28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/22

1.1

EESK apzinās faktu, ka sekojošais atzinums skar daļēji jaunu tematisko nozari, kuras terminoloģija nereti ir gandrīz nepazīstama vai tikpat kā netiek lietota. Šī iemesla dēļ tika uzskatīts par nepieciešamu sākumā prezentēt īsu jēdzienu skaidrojumu un aprakstīt nanotehnoloģijas attīstības līmeni, kā arī pielietojumu Amerikā un Āzijā.

1.2

Atzinuma saturs

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

2.1

Nano-: ir kāda veseluma miljardā daļa. Sakarā ar to, ka mūsu gadījumā ir runa par mēriem, lietosim “nano-” kā miljardo daļu no metra.

2.2

Mikro-: apzīmē kāda veseluma miljono daļu. Mūsu gadījumā tā ir miljonā daļa no metra.

2.3

Nanozinātnes: nanozinātnes attiecas matērijas pamatstruktūru un sastāvu atomu un molekulu līmenī, veido jaunu bāzi tradicionālajām zinātnēm (ķīmijai, fizikai, elektroniskajai bioloģijai...). Tās ir zinātnes, kas pēta atomu iespējas atsevišķās disciplīnās. (1)

2.4

Nanotehnoloģijas: Tās ir tehnoloģijas, kas ļauj manipulēt ar atomiem un molekulām tā, lai tiktu radītas jaunas virsmas un objekti. Pateicoties cita veida sastāvam un jaunajam atomu izvietojumam, tādējādi tiek sasniegtas sevišķas īpašības, kas ir izmantojamas ikdienas dzīvē. (2) Respektīvi, tās ir tehnoloģijas, kas izmanto metra miljardās daļiņas.

2.5

Šeit iederētos augstākminētās definīcijas papildināšana ar vēl vienu, kas ir kodolīgāka no zinātniskā viedokļa. Nanotehnoloģija ir multidisciplināra bāze materiālu, kopumu un sistēmu radīšanai ar matērijas kontroles palīdzību nanometriskā līmenī.

2.6

Nanomehānika: Objekta īpašībām izmēri kļūst svarīgi jau tad, ja mērvienība viens nanometrs tiek nomainīta pret vairākiem dučiem nanometru (tas attiecas uz objektiem, kas sastāv no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem atomu). Šajā dimensiju līmenī kādam no 100 dzelzs atomiem sastāvošam objektam piemīt pilnīgi citas fizikāli ķīmiskās īpašības, nekā citam objektam, kas sastāv no 200 atomiem, — arī tad, ja abi šie objekti ir veidoti no viebtiem un tiem pašiem atomiem. Analoģiski — no nanodaļiņām sastāvošam cietķermenim piemīt pilnīgi citādas mehāniskās un elektromagnētiskās īpašības nekā tradicionāli veidotiem cietajiem ķermeņiem ar tādu pašu ķīmisko sastāvu. Šīs īpašības ir atkarīgas no atsevišķām vienībām, no kurām sastāv attiecīgais cietais ķermenis.

2.7

Tas ir principiāls zinātniskais un tehnoloģiskais jaunievedums, kas mainīs mūsu pieeju materiālu radīšanai un apstrādei visās zinātnes un tehnoloģijas jomās. Respektīvi, nanotehnoloģija nav jauna zinātne, kas pievienojas ķīmijai, fizikai vai bioloģijai, bet gan jauns veids, kādā ar ķīmiju, fiziku vai bioloģiju darboties.

2.8

No augstāk minētā izriet, ka materiāls vai nanostrukturēta sistēma veidojas no vienībām ar nanometriskiem izmēriem (no atsevišķiem atomiem konstruētās struktūras, pie kurām tradicionāli esam pieraduši, vairs nav piemērojamas) un tāpēc ir apveltīts ar sevišķām īpašībām, kas ietilpst kompleksās struktūrās. Tātad, ir skaidrs, ka produktīvie paraugi, kas balstās uz atsevišķu, savā starpā pilnīgi vienādu atomu vai molekulu savienojumiem, tiks mainīti un aizstāti ar pamatprincipiem, kur galvenos parametrus nosaka izmēri.

2.9

Lai pilnā apmērā uzskatāmi parādītu nanotehnoloģiju revolucionāro būtību, to, kas tas ir aptuveni tas pats, kā, ja tiktu atklāta jauna elementu periodiskā sistēma, kas tikai būtu daudz lielāka un sarežģītāka par mums jau pazīstamo, un rastos iespēja pārvarēt stāvokļa diagrammu uzliktos ierobežojumus (piemēram, attiecībā uz iespēju sajaukt kopā divas vielas).

2.10

Tas nozīmē, ka runa ir par Bottom-up tehnoloģijām, ar kuru palīdzību no atsevišķu funkciju dinamikas iespējams nokļūt pie vienota veseluma. To pielietojums kļūst arvien plašāks un cita starpā tiek izmantots arī sekojošās jomās: veselības aizsardzībā, informācijas tehnoloģijās, zinātnē par materiāliem, apstrādājošā rūpniecībā, enerģētikā, drošībā, kosmosa izpētē, optikā, akustikā, ķīmijā, pārtikas rūpniecībā un vides zinātnēs.

2.11

Raugoties uz šīm jomām, dažās no kurām pielietojums jau ir kļuvis iespējams un pilsoņi to izmanto (3), reālistisks ir apgalvojums, ka “nanotehnoloģijas var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti, apstrādājošās rūpniecības konkurētspēju un ilgspējīgu attīstību.” (4)

2.12

Mikroelektronika. Elektronikas daļa, kas nodarbojas ar integrēto elektrisko shēmu izstrādāšanu, kas darbojas vienā “vienīgajā pusvadītāja diapazonā”, ļoti mazās mērvienībās. Šodien mikroelektroniskās tehnoloģijas spēj konstruēt atsevišķus komponentus ar izmēriem, kas ir mazāki par 0,1 mikrometru vai 100 nanometriem. (5)

2.13

Nanoelektronika. Tā ir zinātne, kas nodarbojas ar elektrisko shēmu izpēti un izgatavošanu, kas ar dažādu tehnoloģiju un materiālu palīdzību tiek veidotas no “silīcija” un pašos pamatos funkcionē pēc citiem principiem nekā patreizējās. (6)

2.13.1

Nanoelektronika gatavojas kļūt par nanotehnoloģiju galveno jomu. Tā pretendē uz apmēram tādu pašu lomu, kāda patlaban visās zinātnes nozarēs un industriālajos procesos ir elektronikai. (7)

2.13.2

Elektrisko/elektronisko detaļu attīstība ir bijusi ļoti strauja. Tikai dažu gadu desmitu laikā, sākot ar caurulēm, no pusvadītājiem ir radīts čips un mikročips, lai šodien varētu nonākt līdz nanočipam, kura daļas sastāv tikai no dažiem simtiem atomu. Nanočipā var būt ietverta informācija, kas apjoma ziņā atbilst 25 enciklopēdijas Britannica sējumiem. (8)

2.13.3

Zinātniekiem un elektronisko detaļu ražotājiem jau sen bija skaidrs tas, ka informācijas plūsma kļūs arvien ātrāka, samazinoties čipa izmēriem. (9) Tātad, nanoelektronika ļauj pārvaldīt informāciju ļoti ātri, izmantojot ārkārtīgi minimālu telpu.

