[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.3.2006

COM(2006) 135 galīgā redakcija

2006/0042 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par kopīgiem noteikumiem pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Kam vajadzīga regula par pirktspējas paritātēm (PPP)?

PPP ir valūtas pārrēķina likmes, kas pārvērš valstu valūtās izteiktos ekonomiskos rādītājus vienotā valūtā un tajā pašā laikā ierēķina cenu līmeņa atšķirības, tā ļaujot valstu starpā salīdzināt iekšzemes kopprodukta (IKP) un tā summāro rādītāju tīro apjomu.

Regulas par PPP nolūks būtu kodificēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Statistikas biroja jau veicamās ikgadējo PPP aprēķina darbības un līdz ar to radot šim darbam normatīvu pamatu. Tā pati par sevi neliek veikt jaunus darbus, izņemot to, ka tā ievieš jaunus kvalitātes kontroles elementus; tā arī netiecas aptvert citus jautājumus, piemēram, cenu salīdzinājumus vispār.

Regula par struktūrfondiem — Padomes Regula (EK) Nr. 1260/1999 — uzliek Komisijai tiesisku atbildību par IKP aprēķināšanu uz pirktspējas pamata. Jauns tiesību akts šajā jomā paver iespēju precizēt valstu iestāžu lomu un pienākumus šās statistikas savākšanā un nodošanā Statistikas birojam ( Eurostat ).

PPP juridiskās bāzes izveidei ir jāuzlabo visa PPP izstrādes procesa pārredzamība, laicīgums un kvalitāte tiklab valstu statistikas institūtos, kā Statistikas birojā. Regulas izmantošanu par līdzekli PPP kopējās kvalitātes uzlabošanai var uzskatīt par mērķi ne vien Statistikas birojam kā koordinēto rezultātu izstrādātājam, bet arī pašām valstīm.

2. Tautsaimnieciskais konteksts

2.1 IKP salīdzinājumi

IKP, kas ir viens no būtiskākajiem nacionālo kontu summārajiem rādītājiem, kodolīgi atspoguļo komersantu visu darbību rezultātus konkrētā ekonomiskajā teritorijā noteiktā laika posmā, kurš parasti ir gads. IKP aprēķina saskaņā ar nacionālo kontu sistēmu, kas ES ir Eiropas integrēto tautsaimniecības kontu sistēma 1995 (EKS 95). IKP un tā summārie rādītāji ir būtiski makroekonomiskās analīzes un tautsaimniecības politikas indikatori. IKP var mērīt ražošanas, izdevumu un ieņēmumu rakursā. PPP vajadzībām īpaši svarīgi ir izdevumu mērījumi. Tie atsedz, kādā mērā kādas valsts tautsaimniecības saražotās (vai importētās) preces un pakalpojumi tiek izmantoti privātajam patēriņam, sabiedriskajam patēriņam, kapitālieguldījumiem vai eksportam.

Tādu tautsaimniecības apkopojumu kā IKP starptautiskie salīdzinājumi prasa, pirmkārt, lai summāro rādītāju noteikšanas bāze salīdzināmajām valstīm būtu vienveidīga, otrkārt, lai tiktu izmantota salīdzināma mērvienība. Summāro rādītāju noteikšanai vajadzīgās bāzes vienveidību panāk, ievērojot EKS 95.

IKP izdevumu vērtību atšķirības valstu starpā atbilst ne tikai komponentei „preču un pakalpojumu apjoms”, bet arī komponentei „cenu līmenis”, kam reizēm var būt paprāvas proporcijas (vērtība ir cenas un apjoma reizinājums). Tāpēc, lai iegūtu apjomu faktisku salīdzinājumu, ir būtiski izmantot pārrēķinu koeficientus (telpas deflatorus), kas atspoguļo cenu līmeņa atšķirības valstu starpā.

Valūtas maiņas kursu izmantošana par pārrēķina koeficientiem neļauj patiesi salīdzināt dažādās valstīs saražoto un izmantoto preču un pakalpojumu apjomu. Tas tādēļ, ka maiņas kursus nosaka daudzi faktori, kas iespaido valūtu pieprasījumu un piedāvājumu, piemēram, starptautiskā tirdzniecība un procentu likmju starpības. Citiem vārdiem, valūtas kursi parasti atspoguļo ne tikai cenu starpības, bet arī citus elementus.

PPP starp dažādu valstu valūtām ir konkrēti izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot par telpas pārrēķinu koeficientiem.

2.2 Kas ir PPP?

PPP ir valūtas pārrēķina likmes, kas pārvērš nominālās valstu valūtās izteiktos ekonomiskos rādītājus vienotā mākslīgā valūtā, ko sauc par pirktspējas līmeni (PSL), kurš vienādo dažādu valstu valūtu pirktspēju un tādējādi ļauj pilnvērtīgi salīdzināt IKP un tā summāro rādītāju apjomu valstu starpā. Citiem vārdiem, PPP ir gan cenu deflatori, gan valūtas konvertētāji; pārrēķina procesā tie likvidē cenu līmeņu atšķirības starp valstīm.

Ekonomikas summāro rādītāju apjomu PSL iegūst, dalot to sākotnējo vērtību valsts valūtas vienībās ar attiecīgo PPP. Par 1 PSL visās zemēs var nopirkt vienādu doto daudzumu preču un pakalpojumu, turpretim ir vajadzīgas dažādas valsts valūtas vienību summas, lai nopirktu to pašu daudzumu preču un pakalpojumu atsevišķās zemēs atkarā no valsts cenu līmeņa. Tādējādi valstu IKP, kas izteikts PSL, par pārrēķina koeficientu izmantojot PPP, atspoguļo tīro apjoma salīdzinājumu, jo ir likvidēta cenu līmeņa komponente.

Līdz ar euro ieviešanu eurozonas dalībvalstīs pirmo reizi cenas šajās valstīs var salīdzināt tieši. Tomēr euro pirktspēja atsevišķās euro zonas valstīs atšķiras atkarā no cenu līmeņa valstī. Tāpēc, lai noteiktu tīros apjoma summāros rādītājus PSL, joprojām ir nepieciešams aprēķināt PPP. Citiem vārdiem, valstīm, kuras neietilpst euro zonā, PPP ir valūtas konvertētājas, kas likvidē atšķirīgā cenu līmeņa ietekmi, bet euro zonas valstīs tām ir tikai cenas deflatoru funkcija.

Ikgadējā daudzpusējā darbībā PPP iegūst kā vidējās vērtības no salīdzināmu preču un pakalpojumu groza cenu attiecībām starp dažādām valstīm. Tās atlasa tā, lai tās reprezentētu veselu precīzi definētu izdevumu klasifikāciju virkni un reprezentētu patēriņa modeļus dažādajās valstīs.

3. PPP izmantošanas veidi Komisijā

3.1 Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

Struktūrfondu reforma un attiecināšana uz jaunām dalībvalstīm ir iedzīvināta ar Padomes Regulu Nr. 1260/1999 un 2003. gada Pievienošanās akta II pielikumu, kura 15. iedaļa saucas „Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”. Pirmajā dokumentā ir vispārīgi noteikumi par struktūrfondiem pašreizējam laika posmam, kas nosaka, ka reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPP, ir mazāks nekā 75 % no Kopienas vidējās vērtības, ir tiesīgi saņemt struktūrfondu piešķīrumus. Tajā arī teikts, ka kritēriji ir aprēķināmi, izmantojot objektīvus statistikas datus. Var pieņemt, ka līdzīgi noteikumi regulēs arī nākamo periodu, kas sāksies 2007. gadā. Ar otru dokumentu šajos principos izdarīti grozījumi, lai tiktu aptvertas arī jaunās dalībvalstis.

Šis jaunais juridiskais pamats ir pretstats agrākajam stāvoklim, kad bija tikai normatīva norāde uz PPP saistībā ar struktūrfondiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2052/88 apsvērumā, kur bija teikts: „Tā kā šim sarakstam jāaptver administratīvā līmeņa NUTS II reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspēja paritāšu izteiksmē ir mazāka par 75 % no Kopienas vidējā, . . . ”. Regulas pamattekstā nebija izpildes klauzulas. Patlaban struktūrfondu prasības tiek apmierinātas, kombinējot reģionālās IKP vērtības un valstu PPP.

Regulā par Kohēzijas fonda izveidi (Padomes 1994. gada 25. maija Regula Nr. 1164/94) ir noteikts, ka Kopienas uzdevums ir sekmēt dalībvalstu sociālekonomisko kohēziju un solidaritāti, un Kohēzijas fonds ir instruments tā izpildei. Regulas 2. panta 1. punktā noteikts, ka „Fonds sniedz finansiālu ieguldījumu projektiem, kas palīdz sasniegt Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos mērķus, kuri attiecas uz vidi un Eiropas infrastruktūras tīkliem tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts (NKP) uz vienu iedzīvotāju, ko izsaka ar pirktspējas paritāti, ir mazāks par 90 % no Kopienas vidējā kopprodukta.” Tādējādi arī Regula par Kohēzijas fondu uzliek Komisijai tiesisku atbildību par pirktspējas paritāšu aprēķināšanu.

3.2 Korekcijas koeficienti

Lai gan Regula koncentrējas uz konkrēto mērķi iegūt datus par cenām, pēc kuriem izdarīt starptautiskus IKP salīdzinājumus, tā ir arī līdzeklis normatīva pamata izveidei cenu savākšanas darbībai, kas ir nepieciešama, lai izpildītu lielu daļu Komisijas juridisko prasību saistībā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu. Citiem vārdiem, cenas, kas savāktas PPP vākšanas gaitā, tiek arī izmantotas, nosakot korekcijas koeficientus, ko piemēro Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku atlīdzībai un pensijām saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. punktā teikts: „pirktspējas paritāti aprēķina tā, lai katru pamatelementu var pārbaudīt ik pēc pieciem gadiem, veicot tiešu apsekojumu.”

