8.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/8

1.1

Šis Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk tekstā saukta “Kvalitātes Direktīva par pasažieru transportu”) ir daļa no dokumenta, kas pazīstams kā trešā dzelzceļa pakete, ko Komisija pieņēma 2004. gada 3. martā. Citi elementi ir:

un

1.2

Pirmā dzelzceļa pakete (pazīstama arī kā Infrastruktūras pakete) stājās spēkā 2001. gada 15. martā, un tika pieprasīts, ka šī pakete tiek iestrādāta nacionālajā likumdošanā līdz 2003. gada 15. martam. Tā ietver šādus elementus:

1.3

2003. gada oktobrī Eiropas Komisija nosūtīja deviņām dalībvalstīm uzaicinājumu ierasties uz Eiropas Tiesu, jo tās nebija paziņojušas par Pirmās dzelzceļa paketes iestrādi nacionālajā likumdošanā. 2004. gada maijā piecām valstīm vēl joprojām vajadzēja sniegt paziņojumu un divas dalībvalstis tikai daļēji bija īstenojušas nacionālās likumdošanas noteikumus.

1.4

Otrā dzelzceļa pakete tika publicēta “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”2004. gada 30. aprīlī, un tā ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā līdz 2006. gada 30. aprīlim. Tā satur šādus elementus:

1.5

Pirmās un otrās dzelzceļa paketes ietvaros tika radīts juridiskais pamats starptautiskajam dzelzceļa kravas transporta tirgum. Tiesiskie akti attiecas uz tirgus piekļuvi, licencēšanu un dzelzceļa operatoru drošības sertifikātu iesniegšanu, infrastruktūras piekļuvi un piekļuves maksu aprēķinu, dzelzceļa drošības tiesisko aktu izstrādi, kā arī uz pasākumiem, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas tehnisko savietojamību.

1.6

Šie juridiskie akti, kas noteikti ar pirmo un otro paketi, pieprasa, kā EESK apgalvoja tās atzinumā par otro dzelzceļa paketi (8), pilnīgu sektora restrukturizēšanu un jaunu varas instanču un kompetenču radīšanu.

1.7

Šajā priekšlikumā Komisija iesaka pieņemt likumdošanu, lai sniegtu līdzvērtīgu aizsardzību starptautiskajiem dzelzceļa pasažieriem, ko bauda gaisa satiksmes izmantotāji, kuru tiesības virspārdotu reisu un kavēšanās gadījumā ir labāk aizsargātas.

2.1.1

Regulas projekts nosaka dzelzceļa operatoru atbildību pasažieru nāves vai ievainojumu gadījumā vai bagāžas pazaudēšanas vai bojājumu gadījumā.

2.1.2

Obligātie kompensāciju maksājumi ir noteikti attiecībā uz kavēšanos (III Pielikums); šie maksājumi neietekmē pasažiera tiesības uz transportu.

2.1.3

Regulas projekts vispārēji nosaka pasažieru tiesības, kuri nokavē vilcienu vai kuru vilcieni ir atcelti, kā arī rūpes par klientiem kavēšanās vai nokavētu vilcienu gadījumā.

2.2.1

I Pielikums nosaka obligāto informāciju, kas jānodrošina dzelzceļa operatoriem pirms un pēc, kā arī brauciena laikā. II Pielikums nosaka obligāto informāciju, kas jāsniedz uz biļetes.

2.2.2

Dzelzceļa operatoriem ir jāpārdod biļetes un/vai tiešās satiksmes biļetes centra stacijās un apkārtējos rajonos. Vairākiem dzelzceļa operatoriem ir jāstrādā kopā šajā nolūkā un jāparaksta līgumi, lai nodrošinātu tiešās satiksmes biļetes. Šīs biļetes ir jānodrošina pārdošanai biļešu kasēs, biļešu mašīnās, pa telefonu vai internetā. Ja biļešu kases ir slēgtas vai mašīnas nedarbojas, vilcienā ir jābūt pieejamām starptautiskajām biļetēm. Sistēmas automātiem ir jābūt atvērtiem visiem dzelzceļa operatoriem, lai sniegtu informāciju un nodrošinātu biļešu pārdošanu.

2.2.3

Dzelzceļa operatoriem ir jāinformē sabiedrība par plāniem atlikt starptautisko pakalpojumu nodrošināšanu.

2.3.1

Ieteiktā regula nosaka palīdzības ietvarus cilvēkiem ar ierobežotām kustības spējām stacijā un vilcienā, kā arī iekāpjot un izkāpjot no vilciena vai mainot vilcienus. Nepieciešamība pēc palīdzības ir jāpaziņo iepriekš 24 stundu laikā.