2.14

Rastra tuneļa mikroskops: Šis instruments savam izgudrotājam nodrošināja Nobela prēmiju un tiek dēvēts arī par “21. gadsimta lēcu”. Tas ļauj “skatīt” matēriju atomārā līmenī. Funkcionēšanas princips ir sekojošs: mikroskopa smaile tiek bīdīta paralēli kādai virsmai. Virsmas elektroni (nevis atomi), pateicoties tuneļa efektam, virzās no virsmas uz smaili. Tā rezultātā rodas strāva. Samazinoties atstatumam starp virsmu un smaili, tā kļūst arvien intensīvāka. Šī strāva tiek pārvērsta ar augstuma aprēķina palīdzību, un tā ļauj saglabāt kāda materiāla virsmas topogrāfiju nanometriskā līmenī.

2.14.1

Tuneļa efekts: Daļiņa, kas atrodas kādā atverē un kam piemīt noteikta enerģija, klasiskajā mehānikā nevar no turienes izkļūt — vismaz tad, ja ar esošo enerģiju nepietiek, lai pārlēktu atveres malām. Turpretī kvantu mehānikā situācija saskaņā ar “Heizenberga nenoteiktības principu” ir ļoti atšķirīga. Ja daļiņa ir iesprostota atverē, tās atrašanās vietas nenoteiktība būs loti neliela un izraisītu palielinātu ātruma nenoteiktību. Tas nozīmē, kas pastāv zināma varbūtība, ka šai daļiņai būs pietiekošs daudzums enerģijas, lai izkļūtu no atveres arī tādā gadījumā, ja ar tai piemītošo vidējo enerģijas daudzumu šķēršļa pārvarēšanai nepietiek. (10)

2.15

Ogļūdeņraža nanocaurules: Tās veido īpašs ogļūdeņraža atomu izkārtojums. Nanocaurules ir pieskaitāmas visstabilākajiem un vieglākajiem materiāliem, kādi šodien ir pazīstami. Tās ir sešas reizes vieglākas un simtreiz stabilākas par tēraudu. To diametrs ir tikai daži nanometri, un to garums var pārsniegt pat vairākus mikronus. (11)

2.16

Makromolekulu pašsaplūšana: Tas ir process, ko izmanto laboratorijās, lai imitētu dabu: “Viss dzīvai ir pašsaplūšana”. Pašsaplūšanas process kalpo kā pieslēgvieta starp elektroniskajām sistēmām un bioloģiskiem audiem un atbalsta centienus savienot informātiku un bioloģiju. Mērķis, ko zinātnieki uzskata par sasniedzamu jau tuvākajā nākotnē, ir atdot dzirdi kurlajiem un redzi aklajiem. (12)

2.17

Biomimētika:  (13) Zinātne, kas pēta likumus, uz kuriem balstās dabā sastopamā molekulu saplūšana. Šo likumu pārzināšana ļautu izgatavot mākslīgus nanomotorus, kas balstītos uz tādiem pašiem principiem, kādi valda dabā. (14)

3.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja apsveic skaidrību, ar kādu ir sastādīts Ziņojums par nanotehnoloģijām, atbalsta iemeslus, uz kuriem Komisija balsta nepieciešamību priekšlaicīgi sagatavot labus ierosinājumus par šo tēmu, un apsveic daudzās, tai skaitā kompaktdiskos pieejamās publikācijas, kas orientētas gan uz ekspertu aprindām, gan jaunatni.

3.1.1

Sevišķi kompaktdiski ar pedagoģisku ievirzi ir uzskatāmi par ārkārtīgi lietderīgiem izglītības medijiem, kas palīdz nodot nepieciešamo informāciju par nanotehnoloģijām plašai, līdz šim nekādas priekšzināšanas neapguvušai un bieži vien gados jaunai publikai.

3.2

EESK uzskata, ka šī tēma sakarā ar to, ka no tās var izrietēt jauni un lietderīgi atklājumi daudzās pilsoņu dzīves jomās, ir jāpopularizē valodā, kas iespēju robežās ir saprotama ikvienam. Bez tam pētījumiem ir jābūt orientētiem uz produktiem, kas atbilst pret ilgspējīgu attīstību jūtīgām patērētāju vajadzībām un prasībām.

3.2.1

Īpaša loma var būt arī žurnālistiem un masu mediju izdevējiem, sevišķi, strādājot ar specializētajiem preses izdevumiem, kuru uzdevums, pirmkārt, ir publicēt ziņas par zinātnieku panākumiem un rūpēties par to, lai zinātne sniegtu konkrētus rezultātus.

3.2.2

Pašreizējie nanotehnoloģiju attīstības indikatori galvenokārt koncentrējas uz četriem aspektiem: 1) publikācijām (15); 2) patentiem; 3) uzņēmumu dibināšanu (Start-ups); 4) apgrozījumu. Publikācijas nodrošina ES pirmo vietu ar procentuālo īpatsvaru 33 %, tai seko ASV ar 28 %. Precīzi procentuālie rādītāji par Ķīnu nav pieejami, taču šķiet, ka arī šajā valstī publikāciju skaits palielinās. Patentu jomā pirmo vietu ieņem ASV ar 42 %, otrajā vietā ir ES ar 36 %. Kas attiecas uz uzņēmumu dibināšanu, no 1.000 uzņēmumiem, kas patiešām nodarbojas ar nanotehniku, 600 ir izveidoti ASV un 350 Eiropas Savienībā. Apgrozījuma rādītāji liecina par pieaugumu no pašreizējiem 50 miljardiem eiro līdz 350 miljardiem 2010. gadā, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 1.000 miljardus eiro. (16)

3.3

Nanotehnoloģijas un nanozinātnes ne tikai veido jaunu bāzi dabas zinātnēs un materiālu izpētē, bet, pirmkārt, ir arī viens no daudzsološākajiem un svarīgākajiem multidisciplinārajiem instrumentiem, lai radītu augsta inovatīvā līmeņa ražošanas sistēmas un atklājumus, kā arī daudzveidīgu pielietojumu visdažādākajās nozarēs lielā skaitā sabiedrības dzīves jomu.

3.3.1

Nanometrikas līmenī tradicionāli materiāli iegūst īpašības, kas atšķiras no to makroskopiskajiem līdziniekiem un tādējādi ļauj izgatavot sistēmas ar uzlabotu funkcionalitāti un efektivitāti. Nanotehnoloģijas ir pilnībā jaunas ar to, ka, samazinot kāda materiāla izmērus, izmainās tā fizikālās un ķīmiskās īpašības. “Tas ļauj izstrādāt ražošanas stratēģijas, kas ir līdzīgas tiem pamatprincipiem, kurus kompleksu sistēmu radīšanai izmanto daba — ar racionālu enerģijas patēriņu un nepieciešamā izejvielu, kā arī radītā atkritumu daudzuma minimumu.” (17)

3.3.2

Tātad ar nanotehnoloģiju saistītajiem ražošanas procesiem ir jābalstās uz jauniem pamatprincipiem, kas pilnā apjomā respektē un garantē šīs jaunās īpašības, nodrošinot maksimālu labumu Eiropas ekonomiskajai un sociālajai sistēmai.