3.3 Cenu salīdzinājumi

Komisijā arvien pieaug vajadzība pēc datiem par telpiskajiem cenu salīdzinājumiem — it sevišķi patēriņa cenām. Šo prasību ievērot mudina vairāku politikas nozaru vajadzības, it sevišķi cenu konverģences novērošana vienotajā tirgū, cenu indikatoru uzlabošana, lai novērotu publiskā iepirkuma tirgus, un cenu konverģences novērošana euro zonā pēc euro ieviešanas. Cenu līmeņa indeksi kopējā privāto mājsaimniecību patēriņa līmenī, kas veidojušies PPP vākšanā, jau parādās kā strukturālie indikatori Komisijas Paziņojumā par strukturālajiem indikatoriem un Komisijas ikgadējā apkopojošajā ziņojumā Eiropadomei.

No patērētāju aizsardzības viedokļa ir arī vajadzīgs novērot cenu atšķirības plašā patēriņa preču klāstā viscaur ES. Būtiska šo prasību daļa, it sevišķi augstākā apkopojuma līmenī, ir sastopama kā plašākās PPP programmas blakusprodukts.

Līdz ar to cenu salīdzinājumi ir īpaši svarīgi vairākās Kopienas politikas jomās, kā vienotā tirgus attīstība un EMS uzraudzība attiecībā uz cenu konverģenci un patērētāju aizsardzību cenu atšķirību identifikācijas aspektā. Nav teikts, ka PPP darba programma, kas ieskicēta Regulas priekšlikumā, noteikti sagādās visus datus, kas vajadzīgi šiem citiem izmantošanas veidiem, taču tā vismaz ieviesīs satvaru, ko izmantot par pamatu cenu salīdzināšanas darba turpināšanai. Bez tam šī regula nekādi neliedz Komisijai izskatīt un pētīt jaunus, alternatīvus cenu datu avotus. Šādus pētījumus patlaban Komisija uzsāk, lai izpētītu svītrkoda skannera datu piemērotību un internetu kā starptautisku cenu salīdzinājumu avotu.

4. Secinājumi

Komisija var daudzējādi izmantot tautsaimnieciskos summāros rādītājus, kas pārvērsti vienotā valūtā, izmantojot PPP. PPP ir ekonomiskā un politiskā ziņā būtiski svarīgi ES indikatori.

Komisija tiesiski atbild par IKP aprēķināšanu uz pirktspējas bāzes, tomēr šobrīd dalībvalstīm nav juridiska pienākuma sadarboties. Ņemot vērā, ka šis darbs pēc rakstura ir daudzpusējs, tad pat vienas valsts liegtais atbalsts iedragātu visa pasākuma nozīmi. Tādēļ ir svarīgi sagādāt stabilu, saistošu un ticamu tiesisko regulējumu, kas spētu nodrošināt šo datu pieejamību noliktajā laikā.

2006/0042 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par kopīgiem noteikumiem pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru[3],

tā kā:

1. Lai iegūtu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumu apjoma izteiksmē, ir būtiska vajadzība, lai Kopienai būtu pirktspējas paritātes (PPP), kas atspoguļo cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm.

2. Kopienas PPP ir jāveido pēc saskaņotas metodikas atbilstīgi Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulai (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas valstu un reģionālo kontu sistēmu Kopienā[4](EKS 95), kas nosaka pamatu valstu kontu izveidei dalībvalstīs.

3. Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999 3. panta 1. punkts, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem[5], ir lasāms saistībā ar 2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 15. daļu, kas saucas „Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”. Minētais punkts nosaka, ka 1. mērķa aptvertajiem reģioniem jābūt NUTS II līmenim atbilstošiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, ko izsaka PPP un aprēķina pēc Kopienas skaitliskajiem datiem, ir mazāks par 75 % no Kopienas vidējās vērtības. Ja trūkst reģionu PPP, tad tiek izmantotas valstu PPP, lai izveidotu to reģionu sarakstu, kuri varētu saņemt labumu no struktūrfondiem. Tās var izmantot arī katram reģionam atvēlamo līdzekļu apjoma noteikšanai.

4. Padomes 1994. gada 16. maija Regulas (EK) Nr. 1164/1994 par Kohēzijas fonda izveidi[6] 2. panta 1. punkts ir lasāms saistībā ar 2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 15. daļu, kas saucas „Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”. 2. panta 1. punkts nosaka, ka fonds sniedz finansiālu ieguldījumu projektiem, kas palīdz sasniegt Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos mērķus, kuri attiecas uz vidi un Eiropas transporta infrastruktūras tīkliem tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts (NKP) uz vienu iedzīvotāju, ko izsaka ar pirktspējas paritāti, ir mazāks par 90 % no Kopienas vidējā kopprodukta un kurām ir programma Līguma 104.c pantā izvirzīto ekonomiskās konverģences nosacījumu īstenošanai.

5. Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. pants nosaka, ka Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas vajadzībām Statistikas birojs katru gadu pirms oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē, pirktspējas paritāti starp Briseli un konkrētām vietām dalībvalstīs un izmaiņām centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algu pirktspējā.

6. Eiropas Savienībā darbojošās līdzšinējās metodes un prakse, ko patlaban atsevišķu statistikas programmu veidā reglamentē Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku[7], nākotnē ir jāpārvērš tiesiskā regulējumā.

7. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[8].

8. Saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantu ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes 1989. gada 19. jūnija Lēmumu 89/382/EEK, Euratom , ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju[9],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šās regulas mērķis ir ieviest kopīgus noteikumus pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm (PPP) sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai. PPP atspoguļo tikai cenu līmeņu un izdevumu svaru atšķirības.

2. pants

Darbības joma

1. Sniedzamā pamatinformācija ir dati, kas vajadzīgi PPP aprēķināšanai un kvalitātes nodrošināšanai.

Pamatinformācijā ietilpst cenas, IKP izdevumu sadalījums un citi dati, kas uzskaitīti I pielikumā.

2. PPP aprēķina pēc valsts ikgadējām vidējām preču un pakalpojumu cenām, izmantojot pamatinformāciju, kas attiecībā uz dalībvalstu ekonomisko teritoriju noteikta sistēmā „EKS 95”, kura ieviesta ar Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas valstu un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (EKS 95).

3. PPP aprēķina pēc pamatpozīcijām, kas uzskaitītas II pielikumā, saskaņā ar attiecīgo IKP klasifikāciju, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2223/1996.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a) „Pirktspējas paritātes” jeb PPP ir telpas deflatori un valūtas konvertētāji, kas novērš valstu cenu līmeņu atšķirību ietekmi un tādējādi ļauj veikt IKP komponentu apjoma salīdzinājumus un cenu līmeņu salīdzinājumus.

b) „PSL” (pirktspējas līmenis) ir mākslīga kopīga atsauces valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai varētu veikt telpiskus salīdzinājumus tādā veidā, ka tiek likvidētas valstu cenu līmeņa atšķirības. [Divi nākamie teikumi pēc rakstura ir drīzāk tehniski/akadēmiski skaidrojumi, nevis juridiskas definīcijas!]

c) „Cenas” ir pircēju cenas, ko maksā galapatērētāji.

d) „Izdevumu svari” ir izdevumu komponenšu daļas IKP pašreizējās cenās.

e) „Pamatpozīcija” ir zemākais posteņu apkopojuma līmenis IKP sadalījumā, kuram tiek aprēķinātas paritātes.

f) „Postenis” ir prece vai pakalpojums, kas precīzi definēts izmantošanai cenu novērošanā.

g) „Faktiskā un nosacītā īre” ir lietota tādā nozīmē, kāda tai piešķirta Komisijas Lēmumā 95/309/EK, Euratom[10].

h) „Darbinieku atalgojums” ir lietots tādā nozīmē, kāda tam piešķirta Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/1996[11].

i) „Laika korekcijas koeficienti” ir koeficienti, ko izmanto, lai vidējās cenas, kas iegūtas apsekošanas laikā, pārrēķinātu gada vidējās cenās.

j) „Teritorijas korekcijas koeficienti” ir koeficienti, ko izmanto, lai vidējās cenas, kas iegūtas vienā vai vairākās vietās dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā, pārrēķinātu valsts vidējās cenās.

k) „Reprezentatīvi posteņi” ir tie, kuri ir vai par kuriem tiek uzskatīts, ka pamatpozīcijas relatīvo kopējo izdevumu izteiksmē tie ir vieni no vissvarīgākajiem posteņiem, ko pērk valsts tirgos.

l) „Reprezentativitātes indikatori” ir marķieri vai citi indikatori, kas apzīmē posteņus, kurus valstis ir izraudzījušās par reprezentatīviem.

m) „Ekvireprezentativitāte” ir īpašība, kas vajadzīga posteņu saraksta sastādīšanā pamatpozīcijai, kur katra valsts var novērot cenas tādam reprezentatīvo preču skaitam, kas atbilstu pamatpozīcijas aptverto ražojumu daudzveidībai un cenu līmeņiem, un izdevumiem attiecīgai pamatpozīcijai.

n) „Transitīvs” [„Transitivitāte” kā tāda neparādās] apzīmē īpašību, kuras dēļ tiešs jebkuru divu valstu salīdzinājums dod to pašu iznākumu, ko netiešs salīdzinājums caur kādu citu valsti.

o) „Kļūda” ir nepareizas pamatinformācijas izmantošana vai aprēķinu procedūras nepareiza piemērošana.

p) „Apsekojuma gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas gada rezultāti.

q) „Noturība” ir tad, ja, rezultātus sākotnēji aprēķinot valstu grupai un vēlāk tos aprēķinot plašākai valstu grupai, tik un tā saglabājas sākotnējās grupas savstarpējās PPP.

4. pants

Lomas un pienākumi

1. Komisijas pienākumi ir:

a) koordinēt pamatinformācijas sniegšanu;

b) aprēķināt un publicēt PPP;

c) nodrošināt PPP kvalitāti — saskaņā ar 7. pantu;

d) saziņā ar dalībvalstīm izstrādāt metodiku;

e) gādāt par to, lai dalībvalstīm būtu iespēja izteikt piezīmes par PPP rezultātiem pirms publicēšanas un lai Komisija (Statistikas birojs) visas šādas piezīmes pienācīgi ņemtu vērā.

Šos uzdevumus Statistikas birojs izpilda Komisijas uzdevumā.

2. Sniedzot pamatinformāciju, dalībvalstis ievēro I pielikumā izklāstīto procedūru.

Dalībvalstis rakstveidā apstiprina to pārziņā esošā apsekojuma rezultātus, kad ir pabeigts datu validācijas process, kā noteikts I pielikuma 5.2. punktā.