2.4.1

Dzelzceļa operatoriem ir nepieciešams noteikt pakalpojumu kvalitātes standartus (definēti IV Pielikumā) un sakārtot kvalitātes pārvaldības sistēmu. Kvalitātes sniegums ir jāpublicē gada pārskatā.

2.4.2

Ir jāizstrādā sūdzību procedūra, saskaņā ar kuru ir jānosūta atbilde klientam tādā valodā, kādā sūdzība tika iesniegta. Sūdzība var tikt iesniegta vienā no tās valsts valodām, kurai starptautiskais vilciens brauc cauri. Angļu, franču un vācu valoda ir jebkurā gadījumā pieļaujama. Tas attiecas arī uz sūdzībām, kas izteiktas personīgi pie biļešu kases.

3.1.1

Komisijas priekšlikums attiecas uz divām jomām vienlaicīgi. Priekšlikumi attiecībā uz operatoru atbildību un kompensāciju vilciena kavēšanās vai atcelšanas gadījumā vai īpašuma kaitējuma vai bojājuma gadījumā un palīdzība personām ar ierobežotām kustības spējām sedz to pašu spektru, kā Regula par kompensāciju un palīdzību pasažieriem atteiktas iekāpšanas, reisa atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā (9). Šis priekšlikums attiecas uz pasažieru tiesībām otrajā transporta sektorā, t.i., uz dzelzceļiem.

3.1.2

Otrā joma attiecas uz atsevišķiem jautājumiem. Šajā aspektā operatoriem nepieciešams nodrošināt, ka pasažieri var iegūt informāciju par vilcienu sarakstu un braukšanas maksu un nopirkt biļetes pilna apjoma apkalpošanā konkurētspējīgā sistēmā. Tas attiecas gan uz savienojumiem starp centra stacijām, gan uz stacijām apkārtējos rajonos. Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar priekšlikumu grozīt Direktīvu 91/440/EEK, kā arī ar starptautiskā pasažieru transporta liberalizāciju.

3.1.3

Vilcienu sarakstu un braukšanas maksas informācijas standarti ar dažiem izņēmumiem (piemēram, “Thalys”, “Eurostar”) attiecībā uz biļešu izsniegšanu tiek pildīti saskaņā ar pašreizējo sistēmu, kurā starptautiskais pasažieru transports ar vilcienu tiek veikts saskaņā ar sadarbības nolīgumiem starp dzelzceļa operatoriem vai starptautiskajām grupām. Ņemot vērā konkurējošo uzņēmumu sistēmu, nepieciešams šos noteikumus saglabāt un uzlabot ar regulas vai attiecīga likuma palīdzību.

3.2.1

Priekšlikums attiecas uz pasažieru starptautisko transportu, braucot ar vilcienu. Tomēr noteikumi attiecas arī uz savienojumiem no centra stacijas līdz stacijām apkārtējos rajonos.

3.2.2

EESK uzsver, ka savienošanas pakalpojumus varētu ietvert sabiedrisko pakalpojumu līgumos.

3.2.3

Tomēr regulas kompetence ir ierobežota ar tās definīciju par “dzelzceļa uzņēmumiem” (2. panta 1. pants). Tā ietver tikai tos uzņēmumus, kuru pamatuzņēmējdarbība ir transportēt pasažierus. Tādējādi varētu saprast, ka dzelzceļa uzņēmumi, kas pārvadā kravu, netiek ietverti regulas noteikumos. Tas nav akceptējams.

3.3.1

EESK pozitīvi vērtē Eiropas likumdošanas īstenošanas principu par pasažieru kompensēšanu, ja pakalpojumi nav nodrošināti apmierinošā līmenī vai tie vispār nav nodrošināti, kā arī par dzelzceļa operatoru atbildību.

3.3.2

Tomēr ir svarīgi nodrošināt, ka saistošā likumdošana attiecas uz dažādiem konkurējošiem transporta operatoriem vienlīdzīgi.

3.3.3

Ir skaidri redzams, ka kompensācija starptautiskā dzelzceļa pasažieriem tiek izmaksāta agrāk, nekā gaisa (aviācijas) pasažieriem, neskatoties uz faktu, ka zemes robežu dzelzceļa satiksmē bieži ir vērojams ilgāks ceļojuma laiks un tajā ir lielāks dezorganizācijas potenciāls. Piemēram, braukšanas maksa tiek atmaksāta gaisa pakalpojumu izmantotājiem tikai tad, ja notikusi kavēšanās piecu stundu garumā.