3.4

Nanotehnoloģijas pamatprincips caurauž visus ražošanas sektorus. Patlaban nanotehnoloģija ražošanas procesos jau tiek pielietota sekojošās nozarēs: elektronikā (18), ķīmijā (19), farmācijā (20), mehānikā (21), autorūpniecībā, aviācijā un kosmosa lidojumos (22) un apstrādājošā rūpniecībā (23) un kosmētikas jomā.

3.5

Ar nanotehnoloģiju palīdzību Eiropas Savienība, attīstoties uz zināšanām balstītai sabiedrībai, var dot izšķirošu ieguldījumu Eiropas Padomes Lisabonas konferencē izvirzīto mērķu sasniegšanā un padarīt Eiropu par dinamiskāko un konkurētspējīgāko pasaules reģionu. Tā ietvaros šim reģionam ir jāizceļas ar ekoloģisko apziņu, vienotību, uzņēmumu dibināšanas vilni, augstāku darbaspēka kvalifikāciju, kā arī jaunām profesionālajām ievirzēm un izglītības programmām.

3.6

Komisija uzskata, ka Eiropai nanotehnoloģiju jomā ir izdevīgas starta pozīcijas, tomēr tām vēl ir jārada noturīgas konkurences priekšrocības Eiropas rūpniecībai un Eiropas sabiedrībai, lai nodrošinātu kārtīgus ienākumus no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā zinātnei nepieciešamo investīciju lielo apjomu.

3.6.1

Galvenā problēma ir šo tik plašajai ekonomikas un sabiedrības jomai pielietojamo tehnoloģiju stratēģiskās nozīmes apzināšanās. Tikpat svarīgi ir arī izstrādāt patiešām integrētu politiku nanotehnoloģiju un nanozinātņu jomā, kam tiek piešķirti ievērojami līdzekļi un ko pilnībā atbalsta privātais sektors, rūpnieki, finansu pasaule un izglītības sektors.

4.1

Ar paziņojumu par nanotehnoloģiju Komisija vēlas institucionālā līmenī rosināt pārdomas par Kopienas iniciatīvu, kas orientēta uz sekojošiem mērķiem:

4.2

Konkrēti Komisija ierosina veikt sekojošas aktivitātes:

5.1

Lai koordinētu daudzās amerikāņu aģentūras, kas darbojas nanotehnoloģiju jomā, Amerikā 2001. gadā tika aizsākta pamatizpētes un pielietojuma pētniecības programma. Šī Nacionālā nanotehnoloģijas iniciatīva (NNI) 2005. budžeta gadam saņēma finansējumu vairāk nekā miljarda dolāru apmērā — tas bija divreiz vairāk par sākotnējo budžetu 2001. gadā. Šo finansu līdzekļu konkrētais pielietojums bija sekojošs: pamatizpētei un pielietojuma pētniecībai, High-Tech centriem un infrastruktūrai, kā arī, lai novērtētu un konstatētu ietekmi uz sabiedrību, sevišķi, ņemot vērā ētikas, tiesību, sabiedriskās drošības un veselības aizsardzības aspektus, kā arī no cilvēkresursu viedokļa.

5.1.1

NNI tiešā veidā finansē desmit federālās aģentūras un koordinē vēl dažas. National Science Foundation (NSF), Enerģētikas Ministrijas (DOE — Department of Energy) Zinātnes pārvalde (Office of Science), Aizsardzības Ministrija un Nacionālais Veselības institūts (NIH) ieguldīja arvien lielākus finansu līdzekļus, kas bija paredzēti tieši nanotehnoloģijai. DOE investēja sevišķi milzīgas summas un spēja īstenot piecus lielus infrastruktūras pasākumus, proti, ierīkot pētniecības centrus “Nano”- līmenī, kas ir pieejami visiem, kas darbojas zinātniskās pētniecības jomā. Aizsardzības Ministrijas nanotehnoloģijas programma gadu gaitā saņēma ievērojamu atbalsta ieguldījumus, starp kuriem bija arī ASV armijas pasūtījumi.

5.1.2

Tik lielu šāda veida progresu bija iespējams sasniegt, pateicoties tam, ka 2003. gada decembrī tika pieņemts pamata likums par Amerikas politiku nanotehnoloģijas jomā — “21st Century Nanotechnology Research and Development Act”. Ar šo Likumu cita starpā tika izveidota Nacionālā Nanotehnoloģijas koordinēšanas pārvalde ar sekojošiem uzdevumiem:

5.1.3

Lai atbalstītu augstākminēto likumu, Nacionālais Standartizācijas un tehnoloģiju institūts (NIST) sastādīja speciālu programmu ražošanas attīstībai nanotehnoloģiju jomā. Tā koncentrējas uz mērījumu tehniku, drošumu un kvalitātes standartiem, ražošanas procesu kontroli un industriālās prakses uzlabošanu. Pateicoties “Manufacturing Extension Partnership”, minētās programmas rezultātus var pielietot arī attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

5.1.4

Augstākminētais likums paredz arī informācijas administrēšanas institūciju. Tās uzdevumi ir sekojoši:

5.1.5

Plānots ierīkot arī Amerikas centru, kas nodarbosies ar sagatavošanos nanotehnoloģijām. Tā uzdevums būs sagatavot, koordinēt, apkopot un izplatīt pētījumus par nanotehnoloģijas radītajām sekām ētikas, tiesību, skolu, ekoloģijas un nodarbinātības politikas jomā. Bez tam, tā uzdevums būs prognozēt problemātiku ar eventuāli negatīvām sekām.

5.1.6

Visbeidzot, Likumā paredzētais organizatoriskais ietvars tiek pilnveidots ar nanomateriālu ražotāju centra izveidi. Šis centrs atbild par jauno pārstrādes tehnoloģiju atbalstīšanu, koordinēšanu un uzskaitīšanu, kā arī par rezultātu apkopošanu, lai atvieglotu to nodošanu amerikāņu rūpniecības rīcībā.

5.1.7

Bez tam, Likums nosaka, kāds būs attiecīgais finansiālais nodrošinājums ASV nozīmīgākajām federālajām aģentūrām un ministrijām, piemēram, NSF, DOE, NASA un NIST, laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam. (24)

5.2

Pēc tam, kad amerikāņi bija nākuši klajā ar iniciatīvu NNI, Āzijas un Klusā okeāna piekrastes reģiona zinātnes politikas tehnoloģiskās izpētes un attīstības daļā notika fundamentālas pārmaiņas. Tika pieņemti lēmumi, kuru mērķis bija nodrošināt reģionam vadošās pozīcijas nanotehnoloģiju attīstības jomā. Tā daudzās Āzijas un Klusā okeāna valstīs kļuva par “visu prioritāšu prioritāti”, un tai iedalītā finansējuma kopējais apjoms 2003. gadā pārsniedza 1,4 miljardus USD: šai summā 70 % īpatsvars pieder Japānai. Tomēr ievērojamas investīcijas ir reģistrētas arī Ķīnā, Dienvidkorejā, Taivānā, Honkongā, Indijā, Malaizijā, Taizemē, Singapūrā un — ko nedrīkst aizmirst — arī Austrālijā un Jaunzēlandē.