Tās apstiprina datu vākšanas metodiku un pārbauda datu ticamību, ieskaitot Komisijas (Statistikas biroja) sniegto pamatinformāciju.

5. pants

Pamatinformācijas nodošana

1. I pielikumā uzskaitīto informāciju dalībvalstis pārsūta Komisijai (Statistikas birojam) saskaņā ar pastāvošajiem Kopienas noteikumiem par datu pārraidi.

2. I pielikumā uzskaitītā pamatinformācija pārsūtāma tajā pašā pielikumā noteiktajā tehniskajā formā un termiņos.

3. Gadījumos, kad pamatinformācijas posteņus dalībvalstīm sniedz Komisija (Statistikas birojs), Komisija nosūta metodes skaidrojumu, lai dalībvalstis varētu veikt ticamības pārbaudi.

6. pants

Statistikas vienības

1. I pielikumā uzskaitīto pamatinformāciju iegūst vai nu no statistikas vienībām, kas definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 696/1993[12], vai no citiem avotiem, kas dod datus, kuri atbilst I pielikuma 5.1. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām.

2. Statistikas vienības, ko dalībvalstis aicina sniegt datus vai sadarboties datu sniegšanā, ļauj novērot faktiski maksātās cenas un sniedz patiesu un pilnīgu informāciju, kad tā tiek pieprasīta.

7. pants

Kvalitātes kritēriji un kontrole

1. Komisija (Statistikas birojs) un dalībvalstis izveido kvalitātes kontroles sistēmu, kuras pamatā ir ziņojumi un vērtējumi, kas noteikti I pielikuma 5.3. punktā.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai (Statistikas birojam) pēc tās lūguma visu informāciju, kas nepieciešama I pielikumā uzskaitītās pamatinformācijas kvalitātes izvērtēšanai.

Dalībvalstis arī sniedz Komisijai (Statistikas birojam) sīkas ziņas par vēlākām izmaiņām izmantotajās metodēs.

3. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) kvalitātes pārskatus par apsekojumiem, kuri ir tās pārziņā, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

8. pants

Regularitāte

Komisija (Statistikas birojs) aprēķina PPP attiecībā uz katru kalendāro gadu.

9. pants

Datu izplatīšana

1. Komisija (Statistikas birojs) publicē galīgos gada rezultātus ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc apsekojuma gada beigām.

Publikācijai jābalstās uz datiem, kas ir Komisijas (Statistikas biroja) rīcībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms publikācijas datuma.

Šis punkts neskar Komisijas (Statistikas biroja) tiesības publicēt provizoriskos rezultātus agrāk nekā 36 mēnešus pēc apsekojuma gada beigām.

2. Komisijas (Statistikas biroja) publicētajos rezultātos apkopotā līmenī par katru dalībvalsti ietilpst vismaz šādi dati:

a) PPP IKP līmenī,

b) PPP privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem un faktiskajam individuālajam patēriņam,

c) cenu līmeņa indeksi, kas attiecas uz Kopienas vidējo līmeni,

d) IKP, privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumi un faktiskais individuālais patēriņš un attiecīgie PSL skaitļi uz vienu iedzīvotāju.

3. Ja aprēķina rezultātus par plašāku valstu grupu, dalībvalstu PPP tik un tā ir jāsaglabā, ievērojot noturības principu.

4. Publicētās galīgās PPP parasti netiek revidētas.

Tomēr, ja ir kļūdas, kas skar I pielikuma 10. punktā ietverto sarakstu, publicē izlabotus rezultātus minētajā punktā noteiktajā kārtībā.

Vispārēju ārkārtas pārskatīšanu izdara tādā gadījumā, ja, mainoties EKS 95 pamatā esošajai koncepcijai, kas iespaido PPP rezultātus, IKP apjoma indekss kādai no dalībvalstīm mainās par vairāk nekā vienu procentu punktu.

10. pants

Korekcijas koeficienti

Dalībvalstīm netiek prasīts veikt apsekojumus ar vienīgo mērķi noteikt korekcijas koeficientus, kas piemērojami Kopienas ierēdņu un citu darbinieku atlīdzībai un pensijām saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom 1. pantu.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemērojama Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā noteiktā regulatīvā procedūra, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem reglamentu.

12. pants

Īstenošanas pasākumi

Šās regulas noteikumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus, ieskaitot pasākumus sakarā ar saimnieciskām un tehniskām pārmaiņām, nosaka 11. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas dalībvalstīm neizraisa nesamērīgu izmaksu palielinājumu.

Šajos pasākumos jo īpaši risina šādus jautājumus:

a) definīciju pielāgošana;

b) minimālo standartu kopums, kas vajadzīgs datu būtiskas salīdzināmības un reprezentativitātes panākšanai;

c) precīzas prasības izmantojamās metodikas ziņā;

d) pamatpozīciju saraksta koriģēšana un pamatpozīciju satura sīka apraksta izveidošana un koriģēšana, ja vien tie paliek saskaņā ar EKS 95 vai tai sekojošu sistēmu.

13. pants

Pārskatīšana un ziņošana

Šās regulas noteikumi pārskatāmi piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Vajadzības gadījumā tos pārskata, balstoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS. METODIKA

1. Metodikas rokasgrāmata un darba programma

1.1 KOMISIJA (STATISTIKAS BIROJS), APSPRIEDUSIES AR DALīBVALSTīM, NODROšINA METODIKAS ROKASGRāMATU, KURā APRAKSTīTAS DAžāDOS PPP APKOPOšANAS POSMOS IZMANTOJAMāS METODES, IESKAITOT METODES TRūKSTOšāS PAMATINFORMāCIJAS NOTEIKšANAI UN TRūKSTOšO PARITāšU APRēķINāšANAI. METODIKAS ROKASGRāMATA TIKS PāRLABOTA PēC KATRAS IEVēROJAMAS IZMAIņAS METODIKā. Tā VAR IEVIEST JAUNAS METODES DATU KVALITāTES UZLABOšANAI, IZMAKSU PAZEMINāšANAI VAI SLOGA SAMAZINāšANAI DATU PIEGāDāTāJIEM.

1.2 Līdz katra gada 31. oktobrim Komisija (Statistikas birojs) saziņā ar dalībvalstīm izveido ikgadējo darba programmu nākamajam kalendārajam gadam, kurā nosaka vajadzīgās pamatinformācijas specifikācijas un sniegšanas grafiku attiecīgajam gadam.

1.3 Ikgadējā darba programmā nosaka dalībvalstīm izmantojamo datu sniegšanas formu un citas darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu PPP aprēķināšanu un publicēšanu.

1.4 Pamatinformāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1.2. punktu, var pārskatīt, taču apsekojuma gada rezultātus aprēķina pēc informācijas, kas pieejama saskaņā ar 9. pantā aprakstīto grafiku. Ja informācija nav pilnīga vai nav pieejama attiecīgajā datumā, Komisija (Statistikas birojs) aprēķina trūkstošo pamatinformāciju.

2. Pamatinformācija

2.1 PAMATINFORMāCIJAS POSTEņI

Šās regulas vajadzībām pamatinformācija saskaņā ar 2. un 4. pantu un jaunu datu piegādes minimālais biežums ir šādi:

Pamatinformācija | Minimālais biežums |

IKP izdevumu vērtības | Ik gadu |

Faktiskā un aprēķinātā noma | Ik gadu |

Darbinieku atalgojums | Ik gadu |

Laika korekcijas koeficienti | Ik gadu |

Patēriņa preču un pakalpojumu cenas un attiecīgie reprezentativitātes indikatori | 3 gadi1 |

Ražošanas līdzekļu cenas | 3 gadi |

Būvprojektu cenas | 3 gadi |

Teritorijas korekcijas koeficienti | 6 gadi |

1 Minimālais biežums attiecas uz datu sniegšanu par konkrētu preču grupu saistībā ar kārtējo apsekojumu ciklu.

2.2 PAMATINFORMāCIJAS IEGūšANAS KāRTīBA

Komisija (Statistikas birojs), uzklausījusi dalībvalstu viedokļus, nosaka avotus un datu sniedzējus, kas jāizmanto katrā no iepriekš dotajiem pamatinformācijas posteņiem. Ja Komisija (Statistikas birojs) iegūst pamatinformāciju no tāda datu piegādātāja, kas nav dalībvalsts, dalībvalsts ir atsvabināta no 5.1.4.–5.1.13. punktā izklāstītajiem pienākumiem.

3. VALSTS VIDēJāS CENAS

3.1 NEATKARīGI NO 2. PANTA 2. PUNKTA NOTEIKUMIEM DATU VāKšANU VAR IEROBEžOT LīDZ VIENAM VAI VAIRāKIEM EKONOMISKāS TERITORIJAS PUNKTIEM. TāDUS DATUS VAR IZMANTOT PPP APRēķINIEM, JA VIEN TIEM IR PIEVIENOTI PIEMēROTI TERITORIJAS KOREKCIJAS KOEFICIENTI. TOS IZMANTO, LAI APSEKOJUMU DATUS šAJOS PUNKTOS PIELāGOTU DATIEM, KAS REPREZENTē VALSTS VIDēJOS DATUS.

3.2 Telpas korekcijas koeficientus iesniedz pamatpozīciju līmenī. Apsekojuma periodā tie nedrīkst būt vairāk nekā sešus gadus veci.

4. Gada vidējās cenas

NEATKARīGI NO 2. PANTA 2. PUNKTA NOTEIKUMIEM DATU VāKšANU VAR IEROBEžOT LīDZ KONKRēTAM LAIKA POSMAM. TāDUS DATUS VAR IZMANTOT PPP APRēķINIEM, JA VIEN TIEM IR PIEVIENOTI PIEMēROTI LAIKA KOREKCIJAS KOEFICIENTI. TOS IZMANTO, LAI APSEKOJUMU DATUS šAJā LAIKPOSMā PIELāGOTU DATIEM, KAS REPREZENTē GADA VIDēJOS DATUS.

5. Kvalitāte

5.1 PAMATINFORMāCIJAS MINIMāLIE STANDARTI

5.1.1 Posteņu saraksts, kam jāvāc cenas, veidojams tā, lai aptvertu posteņus, kuru specifikācijas nodrošina salīdzināmību starp valstīm.