3.3.4

Gadījumā, ja vilciens kavējas, pasažieriem ir jāpiedāvā bezmaksas maltītes un uzkožamie, ņemot vērā gaidīšanas laika ilgumu. Gaisa transporta gadījumā, slieksnis ir divas stundas vai vairāk.

3.3.5

Atceltu reisu gadījumā kompensāciju nav nepieciešams izmaksāt, ja reisa atcelšana notiek “neparedzētu apstākļu” dēļ. Šis izņēmuma gadījums, kas atbrīvo no atbildības, nepastāv pasažieru transportēšanas gadījumā ar vilcienu.

3.3.6

Līdzīgi regula par lidojumiem nenosaka kompensāciju par bojājumiem, kas radušies reisa kavēšanās vai atcelšanas gadījumā. Bez tam ieteiktā regula nenosaka atbildību par radītajiem bojājumiem.

3.3.7

Maksimālais atbildības ierobežojums tiek noteikts dažādos līmeņos attiecībā uz rokas bagāžu un cita veida bagāžu: 1 800 eiro rokas bagāžai un 1 300 eiro cita veida bagāžai. No paskaidrojošā raksta var secināt, ka Komisija ir izstrādājusi dažādus, bet salīdzināmus nolīgumus (CIV dzelzceļa sektoram un Monreālas konvencija gaisa pakalpojumu sektoram). Pēc pasažieru domām, šī atšķirība ir neizprotama.

3.3.8

Ieteiktā regula ietver dažādus noteikumus par operatora atbildību attiecībā uz klientu atkarībā no tā, vai tā ir vai nav operatora vaina. Tādējādi operators ir atbildīgs par pasažiera rokas bagāžas pazaudēšanu vai bojājumu radīšanu tikai tad, ja tā ir operatora vaina. Pārējos gadījumos operators ir atbildīgs, ja tā ir vai nav viņa vaina.

3.3.9

Operators nav atbildīgs par kavēšanos, ja tā radusies ārkārtas laika apstākļu dēļ, dabas katastrofu dēļ, kara darbības vai terorisma dēļ. Operators ir atbildīgs par kavēšanos jebkāda cita iemesla dēļ, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav viņa vaina.

3.3.10

Kopumā EESK atbalsta atbildības jautājumu, neatkarīgi no operatora vainas kavēšanās gadījumā jebkurā transporta sektorā. Tā nav kompensācija par bojājumiem šaurākajā izpratnē, bet drīzāk kompensācija par pakalpojumiem, kas netika sniegti. Patērētājam/klientam neko neizsaka tas, vai operators ir vai nav vainīgs. Ieteiktie ierobežojumi ir atbilstoši.

3.3.11

No ieteiktās regulas nav skaidrs, vai pasažieris var atcelt viņa/viņas braucienu kavēšanās gadījumā un var saņemt pilnu braukšanas maksas atmaksu. Jo īpaši darījumu brauciena gadījumā kavēšanās var padarīt braucienu bezjēdzīgu.

3.4.1

EESK pozitīvi vērtē noteikumus par palīdzību cilvēkiem ar ierobežotām kustības spējām.

3.4.2

Dzelzceļa operatoriem jānodrošina informācijas pieejamība visiem pasažieriem, ieskaitot personas ar ierobežotu pārvietošanās spēju, kā noteikts 2. panta 21. punktā, izvietojot “informācijas logus” un stendus atbilstošā augstumā, sagatavojot tekstu lielākā formātā un viegli salasāmu.

3.5.1

EESK pozitīvi vērtē noteikumus par pasažieru informēšanu pirms un pēc brauciena, kā arī brauciena laikā (I Pielikums). Jo īpaši informācijas trūkums pirms brauciena un tā laikā kavēšanās gadījumā regulāri izraisa klientu neapmierinātību.

3.5.2

Kas attiecas uz obligāto informāciju uz biļetēm (II Pielikums), ir jāsniedz informācija, vai un kad no biļetes var atteikties un atgūt braukšanas maksu. Tā kā biļešu rezervēšanas sistēmās pastāv daudz variantu, pasažieriem bieži rodas neskaidrības šajā sakarā.

3.5.3

Regula nosaka, ka (3., 5. un 6. pants):

3.5.4

Principā EESK uzskata, ka pasažieriem ir jāpiedāvā pilna apjoma apkalpošanas biļešu pasūtīšanas un informācijas sistēmas attiecībā uz visa veida dzelzceļa transportu un saistītajiem pakalpojumiem.