5.3

Kopš astoņdesmito gadu vidus Japāna ir pieņēmusi dažādas daudzgadīgas programmas (uz 5-10 gadiem) nanozinātnes un nanotehnoloģijas jomā. 2003. gadā finansējums zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmai nanotehnoloģiju un nanomateriālu jomā sasniedza 900 miljonus USD, taču dažādas tēmas, kas skar nanotehnoloģijas, ir iekļautas arī citās bioloģisko, ekoloģisko un informācijas zinātņu programmās: tā rezultātā 2003. gadā fondi, kas ir šīs jomas rīcībā, sasniedza gandrīz 1,5 miljardus USD un 2004. gadā palielinājās vēl par apmēram 20 %. Pateicoties diviem lielajiem komercuzņēmumiem Mitsui & Co un Mitsubishi Corporation, ir ļoti spēcīgi pārstāvēts arī Japānas privātais sektors. Ievērojamas investīcijas nanotehnoloģijās izdara lielākie Japānas uzņēmumi — NEC, Hitachi, Fujitsu, NTT, Toshiba, Sony, Sumitono Electric, Fuji Xerox un citi.

5.3.1

Ķīna aktuālajā piecgades plānā 2001. līdz 2005. gadam ir paredzējusi nanotehnoloģijām apmēram 300 miljonus USD lielus izdevumus. Pēc Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju ministra teiktā, šajā jomā darbojas apmēram 50 universitātes, 20 institūti un vairāk nekā 100 uzņēmumi. Lai nodrošinātu atbilstošu platformu nanotehnoloģijas komercializācijai, starp Pekinu un Šanhaju tika izveidots Inženiercentrs un industriālais nanotehnikas parks. Bez tam Ķīnas valdība ir piešķīrusi 33 miljonus USD nacionālā nanozinātnes un nanotehnoloģiju pētniecības centra izveidei ar mērķi uzlabot zinātniskās izpētes koncentrāciju šajā jomā.

5.3.2

Ķīnas Zinātņu akadēmija (CAS) 2002. gadā nodibināja Casnec (CAS nanotehnoloģiskās inženierijas centru ar kopējo finansējuma apjomu 6 milj. USD) kā platformu nanozinātņu un nanotehnoloģiju marketinga paātrināšanai. Honkongā divi galvenie nanotehnikas finansējuma avoti ir Grant Research Council un Innovation and Technology Fund, kuru finansējums laikposmā no 1998. līdz 2002. gadam izlietots 20,6 miljonu USD apmērā. Hong Kong University of Science and Technology (HKUST) un Politehnikums 2003. un 2004. gadā ir atbalstījuši paši savus nanotehnikas centrus ar gandrīz 9 miljonus USD lielu summu.

5.3.3

Austrālijā un Jaunzēlandē Australia Research Council (ARC) piecu gadu laikā ir dubultojusi savus konkurētspējīgiem projektiem paredzētos finansējuma avotus. Tā ietvaros tās programmā ietilpst astoņu elitāru centru ierīkošana dažādos reģionos, lai padziļināti pētītu tādas tāmas kā kvantu datortehnoloģijas, kvantu atomāro optiku, fotovoltaiku, progresīvo fotoniku un progresīvās optiskās sistēmas.

5.3.4

Jaunzēlandes MacDiarmid Institute for Advanced Materials and Nanotechnology savukārt koordinē izpēti un profesionālo papildapmācību materiālu zinātnēs un nanotehnoloģijā Jaunzēlandē. Tas notiek, balstoties uz spēcīgu sadarbību starp universitātēm un dažādiem partneriem, starp kuriem ir arī Industry Research Ltd. (IRL) un Institute of Geological and Nuclear Sciences (IGNS).

5.3.5

MacDiarmid Institute koncentrē savas aktivitātes uz sekojošām jomām: nanoinženiertehniku materiālu izstrādē, optoelektroniku (25), supervadītājiem, ogļūdeņraža nanocaurulēm, kompleksiem vieglajiem un šķidrajiem materiāliem, taustes un attēlu sistēmām un, visbeidzot, uz jauniem enerģijas akumulēšanas materiāliem.

6.1

Nanotehnoloģijas spēcīgā ekspansija visā pasaulē — gan Amerikā, gan Āzijā un Okeānijā — liecina par to, ka laiks sistemātiskai un koordinētai rīcībai Eiropā ir vairāk nekā klāt. Ar šīs rīcības palīdzību ir jānodrošina pamatzinātņu un pielietojuma izpētes finansēšana Kopienu un nacionālā līmenī un bez tam jārūpējas par jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izplatīšanu.

6.2

Kopīgā Eiropas stratēģijā jāiekļauj sekojoši elementi:

6.3

Ievērojamas kritiskās virsvērtības masas izveidei jānoved pie kopīgas stratēģijas rašanās un tālākās attīstības. Ražojošiem rūpniecības sektoriem un pakalpojumu sniedzējiem, sevišķi, nelielākiem uzņēmumiem, no vienas puses, būtu jāvar izmantot šādas stratēģijas rezultātus savas konkurētspējas un inovāciju potenciāla palielināšanā, bet no otras puses, jāspēj dot arī savs ieguldījums, izmantojot priviliģētus Eiropas tīklus, kuros iesaistītas universitātes, sabiedriskie un privātie pētījumu centri, kā arī finansu institūcijas.

6.4

Šīs stratēģijas attīstībai jābūt cieši saistītai ar visas sabiedrības attīstību. Tas nozīmē, ka stratēģijas svarīgākais ieguldījums, kas tai jādod ne tikai uz zināšanām balstītas Eiropas ekonomikas konkurētspējas ziņā, bet arī — un jo sevišķi — veselības, vides aizsardzības un drošības, kā arī Savienības pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā, ir jābalsta uz ticamiem pamatojumiem. Respektīvi, ir jārūpējas arī par pilsoņu, uzņēmumu un organizāciju pieprasījumu pēc nanotehnoloģijām, jo noteicošais ir spēja sniegt uz šādu pieprasījumu konkrētas atbildes.

6.5

Visas sabiedrības mobilizācija nanotehnoloģiju ieviešanai jānodrošina ar caurredzama un droša nanotehnoloģiju attīstības procesa palīdzību. Tas ietver visu pamatizpētes norisi — līdz pat rezultātu pielietošanai, to demonstrēšanai un tirgum piemērotu, inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstībai. Šeit ir nepieciešamas viennozīmīgas un visiem pilsoņiem izprotamas vienošanās, ar kurām tiek apliecināts, ka visā ar šo jauno tehnoloģiju palīdzību izgatavoto produktu lietošanas un utilizācijas ciklā tiek nodrošināta atbilstoša uzraudzība un nepārtraukta iespējamo risku novērtēšana.

6.6

Atšķirībā no tā, kā tas bija citu jauno tehnoloģiju izplatīšanās gadījumos, radot labvēlīgu klimatu zinātnes un sabiedrības attiecībās, ir jānovērš barjeru un šķēršļu veidošanās nanotehnoloģiju attīstībā.