5.1.2 Posteņu saraksts, kam jāvāc cenas, veidojams tā, lai katra dalībvalsts var katrā pamatpozīcijā uzrādīt vismaz vienu reprezentatīvu posteni, kuram var novērot cenu vismaz vienā citā valstī.

5.1.3 Posteņu saraksts veidojams tā, lai panāktu augstāko iespējamo ekvireprezentativitātes līmeni, tā ka katrai valstij katrā pamatpozīcijā ir jābūt cenai vismaz vienam reprezentatīvam postenim un šim reprezentatīvajam postenim jābūt cenai vismaz vēl vienā citā valstī.

5.1.4 Katra dalībvalsts posteņu cenas vāc atbilstīgi specifikācijām posteņu sarakstā.

5.1.5 Katra dalībvalsts katrā pamatpozīcijā savāc cenas pietiekamam daudzumam posteņu, kas ir pieejami tās tirgū, pat ja nevar uzskatīt, ka tie reprezentē attiecīgo pamatpozīciju.

5.1.6 Katra dalībvalsts katrā pamatpozīcijā piegādā vismaz viena reprezentatīva posteņa cenas. Reprezentatīvie posteņi uzrādāmi ar reprezentativitātes indikatoru.

5.1.7 Katra dalībvalsts savāc pietiekamu daudzumu cenu kvotu par katru posteni, kam ir cena, lai nodrošinātu ticamu katra posteņa vidējo cenu, ņemot vērā tā tirgus struktūru.

5.1.8 Veikalu atlase veidojama tā, lai adekvāti atspoguļotu iekšzemes patēriņa modeli dalībvalstī atbilstīgi postenim.

5.1.9 Veikalu atlase konkrētā vietā jāveic tā, lai adekvāti atspoguļotu attiecīgās vietas iedzīvotāju patēriņu un posteņu pieejamību.

5.1.10 Katra dalībvalsts piegādā Komisijai (Statistikas birojam) datus par darbinieku atalgojumu atlasītajos nodarbošanās veidos ar norādi uz nozari „Valsts pārvalde” (S 13), kas noteikta EKS 95.

5.1.11 Katra dalībvalsts piegādā Komisijai (Statistikas birojam) laika korekcijas koeficientus, kas ļauj aprēķināt PPP pēc cenām, kas savāktas konkrētā laikā un adekvāti atspoguļo gada vidējo cenu līmeni.

5.1.12 Katra dalībvalsts piegādā Komisijai (Statistikas birojam) teritorijas korekcijas koeficientus, kas ļauj aprēķināt PPP pēc cenām, kas savāktas konkrētās vietās un adekvāti atspoguļo valsts vidējo cenu līmeni.

5.1.13 Katra dalībvalsts piegādā Komisijai (Statistikas birojam) svarus, kas attiecas uz katru pamatpozīciju, kā noteikts II pielikumā, kas atspoguļo izdevumu modeli dalībvalstī apsekojuma gadā.

5.2 CENU APSEKOJUMU REZULTāTU APSTIPRINāšANAS MINIMāLIE STANDARTI

5.2.1 Pirms datu nosūtīšanas Komisijai (Statistikas birojam) katra dalībvalsts pārbauda datu derīgumu, pamatojoties uz

- maksimālajām un minimālajām cenām,

- vidējo cenu un variāciju koeficientu,

- posteņu skaitu katrā pamatpozīcijā, kam savāktas cenas,

- reprezentatīvo posteņu skaitu katrā pamatpozīcijā, kam savāktas cenas,

- novēroto cenu skaitu katram postenim.

5.2.2 Komisija (Statistikas birojs) dalībvalstīm piegādā saskaņotu elektronisku programmu ar algoritmiem, kas vajadzīgi 5.2.1. punkta izpildei.

5.2.3 Komisija (Statistikas birojs) pirms apsekojumu galīgo rezultātu iegūšanas saziņā ar dalībvalstīm izdara derīguma pārbaudes, pamatojoties uz indikatoriem, kuru starpā ir šādi:

Par katru pamatpozīciju:

- posteņu skaits, kam katrā valstī novērotas cenas;

- posteņu skaits, kam katra valsts piešķīrusi reprezentativitātes indikatoru;

- cenu līmeņa indekss;

- rezultāti iepriekšējam apsekojumam par to pašu pamatpozīciju;

- katras valsts cenu līmeņa indeksi PPP izteiksmē.

Par katru posteni:

- katras valsts novēroto cenu skaits;

- variācijas koeficienti:

i) vidējām cenām valstu valūtās,

ii) cenu līmeņa indeksiem PPP izteiksmē,

iii) katras valsts cenu līmeņa indeksiem PPP izteiksmē.

5.2.4 Komisija (Statistikas birojs) pirms PPP rezultātu finalizēšanas agregātlīmenī veic validāciju, pamatojoties uz indikatoriem, kuru starpā ir šādi:

Kopējā IKP un tā galveno summāro rādītāju līmenī:

- IKP izdevumu vērtību un iedzīvotāju skaita aprēķinu atbilstība publicētajiem datiem;

- kārtējo un iepriekšējo aprēķinu apjoma indeksu salīdzinājums uz vienu iedzīvotāju;

- kārtējo un iepriekšējo aprēķinu cenu līmeņa indeksu salīdzinājums.

Katras pamatpozīcijas līmenī:

- kārtējo un iepriekšējo aprēķinu IKP svaru struktūras salīdzinājums;

- attiecīgos gadījumos — trūkstošo datu aprēķini.

5.3 ZIņOšANA UN NOVēRTēšANA

5.3.1 Katra dalībvalsts ved dokumentāciju, kurā pilnīgi aprakstīta šās regulas īstenošana. Dokumentācija jānodod Komisijas (Statistikas biroja) un citu dalībvalstu rīcībā.

Vismaz vienreiz sešos gados katra dalībvalsts savu PPP procesu nodod novērtēt Komisijai (Statistikas birojam). Novērtēšanā, kas tiek plānota katru gadu un iekļauta gada darba programmā, izskata atbilstību šai regulai. Balstoties uz novērtējumu, Komisija (Statistikas birojs) sastāda ziņojumu.

Saskaņā ar 7. panta 3. punktu drīz pēc katra patēriņa cenu apsekojuma Komisijai (Statistikas birojam) ir jāiesniedz dalībvalsts ziņojums ar ziņām par to, kā apsekojums veikts. Komisija (Statistikas birojs) iesniedz katrai dalībvalstij šo ziņojumu kopsavilkumu.

6. Patēriņa cenu apsekošanas procedūra

6.1 DALīBVALSTIS IZPILDA CENU APSEKOšANU SASKAņā AR DARBA PROGRAMMU.

6.2 Katram apsekojumam Komisija (Statistikas birojs) sagatavo apsekojuma posteņu sarakstu, kura pamatā ir priekšlikumi, kurus izsaka katra dalībvalsts par katru pamatpozīciju.

6.3 Komisija (Statistikas birojs) sniedz katra apsekojuma saraksta visu specifikāciju tulkojumu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās kopā ar posteņu sarakstu.

7. Aprēķināšanas procedūra

7.1 DIVPUSēJO PARITāšU APRēķINāšANA PAMATPOZīCIJU LīMENī

a) daudzpusējo EKS ( Éltető -Köves-Szulc ) paritāšu aprēķināšanai pamatpozīciju līmenī pamatā ir matrica ar divpusējām paritātēm katram piedalošos valstu pārim;

b) divpusējo paritāšu aprēķinu izdara pēc cenām, kas novērotas attiecīgajiem posteņiem un reprezentativitātes indikatoriem, kas uz tiem attiecināti;

c) vidējo apsekojuma cenu katram postenim nosaka kā vienkāršu aritmētisko vidējo vērtību no novērotajām cenām, kas reģistrētas minētajam postenim;

d) valsts gada vidējo cenu aprēķina, ja nepieciešams, balstoties uz vidējo apsekojuma cenu, izmantojot piemērotus teritorijas un laika korekciju koeficientus;

e) pēc tam, ja iespējams, posteņiem un piedalošos valstu pāriem aprēķina koriģēto vidējo cenu attiecības un to apgrieztās vērtības;

f) tad aprēķina PPP, ja iespējams, visiem piedalošos valstu pāriem attiecībā uz pamatpozīciju. Katram piedalošos valstu pārim PPP aprēķina kā svērto ģeometrisko vidējo vērtību no:

- ģeometriskās vidējās vērtības no to posteņu cenu attiecībām, kuri ir uzrādīti kā reprezentatīvi abām valstīm;

- ģeometriskās vidējās vērtības no to posteņu cenu attiecībām, kuri ir uzrādīti kā reprezentatīvi pirmajai valstij, bet ne otrajai valstij;

- ģeometriskās vidējās vērtības no to posteņu cenu attiecībām, kuri ir uzrādīti kā reprezentatīvi otrajai valstij, bet ne pirmajai valstij;

izmantojot svarus, kas atspoguļo visu posteņu, kuriem abas valstis noteikušas cenas, relatīvo reprezentativitāti.

7.2 TRūKSTOšO DIVPUSēJO PARITāšU APLēSES

Ja kādai pamatpozīcijai divpusējo PPP nevar aprēķināt, trūkstošās divpusējās PPP aprēķina, ja iespējams, izmantojot netiešo paritāšu ar trešām valstīm ģeometriskās vidējās vērtības noteikšanas standarta metodi. Ja pēc šiem aprēķiniem divpusējo PPP matricā kādai pamatpozīcijai arvien vēl trūkst kādas vērtības, tad daudzpusējo EKS paritāšu aprēķināšana nav iespējama valstīm, kurām trūkst divpusējo PPP. Tādas trūkstošas „EKS” paritātes tad aprēķina Komisija (Statistikas birojs), izmantojot standarta PPP no līdzīgām pamatpozīcijām vai citu piemērotu novērtēšanas metodi.

