkārto savu ieteikumu, ka Eiropas Komisijai jāizveido atbalsta stratēģija esošajās programmās un, vajadzības gadījumā, jaunās programmās, lai papildinātu sociālās, pilsētplānošanas, izglītības un apmācību politikas iniciatīvas un vairotu sabiedrības līdzdalību un kopienas apziņu;

2.13

atkārto arī uzaicinājumu izveidot Eiropas Pilsētu drošības novērošanas centru kā palīgstruktūru, kas vāks, organizēs un apstrādās datus par noziegumu upuriem un nedrošības izpausmēm, veicinot un koordinējot pētījumus un izstrādājot darbības plānus. Minētie pasākumi būtu izmantojami ne tikai Eiropas Savienības kompetences jomās, bet arī reģionālo un vietējo partnerattiecību veidošanā;

2.14

atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu par to, ka jaunajā Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību dokumenta darbības jomā jāietver sadarbības stiprināšana tieslietās un iekšlietās, ieskaitot jautājumus par patvērumu un migrācijas plūsmām, kā arī terorisma un organizētās noziedzības ierobežošanu un novēršanu.

2.15

pieprasa reģionālo un vietējo varas iestāžu pārstāvju ciešu iesaisti plānošanā un pasākumu īstenošanā, kad pieņemtie tiesību akti par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu stājas spēkā attiecīgās valsts mērogā;

2.16

iesaka pievērst īpašu uzmanību savstarpējās atzīšanas principa veicināšanai tiesu iestāžu sadarbības jomā un pilsoņu un iestāžu iespēju iegūt informāciju par citu valstu tieslietu sistēmām un struktūrām uzlabošanai;

2.17

uzskata, ka gadījumos, kad ir pienācīgs pamatojums un, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi ir lietderīgi veikt specifiskus pasākumus, lai saglabātu tradicionālās robežšķērsošanas plūsmas uz Eiropas Savienības ārējām robežām, neizraisot drošības apdraudējumu pilsoņiem un garantējot ES ārējo robežu ar kaimiņvalstīm, kā arī robežu starp dalībvalstīm, kuras vēl nav atcēlušas robežkontroli uz to kopējām robežām, aizsardzību;

2.18

mudina Eiropas Komisiju pēc iespējas īsā laikā nodrošināt finansēšanas līdzekļus, kas vajadzīgi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošanai, tai skaitā nodrošinot, lai tiktu ievērotas vietējo un reģionālo varas iestāžu finansējuma prasības, izstrādājot noteikumus par finansēšanas līdzekļiem;

2.19

iesaka iekļaut finansējuma programmās atbilstošu atbalstu vietējo un reģionālo varas iestāžu pasākumiem imigrantu integrācijai un atzīmē, ka finansējuma izmantošanas nosacījumi nedrīkst būt pārāk stingri, jo no integrācijas viedokļa praksē īpaši neefektīvi tie ierobežojumi, kas noteikti, pamatojoties uz imigrāciju;

2.20

iesaka, lai programmās būtu paredzēta iespēja dalībvalstu vietējo un reģionālo varas iestāžu amatpersonu apmaiņai, jo tas būtu labākais veids, kā veicināt labas prakses izmantošanu;

2.21

atzīmē, ka vietējām un reģionālajām iestādēm jābūt iespējai piedalīties to struktūru darbā, kas atbild par finansēšanas programmu pārvaldību;

2.22

uzsver to, ka finansēšanas programmu un struktūrfondu atbalstam brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošanā jābūt saderīgam un savstarpēji papildinošam un ka šī mērķa sasniegšanai Komisijas dažādajiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem cieši jāsadarbojas finansēšanas programmu sagatavošanā;

2.23

aicina Eiropas Komisiju sagatavot visaptverošu saziņas stratēģiju par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas finansēšanas iespējām, lai personām, kas atbild par izpildes pasākumiem, ir tieša pieeja informācijai par dažādiem finansēšanas avotiem.