6.7

Gan Eiropas struktūru izveidei, gan jaunu starpdisciplināro zinātnieku un universitāšu profilu attīstībai ir vienlīdz liela nozīme. Arī šī iemesla dēļ ir jāiegūst pilnīga uzticēšanās no nodokļu maksātāju un politisko lēmumu pieņēmēju puses, viņiem ir jāatzīst milzīgās iespējas, ko piedāvā nanotehnoloģiskā revolūcija.

6.8

Tādēļ nanotehnoloģiju attīstība ir liels izaicinājums ne tikai intelektuāļu un zinātnieku aprindām, bet arī visai sabiedrībai, jo fenomeni, kuru dabas zinātņu pamatotās likumsakarības ir pazīstamas makro- līmenī, nano- līmenī izmainās, samazinās vai tiek likvidēti. Tam var būt ievērojamas — arī dramatiskas — sekas pielietojuma ziņā, un tas var novest pie jaunu ražošanas tehniku, jaunu pamatprincipu, dažādu pakalpojumu sniegšanas veidu un jaunu profesionālo ieviržu rašanās.

6.8.1

Priekšnoteikums šādam straujam apvērsumam ir jaunu vadības spēku radīšanas un/vai esošo pārkvalificēšanas stratēģija, kas spētu pārvaldīt šo apvērsumu, īstenot šī procesa jauno ielietojumu, veicināt jaunu profesionālo ieviržu rašanos un piesaistīt visas pasaules “gaišākos prātus”.

6.9

Komisijas nesen iesniegtās finansiālās prognozes 2007. līdz 2013. gadam ir jāpārbauda un jāmaina līdzekļu piešķiršanas daļā, lai tās atbilstu jaunās tehnoloģiskās revolūcijas izaicinājumam. Piemēram, Savienoto Valstu Kongress tikai 2004. gadā vien piešķīra šai jomai vairāk nekā 700 miljonus eiro. Saskaņā ar ASV Federālās pamatizpētes veicināšanas iestādes (National Science Foundation — NSF) vērtējumu 2003. gadā visā pasaulē tehnoloģijās no civilās puses ir investēta vairāk nekā 2,7 miljardus eiro liela summa, kuras sadalījums ir sekojošs:

6.10

Globālā industriālās ražošanas izaugsme nanotehnoloģiju jomā nākamajiem desmit līdz piecpadsmit gadiem tiek novērtēta 1.000 miljardu eiro apmērā un būs saistīta ar nepieciešamību pēc jauniem cilvēkresursiem ar šim sektoram atbilstošu kvalifikāciju, kas kopumā veido vairāk kā divus miljonus nodarbināto.

6.10.1

Arī šī premisa apstiprina to, ka spēkā princips: “Nanotehnoloģijas ir nodarbinātības stratēģijas progress (28)”. Uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, pirmkārt, patiešām var novērtēt pēc tās spējas iejūtīgi un apzinīgi iekļauties jaunajās jomās, kas ir saistītas ar darbavietu radīšanu un progresu.

6.11

ES finansiālo un humāno resursu palielināšanai un koordinēšanai Kopienu līmenī līdz ar to ir principiāla nozīme veiksmīgai Kopienu stratēģijas īstenošanai šajā sektorā.

6.12

Āzijas un Amerikas pieredze parādīja, ka nav iespējams iztikt bez integrētas bāzes, uz kuras tiek īstenoti dažādie, ar šī sektora attīstību tieši vai netieši saistīti pasākumi, lai nodrošinātu proaktīvu pieeju nepieciešamībai pēc uzņēmumu dibināšanas, jaunām izglītības programmām un jauna tiesiskā, normatīvā un tehniskās standartizācijas ietvara.

6.13

Kā uzsvērts daudzos līdz šim veiktos pētījumos (29), nanotehnoloģijas ļauj ražot, apstrādāt un izvietot daļiņas, vienlaikus nodrošinot proaktīvu tehnoloģisko bāzi un konkurētspējīgas apstrādes un ražošanas izmaksas.

6.14

Ilgtermiņā zinātne spēs nodrošināt instrumentus, ar kuriem samontēt nanoobjektus, kas veidos kompleksas sistēmas un pildīs tādas funkcijas, ko nespēj atsevišķi komponenti. Taču tas ir tālākās nākotnes mērķis, kura gatavību tirgum vēl nav iespējams novērtēt, bet kura sasniegšanu obligāti nepieciešams veicināt ar atbilstošu pasākumu palīdzību.

6.15

Daži “inteliģenti” materiāli (30) jau ir realizēti un pieejami patērētājiem:

6.15.1

Augstāk uzskaitītās pielietojuma jomas papildina vēl daudzas citas, kas jau tiek izmantotas vai atrodas izstrādes nobeiguma fāzē un pavisam drīz kļūs par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Tās iezīmē evolūciju un/vai revolūciju “domotikā” (33) un tādējādi veicina pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

6.16

Pateicoties biomimētikai, kas pēta iespēju savienot elektroniskas sistēmas ar bioloģiskiem audiem, tuvā nākotnē būs iespējams nodrošināt jaunus stimulus organismiem ar bojātām dzirdes funkcijām vai dāvāt acu gaismu organismiem ar bojātu redzi.

6.16.1

Laboratorijā jau ir realizēti dažāda veida mikromotori (34), kas spēj sasniegt iepriekš noteiktu mērķi, piemēram, neitralizēt inficētu šūnu, lai tā nepārnes infekciju uz citām šūnām. Patlaban operatīvā iejaukšanās skar ne tikai slimās, bet arī veselās šūnas un tādējādi nereti nodara organismam ievērojamu kaitējumu.

6.16.2

Zinātnē pielietotā tehnika jau šodien spēj demonstrēt daudzus konkrētus rezultātus, kas varētu būt izmantojami ikdienas dzīvē, kaut arī izmaksas patlaban ir ļoti lielas. Lai izmaksas kļūtu pieejamas, zināšanām par jaunajām iespējām ir jākļūst par visas sabiedrības kulturālu vērtību un tādējādi jārada iespēja mainīt iesakņojušos procesus un ieradumus, jo tie vairumā gadījumu kavē un novilcina pārmaiņas.

6.17

Tekstilrūpniecība, apģērbu un apavu ražošana tās tradicionālajā formā visā Eiropas Savienībā atrodas krīzes priekšā arī tādēļ, ka šo krīzi rada konkurence no to valstu puses, kurās netiek ņemtas vērā fundamentālas darba tiesības un cenā netiek ierēķinātas ne vides piesārņojuma, ne darba vietas higiēnas un drošības izmaksas.