7.3 DIVPUSēJO PARITāšU APRēķINāšANA AGREGāTLīMENī

a) divpusējo paritāšu aprēķināšanu konkrētā nacionālo kontu agregātlīmenī izdara, izmantojot „EKS” paritātes (sk. 7.4. punktu) un IKP izdevumu vērtības attiecīgajām pamatpozīcijām;

b) pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Laspeiresa tipa paritāti kā aritmētisko vidējo vērtību no attiecīgo pamatpozīciju paritātēm, kuras svērtas ar relatīvajiem procentiem (vai nominālvērtībām) katra piedalošos valstu pāra otrajai valstij;

c) pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Pāšes tipa paritāti kā harmonisko vidējo vērtību no attiecīgo pamatpozīciju paritātēm, kuras svērtas ar relatīvajiem procentiem (vai nominālvērtībām) katra piedalošos valstu pāra pirmajai valstij;

d) pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Fišera tipa paritāti kā ģeometrisko vidējo vidējo vērtību no Laspeiresa tipa un Pāšes tipa paritātēm, kas noteiktas katram piedalošos valstu pārim.

7.4 TRANSITīVO DAUDZPUSēJO PPP APRēķINāšANA

Daudzpusējās transitīvās paritātes aprēķina vai nu pamatpozīciju līmenī, vai kādā no agregāta līmeņiem, izmantojot „ EKS ” metodi, balstoties uz Fišera tipa paritāšu pilno matricu starp katru iesaistīto valstu pāri, šādi:

[pic],

kur [pic]apzīmē EKS paritāti starp valsti s un valsti t ;

[pic] apzīmē Fišera tipa paritāti starp valsti s un valsti t ;

z apzīmē iesaistīto valstu skaitu.

8. Nosūtīšana

8.1 KOMISIJA (STATISTIKAS BIROJS) PIEGāDā DALīBVALSTīM VEIDNES PPP APRēķINāšANAI NEPIECIEšAMāS PAMATINFORMāCIJAS NOSūTīšANAI.

8.2 Dalībvalstis nosūta pamatinformāciju Komisijai (Statistikas birojam) saskaņā ar veidnēm.

9. Publicēšana

Papildus 9. panta 2. punkta noteikumiem Komisija (Statistikas birojs) pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var publicēt rezultātus vairāk detalizētā līmenī.

10. Labojumi

10.1 ATKLāJUSI KļūDU, DALīBVALSTS TūDAļ PēC SAVAS INICIATīVAS PIEGāDā KOMISIJAI (STATISTIKAS BIROJAM) PAREIZU PAMATINFORMāCIJU. PIE TAM DALīBVALSTS INFORMē KOMISIJU (STATISTIKAS BIROJU) PAR APRēķINU METOžU KATRU VARBūTēJU APLAMU izmantojumu.

10.2 Pēc dalībvalsts vai Komisijas (Statistikas biroja) pieļautas kļūdas apzināšanas Komisija (Statistikas birojs) informē dalībvalstis un viena mēneša laikā pārrēķina PPP.

10.3 Ja atklāto kļūdu dēļ IKP līmenī uz vienu iedzīvotāju kādas dalībvalsts PPS mainās par vismaz 0,5 procentu punktiem, Komisija (Statistikas birojs) iespējami drīz publicē labojumu, ja vien kļūdas netiek atklātas vairāk nekā trīs mēnešus pēc rezultātu publicēšanas.

10.4 Ja gadījusies kļūda, atbildīgā iestāde veic pasākumus, lai turpmāk novērstu līdzīgus atgadījumus.

10.5 Ja labojumi IKP izdevumu vērtībās vai iedzīvotāju skaita aprēķinos izdarīti vairāk nekā 21 mēnesi pēc apsekojuma gada beigām, nav vajadzīgs labot PPP rezultātus.

II PIELIKUMS. 3. pantā definētās pamatpozīcijas

BH | Apraksts |

Nr. |

MĀJSAIMNIECĪBU INDIVIDUĀLA PATĒRIŅA IZDEVUMI |

PĀRTIKA UN BEZALKOHOLA DZĒRIENI |

Pārtika |

Maize un labības produkti [COICOP 01.1.1] |

1 | Rīsi |

2 | Citāda labība, milti un citi labības produkti |

3 | Maize |

4 | Citi konditorejas izstrādājumi |

5 | Makaronu izstrādājumi |

Gaļa [COICOP 01.1.2] |

6 | Liellopu un teļa gaļa |

7 | Cūkgaļa |

8 | Jēra gaļa, aitu un kazu gaļa |

9 | Mājputni |

10 | Citāda gaļa un subprodukti |

11 | Kulinārijas un citādi gaļas izstrādājumi |

Zivis un pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem [COICOP 01.1.3] |

12 | Svaigas, dzesinātas vai saldētas zivis un pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem |

13 | Konservētas vai pārstrādātas zivis un pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem |

Piens, siers un olas [COICOP 01.1.4] |

14 | Svaigs piens |

15 | Konservēts piens un citi piena produkti |

16 | Siers |

17 | Olas un olu produkti |

Eļļas un tauki [COICOP 01.1.5] |

18 | Sviests |

19 | Margarīns |

20 | Citas pārtikas eļļas un tauki |

Augļi [COICOP 01.1.6] |

21 | Svaigi vai dzesināti augļi |

22 | Saldēti, konservēti vai pārstrādāti augļi un augļu produkti |

Dārzeņi [COICOP 01.1.7] |

23 | Svaigi vai dzesināti dārzeņi, izņemot kartupeļus |

24 | Svaigi vai dzesināti kartupeļi |

25 | Saldēti, konservēti vai pārstrādāti dārzeņi un dārzeņu produkti |

Cukurs, ievārījums, medus, šokolāde un konditorejas izstrādājumi [COICOP 01.1.8] |

26 | Cukurs |

27 | Ievārījumi, marmelādes un medus |

28 | Konditorejas izstrādājumi, šokolāde un citi kakao izstrādājumi |

29 | Pārtikā izmantojamais ledus, saldējums un šerbets |

Citur neminēti pārtikas produkti COICOP 01.1.9] |

30 | Citur neminēti pārtikas produkti |

Bezalkohola dzērieni |

Kafija, tēja un kakao [COICOP 01.2.1] |

31 | Kafija, tēja un kakao |

Minerālūdeņi, bezalkohola dzērieni, augļu un dārzeņu sulas [COICOP 01.2.2] |

32 | Minerālūdeņi |

33 | Bezalkohola dzērieni un koncentrāti |

34 | Augļu un dārzeņu sulas |

ALKOHOLISKIE DZēRIENI, TABAKA UN NARKOTIKAS |

Alkoholiskie dzērieni |

Stiprie alkoholiskie dzērieni [COICOP 02.1.1] |

35 | Stiprie alkoholiskie dzērieni |

Vīns [COICOP 02.1.2] |

36 | Vīns |

Alus [COICOP 02.1.3] |

37 | Alus |

Tabaka |

Tabaka [COICOP 02.2.0] |

38 | Tabaka |

Narkotikas |

Narkotikas [COICOP 02.3.0] |

39 | Narkotikas |

APĢĒRBI UN APAVI |

Apģērbi |

Apģērbu materiāli [COICOP 03.1.1] |

40 | Apģērbu materiāli |

Apģērba gabali [COICOP 03.1.2] |

41 | Vīriešu apģērbi |

42 | Sieviešu apģērbi |

43 | Bērnu un zīdaiņu apģērbi |

Citi apģērba gabali un apģērba piederumi [COICOP 03.1.3] |

44 | Citi apģērba gabali un apģērba piederumi |

Apģērbu tīrīšana, labošana un noma [COICOP 03.1.4] |

45 | Apģērbu tīrīšana, labošana un noma |

Apavi |

Kurpes un citi apavi [COICOP 03.2.1] |

46 | Vīriešu apavi |

47 | Sieviešu apavi |

48 | Bērnu un zīdaiņu apavi |

Apavu labošana un noma [COICOP 03.2.2] |

49 | Apavu labošana un noma |

MĀJOKLIS, ŪDENS, ELEKTRĪBA, GĀZE UN CITI KURINĀMIE |

Mājokļa faktiskā īres maksa |

Mājokļa faktiskā īres maksa [COICOP 04.1.1 un 04.1.2] |

50 | Mājokļa faktiskā īres maksa |

Mājokļa nosacītā īres maksa |

Mājokļa nosacītā īres maksa [COICOP 04.2.1 un 04.2.2] |

51 | Mājokļa nosacītā īres maksa |

Mājokļa apkopšana un remonts |

Materiāli mājokļa apkopšanai un remontam [COICOP 04.3.1] |

52 | Materiāli mājokļa apkopšanai un remontam |

Materiāli mājokļa apkopšanai un remontam [COICOP 04.3.2] |

53 | Mājokļa apkopšanas un remonta pakalpojumi |

Ūdensapgāde un dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli |

Ūdensapgāde [COICOP 04.4.1] |

54 | Ūdensapgāde |

Dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli [COICOP 04.4.2, 04.4.3 un 04.4.4] |

55 | Dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli |

Elektroenerģija, gāze un citi kurināmie |

Elektroenerģija [COICOP 04.5.1] |

56 | Elektroenerģija |

Gāze [COICOP 04.5.2] |

57 | Gāze |

Šķidrais kurināmais [COICOP 04.5.3] |

58 | Šķidrais kurināmais |

Cietais kurināmais [COICOP 04.5.4] |

59 | Cietais kurināmais |

Siltumenerģija [COICOP 04.5.5] |

60 | Siltuma enerģija |

DZīVOKļA IEKāRTA, MāJSAIMNIECīBAS IERīCES UN REGULāRA MāJSAIMNIECīBAS UZKOPšANA |

Mēbeles un dzīvokļa iekārta, paklāji un citas grīdsegas |

Mēbeles un dzīvokļa iekārta [COICOP 05.1.1] |

61 | Virtuves mēbeles |

62 | Guļamistabas mēbeles |

63 | Viesistabas un ēdamistabas mēbeles |

64 | Citādas mēbeles un dzīvokļa iekārta |

Paklāji un citas grīdsegas [COICOP 05.1.2] |

65 | Paklāji un citas grīdsegas |

Mēbeļu, dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts [COICOP 05.1.3] |