3.5.5

Tomēr EESK pievērš uzmanību dzelzceļa īpatnībām, t.i., uz:

3.5.6

Tieši piemērojama regula nevar noteikt atbilstošu noteikumu attiecībā uz sarežģījumiem, kas rodas no savienojumiem starp starptautiskā dzelzceļa pasažieru pakalpojumiem un reģionālajiem pakalpojumiem tīklā, kas ietver konkurējošo operatoru integrāciju. Ietekmēto dzelzceļa staciju skaits (centrālā stacija un stacijas apkārtējos rajonos) ir ievērojams.

3.5.7

Komiteja uzsver, ka attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pakalpojumiem šie standarti šobrīd tiek pildīti lielā apjomā. Tomēr konkurējošu uzņēmumu sistēmā šos noteikumus nepieciešams saglabāt un uzlabot ar atbilstošu likumdošanu.

3.6.1

Ieteiktās regulas 21. pants nosaka, ka dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par tā darbiniekiem. 22. pantā, no otras puses, ir minēta apkopoto sūdzību iespējamība un tajā ir ietvertas sūdzības pret darbiniekiem. Ir skaidri jānorāda, ka dzelzceļa darbinieki nenes atbildību par pasažieru vai trešo pušu sūdzībām, bet ka to arī turpmāk nes darba devējs.

3.6.2

Sekojoši, lielas kompensācijas par kavēšanos neradīs situācijās, kad dzelzceļa operatoriem jāriskē drošības jomā, lai izvairītos no kompensācijas prasībām. Bez tam tiks novērstas situācijas, kad dzelzceļa uzņēmumi rada ievērojamu spiedienu uz to darbiniekiem, radot risku nevērīgi izturēties pret darbu, braukšanu un atpūtas laiku. Bez tam ir nepieciešams nodrošināt, ka ir pietiekošs skaits atbilstoši apmācītu darbinieku, lai pildītu kvalitātes prasības.

3.6.3

Tādējādi IV Pielikumam par obligātajiem pakalpojumu kvalitātes standartiem ir jāsedz atbildīgo darbinieku prasmes. Tas attiecas ne tikai uz vilciena apkalpi, bet arī uz stacijas darbiniekiem, kā arī uz darbiniekiem, kas izskata sūdzības.

4.1

EESK pozitīvi vērtē regulas priekšlikumu par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem. Tas paplašina patērētāju aizsardzības noteikumus, kas pašreiz attiecas tikai uz aviācijas pakalpojumiem un cita veida transportu.

4.2

Tomēr EESK ir pret nevienlīdzīgu attieksmi pret konkurējošiem transportlīdzekļiem. Noteikumiem, kas tiek piemēroti dzelzceļa sektorā, nav jābūt stingrākiem nekā gaisa pakalpojumu sfērā.

4.3

EESK uzskata, ka regulā vēl nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz individuāliem noteikumiem saistībā ar atbildību par bojājumiem, kā arī jānosaka galējie ierobežojumi attiecībā uz atbildību un izņēmumiem vilciena atcelšanas gadījumā.

4.4

Principā EESK atzīst braukšanas maksas atmaksu gadījumā, ja pakalpojumi netiek sniegti vai tie sniegti neatbilstoši, neatkarīgi no tā, vai operators bija vainīgs vai nē, kamēr vien šis noteikums attiecas uz visa veida transportlīdzekļiem.

4.5

EESK atbalsta pilna apjoma apkalpošanas informācijas un biļešu rezervēšanas sistēmas, kas garantē labu pakalpojumu kvalitāti pasažieriem. Tomēr tā rezervēti attiecas pret faktu, ka tās tiek ietvertas tajā paša regulā, kur tiek apskatīti kompensācijas un atbildības jautājumi.

4.6

EESK uzsver, ka pilna apjoma apkalpošanas informācijas un biļešu rezervēšanas sistēmas apvienotajās energosistēmās ar tīkla nodrošinātājiem starptautiskajā, nacionālajā, reģionālajā un valsts pakalpojumu transportā ar konkurējošiem operatoriem, ir ļoti sarežģīts pasākums, jo īpaši, ja šī sistēma ir pieejama visās tirdzniecības sistēmās.

4.7

EESK uzsver, ka likumdošana par pasažieru informāciju un biļešu izsniegšanu starptautiskajam pasažieru transportam ar vilcienu, ir jāizskata saistībā ar Direktīvas 91/440/EEK grozījumu par starptautiskā pasažieru dzelzceļa transporta liberalizāciju.