6.17.1

Inteliģenti un/vai tehniski audumi, kas tiek izgatavoti ar nanotehnoloģisku pulveru palīdzību, izplatītās daudzās Eiropas valstīs, un to izplatības pieaugums gadā ir apmēram 30 %. Šiem no jauna izstrādātajiem audumiem ir īpaša loma drošības ziņā visos aspektos: sākot no ceļu satiksmes drošības, līdz vides piesārņojuma novēršanai, saskarē ar ķimikālijām, alerģiju izraisošiem produktiem, atmosfēras iedarbībā utt. (35)

6.18

Sakarā ar nanotehnoloģijām fundamentālas izmaiņas patlaban notiek arī medicīnā, sevišķi, smagu audzēju un vecuma izraisītu slimību diagnostikas un savlaicīgas ārstēšanas jomā. Mērķtiecīgi pielietotas nanodaļiņas var izmantot kā ļoti efektīvus indikatorus infekcijas izraisītāju vai īpašu vielmaiņas produktu noteikšanai vai kā medijus medikamentu ievadīšanai īpašās orgānu zonās vai lokāli ierobežotās slimības skartajās daļās. Šāda veida sistēmas jau tiek izmantotas dažādos izmēģinājumos.

7.1

Nanotehnoloģiskā pieeja jauniem materiāliem ir vērsta uz jaunu funkciju radīšanu, lietojot sastāvdaļas no nanometriskā diapazona. Iespaidīgs piemērs ir cēlies no ilgmūžīgu un efektīvu materiālu ražošanas un transformācijas tehnikas automobiļu un aviācijas sektoros, respektīvi, sektoros, kuros Eiropa ieņem labākas pozīcijas nekā galvenie konkurenti. Tika izsmeļoši parādīts, ka nanostrukturētas sistēmas var ievērojami mazināt divu savstarpējā saskarē esošu virsmu berzi un, tātad, aizkavēt arī to nolietošanos.

7.1.1

Kā piemēru (kas noteikti pilnībā nenosedz dažādās nanotehnoloģiju pielietojuma jomas produktu izgatavošanā) var minēt no nanodaliņām sastāvošu virsmu un materiālu izstrādāšanu berzes un nolietojuma mazināšanai. Šīm sistēmām ir fundamentāla loma, attīstoties jauniem industriālajiem procesiem ar augstu efektivitātes līmeni un minimālu kaitējumu apkārtējai videi. Apmēram 25 % no visā pasaulē patērētās enerģijas tiek izšķērdēti berzes izraisīto zudumu rezultātā. (36) Zaudējumi, kas saistīti ar mehānisko daļu nolietošanos, veido 1,3 līdz 1,6 % no industrializētas valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar novērtējumu berzes, nolietošanās un eļļošanas radītās izmaksas gadā sastāda 350 miljardus eiro. To dalījums pa sektoriem ir sekojošs: sauszemes transports — 46,6 %, rūpnieciskās ražošanas procesi — 33 %, energoapgāde — 6,8 %, aviācija — 2,8 %, sadzīves patēriņš — 0,5 %, citi — 10,3 %. (37)

7.1.2

Tātad, jaunas tehnoloģiskās platformas ir jābalsta uz pamatprincipiem, kuros tiek ņemtas vērā nanotehnoloģiju specifiskās īpašības un, sevišķi, fakts, ka atbilst funkcijas un izmēri jeb izmēru kontrole atbilst funkciju kontrolei. Apgaismojošs ir piemērs par smērvielām: Ja kādā virsmā ir iekļautas atbilstoša izmēra nanometriskās daļiņas, vairs nav nepieciešams lietot smērvielas, jo šo funkciju, pateicoties jaunajiem izmēriem, jau pilda nanodaļiņas.

7.1.3

Nanostrukturētie, t.i., nanometriska izmēra daļiņas saturošie, materiāli un apšuvumi spēj ievērojami samazināt iepriekš aprakstītos procentuālos rādītājus. Piemēram, berzes koeficienta samazināšana par 20 % vieglās automašīnas pārnesumkārbā var par 0,64 % līdz 0,80 % mazināt enerģijas zudumus. Transporta sektorā vien tas katru gadu palīdzētu ietaupīt 26 miljardus eiro.

7.1.4

Virsmu kontrole un inženiertehniskā modificēšana ir atslēgas tehnoloģija ilgspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Britu Tirdzniecības un rūpniecības Ministrijas izklāstīts rūpniecības attīstības statuss virsmu modifikācijas jomā laikposmā no 1995. līdz 2005. un 2010. gadam. (38) No ziņojuma izriet, ka Lielbritānijā virsmu modifikāciju tirgus apjoms 1995. gadā bija apmēram 15 miljardi eiro un preču ražošanas vērtība sastādīja apmēram 150 miljardus eiro, no kuriem 7 miljardi bija saistīti ar tehnoloģiju izstrādi virsmu aizsardzībai pret nodilumu. Šajā sektorā Apvienotā Karaliste 2005. gadam prognozē apmēram 32 miljardus eiro lielu ieguldījumu, kas ietekmēs industriālos procesus apmēram 215 miljardu eiro vērtībā .

7.1.5

Atbilstošo rādītāju aprēķins Eiropas tirgum ir 240 miljardi eiro virsmu apstrādei ar ietekmi uz citiem ražošanas sektoriem apmēram 1.600 miljardu eiro vērtībā.

7.2

Lai industriālais progress varētu gūt labumu no nanotehnoloģijām (39), tam jābūt balstītam uz spēju nodrošināt tradicionālo ražošanas metožu un tehnoloģiju (top-down) apvienošanu ar inovatīvām metodēm uz jau eksistējošām vai vēl izveidojamām platformām, kas nodrošina iespēju nanometriskā līmenī izgatavot, mainīt un integrēt jaunas daļas.

7.2.1

Fundamentāla nozīme ir principam, kas balstās uz vadību. Līdzās vispārējām, uz patērētāju orientētajām iniciatīvām nepieciešams īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz nozaru asociācijām, vietējo pārvaldi un bezpeļņas sektoru, lai tādējādi iesaistītu procesā ekonomiskos, politiskos un sociālos tīklus. Šeit svarīgu lomu varētu spēlēt kompetenču centri (40), kas rada priekšnoteikumus uzlabotai koordinācijai starp vietējā un Kopienu līmeņa iniciatīvām un nodrošina labvēlīgu klimatu inovācijām nanotehnoloģiju jomā. Šeit būtu jāiekļauj arī iniciatīvas, kas saistītas ar nanotehnoloģijas ietekmes novērtēšanu no veselības un vides aizsardzības aspekta. Bez tam, būtu mērķtiecīgi nodrošināt saistību starp ES atbalstītajiem pasākumiem (top-down) un iniciatīvām, kas radušās un tiek veicinātas vietējā līmenī (bottom-up).

7.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēlas apstiprināt, ka tā apzinās ievērojamo nanozinātnes un nanotehnoloģijas attīstības potenciālu Lisabonas stratēģijas kontekstā. Zinātņu apvienošana uz dabas materiālās vienotības bāzes nano- līmenī nozīmē jauna pamatakmens ielikšanu zināšanu, inovāciju, tehnoloģiju un attīstības apvienošanai.

7.4

Neskatoties uz Sestajā Pētniecības ietvara programmā noteikto centienu īstenošanu, koordinācijas mēģinājumi Eiropas līmenī nav spējuši izkļūt no sadrumstalotības stāvokļa. Šķiet, ka koncentrēšanās šeit notiek uz resursu izmantošanas racionalizāciju. Kaut arī pamatizpēte un jaunu industriālo procesu izstrādāšana saņem spēcīgu atbalstu, tādu iniciatīvu veicināšana un atbalstīšana, kuru mērķis ir masveida produkcijas ražošanai izmantojamu tehnoloģiju attīstība, ir izrādījusies nepietiekama. Vēl mazākā mērā ir izdevies ievirzīt sliedēs šajā jomā Eiropas līmeņa vadību.