66 | Mēbeļu, dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts |

Mājsaimniecības tekstilpreces |

Mājsaimniecības tekstilpreces [COICOP 05.2.0] |

67 | Mājsaimniecības tekstilpreces |

Mājsaimniecības ierīces |

Galvenās mājsaimniecības ierīces, arī elektriskās [COICOP 05.3.1] |

68 | Galvenās mājsaimniecības ierīces, arī elektriskās |

Sīkas elektriskās mājsaimniecības ierīces [COICOP 05.3.2] |

69 | Sīkas elektriskās mājsaimniecības ierīces |

Mājsaimniecības ierīču remonts [COICOP 05.3.3] |

70 | Mājsaimniecības ierīču remonts |

Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības instrumenti |

Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi [COICOP 05.4.0] |

71 | Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi |

Darbarīki un iekārtas mājai un dārzam |

Lielāki darba rīki un ierīces [COICOP 05.5.1] |

72 | Lielāki darba rīki un ierīces |

Sīki darbarīki un dažādi piederumi [COICOP 05.5.2] |

73 | Sīki darbarīki un dažādi piederumi |

Preces un pakalpojumi regulārai mājsaimniecības apkopei |

Īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces [COICOP 05.6.1] |

74 | Īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces |

Mājas apkopes pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi [COICOP 05.6.2] |

75 | Mājas apkopes pakalpojumi |

76 | Mājsaimniecības pakalpojumi |

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA |

Medikamenti, ierīces un iekārtas |

Farmaceitiskie produkti [COICOIP 06.1.1] |

77 | Farmaceitiskie produkti |

Citādi medicīnas produkti [COICOP 06.1.2] |

78 | Citādi medicīnas produkti |

Terapeitiskā aparatūra un iekārtas [COICOP 06.1.3] |

79 | Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |

Ambulatoriskie pakalpojumi |

Medicīniskie pakalpojumi [COICOP 06.2.1] |

80 | Medicīniskie pakalpojumi |

Zobārstniecības pakalpojumi [COICOP 06.2.2] |

81 | Zobārstniecības pakalpojumi |

Vidējā medicīnas personāla pakalpojumi [COICOP 06.2.3] |

82 | Vidējā medicīnas personāla pakalpojumi |

Slimnīcu pakalpojumi |

Slimnīcu pakalpojumi [COICOP 06.3.0] |

83 | Slimnīcu pakalpojumi |

PĀRVADĀŠANA |

Transportlīdzekļu iegāde |

Automobiļi [COICOP 07.1.1] |

84 | Automobiļi ar dīzeļdzinēju |

85 | Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 1200 cm3 |

86 | Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir no 1200 cm3 līdz 1699 cm3 |

87 | Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir no 1700 cm3 līdz 2999 cm3 |

88 | Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir lielāks par 3000 cm3 |

Motocikli [COICOP 07.1.2] |

89 | Motocikli |

Divriteņi [COICOP 07.1.3] |

90 | Divriteņi |

Pajūgi [COICOP 07.1.4] |

91 | Pajūgi |

Personisko transportlīdzekļu izmantošana |

Rezerves detaļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem [COICOP 07 2.1] |

92 | Rezerves detaļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem |

Degvielas un smērvielas personiskajiem transportlīdzekļiem [COICOP 07.2.2] |

93 | Degvielas un smērvielas personiskajiem transportlīdzekļiem |

Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts [COICOP 07.2.3] |

94 | Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts |

Citi pakalpojumi attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem [COICOP 07.2.4] |

95 | Citi pakalpojumi attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem |

Transporta pakalpojumi |

Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu [COICOP 07.3.1] |

96 | Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu |

Pasažieru autopārvadājumi [COICOP 07.3.2] |

97 | Pasažieru autopārvadājumi |

Pasažieru aviopārvadājumi [COICOP 07.3.3] |

98 | Pasažieru aviopārvadājumi |

Pasažieru pārvadājumi pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem [COICOP 07.3.4] |

99 | Pasažieru pārvadājumi pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem |

Kombinētie pasažieru pārvadājumi [COICOP 07.3.5] |

100 | Apvienotais pasažieru transports |

Citi pirktie pārvadāšanas pakalpojumi [COICOP 07.3.6] |

101 | Citi pirktie pārvadāšanas pakalpojumi |

SAZIŅA |

Pasta pakalpojumi |

Pasta pakalpojumi[COICOP 08.1.0] |

102 | Pasta pakalpojumi |

Tālruņa un faksa iekārtas |

Tālruņa un faksa iekārtas [COICOP 08.2.0] |

103 | Tālruņa un faksa iekārtas |

Tālruņa un faksa pakalpojumi |

Tālruņa un faksa pakalpojumi [COICOP 08.3.0] |

104 | Tālruņa un faksa pakalpojumi |

ATPŪTA UN KULTŪRA |

Audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas |

Iekārtas skaņas un attēla uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai [COICOP 09.1.1] |

105 | Iekārtas skaņas un attēla uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai |

Fotogrāfijas un kinematogrāfijas iekārtas un optiskie instrumenti [COICOP 09.1.2] |

106 | Fotogrāfijas un kinematogrāfijas iekārtas un optiskie instrumenti |

Informācijas apstrādes iekārtas [COICOP 09.1.3] |

107 | Informācijas apstrādes iekārtas |

Ieraksta nesēji [COICOP 09.1.4] |

108 | Ierakstīti ieraksta nesēji |

109 | Neierakstīti ieraksta nesēji |

Audiovizuālo, fotogrāfijas un informācijas apstrādes iekārtu remonts [COICOP 09.1.5] |

110 | Audiovizuālo, fotogrāfijas un informācijas apstrādes iekārtu remonts |

Citas svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai un kultūrai |

Svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai brīvā dabā [COICOP 09.2.1] |

111 | Svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai brīvā dabā |

Mūzikas instrumenti un svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai telpās [COICOP 09.2.2] |

112 | Mūzikas instrumenti un svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai telpās |

Citu svarīgāko ilglietojuma preču atpūtai un kultūrai apkope un remonts [COICOP 09.2.3] |

113 | Citu svarīgāko ilglietojuma preču atpūtai un kultūrai apkope un remonts |

Citi atpūtas priekšmeti un ierīces, dārzi un mājdzīvnieki |

Spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam [COICOP 09.3.1] |

114 | Spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam |

Inventārs sportam, tūrismam un atpūtai brīvā dabā [COICOP 09.3.2] |

115 | Inventārs sportam, tūrismam un atpūtai brīvā dabā |

Dārzi, augi un ziedi [COICOP 09.3.3] |

116 | Dārzi, augi un ziedi |

Mājdzīvnieki un tamlīdzīgi produkti [COICOP 09.3.4] |

117 | Mājdzīvnieki un tamlīdzīgi produkti |

Veterinārie un citādi pakalpojumi mājdzīvniekiem [COICOP 09.3.5] |

118 | Veterinārie un citādi pakalpojumi mājdzīvniekiem |

Atpūtas un kultūras pakalpojumi |

Atpūtas un sporta pakalpojumi [COICOP 09.4.1] |

119 | Atpūtas un sporta pakalpojumi |

Kultūras pakalpojumi [COICOP 09.4.2] |

120 | Fotografēšanas pakalpojumi |

121 | Citi kultūras pakalpojumi |

Laimes spēles [COICOP 09.4.3] |

122 | Laimes spēles |

Laikraksti, grāmatas un kancelejas preces |

Grāmatas [COICOP 09.5.1] |

123 | Grāmatas |

Laikraksti un periodiskie izdevumi [COICOP 09.5.2] |

124 | Laikraksti un periodiskie izdevumi |

Dažādi iespieddarbi, kancelejas preces un zīmēšanas piederumi [COICOP 09 5.3 un 09.5.4] |

125 | Dažādi iespieddarbi, kancelejas preces un zīmēšanas piederumi |

Kompleksie atpūtas pakalpojumi |

Ceļojumu kompleksi [COICOP 09.6.0] |

126 | Ceļojumu kompleksi |

IZGLĪTĪBA |

Pirmsskolas un sākumskolas izglītība |

Pirmsskolas un sākumskolas izglītība [COICOP 10.1.0] |

127 | Pirmsskolas un sākumskolas izglītība |

Vidējā izglītība |

Vidējā izglītība [COICOP 10.2.0] |

128 | Vidējā izglītība |

Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā |

Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā [COICOP 10.3.0] |

129 | Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā |

Augstākā izglītība |

Augstākā izglītība [COICOP 10.4.0] |

130 | Augstākā izglītība |

Izglītība, kas nav definējama pēc līmeņa |

Izglītība, kas nav definējama pēc līmeņa [COICOP 10.5.0] |

131 | Izglītība, kas nav definējama pēc līmeņa |

RESTORĀNI UN VIESNĪCAS |

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi |

Restorāni, kafejnīcas un tamlīdzīgi [COICOP 11.1.1] |

132 | Restorānu pakalpojumi neatkarīgi no iestādījuma veida |

133 | Krogi, bāri, kafejnīcas, tējnīcas un tamlīdzīgi |

Ēdnīcas [COICOP 11.1.2] |

134 | Ēdnīcas |

Izmitināšanas pakalpojumi |

Izmitināšanas pakalpojumi [COICOP 11.2.0] |

135 | Izmitināšanas pakalpojumi |

DAŽĀDAS PRECES UN PAKALPOJUMI |

Ķermeņa kopšana |

Frizētavas un skaistumkopšanas saloni [COICOP 12.1.1] |

136 | Frizētavas un skaistumkopšanas saloni |

Elektriskās ierīces ķermeņa kopšanai [COICOP 12.1.2] |

137 | Elektriskās ierīces ķermeņa kopšanai |

Citādas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi ķermeņa kopšanai [COICOP 12.1.3] |

138 | Citādas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi ķermeņa kopšanai |