7.5

Efektīvai koordinācijai dalībvalstu līmenī ir fundamentāla nozīme. Taču līdz šim tā praksē netika pielietota, sevišķi, izpētes rezultātu īstenošanas jomā. Uzņēmumi — jo īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi — daudzās Eiropas valstīs bija spiesti cīnīties ar sekojošām grūtībām:

7.6

EESK uzskata, ka ir loti svarīgi ar pētniecības palīdzību radīt lietderīgu sistēmu sabiedrības veselības aizsardzības un pilsoņu ikdienas dzīves jomā, vienmēr sekojot “mimesis” principam — dabas atdarināšanai.

7.7

EESK ar prieku uzņem ziņu par tematiskā tīkla “Nanoforums” (41) nodibināšanu un cer, ka šī tīkla publikācijas tiks pārtulkotas visu dalībvalstu valodās un izplatītas šajās valstīs. Publikācijās izmantotajai valodai ir jābūt pēc iespējas vienkāršai un saprotamai plašai publikai. Universitātēm un pētniecības centriem ir jānodrošina iespēja izmantot tematiskā tīkla darbības rezultātus.

7.7.1

Bez tam, EESK ir pārliecināta, ka augsta ranga grupas ierosinātās Eiropas tehnoloģiskā Nanoelektronikas platformas (42) panākumi būs atkarīgi no tā, kā tā, izmantojot nepārtrauktu informācijas apmaiņu ar Komisiju, spēs nodrošināt, lai nenotiktu nevajadzīga un dārga pētījumu pārklāšanās.

7.8

EESK viedoklis ir arī tāds, ka investīcijas šajos sektoros ES ir jāpalielina no patreizējiem trim miljardiem eiro līdz astoņiem miljardiem 2008. gadā. Tam jānotiek regulārā Komisijas kontrolē, ņemot vērā sekojošus aspektus:

8.1

Komiteja pilnībā pievienojas Padomes (Konkurence) 2004. gada 24. septembra secinājumiem attiecībā uz nanozinātnes un nanotehnoloģijas nozīmīgo lomu. No līdz šim sasniegtajiem rezultātiem var secināt, ka ir svarīgi padziļināt zināšanas un izveidot instrumentus, kas ļautu iejaukties atomu uzbūvē, lai radītu jaunas struktūras un mainītu esošo struktūru īpašības.

8.2

Šai sakarā Komiteja iesaka nekavējoties īstenot kopīgu, integrētu un uz atbildību balstītu stratēģiju Eiropas līmenī, kas īpaši orientēta uz kopīgu centienu izstrādi pētniecības un tehnoloģiju jomā, zinātnisko un tehnoloģisko demonstrāciju un izglītību, rūpniecības un zinātnes mijiedarbību; paātrinātu industriālā un multisektorālā pielietojuma izstrādāšanu un pastiprinātu politikas, pasākumu, struktūru un iesaistīto personu tīklu “atvērtu koordinēšanu” Kopienu līmenī. Šīs stratēģijas ietvaros jau no paša sākuma un visā dzīvescikla laikā arī starptautiskā līmenī ir jānodrošina ētisko pamatprincipu ievērošana, vides un veselības aizsardzības un zinātnisko pielietojumu drošības garantēšana, kā arī atbilstoša tehniskā standartizācija.

8.3

Komiteja nepārprotami akcentē, ka šādai stratēģijai jābūt cieši saistītai ar visas sabiedrības attīstību. Tai jādod ne tikai ieguldījums Eiropas ekonomikas konkurētspējā, bet arī — un jo sevišķi — veselības, vides aizsardzības un drošības, kā arī Savienības pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

8.3.1

Šai sakarā Komiteja uzsver, ka ir svarīgi jau no paša sākuma nodrošināt atbildības pilnu un ilgspējīgu nanotehnoloģiju attīstību, kas atbilstu tam, ko pilsoniskā sabiedrība pamatoti cer no tās sagaidīt vides aizsardzības, veselības, ētikas, rūpniecības un ekonomikas jomās.

8.3.2

Komiteja iestājas par ievērojamu pamatizpētei piešķirto līdzekļu palielināšanu, jo radikāli tehnoloģiskie un industriālie sasniegumi vienmēr balstās uz zinātnes sasniegumiem.

8.3.3

Jāīsteno Barselonā nospraustais 3 % (43) mērķis, un noteikta daļa šo līdzekļu jāizmanto nanotehnoloģijām, to pielietošanas attīstīšanai un nano-, bio-, informācijas un zināšanu tehnoloģiju konverģencei.

8.3.4

Komisijas nesen iesniegtās finansiālās prognozes 2007. līdz 2013. gadam ir jāpārbauda un jāmaina līdzekļu piešķiršanas daļā, lai tās atbilstu jaunās, nanotehnoloģiskās revolūcijas izaicinājumam.

8.3.5

Paredzētā līdzekļus palielināšana ir jāīsteno, piešķirot atbilstošu finansējumu ar gaidāmās Septītās ietvara programmas starpniecību. Summas apmēram jebkurā gadījumā ir jālīdzinās tam, kāds tiek piešķirts citās valstīs, piemēram, ASV.

8.4

Komiteja uzskata, ka Eiropai būtu jāpieņem ambiciozs rīcības plāns, kam pievienots konkrēts darbības un laika grafiks un kas balstās uz integrēta pamatprincipa. Tādējādi būtu jāiegūst nepieciešamā visu iesaistīto personu piekrišana kopīgai vīzijai. Tai būtu jāietver viennozīmīgi un caurredzami mērķi un jāsniedz atbildes uz ekonomiskā un sabiedriskā progresa nepieciešamības, dzīves kvalitātes uzlabošanas, kā arī visas sabiedrības drošības un veselības aizsardzības jautājumiem.

8.5

Pēc Komitejas domām, ir jāizveido tehnoloģiskās platformas ar ievērojamu kritisko masu un augstu Eiropas virsvērtību, kas apvieno sabiedriskos un privātos spēkus (zinātni, rūpniecību, finanses, pārvaldi), kas darbojas dažādās specifiskās pielietojuma jomās.

8.6

Komiteja apstiprina, ka ir nepieciešams steidzami ierīkot Eiropas infrastruktūras augstā līmenī un izveidot kompetenču centrus. Šādu centru izvietošana un specializācija jānosaka ciešā sadarbībā starp Eiropas institūcijām un vietējiem spēkiem. Tādējādi vienoti rūpnieciskie reģioni varētu orientēties uz noteiktām, reģionam atbilstošām precēm, izmantojot jau eventuāli to rīcībā esošās konsolidētās pētniecības un tehnoloģiju iestādes ar zināmu kritisko masu.

8.6.1

Kompetenču centriem būtu jāgarantē jaudas kvalitatīvi augstvērtīga, uz pielietojumu un inovācijām orientēta pētnieciskā darba veikšanai un realizēšanai, un, proti, pielietojot nanotehnoloģiju — sevišķi, nanoelektronikas, nanobiotehnoloģijas un nanomedicīnas jomās.

8.7

Tik delikātā jomā, pirmkārt, ir nepieciešams garantēt zinātniekiem drošību un autortiesības. EESK ir pārliecināta, ka ir jāizdodas atrisināt patentu problēmu skaidrā un apmierinošā veidā, lai garantētu lietišķās nanotehnoloģijas izpētes panākumus. Taču ir nekavējoties jāparūpējas par “ Nano-IPR-Helpdesk ” izveidi Eiropas līmenī, lai apmierinātu zinātnieku, uzņēmumu un pētniecisko centru vajadzības.

8.8

Komisijai, saskaņojot ar dalībvalstīm, ir jāintensificē centieni un jāveicina padziļināti pētījumi, ko veic universitātes un pētnieciskie centri, lai šajā tik novatoriskajā sektorā ar vienkāršām procedūrām un nelielām izmaksām padarītu patenta saņemšanu šķietami vieglu.

8.8.1

Attiecībā uz starptautisko sadarbību jāveic darbs drošības un pasākumu un procedūru standartizācijas jomā kopā ar trešajām valstīm. Īpaša uzmanība jāvelta Ķīnai, jo tā ir izdarījusi ievērojamas investīcijas nanotehnoloģiju jomā. Starp citu, arī ASV un Japāna šai ziņā īsteno ļoti agresīvu politiku (jāatceras kaut vai starp Ķīnu un Kaliforniju noslēgtā vienošanās par High-Tech centru izveidi nanotehnoloģiju pielietošanai biomedicīnas jomā).

8.8.2

EESK uzskata, ka bez tam ir jācenšas (piemēram, ar 2003. gada Izaugsmes iniciatīvas palīdzību) panākt nanotehnikas uzņēmumu skaita palielināšanos Savienībā. Šai nolūkā ir jāveicina un jāuzlabo noturīgs apmaiņas darbs starp universitātēm, nanotehnoloģiju inovācijas centriem un uzņēmumiem.

8.8.3

Ir nepieciešamas akcijas, kas vērstas uz industriālo procesu attīstību, kas balstās uz nanotehnoloģijām (no nanotehnoloģijām līdz nanoražošanai) — gan lielajos, gan ari mazajos uzņēmumos. ASV piemēram (plāna izveide federālo programmu izmantošanai, piemēram, “Small Business Innovation Research Program” un “Small Business Technology Transfer Research Program”) būtu jāseko arī Eiropas līmenī, lai radītu blīvu nanotehnoloģiju attīstības tīklu visu — arī mazāko — uzņēmumu darbības vidē..

8.8.4

Svarīgu lomu var spēlēt nacionālā un vietējā līmeņa profesionālās asociācijas. Dažas akcijas, kas orientētas uz “intensīvu” sensibilizāciju, varētu veicināt sadarbībā ar Zinātnes ģenerāldirekciju un Uzņēmumu ģenerāldirekciju, iesaistot visus ekonomikas un sabiedrības pārstāvjus un pielietojot Triestā radīto pārbaudītās praktiskās pieredzes modeli. (44)

8.8.5

Svarīgs instruments Eiropas līmenī, pēc Komitejas domām, varētu būt Eiropas informācijas dienesta ierīkošana (45) (Clearing-House), kas atvieglotu sekojošas darbības:

8.9

Līdzās Eiropas platformām un saistībā ar tām būtu jānodibina dažas vispasaules platformas. Tās veidotu saikni ar ANO valstīm un spētu risināt problēmas sekojošos jautājumos:

8.10

Eiropas Investīciju bankai (EIB) arī ar konkrētiem Eiropas Investīciju fonda (EIF) pasākumiem būtu jārada procentu ziņā izdevīgi kredīta ietvari, kas tiktu pārvaldīti kopā ar reģionālo finanšu sabiedrību kredītinstitūcijām, kas specializējas uzņēmumu kredītu jomā, riska kapitāla sabiedrībām un “pilsoņu apvienībām”, lai veicinātu tādu uzņēmumu dibināšanu un attīstību, kas specializējas nanotehnoloģisko produktu ražošanā.

8.10.1

Pozitīvā pieredze, kas pagātnē nesusi labākos rezultātus, tāpat kā Izaugsmes un vides programma, kura gan vairāk bija veltīta vides jomai, būtu jāatkārto, lai veicinātu jaunās, uz nanotehnoloģijas balstītās ražošanas izaugsmi. (46)

8.11

Izpēte un tās ietekme uz produktiem jāveido tā, lai tā, pirmkārt, tiktu vērsta uz pilsoņu prasību izpildi un ilgspējīgu attīstību. Šajā jomā būtu jāiekļauj iniciatīvas, kas saistītas ar nanotehnoloģijas ietekmes novērtēšanu no veselības un vides aizsardzības aspekta. Bez tam, būtu mērķtiecīgi nodrošināt saistību starp ES atbalstītajiem pasākumiem (top-down) un iniciatīvām, kas radušās un tiek veicinātas vietējā līmenī (bottom-up)..

8.12

Dialogam ar sabiedrību jābūt zinātniski pamatotam un konstantam. Jaunās tehnoloģijas, kas rodas atomu izmantošanas rezultātā, jāatspoguļo caurredzamā veidā un jārada pilsoņos drošības sajūta, ka tās neslēpj riska potenciālu, kas apdraud veselību vai vidi. Vēsture māca, ka bažas un bailes no jauniem produktiem visbiežāk izraisa nezināšana un tās neatbilst īstenībai.

8.12.1

Šī iemesla dēļ EESK vēlas redzēt noturīgu un tiešu saistību starp pētījumu rezultātiem un vispāratzītajiem ētikas principiem, kam nepieciešams dialogs starptautiskā līmenī.

8.13

Galvenokārt tehnoloģijas platformas (47) izveides un attīstības fāzē Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm ir jāvelta īpaša uzmanība, lai nodrošinātu tām gan apjomīgu pārstāvību, gan tiešu iesaistīšanu Eiropas priviliģēto centru darbībā.

8.14

EESK uzskata, ka pētniecības koordinēšana plašā nanozinātnes jomā joprojām ir jāatstāj Komisijas rokās, lai tā kopā ar Parlamentu un Padomi varētu garantēt Eiropas pilsoņiem vislabāko iespējamo pievienoto vērtību, kā arī plašāk izplatītu, blīvāku un objektīvāku izpētes rezultātu pielietojumu savukārt par pamatpētniecību būtu jāatbild šim nolūkam izveidojamajai neatkarīgai Eiropas Zinātnes padomei.

8.15

Komiteja lūdz Komisiju reizi divos gados sniegt tai ziņojumu par progresu nanotehnoloģiju jomā, lai tā varētu novērtēt pieņemtā rīcības plāna izpildes rezultātus un nepieciešamības gadījumā sagatavot ierosinājumus tā izmaiņām un aktualizēšanai.

(a)

National Science Foundation

(b)

Department of Energy

(c)

National Aeronautics and Space Administration

(d)

National Institute of Standards and Technology

(e)

Environmental Protection Agency