Prostitūcija |

Prostitūcija [COICOP 12.2.0] |

139 | Prostitūcija |

Priekšmeti personiskai lietošanai, kas nav minēti citur |

Dārglietas, pulksteņi un rokas pulksteņi [COICOP 12.3.1] |

140 | Dārglietas, pulksteņi un rokas pulksteņi |

Citi priekšmeti personiskai lietošanai [COICOP 12.3.2] |

141 | Citi priekšmeti personiskai lietošanai |

Sociālā aizsardzība |

Sociālā aizsardzība [COICOP 12.4.0] |

142 | Sociālā aizsardzība |

Apdrošināšana |

Apdrošināšana [COICOP 12.5.1, 12.5.2, 12.5.3, 12.5.4 un 12.5.5] |

143 | Apdrošināšana |

Finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur |

FISIM [COICOP 12.6.1] |

144 | FISIM |

Finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur [COICOP 12.6.2] |

145 | Finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur |

Pakalpojumi, kas nav minēti citur |

Pakalpojumi, kas nav minēti citur [COICOP 12.7.0] |

146 | Pakalpojumi, kas nav minēti citur |

REZIDENTU IZDEVUMU ĀRVALSTĪS UN NEREZIDENTU IZDEVUMU EKONOMISKAJĀ TERITORIJĀ BILANCE |

Rezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pārējā pasaulē |

Rezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pārējā pasaulē |

147 | Rezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pārējā pasaulē |

Nerezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ekonomiskajā teritorijā |

Nerezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ekonomiskajā teritorijā |

148 | Nerezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ekonomiskajā teritorijā |

BEZPEļņAS IESTāžU MāJSAIMNIECīBU APKALPOšANAI INDIVIDUĀLĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |

DZīVOJAMāS ēKAS |

Dzīvojamās ēkas |

Dzīvojamās ēkas [COPNI 01.0.0] |

149 | Dzīvojamās ēkas |

VESELĪBAS APRŪPE |

Veselības aprūpe |

Veselības aprūpe [COPNI 02.1.1–02.6.0] |

150 | Veselības aprūpe |

ATPŪTA UN KULTŪRA |

Atpūta un kultūra |

Atpūta un kultūra [COPNI 03.1.0 un 03.2.0] |

151 | Atpūta un kultūra. |

IZGLĪTĪBA |

Izglītība |

Izglītība [COPNI 04.1.0–04.7.0] |

152 | Izglītība |

SOCIāLā AIZSARDZīBA |

Sociālā aizsardzība |

Sociālā aizsardzība [COPNI 05.1.0 un 05.2.0] |

153 | Sociālā aizsardzība |

CITI PAKALPOJUMI |

Citi pakalpojumi |

Citi pakalpojumi [COPNI 06.0.0–09.2.0] |

154 | Citi pakalpojumi |

VALSTS INDIVIDUĀLĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |

DZīVOJAMāS ēKAS |

Dzīvojamās ēkas |

Dzīvojamās ēkas |

155 | Dzīvojamās ēkas |

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA |

Veselības aprūpes pabalsti un kompensācijas |

Medikamenti, ierīces un iekārtas |

156 | Farmācijas produkti |

157 | Citādi medicīnas produkti |

158 | Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |

Veselības aprūpes pakalpojumi |

159 | Ambulatoriskie medicīniskie pakalpojumi |

160 | Ambulatoriskie zobārstniecības pakalpojumi |

161 | Ambulatoriskie vidējā medicīniskā personāla pakalpojumi |

162 | Slimnīcu pakalpojumi |

Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana |

Darbinieku atalgojums |

163 | Ārsti |

164 | Māsas un pārējais medicīniskais personāls |

165 | Nemedicīniskais personāls |

Starppatēriņš |

166 | Farmācijas produkti |

167 | Pārējās medicīnas preces |

168 | Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |

169 | Citur neminēts starppatēriņš |

Bruto darbības rezultāts |

170 | Bruto darbības rezultāts |

Tīrie nodokļi par ražojumiem |

171 | Tīrie nodokļi par ražojumiem |

Ieņēmumi no pārdošanas |

172 | Ieņēmumi no pārdošanas |

ATPŪTA UN KULTŪRA |

Atpūta un kultūra |

Atpūta un kultūra |

173 | Atpūta un kultūra |

IZGLĪTĪBA |

Izglītības pabalsti un kompensācijas |

Izglītības pabalsti un kompensācijas |

174 | Izglītības pabalsti un kompensācijas |

Izglītības pakalpojumu sniegšana |

Darbinieku atalgojums |

175 | Pirmsskolas un sākumskolas izglītība |

176 | Vidējā izglītība |

177 | Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība |

178 | Augstākā izglītība |

Starppatēriņš |

179 | Starppatēriņš |

Bruto darbības rezultāts |

180 | Bruto darbības rezultāts |

Tīrie nodokļi par ražojumiem |

181 | Tīrie nodokļi par ražojumiem |

Ieņēmumi no pārdošanas |

182 | Ieņēmumi no pārdošanas |

SOCIāLā AIZSARDZīBA |

Sociālā aizsardzība |

Sociālā aizsardzība |

183 | Sociālā aizsardzība |

VALSTS KOLEKTĪVĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |

KOLEKTĪVIE PAKALPOJUMI |

Kolektīvie pakalpojumi |

Darbinieku atalgojums |

184 | Atlīdzība darbiniekiem (kolektīvie pakalpojumi, kas attiecas uz aizsardzību) |

185 | Atlīdzība darbiniekiem (kolektīvie pakalpojumi, kas neattiecas uz aizsardzību) |

Starppatēriņš |

186 | Starppatēriņš (kolektīvie pakalpojumi, kas attiecas uz aizsardzību) |

187 | Starppatēriņš (kolektīvie pakalpojumi, kas neattiecas uz aizsardzību) |

Bruto darbības rezultāts |

188 | Bruto darbības rezultāts (kolektīvie pakalpojumi, kas attiecas uz aizsardzību) |

Tīrie nodokļi par ražojumiem |

189 | Tīrie nodokļi par ražojumiem (kolektīvie pakalpojumi, kas attiecas uz aizsardzību) |

Ieņēmumi no pārdošanas |

190 | Ieņēmumi no pārdošanas (kolektīvie pakalpojumi, kas attiecas uz aizsardzību) |

IZDEVUMI BRUTO IEGULDīJUMIEM PAMATKAPITāLā |

MAšīNAS UN IEKāRTAS |

Metāla izstrādājumi un iekārtas |

Veidoti metāla izstrādājumi, izņemot iekārtas un aprīkojumu [CPA 28.11–28.75] |

191 | Veidoti metāla izstrādājumi, izņemot iekārtas un aprīkojumu |

Vispārējās lietošanas ierīces [CPA 29.11–29.24] |

192 | Dzinēji un turbīnas, sūkņi un kompresori |

193 | Citas vispārējās lietošanas ierīces |

Īpašas lietošanas ierīces [CPA 29.31–29.72] |

194 | Lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnika |

195 | Darbgaldi |

196 | Ierīces metalurģijai, darbam raktuvēs, karjeros un celtniecībā |

197 | Pārtikas, dzērienu un tabakas ražošana |

198 | Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādu ražošanas iekārtas |

199 | Citas speciālās iekārtas |

Elektriskās un optiskās iekārtas [CPA 30.01–33.50] |

200 | Biroju iekārtas |

201 | Datori un citas informācijas apstrādes iekārtas |

202 | Elektriskās iekārtas un aparāti |

203 | Radio, televīzijas un sakaru iekārtas un aparāti |

204 | Medicīnas, precīzijas un optikas instrumenti un pulksteņi |

Citas rūpniecības preces, kas citur nav minētas [CPA 36.11–36.63] |

205 | Citas rūpniecības preces, kas citur nav minētas |

Transportlīdzekļi |

Ceļu transportlīdzekļi [CPA 34.10–34.30 un 35.41–35.50] |

206 | Mehāniskie transportlīdzekļi, piekabes un puspiekabes |

207 | Citāds ceļu transports |

Citādi transportlīdzekļi [CPA 35.11–35.30] |

208 | Kuģi, laivas, tvaikoņi, velkoņi, peldošās platformas, urbšanas platformas |

209 | Lokomotīves un ritošais sastāvs |

210 | Gaisa kuģi, helikopteri un citādas aeronavigācijas iekārtas |

BŪVNIECĪBA |

Dzīvošanai paredzētas ēkas |

Viena vai divu dzīvokļu ēkas [CPA nodalījums 45] |

211 | Viena vai divu dzīvokļu ēkas |

Daudzdzīvokļu ēkas [CPA nodalījums 45] |

212 | Daudzdzīvokļu ēkas |

Nedzīvojamās ēkas |

Lauksaimniecības celtnes [CPA nodalījums 45] |

213 | Lauksaimniecības celtnes |

Ražošanas ēkas un noliktavas [CPA nodalījums 45] |

214 | Ražošanas ēkas un noliktavas |

Komerciālas ēkas [CPA nodalījums 45] |

215 | Komerciālas ēkas |

Citādas nedzīvojamās ēkas [CPA nodalījums 45] |

216 | Citādas nedzīvojamās ēkas |

Inženiertehniskā būvniecība |

Transporta infrastruktūra [CPA nodalījums 45] |

217 | Transporta infrastruktūra |

Cauruļvadi, komunikācijas un elektroapgādes līnijas [CPA nodalījums 45] |

218 | Cauruļvadi, komunikācijas un elektroapgādes līnijas |

Citādi inženiertehniskie būvdarbi [CPA nodalījums 45] |

219 | Citādi inženiertehniskie būvdarbi |

CITĀDI PRODUKTI |

Citādi produkti |

Lauksaimniecības, mežkopības, zvejniecības un akvakultūras produkti [CPA nodalījums 01, 02 un 05] |

220 | Lauksaimniecības, mežkopības, zvejniecības un akvakultūras ražojumi |

Programmatūra [CPA 72.20] |

221 | Programmatūra |

Citur neminēti citi produkti [citur neminēti CPA] |

222 | Citur neminēti citi produkti |

KRāJUMU PāRMAIņAS UN VēRTSLIETU IEGāDE MīNUS REALIZāCIJA |

KRāJUMU PāRMAIņAS |

Krājumu pārmaiņas |

Krājumu pārmaiņas |

223 | Krājumu pārmaiņas |

VēRTSLIETU IEGāDE MīNUS REALIZāCIJA |

Vērtslietu iegāde mīnus realizācija |

Vērtslietu iegāde mīnus realizācija |

224 | Vērtslietu iegāde mīnus realizācija |

EKSPORTA UN IMPORTA BILANCE |

PREčU UN PAKALPOJUMU EKSPORTS |

Preču eksports |

Preču eksports uz ES un ES iestādēm |

225 | Preču eksports uz ES valstīm |

226 | Preču eksports uz ES iestādēm |

Preču eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

227 | Preču eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

Pakalpojumu eksports |

Pakalpojumu eksports uz ES un ES iestādēm |

228 | Pakalpojumu eksports uz ES valstīm |

229 | Pakalpojumu eksports uz ES iestādēm |

Pakalpojumu eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

230 | Pakalpojumu eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

PREčU UN PAKALPOJUMU IMPORTS |

Preču imports |

Preču imports no ES un ES iestādēm |

231 | Preču imports no ES valstīm |

232 | Preču imports no ES iestādēm |

Preču imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

233 | Preču imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

Pakalpojumu imports |

Pakalpojumu imports no ES un ES iestādēm |

234 | Pakalpojumu imports no ES valstīm |

235 | Pakalpojumu imports no ES iestādēm |

Pakalpojumu imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

236 | Pakalpojumu imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kopīgiem noteikumiem pamatinformācijas par pirktspējas paritāti sniegšanai un šīs paritātes aprēķināšanai un izplatīšanai

ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Sadaļa 01. Ekonomika un finanses. Ekonomikas un monetārā savienība (204)

Sadaļa 13. Reģionālā politika. Eiropas Reģionālās attīstības fonds un citi reģionālie intervences instrumenti (1603), Kohēzijas fonds (1604)

Sadaļa 26. Administrācija. Kadru politika un vadība, pensiju vadība

Sadaļa 27. Budžets. Budžeta politika

Sadaļa 29. Statistika. Statistikas informācijas izveide (3403)

BUDŽETA POZĪCIJAS

Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un ar tām saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas ( ex -B..A. pozīcijas)), to starpā:

29.01.01 Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomā „Statistika” aktīvi nodarbināmo personālu

29 01 02 Ārējā personāla un citi vadības izdevumi, atbalstot politikas jomu „Statistika”

29.02.01 Statistiskās informācijas politika

Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Priekšlikumā nav paredzēta darbības izbeigšana. Dotācijas dalībvalstīm ir ierobežotas līdz pieciem gadiem – no 2007. līdz 2011. g., izņemot darbības, kas vajadzīgas EK atlīdzībai un pensijām piemērojamo korekcijas koeficientu noteikšanā (Civildienesta noteikumu 64. pants.)

Budžeta apraksts

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauni | EBTA dalība | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

29.01.01 | Neobligāti | Nediferencēti | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 3 |

29 01 02 | Neobligāti | Nediferencēti | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 3 |

29.02.01 | Neobligāti | Diferencēti | NĒ | JĀ | NĒ | Nr. 3 |

RESURSU KOPSAVILKUMS

Finanšu līdzekļi

Šajā pārskatā uzrādītā finansiālā ietekme ir orientējoša, t. i., darbam saskaņā ar regulu par pirktspējas paritāti vajadzīgie resursi un budžets ir iekļauti Komisijas piecgadu statistikas programmās (patlaban Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Lēmums 2367/2002/EK par Kopienas statistikas programmu 2003.–2007. g., OV L 358, 1. lpp.). Regulas par pirktspējas paritāti finanšu pārskats parāda resursu apjomu, kas pirktspējas paritātei vajadzīgs no kopsummas „Statistikas” politikai.

Saistību asignējumu (SA) un maksājumu asignējumu (MA) kopsavilkums

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Dalībvalstu statistikas institūti | f | 1,191 | 0,628 | 0,628 | 0,628 | 0,628 | 1,978 | 1,978 | 7,659 |

SA KOPĀ, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 7,551 | 5,423 | 5,123 | 5,123 | 5,123 | 5,123 | 5,123 | 38,589 |

Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums saskan ar pašreizējo finanšu plānojumu.

( Priekšlikums prasīs finanšu perspektīvas attiecīgās pozīcijas pārplānošanu.

( Priekšlikums var prasīt Iestāžu nolīguma noteikumu piemērošanu[16] (t. i., elastības instrumenta izmantošanu vai finanšu perspektīvas pārskatīšanu).

Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme.

Cilvēkresursi, pilnslodzes ekvivalents (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk sk. 8.2.1. punktā.

Gada vajadzības | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Cilvēkresursu kopskaits | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 |

raksturojums un mērķi

Sīks priekšlikuma konteksta apraksts sniegts paskaidrojuma rakstā.

Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāma vajadzība

Apmierināt vajadzību pēc datiem Komisijas politikas jomās, sevišķi reģionālās politikas jomā.

Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaiste, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Bez Kopienas iesaistes šāda statistika netiktu veidota.

Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības kontekstā

Nodrošināt nepārtrauktu ikgadēju pirktspējas paritātes izveidi par katru no dalībvalstīm.

Īstenošanas metode (orientējoši)

Komisijas veikta centralizēta vadība.

UZRAUDZĪBA UN VĒRTĒŠANA

Uzraudzības sistēma

Regulas īstenošana tiks uzraudzīta, izmantojot standartizētus ziņojumus, kuros tiks aprakstītas valsts metodes un prakse. Ziņojumus sastādīs ik pēc sešiem gadiem. Komisija novērtēs valstu ziņojumus.

Arī pirktspējas paritātes cenu apsekojumi uzraugāmi nepārtraukti. Valstu statistikas institūti pēc katra apsekojuma iesniedz Komisijai apsekojuma ziņojumu.

Regulas īstenošana un varbūtējās tehniskās izmaiņas tiks veiktas ar regulas 11. pantā paredzēto komitejas procedūru.

Novērtēšana

Iepriekšēja novērtēšana

Regulas projekts ir turpinājums pašreizējām darbībām, ko dalībvalstis patlaban veic brīvprātīgā kārtā.

Pasākumi, kas veicami pēc starpposma novērtējuma/paveiktā novērtējuma (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi)

Nav piemērojams.

Turpmākās vērtēšanas noteikumi un biežums

Regulas noteikumus pārskata piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un pārstrādā, ja nepieciešams, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtu ziņojumu un Komisijas priekšlikumu.

KRĀPŠANAS APKAROŠANA

Pēc Komisijas finanšu vadības reformas iniciatīvas tika iedibināta izmainīta iekšējās vadības un kontroles sistēma. Šajā sistēmā ir pastiprināta iekšējās revīzijas jauda.

Komisijas iekšējās kontroles standartu īstenošanas gaitas ikgadēja novērošana ir domāta, lai varētu pārliecināties, ka pastāv un darbojas krāpšanas un nelikumību novēršanas un atklāšanas procedūras.

Jaunas normas un procedūras ir pieņemtas galvenajam budžeta procesam: konkursa uzaicinājumi, piešķīrumi, saistības, līgumi un maksājumi.

ZIŅAS PAR RESURSIEM

Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību asignējumi miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Pārējais personāls[19], ko finansē pēc panta 29 01 04/05 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 |

No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Statistikas izveides uzdevumi:

- metodikas pilnveide, lai nodrošinātu rezultātu salīdzināmību,

- metodoloģiska palīdzība valstu statistikas institūtiem,

- anketu un pamatnostādņu noformēšana,

- datu vākšana no dalībvalstīm un citām valstīm, kas piedalās,

- datu pārbaude un validācija,

- datu izplatīšana un publicēšana,

- kvalitātes analīze,

- līgumdarbu izpildītāju pārraudzība.

Administratīvie uzdevumi:

- līgumu/dotāciju pārvaldība.

Cilvēkresursu avoti (ar likumu noteiktie)

( Programmas pārvaldībai pašlaik paredzētie amati, kuru izpildītāji jāaizstāj vai jāpagarina

( Amati, kas n gadam paredzēti iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu, sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pārceļami no esošajiem vadības dienesta resursiem (iekšējā pārcelšana)

( Amati, kas nepieciešami n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (29 01 04/05 – Izdevumi administratīvai vadībai)

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie | KOPĀ |

Citāda tehniskā un administratīvā palīdzība |

iekšējā (intra muros) |

ārējā (extra muros) |

Tehniskā un administratīvā palīdzība kopā |

Cilvēkresursu finansiālās izmaksas un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (29 01 01) | 0,648 | 0,648 | 0,648 | 0,648 | 0,648 | 0,648 | 0,648 |

Personāls, ko finansē pēc panta 29 01 02 (palīgpersonāls, END, līgumdarbinieki u. c.) | 0,432 | 0,432 | 0,432 | 0,432 | 0,432 | 0,432 | 0,432 |

Cilvēkresursu un saistītās izmaksas kopā (NAV ietvertas pamatsummā) | 1,080 | 1,080 | 1,080 | 1,080 | 1,080 | 1,080 | 1,080 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Caurmērā 0,108 miljoni EUR uz vienu personu gadā

Aprēķins – Personāls, ko finansē pēc panta 29 01 02

Caurmērā 0,108 miljoni EUR uz vienu personu gadā

Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

| 2007 |2008 |2009 |2010 |2011 |2012 |2013 |KOPĀ | |29 01 02 11 01 Komandējumi |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,350 | |29 01 02 11 02 Sanāksmes un konferences |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,050 |0,350 | |29 01 02 11 03 Komitejas | | | | | | | | | |29 01 02 11 04 Pētījumi un konsultācijas | | | | | | | | | |29 01 02 11 05 Informācijas sistēmas | | | | | | | | | | 2. Pārējie vadības izdevumi kopā (29 01 02 11) | 0,100 |0,100 | 0,100 | 0,100 | 0,100 | 0,100 | 0,100 |0,700 | | 3 Pārējie administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | | | | | | | | | | Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) |0,100 |0,100 | 0,100 | 0,100 | 0,100 | 0,100 | 0,100 |0,700 | | Aprēķins – Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

[1] OV C , , lpp.

[2] OV C , , lpp.

[3] OV C , , lpp.

[4] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 995/2001 (OV L 139, 23.5.2001., 3. lpp.).

[5] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu .

[6] OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp.; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu .

[7] OV L 52, 22.2.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[9] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

[10] OV L 186, 5.8.1995., 59. lpp.

[11] OV L 310, 30.11.1996, 1. lpp.

[12] OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.

[13] Izdevumi, ko neietver 29. sadaļas 1. nodaļa

[14] Izdevumi 29.1.04.

[15] Izdevumi 29.1.01. un 29.1.02.

[16] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu

[17] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā

[18] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā

[19] Ar to saistītās izmaksas ir ietvertas pamatsummā